Nolikums
par Latvijas Republikas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārraudzību

Saskaņots:
LR Zemkopības ministrijas
valsts sekretārs J.Lapše
1994.gada 14.februārī

Apstiprinu:
LR Zemes dienesta
ģenerāldirektors G.Grūbe
1994.gada 14.februārī

 

Saturā

Nolikumā lietotie terminini

I. Vispārīgie noteikumi

II. Augsnes stāvokļa, ražas un tās kvalitātes izmaiņu stacionāri, kompleksi, ilggadīgi novērojumi

III. Zemes stāvokļa periodiska apsekošana bāzes saimniecībās

IV. Lauksaimniecības zemes pārraudzības pagaidu kārtība pagastos

 

Nolikumā lietotie termini

Zeme - noteikts areāls (teritorija), kurai raksturīgas konkrētas dabiskās īpašības: reljefs, klimats, augsne, cilmieži, vegetācija, hidroloģiskie apstākļi, dzīļu bagatības, kas atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā ar cilvēka saimnieciskās darbības dažādām izpausmēm.

Augsne - zemes virsējā, bioloģiski aktīvā kārta, kas izveidojusies dabas apstākļu un cilvēka mērķtiecīgas darbības ietekmē un kurai piemīt specifiska īpašība - auglība. Augsne ir viens no svarīgakajiem zemes komponentiem.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme - zemes platības, kas sistemātiski tiek izmantotas lauksaimniecības produkcijas ražošanai (tīrumi, daudzgadīgie stādījumi, atmatas, pļavas un ganības).

Antropogēnā slodze - vielas, objekti un procesi, kas rada slodzes uz dabas komponentiem vai teritorijām un ir saistīti ar cilvēka saimniecisko un cita veida darbību.

Informatīvā sistēma - sistēma datu vākšanai, sistematizēšanai, glabāšanai un izsniegšanai pieprasītājiem.

Pārraudzība (monitorings) - "monitorings" angļu valodā - uzmanīšana, novērošana, "monitor" latīņu valodā - brīdinātājs, konsultants.

Katēna - ("catena" latīņu valodā - ķēde, važa) lineāri raksturo augšņu kombinācijas noteiktā reljefā, kas likumsakarīgi atkārtojas līdzīgos apstākļos.

Elementārā kontūra - dabā esošā zemes kontūra vai tās viendabīga daļa, kurā valdošais augsnes tips un mehāniskā sastāva grupa aizņem ne mazāk par 85%. No elementārās kontūras ievāc vienu vidējo augsnes paraugu.

Bāzes saimniecība - saimniecība, kurā visā lauksaimniecības zemes platībā tiek veikta zemes stāvokļa periodiska apsekošana.

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk lauksaimniecības zeme) pārraudzība (monitorings) ir zemes pārraudzības sastāvdaļa.

2. "Nolikums par Latvijas Republikas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārraudzību" (turpmāk "Nolikums") sastādīts, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" nodaļu "Zemes pārraudzība", Latvijas Republikas likuma "Par vides aizsardzību" nodaļu "Vides aizsardzības kontrole", kā arī Latvijas Republikas likumu "Par Valsts zemes dienestu".

3. Lauksaimniecības zemes pārraudzība ir informatīva sistēma, kas ietver stacionārus novērojumus par antropogēnās slodzes ietekmi uz lauksaimniecības zemi, iegūto datu apkopošanu, analīzi un attiecīgu prognožu izstrādāšanu.

4. Lauksaimniecības zemes pārraudzības mērķis ir sekmēt tās aizsardzību, veicināt ekoloģiski pareizu un saimniecisku lauksaimniecības zemes izmantošanu.

5. Lauksaimniecības zemes parraudzības uzdevumi:

- veikt kompleksus, ilggadīgus, stacionārus novērojumus par lauksaimniecības zemes īpašību, piesārņotības līmeņa un produktivitātes pārmaiņām antropogēnās slodzes ietekmē;

- uzkrāt, apkopot un analizēt novērojumu datus;

- prognozēt lauksaimniecības zemes īpašību, piesārņotības līmeņa, produktivitātes izmaiņu virzienus un dot ieteikumus antropogēnās slodzes regulēšanai;

- pārraudzīt, kā zemes lietotāji pagastos izpilda viņu vispārīgos pienākumus zemes izmantošanā un aizsardzībā atbilstoši LR likumdošanas aktiem.

6. Lauksaimniecības zemes pārraudzību kārto LR Valsts zemes dienests.

7. Lauksaimniecības zemes pārraudzība veicama trijos līmeņos:

- augsnes stāvokļa, ražas un tās kvalitātes izmaiņu stacionāri, kompleksi, ilggadīgi novērojumi speciāli iekārtotās vietās,

- zemes stāvokļa periodiska apsekošana bāzes saimniecībās,

- zemes pārraudzība pagastos.

8. Septītajā punktā minēto pirmo divu pārraudzības līmeņu darbu izpilde finansējama no valsts budžeta, bet zemes pārraudzība pagastos - no pašvaldību līdzekļiem.

9. Pārraudzība katrā līmenī veicama pēc vienotas metodikas (tehniskiem norādījumiem) regulāri un ilggadīgi.

10. Pārraudzība pirmajos divos līmeņos atbilstoši finansiālajām iespējām veicama pēc minimālās vai vēlamās (optimālās) programmas.

11. Lauksaimniecības zemes pārraudzības materiāli uzkrājami Valsts zemes dienesta vienotajā datu bankā un pieejami izmantošanai visām ieinteresētām fiziskām un juridiskām personām. Pārraudzības gaitā iegūto datu sīkāka analīze, noskaidrojot augšņu stāvokļa, lauksaimniecības kultūru ražu un ražas kvalitātes izmaiņu virzienus (trendus), kā arī prognožu izstrāde, veicama pa 3 vai 6 gadu cikliem, kā arī pa visu veikto novērojumu periodu. Pagastu zemes pārraudzības dati analizējami un izmantojami operatīvi.

 

II. Augsnes stāvokļa, ražas un tās kvalitātes izmaiņu stacionāri, kompleksi, ilggadīgi novērojumi

1. Stacionāru, kompleksu, ilggadīgu novērojumu mērķis - iegūt vispusīgu informāciju par dažādu augšņu stāvokļa rādītāju (augsnes ķīmisko un fizikālo īpašību, bioloģiskā stāvokļa, erozijas, piesārņotības līmeņa), ražas un tās kvalitātes izmaiņu dinamiku ražošanas apstākļos un uz tās pamata izstrādāt prognozes un sagatavot ieteikumus antropogēnās slodzes regulēšanai.

2. Šim nolūkam nepieciešams:

- saimniecībās un atšķirīgu zemes izmantošanas intensitāti un specializāciju izveidot novērojumu tīklu, vismaz 10-12 vietās;

- pēc vienotas metodikas veikt regulārus un ilggadīgus novērojumus;

- vest detālu lauku vēsturi katrā novērojumu vietā;

- novērojumu vietas laukam uzkrāt un apkopot novērojumu datus, veikt to analīzi ik pa 3 gadiem, kā arī pa visu novērojumu periodu, lai noskaidrotu augšņu stāvokļa, lauksaimniecības kultūru ražu un tās kvalitātes izmaiņu virzienus (trendus) atkarībā no antropogēnās slodzes.

3. Novērojumu vietu izvēlē jāievēro sekojošas prasības:

- tās izvietojamas Latvijas augšņu rajonu punktos, kuri reprezentē to raksturīgāko augšņu kombinācijas;

- pētījumu lauciņi izvietojami novērojumu vietās pēc katēnas jeb augšņu rindas principa, aptverot uz dažādiem reljefa elementiem izvietot to augšņu kombināciju;

- tās izvietojamas ražošanas laukos pastāvīgās vietās, pēc iespējas tuvāk meteoroloģiskajām stacijām.

4. Novērojumu vietas izvēlas Valsts zemes dienests un saskaņo ar rajonu lauksaimniecības departamentiem un pagastu pašvaldībām. Novērojumu vietas iekārtošanu zemes lietotājs (īpašnieks), Zemes dienesta un pagastu pašvaldības pārstāvji noformē ar līgumu. Saimniecību sarakstu, kurās izvietotas novērojumu vietas, apstiprina Zemes dienesta ģenerāldirektors.

5. Augsnes stāvokļa kompleksie pētījumi lauciņos veicami pa sekojošiem blokiem:

- ķīmiskās īpašības,

- fizikālās īpašības,

- bioloģiskais stāvoklis,

- piesārņotības līmenis,

- raža un tās kvalitāte.

Erozijas procesu dinamika pagaidām izvērtejama pēc augšņu ķīmisko un fizikālo īpašību, kā arī bioloģiskā stāvokļa izmaiņām.

6. Novērojumu vietu un pētījumu lauciņu sākotnējā stāvokļa izpēte, to iekārtošana un turpmāko novērojumu veikšana izdarāma pēc vienotas darba metodikas, ko apstiprina Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors. Šajā metodikā arī atsevišķi uzrādāmi pēc minimālās un vēlamās (optimālās) programmas pētāmie rādītāji, to novērošanas režīms un analīžu metodes.

7. Īpašiem augšņu degradācijas vai iekultivēšanas procesu pētījumiem iekārtojamas vietas, kurās novērojumus veic pēc speciālas programmas. Pie šādiem gadījumiem var pieskaitīt:

- ar krūmiem aizagušās, bijušās lauksaimniecības izmantojamās zemes atgūšana, t. sk., bijušie armijas poligoni;

- īpašās ekoloģiskās situācijas (ūdens un vēja erozijas, rūpnīcu tuvums u.c.);

- alternatīvās zemkopības saimniekošanas veids.

8. Novērojumu vietas iekārtošanas un augšņu sākotnējā stāvokļa detālās izpētes materiāli, kā arī turpmāko novērojumu rezultāti vispirms apkopojami un uzkrājami lietā - pasē.

9. Novērojumu vietu meteoroloģisko apstākļu raksturošanai izmantojami tuvumā esošās meteostacijas standartnovērojumi.

10. Augsnes stāvokļa, ražas un tās kvalitātes izmaiņu stacionārus, kompleksus novērojumus iekārto un vada augstas kvalifikācijas speciālisti - maģistri vai doktori.

11. Novērojumu datu analīzei un prognožu sagatavošanai izstrādājama speciāla metodika.

 

III. Zemes stāvokļa periodiska apsekošana bāzes saimniecībās

1. Zemes stāvokļa periodiskas apsekošanas mērķis bāzes saimniecībās ir iegūt pietiekami reprezentatīvus datus par dažādu augšņu īpašību un piesārņotības līmeņa izmaiņām valstī kopumā.

2. Šim nolūkam jāizveido pa visu valsti izvietotu bāzes saimniecību tīkls. Šajās saimniecībās jāizdara periodiska visas lauksaimniecības zemes galveno agroķīmisko rādītāju, bet izlases veidā arī zemaramkārtas sakārtas blīvuma un smagmetālu satura apsekošana.

3. Bāzes saimniecībām jāpārstāv:

- visu augšņu rajonu raksturīgākās augšņu kombinācijas;

- dažādus zemes izmantošanas intensitātes līmeņus (pamatfondi, ražība, izlietotais mēslojuma daudzums, lopu blīvums u.c.);

- dažādi ražošanas specializācijas virzieni: piena - graudaugu, piena - cukurbiešu, piena - kartupeļu, piena - linu, piena - lopbarības, graudaugu, dārzeņu un augļkopības u.c.

4. Par bāzes saimniecībām galvenokārt jāizvēlas zemnieku saimniecības. To vēlamais skaits valstī - līdz 200 jeb 6 - 8 saimniecības katrā administratīvajā rajonā.

5. Bāzes saimniecības izvēlas Valsts zemes dienests un saskaņo ar rajonu lauksaimniecības departamentiem un pagastu pašvaldībām. Bāzes saimniecību izvēli un to turpmāko darbības kārtību noformē ar līgumu starp zemes lietotāju (īpašnieku), zemes dienestu un pagasta pašvaldību. Bāzes saimniecību sarakstu apstiprina Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors.

6. Bāzes saimniecību zemes stāvokļa periodiskā apsekošana veicama pēc tehniskiem norādījumiem un metodikas, ko pašreiz lieto zemnieku saimniecību augšņu agroķīmiskai kartēšanai. Tie papildināmi ar nodaļām par smago metālu un augšņu sakārtas blīvuma noteikšanu, kā arī ieslēdzami rādītāji, kas nosakāmi, apsekojot bāzes saimniecību augsnes pēc minimālās un vēlamās (optimālās) programmas. Šos tehniskos norādījumus un metodiku apstiprina Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors.

7. Lauksaimniecības zemes periodiska apsekošana bāzes saimniecībās izdarāma ik pēc 6 gadiem, bet saimniecībās ar lielu rušināmo un tehnisko kultūru (kartupeļi, cukurbietes, dārzeņi, lini) īpatsvaru - ik pēc 3 gadiem.

8. Pirms lauksaimniecības zemesstāvokļa periodiskas apsekošanas pirmās kārtas darbu uzsākšanas jāizvērtē esošie augšņu kartēšanas un kadastrālās vērtēšanas materiāli. Ja tie vecāki par 3 gadiem, tad vienlaicīgi ar pirmo agroķīmisko apsekošanu jāveic augšņu kartēšana 1:5000 vai 1:2000, kā arī kadastrālā vērtēšana.

9. Zemes stāvokļa periodiska apsekošana bāzes saimniecībā veicama pa elementārajām kontūrām, kuru robežas jāsaglabā pēc iespējas nemainīgas. Elementārās kontūras maksimālā platība - 2 ha. Augsnē, kur mehāniskais sastāvs, tips un mitruma apstākļi atšķiras nelielās platībās, elementārās kontūras lielums jāsamazina.

10. Bāzes saimniecību zemes stāvokļa periodiskās apsekošanas rezultātu kartogrāfiskie materiāli noformējami mērogā 1:5000 vai 1:2000.

11. Bāzes saimniecību zemes stāvokļa periodiskās apsekošanas materiāli (lauku novērojumi, analīžu rezultāti, to izvērtējums un kartogrammas) sakārtojami lietā 2 eksemplāros, no kuriem viens glabājas Valsts zemes dienesta arhīvā un otrs pie zemes lietotāja (īpašnieka).

12. Augšņu stāvokļa izmaiņu izvērtēšanai valstī, bez bāzes saimniecību datiem, izmantojami arī citu saimniecību zemes apsekošanas dati. Arī šo saimniecību zemes apsekošanas lietas vienam eksemplāram jāglabājas Valsts zemes dienesta arhīvā.

13. Bāzes saimniecībās zemes lietotāji (īpašnieki) katram laukam ved tā vēsturi. Šo darbu konsultē un kontrolē Zemes dienesta pārstāvis.

14. Bāzes saimniecību zemes stāvokļa periodisku apsekošanu veic šim darbam atestēti valsts vai privātuzņēmumu speciālisti.

 

IV. Lauksaimniecības zemes pārraudzības pagaidu kārtība pagastos

1. Lauksaimniecības zemes pārraudzības mērķis pagastos - sekot, kā zemes lietotāji pilda ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem noteiktos pienākumus zemes izmantošanā un aizsardzībā.

2. Pārraudzības gaitā apseko, vai zemes lietotāji:

- nodrošina zemes izmantošanu atbilstoši tiem mērķiem un noteikumiem, kādi paredzēti, to piešķirot;

- ievēro ar likumu noteikto kārtību par zemes izmantošanas veidu transformāciju;

- nepieļauj augsnes virskārtas iznīcināšanu, iegūstot derīgos izrakteņus vai veicot celtniecības vai citus darbus, kas saistīti ar augsnes virskārtas bojāšanu, noņem auglīgo augsnes slāni un izmanto to zemes rekultivācijai vai tās auglības palielināšanai;

- ar savu darbību neizraisa zemes applūšanu ar notekūdeņiem, tās pārpurvošanu;

- nepieļauj piesārņošanu ar ražošanas atkritumiem, ķīmiskajām un radioaktīvajām vielām un citus zemi postošus procesus;

- pasargā lauksaimniecībā izmantojamo zemi no aizaugšanas ar krūmiem un nezālēm, kā arī citiem procesiem, kas pasliktina zemes kultūrtehnisko stāvokli;

- nepieļauj darbību, kas pasliktina citu zemes lietotāju zemes kvalitāti;

- apsargā dabas un kultūrvēsturiskos pieminekļus, ievēro īpaši aizsargājamo dabas objektu un to aizsargjoslu izmantošanas režīmu, ja šo objektu robežas uzrādītas plānā;

- uz sava rēķina rekultivē paša saimnieciskās darbības rezultātā radušos karjerus un citas bojātās platības tādā stāvoklī, lai tās būtu derīgas izmantošanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai citām saimnieciskām vajadzībām;

- zemes rekultivāciju izpilda noteiktajos termiņos;

- ar savu darbību neaizskar citu zemes lietotāju un iedzīvotāju likumīgās intereses.

3. Lauksaimniecības zemes pārraudzībai pagastos pakļautas visas saimniecības, t.sk., pagasta teritorijā esošie individuālie augļu dārzi.

4. Lauksaimniecības zemes pārraudzība pagastos veicama, apsekojot uz vietas zemes stāvokli un tās izmantošanu mērķiem, kādi paredzēti, to piešķirot.

5. Veicot lauksaimniecības zemes pārraudzību pagastos, katru gadu jāapseko ne mazāk kā 1/3 no saimniecību skaita, t.i., pārraudzība katrā saimniecībā atkārtojama ne retāk kā pēc trim gadiem.

6. Zemes pārraudzību pagastos organizē un metodiski vada Valsts zemes dienests, saskaņā ar pašvaldībām.

7. Zemes pārraudzība pagastos veicama pēc metodikas, ko apstiprinājis Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors.

8. Materiālus par zemes pārraudzības gaitā konstatētajiem zemes lietošanas un aizsardzības pārkāpumiem šī darba veicējs ne vēlāk kā 10 dienas pēc to konstatēšanas rakstveidā iesniedz pagasta valdē, kas jautājumu par sankcijām izlemj likumdošanā paredzētajā kārtībā.

9. Pagastu zemes pārraudzības gaitā iegūtās informācijas iesniegšanas kārtību nosaka Zemes dienests.

 

Nolikumu sagatavojuši: Dr. lauks. A.Vucāns, Dr. lauks. I.Gemste