Ministru kabineta lēmums Nr.15

Rīgā 1994.gada 15.februārī (prot. nr.10, 14.§)

Par starpvaldību nolīgumu ar Baltkrievijas Republiku tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jomā

1. Akceptēt Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības nolīguma par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības principiem projektu un Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības protokola par svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību 1994. gadā projektu.

2. Pilnvarot ekonomikas ministru, Ministru prezidenta biedru O.Kehri parakstīt šī lēmuma 1. punktā minēto nolīgumu un protokolu.

Ministru prezidents V.Birkavs

Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis

Projekts

Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības
N O L Ī G U M S
par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem

Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības, turpmāk sauktas par "Līgumslēdzējām Pusēm", lai nostiprinātu un attīstītu tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību un radītu labvēlīgus apstākļus tirgus attiecību attīstībai abās valstīs

vienojās par sekojošo:

1.pants

Līgumslēdzējas Puses veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai attīstītu un paplašinātu tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības uz līdztiesības un savstarpēja izdevīguma principu pamata saskaņā ar katras valsts spēkā esošo likumdošanu.

2.pants

Lai nodrošinātu savstarpēji izdevīgus nosacījumus tirdzniecisko attiecību attīstībai, Līgumslēdzējas Puses piešķir viena otrai vislielākās labvēlības režīmu visās sfērās attiecībā uz

muitas nodevām, nodokļiem un nodevām, ko piemēro importam un eksportam, ieskaitot arī šādu nodokļu un nodevu iekasēšanas kārtību;

noteikumiem, kas skar preču muitošanu, tranzītu, novietošanu noliktavās, pārkraušanu un citiem līdzīgiem pakalpojumiem;

nodokļiem un citām līdzīgām iekšējām nodevām, ko tieši vai netieši iekasē par importētajām precēm;

maksājumu veidiem un pārskaitīšanas metodēm;

noteikumiem, kas skar preču pārdošanu, iepirkšanu, transportēšanu, sadalīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū.

3.pants

Šī nolīguma 2. panta noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, ko piešķir:

viena no Līgumslēdzējām Pusēm kaimiņvalstīm nolūkā un attīstīt pierobežas tirdzniecību;

trešajām valstīm nolūkā izveidot muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas, kā arī sakarā ar šādu savienību vai zonu izveidošanu;

tirdzniecības paplašināšanai starp jaunattīstības valstīm pēc jebkādas shēmas, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm ir vai var kļūt tirdzniecības nolīguma dalībniece.

4.pants

Produkcijas piegādes un pakalpojumu sniegšana tiks īstenota uz abu valstu saimnieciskās darbības subjektu līgumu pamata saskaņā ar katras valsts likumdošanu un starptautisko praksi.

Turklāt subjekti, kas noslēguši līgumus, ir atbildīgi par to izpildi.

5.pants

Svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu kārtību un apjomi (kvotas) nepieciešamības gadījumā katru gadu tiek noteikti speciālā protokolā, kas būs šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

6.pants

Līgumslēdzējas Puses veicinās abu valstu saimniecisko subjektu tiešo sakaru attīstību.

Līgumslēdzējas Puses attīstīs sadarbību zinātnes un tehnoloģiju, ekoloģijas, transporta, tūrisma un komunikāciju jomā, personāla apmācīšanā un citās kopējo interešu sfērās.

7.pants

Līgumslēdzējas Puses atbalstīs sadarbību investīciju jomā, arī kopuzņēmumu izveidošanu un funkcionēšanu, tai skaitā ar trešo valstu piedalīšanos, kā radīs labvēlīgus nosacījumus citu pasaules praksē pieņemto sadarbības veidu attīstīšanai.

8.pants

Šis Nolīgums netraucē nevienai no Līgumslēdzējām pusēm veikt starptautiskajā praksē pieņemtus pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai aizstāvētu savas vitālās intereses, vai kas katrā ziņā nepieciešami, lai izpildītu starptautiskos līgumus, kuru dalībniece tā ir vai gatavojas kļūt, ja šie pasākumi attiecas uz:

informāciju, kas skar nacionālās aizsardzības intereses;

tirdzniecību ar ieroču munīciju un kara tehniku;

pētījumiem vai ražotnēm, kas saistītas ar aizsardzības vajadzībām;

kodolrūpniecībā izmantojamo materiālu un iekārtu piegādēm;

sabiedriskās morāles un sabiedriskās kārtības aizsardzību;

rūpnieciskā vai intelektuālā īpašuma aizsardzību;

zeltu, sudrabu vai citiem dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības, kā arī augu aizsardzību.

9.pants

Maksājumi, kas attiecas uz tirdzniecību starp abām valstīm, un citi maksājumi, kādi var rasties abu valstu tirdzniecisko attiecību attīstības procesā, tiks izdarīti atbilstoši katras valsts teritorijā spēkā esošajai likumdošanai un tādā kārtībā, kāda noteikta Baltkrievijas Republikas Nacionālās bankas un Latvijas bankas nolīgumā.

10.pants

Līgumslēdzējas Puses veiks speciālā nolīgumā norādītos pasākumus, lai garantētu katras teritorijā esošo otras valsts investīciju aizsardzību, kopuzņēmuma īpašuma, valsts īpašuma, juridisko personu un pilsoņu īpašuma tiesisko aizsardzību.

11.pants

Kravu transportēšanas un tranzīta, kā arī pasažieru pārvadāšanas kārtība abu valstu teritorijās tiks noteikta atsevišķos nolīgumos.

12.pants

Līgumslēdzējas Puses veicinās savstarpēju informācijas apmaiņu par tirdzniecisko, komerciālo, investīciju, nodokļu un banku darbību un par finansu pakalpojumiem.

13.pants

Līgumslēdzējas Puses izveidos kopīgu Latvijas un Baltkrievijas komisiju šā Nolīguma izpildes gaitas izskatīšanai, pētot šajā procesā radušos jautājumus, kā arī izstrādājot ieteikumus tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības tālākai paplašināšanai.

14.pants

Šis Nolīgums var tikt grozīts vai papildināts ar Līgumslēdzēju Pušu abpusēju piekrišanu.

15.pants

Gadījumos, kad rodas strīdi atsevišķu šī Nolīguma pantu un principu skaidrošanā vai piemērošanā, Līgumslēdzējas Puses izšķir tos konsultāciju un pārrunu ceļā.

Strīdus, kas rodas starp saimnieciskajiem subjektiem, produkcijas piegāžu un pakalpojumu sniegšanas, līgumu slēgšanas un izpildes gaitā, izskata attiecīgas tiesas saskaņā ar starptautisko praksi un šķīrējtiesas.

16.pants

Šis Nolīgums stājas spēkā ar dienu, kad Līgumslēdzējas Puses paziņo, ka izpildītas visas tam nepieciešamās iekšējās procedūras.

17.pants

Šis Nolīgums darbojas tik ilgi, kamēr viena no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski 6 mēnešus iepriekš paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei savu nodomu izbeigt tā darbību.

 

Noslēgts 1994. g. "____"______________ divos oriģināleksemplāros; katrs no tiem ir baltkrievu, latviešu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.

Ja kāda šī Nolīguma panta interpretācijā rodas domstarpības, tad priekšrocība ir tekstam krievu valodā.

 

Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Projekts

Protokols par Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību 1994. gadā

Pamatojoties uz Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības parakstīto Nolīguma par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem, 5.pantu, Baltkrievijas Republikas Valdība un Latvijas Republikas Valdība vienojās par sekojošo:

1. Noteikt svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomus (kvotas) 1994.gadā atbilstoši 1. un 2. pielikumam.

Veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu minētās piegādes, kuru nomenklatūru un apjomus ir iespējams precizēt ar abpusēju piekrišanu.

Nepieļaut 1. un 2. pielikumā paredzētās savstarpēji piegādājamās produkcijas reeksportu bez rakstiskas atļaujas ar šim mērķim pilnvarotajām eksportētājvalsts institūcijām.

2. Gādāt, lai saglabātos esošie tiešie saimnieciskie sakari, arī kooperācijas sakari izejvielu, materiālu, pusfabrikātu un komplektējošo izstrādājumu piegādēs.

3. Savstarpējie norēķini par piegādāto produkciju tiks izdarīt līgumcenās.

4. Organizēt katru ceturksni savstarpēju apmaiņu ar statistisko informāciju par svarīgāko produkcijas veidu piegādēm.

5. Kopīgi izskatīt šā Protokola realizācijas gaitā radušos jautājumus un veikt pasākumus to atrisināšanai.

6. Šis protokols ir parakstītā Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības Nolīguma par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem neatņemama sastāvdaļa.

Parakstīts __________________________________________ divos eksemplāros katrs no tiem ir baltkrievu, latviešu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.

Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā

Latvijas Republikas Valdības vārdā

1.pielikums
Protokolam par Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas
svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību 1994.gadā

Svarīgāko produkcijas piegāžu apjomi (kvotas) no Baltkrievijas Republikas Latvijas Republikai 1994.gadā

Produkcijas nosaukums	Mērvienība	Daudzums
MELNĀ METALURĢIJA
Melno metālu velmējumi	tūkst. tonnu	3
Velvējumu sagataves	tūkst. tonnu	30*)
Metālizstrādājumi	tūkst. tonnu	0,33
ELEKTROTEHNISKĀ RŪPNIECĪBA
Kailvadi	tonnas	300
Elektrodzinēji	tūkst. gab	5
ĶĪMIJAS UN NAFTAS ĶĪMIJAS RŪPNIECĪBA	tūkst. tonnu	0,1
Augstspiediena polietilēns	tūkst. tonnu	7**)
Kaprolaktāms
VIEGLĀ RŪPNIECĪBA
Sintētiskie tekstildiegi	tonnas	430
Mākslīgās kažokādas	tūkst. m2	230
LAUKSAIMNIECISKA RAKSTURA PRODUKCIJA
Minerālmēsli (pārrēķinot 100% aktīvā vielā) - kopā	tūkst. tonnu	60
t. sk. kālija mēsli	tūkst. tonnu	60
BŪVMATERIĀLU RŪPNIECĪBA
Jumta seguma materiāli	tūkst. m2	2500
MEDICĪNAS RŪPNIECĪBA
Ārstniecības līdzekļi	tūkst. dol.	150

  Piezīmes

*) Jautājums par piešķiršanu tiks izskatīts pēc valsts pasūtījuma apstiprināšanas Baltkrievijas Metalurģiskajai rūpnīcai

**) Pasūtītāja izejviela diegu ražošanai

 

No Baltkrievijas Republikas puses Resursu ministra V.Kosolapovs

No Latvijas Republikas puses Ekonomikas ministrijas vietnieks NVS Valsts nodaļas vadītājs A. Gulbis

 

2.pielikums
Protokolam par Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas
svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību 1994.gadā

Svarīgāko produkcijas piegāžu apjomi (kvotas) no Latvijas Republikas Baltkrievijas Republikai 1994.gadā

Produkcijas nosaukums	Mērvienība	Daudzums
Melnā metalurģija
Melno metālu velvējumi	tūkst. tonnu	40*)
Stieple	tūkst. tonnu	1,9
Ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecības iekārtas rūpniecības iekārtas
Centrbēdzes	sūkņi gab.	49
Armatūra	tūkst. gab.	4
Automobiļu un gultņu rūpniecība
RAF mikroautobusi	gab.	200
Smagās mašīnbūves rūpniecība
Dīzeļvilcieni	gab.	10
Elektrovilcieni	gab.	4
Vieglā rūpniecība
Sintētiskie tekstildiegi	tonnas	1168
Sintētiskie teksturētie tekstildiegi	tonnas	2943
Neaustie materiāli	tūkst. m.	110
Zivju rūpniecība
Zivju konservi	milj. nosac. kārbu	6
Saldētas zivis	tonnas	500
Medicīnas rūpniecība
Ārstniecības līdzekļi	tūkst. dol.	100
Zooveterinārās preces	tūkst. dol.	34
Lauksaimnieciska rakstura produkcija
Minerālmēsli (pārrēķinot 100% aktīvā vielā) kopā	tūkst. tonnu	61
t. sk. fosfāta mēsli (ŠKM)	tūkst. tonnu	61
Pievadķēdes	km	200
Lauksaimniecības mašīnu rezerves daļas	tūkst. dol.	83
Sakaru rūpniecība
Telefoni aparāti	tūkst. gab.	28
Darbgaldu un instrumentu rūpniecība
Elektroinstrumenti	tūkst. gab.	3

Piezīme *) ja tiks nodrošinātas izejvielas

No Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas NVS Valsts nodaļas vadītājs A. Gulbis

No Baltkrievijas Republikas puses Resursu ministra vietnieks V.Kosolapovs