Ministru kabineta
lēmums Nr.10
Rīgā 1994.gada 25.janvārī (prot.
nr.7, 4.§)
Par starpvaldību nolīgumiem ar
Baltkrievijas Republiku
Akceptēt šādus Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas
Republikas Valdības nolīgumu projektus:
1. Nolīgums par tiešo dzelzceļa satiksmi un militāro kravu
pārvadājumiem no Baltkrievijas Republikas uz trešajām valstīm,
izmantojot Latvijas Republikas jūras ostas.
2. Nolīgums par vienkāršotu robežas šķērsošanas kārtību
pierobežas iedzīvotājiem.
3. Nolīgums par sadarbību apkārtējās vides aizsardzības
jomā.
Ministru prezidents V.Birkavs
Ārlietu ministrs G.Andrejevs
Latvijas Republikas Valdība un
Baltkrievijas Republikas Valdība, turpmāk sauktas par
"Līgumslēdzējām Pusēm", pamatojoties uz 1991.gada
16.decembra Deklarāciju par labu kaimiņattiecību principiem starp
Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku,
ievērojot labvēlīgo
tirdznieciski-ekonomisko attiecību attīstību starp abām
valstīm,
vēloties nodrošināt tālāku
dzelzceļa sakaru attīstību starp abām valstīm,
vienojās par sekojošo:
1.pants. Latvijas Puse
apņemas nodrošināt Baltkrievijas Republikas militāro kravu
pārvadājumu Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī jūras
ostas, saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti Nolīgumā un tā
pielikumos, kuri ir Nolīguma neatņemama sastāvdaļa. Termins
"militārās kravas" šajā Nolīgumā nozīmē visu veidu
šaujamieročus, apbruņojumu un militāro tehniku, tai skaitā tās
sastāvdaļas, visu veidu munīciju un sprāgstvielas, izņemot
sprāgstvielas un munīciju, kuru ražošana, lietošana un (vai)
izplatīšana aizliegta starptautiskos līgumos, kuru dalībnieces ir
Līgumslēdzējas Puses.
2.pants. Līgumslēdzējas
Puses atzīst, ka kravas nevar tikt nosūtītas uz valstīm, pret
kurām tiek piemērotas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības
Padomes sankcijas.
3.pants. Kravu pārvadājumi
no Baltkrievijas Republikas uz trešajām valstīm Latvijas
Republikas teritorijā, ieskaitot jūras ostas, notiek saskaņā ar
1992.gada 14.janvārī noslēgto Pagaidu Vienošanos starp Latvijas
Republikas Satiksmes ministriju un Baltkrievijas Republikas Ceļu
satiksmes ministriju par dzelzceļu satiksmi pāri robežai.
4.pants. Šajā Nolīgumā
paredzēto kravu nosūtītāji var būt saimnieciskās darbības
objekti, kuriem, saskaņā ar Baltkrievijas Republikas likumdošanu,
atļauta šāda veida darbība.
5.pants. Robežkontroles,
muitas un sanitārās kontroles jautājumos tiek piemēroti to
divpusējo un daudzpusējo Nolīgumu noteikumi, kuru dalībnieces ir
Līgumslēdzējas Puses. Gadījumos, kuri nav regulēti šādos Līgumos,
tiks piemērota Līgumslēdzēju Pušu likumdošana.
6.pants. Līgumslēdzējas
Puses darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku
pārvadāšanu, tādējādi novēršot nozaudēšanas vai izlaupīšanas
gadījumus un nodrošinot apkārtējās vides aizsardzību.
7.pants. Norēķini un
maksājumi, kas tiek veikti saskaņā ar šo Nolīgumu, tiks izdarīti
pamatojoties uz spēkā esošajiem Līgumiem, kas noslēgti starp
Līgumslēdzējām Pusēm. Ņemot vērā papildus izdevumus un kravu
paaugstināto bīstamību, atkarībā no kravu pārvadājumu apjoma,
pieļaujama esošo tarifu palielināšana. Tā jāsaskaņo
Līgumslēdzējām Pusēm.
8.pants. Kravu apstrādes
tehnoloģijas un apsardzes, kā arī pārvadājumu saskaņošanas
kārtību nosaka šī Nolīguma pielikumi.
9.pants. Baltkrievijas
Republika apņemas atlīdzināt zaudējumus, kuri kravu pārvadāšanas
rezultātā nodarīti trešajām personām un apkārtējai videi, ja tiks
konstatēts, ka zaudējumu nodarīšanā vainīga Baltkrievijas Puse.
Zaudējumu nodarīšanas cēloņu noteikšanai un zaudējumu apjomu
noteikšanai Līgumslēdzējas Puses izveido jauktu komisiju un
apstiprina tās Nolikumu.
10.pants. Līgumslēdzējas
Puse uzturēs kontaktus, kas nepieciešami šī Nolīguma izpildei.
Pēc vienas Līgumslēdzējas Puses priekšlikuma var tikt organizētas
tikšanās, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar Nolīguma
izpildi.
11.pants. Šis Nolīgums
stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi. Katra no Līgumslēdzējām
Pusēm var to denonsēt ar rakstisku paziņojumu. Denonsācija stājas
spēkā trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas.
Parakstīts ..........................., 1994.gada
........................
divos eksemplāros, katrs latviešu, baltkrievu un krievu
valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.
Atšķirīga iztulkojuma gadījumā priekšroka ir tekstam krievu
valodā.
Latvijas Republikas Valdības vārdā
Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā
Pielikums
Nr.1
MILITĀRO KRAVU PĀRVADĀJUMU
SASKAŅOŠANAS
KĀRTĪBA UN APSTRĀDES TEHNOLOĢIJA
1. Baltkrievijas Republikas
Ārlietu ministrija katru mēnesi ne vēlāk kā līdz 15.datumam ar
notu informē Latvijas Republikas Ārlietu ministriju par
plānotajiem militāro kravu (turpmāk - "kravu") tranzīta
pārvadājumiem nākošajā mēnesī. Notā norāda: kravas nosūtītāju,
kravas apjomu un nomenklatūru, vagonu skaitu un veidu,
iekraušanas ostu, plānoto ierašanās laiku ostā,
valsti-saņēmēju.
2. Latvijas Republikas Ārlietu
ministrija ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc 1.punktā minētās notas
saņemšanas informē Baltkrievijas Republikas Ārlietu ministriju
par Latvijas Puses lēmumu.
3. Latvijas Puse var neatļaut
kravas tranzīta pārvadāšanu sekojošos gadījumos:
3.1. Krava tiek nosūtīta uz
valsti, pret kuru tiek piemērotas ANO Drošības Padomes
sankcijas;
3.2. Krava satur ieročus, militāro
tehniku, kā arī sprāgstvielas un munīciju, kuru ražošana,
izmantošana un/vai izplatīšana aizliegta starptautiskos Līgumos,
kuru dalībnieces ir Līgumslēdzējas Puses.
3.3. Latvijas Republikas
teritorijā noteikts ārkārtējais stāvoklis vai kara stāvoklis, vai
arī kravas pārvadāšanas maršruts iet caur stihiskas nelaimes vai
rūpnieciskas avārijas zonu un līdz ar to ir apdraudēta kravas
saglabāšana.
3.4. Baltkrievijas Puse neievēro
Nolīguma nosacījumus.
4. Lai novērstu kravas
aizkavēšanos, gaidot iekraušanu, sakarā ar kuģa neierašanos vai
citu iemeslu dēļ, katra transporta nosūtīšana var notikt tikai
pēc valsts uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" paziņojuma,
kurš saskaņots ar jūras ostu, nosūtīšanas Baltkrievijas dzelzceļa
pārvaldei.
5. Kravas, kuras saskaņā ar
Pārvadāšanas noteikumiem var tikt pārvadātas konteineros,
jāpārvadā vienīgi lieltonnāžas konteineros.
Pielikums Nr.2
TRANZĪTA KRAVU
APSARGĀŠANAS KĀRTĪBA
1. Latvijas Puse veic tranzīta kravu apsardzi, pārvadājot to
Latvijas Republikas teritorijā.
2. Kravas pieņemšanu uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas
Republikas robežas, ja paredzēta pārvadāšana Latvijas Republikas
teritorijā, nodrošina LR Iekšlietu ministrija.
3. Apsardzei, pieņemot kravu, kā arī pārvadājot to Latvijas
Republikas teritorijā, kravas nosūtītāja pārstāvja klātbūtne ir
obligāta. Pēc kravas pieņemšanas par kravas saglabāšanu atbild
Latvijas Puse.
4. Samaksa par apsardzi, kā arī apsardzes skaitliskais sastāvs
katram pārvadājumam tiek noteikti, Pusēm vienojoties.
Latvijas
Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības
NOLĪGUMS
par vienkāršotu robežas šķērsošanas kārtību pierobežas
iedzīvotājiem
Latvijas Republikas Valdība un Baltkrievijas Republikas
Valdība, turpmāk sauktas par Pusēm,
izpildot 1991.gada 16.decembra Deklarāciju par labu
kaimiņattiecību principiem starp Latvijas Republiku un
Baltkrievijas Republiku,
vēloties turpmāk padziļināt draudzību un sadarbību starp abu
valstu tautām,
ņemot vērā izveidojušās radniecības, saimnieciskās un citas
saites starp pierobežas iedzīvotājiem,
vienojās par sekojošo:
1.pants. Lietoto terminu
nozīme: - pierobežas teritorija: pie Latvijas-Baltkrievijas
robežas atrodošos Latvijas pagastu un Baltkrievijas ciemu
(ciematu) padomju teritorijas, - pierobežas apdzīvotās
vietas-viensētas, sādžas, ciemi, ciemati un citas pastāvīgi
apdzīvotas vietas pierobežas teritorijā; - pierobežas
iedzīvotāji-Latvijas Republikas pilsoņi, Baltkrievijas Republikas
pilsoņi, kā arī personas bez pilsonības, to skaitā bijušie PSRS
pilsoņi līdz viņu pilsonības noteikšanai, kuri pastāvīgi dzīvo
pierobežas apdzīvotajās vietās vismaz 6 mēnešus, - radinieki -
pierobežas iedzīvotāji, kuriem ar otras valsts pierobežas
iedzīvotājiem pastāv sekojošas radniecības attiecības: vecāki,
bērni, miesīgi brāļi un māsas, laulātie, vectēvi, vecmāmuļas,
vecvectēvi, vecvecmāmuļas, mazbērni, mazmazbērni, znoti,
vedeklas, laulāto vecāki, laulāto māsas un brāļi, adoptētie,
adoptētāji.
2.pants. Šī Vienošanās
nosaka sekojošus gadījumus, kuros pierobežas iedzīvotāji
vienkāršotā kārtībā šķērso Latvijas-Baltkrievijas robežu un
uzturas otras valsts pierobežas teritorijā: a) pastāvīgi vai
sezonas darbi uzņēmumos, iestādēs vai organizācijās, kā arī cita
veida saimnieciska vai ražošanas nepieciešamība, b) mācības
mācību iestādēs, kursos u.tml., c) nekustamā īpašuma piederība
otras valsts pierobežas teritorijā, d) tikšanās ar radiniekiem,
e) radinieka slimība, nāve vai nelaimes gadījums, kurā cietis
radinieks, f) ārkārtēja nepieciešamība sniegt neatliekamu
medicīnisko palīdzību, ja tā nevar tikt sniegta savas valsts
teritorijā, g) radinieka apbedījuma vietu apmeklēšana, pasākumi,
kas saistīti ar vietējām tradīcijām un paradumiem, reliģiskie
rituāli, h) organizēti masu pasākumi uz robežas vai tiešā tās
tuvumā; i) Pušu robežapsardzes orgānu sadarbība un citi gadījumi,
kuros Pušu iedzīvotājiem nepieciešams atrasties otras valsts
pierobežas teritorijā.
3.pants. Pierobežas
teritorijas, kuru iedzīvotājiem atļauts šķērsot robežu
vienkāršotā kārtībā, uzskatītas Pielikumā No.1. Izmaiņas tajā var
tikt izdarītas, diplomātiskā ceļā saskaņojot ar otru Pusi.
4.pants. Pierobežas
iedzīvotāji šķērso robežu, uzrādot personu apliecinošus
dokumentus un caurlaides (pielikums No.2). Robeža var tikt
šķērsota kājām vai izmantojot transporta līdzekļus punktos, kuri
paredzēti Nolīgumā starp Latvijas Republikas Valdību un
Baltkrievijas Republikas Valdību par robežu pārejas punktiem.
Bērni vecumā līdz 16 gadiem šķērso robežu vecāku vai radinieku,
kuri ir šo bērnu aizbildņi, pavadībā. Datiem par bērna personību
jābūt norādītiem vecāku vai aizbildņa caurlaidēs. Vienas Puses
pilsoņu bērni, kuri mācās otras Puses mācību iestādēs, var
šķērsot robežu patstāvīgi, uzrādot dokumentus, kas apliecina viņu
piederību attiecīgajai mācību iestādei un caurlaidi.
5.pants. Ārkārtējos
gadījumos (ugunsgrēki, plūdi, citas stihiskas nelaimes,
ekoloģiskās situācijas pasliktināšanās, ekoloģiskā katastrofa
u.tml.), kas apdraud cilvēku dzīvību, pierobežas iedzīvotāji, kā
arī ugunsdzēsības apakšvienības, glābšanas komandas, medicīniskās
palīdzības un veterināro dienestu darba grupas var šķērsot robežu
jebkurā laikā, kā arī atrasties otras Puses teritorijā uz laiku,
kas nepieciešams palīdzības sniegšanai.
6.pants. Personas, kas
šķērso robežu vienkāršotā kārtībā var pārvietot pāri robežai
personiskās lietošanas priekšmetus, valūtu un valūtas vērtības
saskaņā ar abu valstu muitas un valūtas operāciju noteikumiem kā
arī attiecīgiem nolīgumiem.
7.pants. Vienkāršotā
kārtībā robežu šķērsojušie pierobežas iedzīvotāji var uzturēties
otras valsts teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz caurlaides
derīguma termiņu, pierobežas teritorijas robežās. Atsevišķos
gadījumos, vadoties no īpašiem apstākļiem, uzturēšanās rajons var
tikt mainīts un caurlaides derīguma termiņš pagarināts ar
saskaņotu vietējo robežapsardzības orgānu vadītāju lēmumu.
8.pants. Šīs Vienošanās
4.pantā norādītās caurlaides izsniedz Pušu pilnvarotie orgāni uz
šādu laiku: - vienreizējā caurlaide - līdz 7 diennaktīm, -
vairākkārtējā - līdz 3 mēnešiem, - sezonas - uz apmācību laiku
mācību iestādē, - ilgstošās - uz laiku līdz vienam gadam (esot
darba līgumam vai citiem dokumentiem, kas pamato nepieciešamību
vienas Puses iedzīvotājiem atrasties otras Puses pierobežas
teritorijā). Puses uzdod saviem valsts robežas apsardzes orgāniem
savstarpēji saskaņojot noteikt šīs Vienošanās 4.pantā minēto
caurlaižu noformēšanas, izsniegšanas un izņemšanas kārtību.
9.pants. Personām, kuras
atrodas otras valsts teritorijā, jāievēro šīs valsts likumdošana
un jāciena tās tradīcijas un paradumi.
10.pants. Gadījumā, ja
persona nozaudējusi dokumentus, kas dod tiesības vienkāršotā
kārtībā šķērsot robežu, tai nekavējoties jāpaziņo par notikušo
tuvākajiem uzturēšanās valsts iekšlietu vai robežapsardzības
orgāniem.
11.pants. Personām, kas
pārkāpj šīs Vienošanās noteikumus, var tikt atņemtas tiesības
uzturēties otras valsts teritorijā. Šādā gadījumā šīs personas
tiek nodotas savas valsts robežapsardzes orgāniem, norādot
attiecīgo iemeslu. Šādas personas var arī tikt sauktas pie
atbildības saskaņā ar uzturēšanās valsts likumdošanu, par ko
nekavējoties tiek informēta otras Puses ropbežapsardzes orgānu
valdība.
12.pants. Šī Vienošanās
stājas spēkā no parakstīšanas brīža, tās darbība izbeidzas,
stājoties spēkā Līgumam starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas
Republiku par valsts robežas režīmu.
Parakstīts ______________________ 1994.gada
________________________ divos eksemplāros, katrs latviešu un
baltkrievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds juridisks
spēks.
Latvijas Republikas Valdības vārdā
Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā
Pielikums Nr.1
Latvijas Republikas pagastu un
Baltkrievijas Republikas ciema (ciematu) padomju, kuras atrodas
pie Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas
UZSKAITĪJUMS
Latvijas Republika
Krāslavas rajona:
Šķaunes, Bērziņu, Kepovas, Asūnes, Robežnieku, Indras,
Piedrujas, Kaplavas pagasti.
Daugavpils rajona:
Silenes, Strudalienes, Līdumnieku, Demenes pagasti.
Baltkrievijas Republika Vitebskas apgabals: Verņedvinskas
rajona Seņkovas, Sarjanskas, Bigosovas ciema padomes, Osvejas
ciemata padome. Mioru rajona Dolginovas, Povjatskas ciema
padomes. Braslavas rajona Druiskas, Pļusskas, Mežanskas ciema
padomes, Druiskas ciemata padome.
Pielikums Nr.2
CAURLAIDE
vienreizējai valsts robežas šķērsošanai abos virzienos
Pilsonim (-ei)
___________________________________________________________
vārds, uzvārds
dzimušam (-ai) ______________, dzīvojošam (-ai)
__________________________
adrese
atļauts šķērsot robežu
___________________________________________________
valsts, apdzīvotā vieta
dodoties pie
______________________________________________________________________
radinieka vārds, uzvārds vai organizācijas nosaukums
uz laiku līdz 199__ gada _____________________
kopā ar viņu dodas
______________________________________________
bērna vārds, uzvārds, kurš dodas kopā ar vecāku vai aizbildni
Transporta līdzeklis
_____________________________________________________
Robežapsardzes vadītājs
__________________________________________________
valsts, dienesta pakāpe, paraksts, uzvārds
Zīmoga vieta _________________________________ izsniegšanas
vieta un datums
Piezīme...
Uz veidlapas jābūt tekstam latviešu un baltkrievu valodās.
Atļaujas izmēri 17x12 cm.
Papīra krāsa - balta.
Latvijas Republikas Valdība un Baltkrievijas Republikas
valdība, turpmāk tekstā sauktas par Līgumslēdzējām Pusēm,
balstoties uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas
Deklarāciju par labu kaimiņattiecību principiem, kas parakstīta
1991.gada 16.decembrī,
apzinoties vides vienotību un nedalāmību, visu valstu
intereses tās saglabāšanā,
ņemot vērā valstu suverenitātes
principus, kā arī starptautiskos sadarbības principus vides
aizsardzības jomā,
vienojās par sekojošo:
1.pants. Līgumslēdzējas
Puses sadarbosies vides aizsardzības jomā divu valstu tautu labā
un koncentrēs savas pūles to jautājumu izlemšanā, kuri izraisa
abpusēju interesi.
2.pants. Līgumslēdzēju Pušu
sadarbības pamatvirzieni ir šādi: - atmosfēras aizsardzība; -
ūdeņu aizsardzība, it sevišķi Daugavas baseinā; - floras un
faunas aizsardzība, aizsargājamo dabas teritoriju attīstība,
rekreācijas zonu organizēšana un izmantošana; - vides
monitorings; - aizsardzība no enerģētikas un rūpniecības uzņēmumu
negatīvās ietekmes normālos un ārkārtējos apstākļos; -
rūpniecības un sadzīves atkritumu pārstrāde vai utilizācija un
likvidācija; - palīdzības sniegšana avāriju un stihisku nelaimju,
kuras rada vides piesārņošanu, seku likvidēšanā.
3.pants. Sadarbība vides
aizsardzībā noris, pamatojoties uz atsevišķiem līgumiem, ko
noslēgušas abu valstu kompetentas organizācijas, šādās formās: -
apmaiņa ar zinātniekiem, speciālistiem, delegācijām zinātnes,
mācību un praktiskos nolūkos; - konferenču, simpoziju, ekspertu
un darba grupu apspriežu organizēšana; - apmaiņa ar
zinātniski-tehnisko dokumentāciju, kā arī ar praktisko
informāciju; - kopēju programmu un projektu realizēšana; -
palīdzības sniegšana (personāls, aprīkojums un materiāli)
rūpniecības avāriju un stihisku nelaimju seku likvidēšanā; -
citas sadarbības formas.
4.pants. Līgumslēdzējas
Puses, pamatojoties uz dotā Nolīguma mērķiem, veicina sadarbības
vides aizsardzībā uzsākšanu un attīstību starp abu valstu
iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem. Līgumslēdzējas Puses nav
materiāli atbildīgas par iestāžu, organizāciju un uzņēmumu
saistībām, kuras noslēgušas līgumus, balstoties uz šo Nolīgumu.
Institūcijas, kas atbild par sadarbību un koordinācijas
organizēšanu dotā Nolīguma ietvaros, ir: Latvijas Republikā -
Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija, Baltkrievijas Republikā - Baltkrievijas Republikas
Valsts Ekoloģijas komiteja.
5.pants. Līgumslēdzējas
Puses šī Nolīguma realizācijai izveido jauktu komisiju sadarbībai
vides aizsardzībā, turpmāk tekstā sauktu par Komisiju. 30 dienu
laikā no šī Nolīguma spēkā stāšanās dienas, abu pušu pilnvarotās
institūcijas paziņo viena otrai par Komisijas līdzpriekšsēdētāja
iecelšanu. Komisija apstiprina sadarbības programmas, kurās
norāda sadarbības virzienus un formas, kā arī to izpildes
termiņus un institūcijas, kas ir atbildīgas par programmu
realizāciju. Komisija nepieciešamības gadījumā izveido darba
grupas problēmu saskaņošanai. Sadarbība tiek finansēta Komisijas
noteiktā kārtībā.
6.pants. Līgumslēdzējas
Puses nekavējoties un pilnā apjomā informē viena otru par
rūpnieciskajām avārijām un citām bīstamām situācijām savā
teritorijā, kas rada vai var radīt draudus otras Puses
iedzīvotājiem un videi, kā arī par rīcību to novēršanai.
Noteikumus par šādas informācijas iesniegšanu un savstarpējās
palīdzības sniegšanu rūpniecības un citu avāriju, katastrofu un
stihisku nelaimju likvidēšanā Puses ietver atsevišķā
Nolīgumā.
7.pants. Strīdīgos
jautājumus, kā arī jautājumus par ekoloģiskā kaitējuma
atlīdzināšanu, Līgumslēdzējas Puses risina konsultējoties un
pieņemot abpusēji saskaņotus lēmumus. Gadījumā, ja strīdīgie
jautājumi netiek atrisināti, Puses uz paritātes pamatiem izveido
šķīrējtiesu no abu Pušu pārstāvjiem vienādā skaitā. Šķīrējtiesas
lēmumi ir obligāti abām Līgumslēdzējām Pusēm.
8.pants. Šis Nolīgums
neizmaina tās Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumus, kas
izriet no citiem līgumiem, kurus noslēgušas Līgumslēdzējas
Puses.
9.pants. Domstarpības šī
Nolīguma tulkošanā un piemērošanā tiek novērstas Līgumslēdzēju
Pušu savstarpējās konsultācijās.
10.pants. Šis Nolīgums
noslēgts uz 5 gadiem un stājas spēkā no parakstīšanas brīža.
Nolīgums pēc piecu gadu termiņa paliek spēkā tik ilgi, kamēr
viena no Līgumslēdzējām Pusēm nav rakstiski paziņojusi par savu
vēlēšanos izbeigt šī Nolīguma darbību.
Parakstīts ................g. 2 eksemplāros, katrs baltkrievu,
latviešu un krievu valodās, turklāt visiem tekstiem ir vienāds
juridisks spēks.
Domstarpību gadījumā šī Nolīguma tulkošanā priekšroka tiek
dota tekstam krievu valodā.
Latvijas Republikas Valdības vārdā
Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā
