Latvijas Republikas Valdība un Baltkrievijas Republikas Valdība, turpmāk sauktas par "Līgumslēdzējām Pusēm", pamatojoties uz 1991.gada 16.decembra Deklarāciju par labu kaimiņattiecību principiem starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku,
ievērojot labvēlīgo tirdznieciski-ekonomisko attiecību attīstību starp abām valstīm,
vēloties nodrošināt tālāku dzelzceļa sakaru attīstību starp abām valstīm,
vienojās par sekojošo:
1.pants. Latvijas Puse apņemas nodrošināt Baltkrievijas Republikas militāro kravu pārvadājumu Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī jūras ostas, saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti Nolīgumā un tā pielikumos, kuri ir Nolīguma neatņemama sastāvdaļa. Termins "militārās kravas" šajā Nolīgumā nozīmē visu veidu šaujamieročus, apbruņojumu un militāro tehniku, tai skaitā tās sastāvdaļas, visu veidu munīciju un sprāgstvielas, izņemot sprāgstvielas un munīciju, kuru ražošana, lietošana un (vai) izplatīšana aizliegta starptautiskos līgumos, kuru dalībnieces ir Līgumslēdzējas Puses.
2.pants. Līgumslēdzējas Puses atzīst, ka kravas nevar tikt nosūtītas uz valstīm, pret kurām tiek piemērotas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomes sankcijas.
3.pants. Kravu pārvadājumi no Baltkrievijas Republikas uz trešajām valstīm Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot jūras ostas, notiek saskaņā ar 1992.gada 14.janvārī noslēgto Pagaidu Vienošanos starp Latvijas Republikas Satiksmes ministriju un Baltkrievijas Republikas Ceļu satiksmes ministriju par dzelzceļu satiksmi pāri robežai.
4.pants. Šajā Nolīgumā paredzēto kravu nosūtītāji var būt saimnieciskās darbības objekti, kuriem, saskaņā ar Baltkrievijas Republikas likumdošanu, atļauta šāda veida darbība.
5.pants. Robežkontroles, muitas un sanitārās kontroles jautājumos tiek piemēroti to divpusējo un daudzpusējo Nolīgumu noteikumi, kuru dalībnieces ir Līgumslēdzējas Puses. Gadījumos, kuri nav regulēti šādos Līgumos, tiks piemērota Līgumslēdzēju Pušu likumdošana.
6.pants. Līgumslēdzējas Puses darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku pārvadāšanu, tādējādi novēršot nozaudēšanas vai izlaupīšanas gadījumus un nodrošinot apkārtējās vides aizsardzību.
7.pants. Norēķini un maksājumi, kas tiek veikti saskaņā ar šo Nolīgumu, tiks izdarīti pamatojoties uz spēkā esošajiem Līgumiem, kas noslēgti starp Līgumslēdzējām Pusēm. Ņemot vērā papildus izdevumus un kravu paaugstināto bīstamību, atkarībā no kravu pārvadājumu apjoma, pieļaujama esošo tarifu palielināšana. Tā jāsaskaņo Līgumslēdzējām Pusēm.
8.pants. Kravu apstrādes tehnoloģijas un apsardzes, kā arī pārvadājumu saskaņošanas kārtību nosaka šī Nolīguma pielikumi.
9.pants. Baltkrievijas Republika apņemas atlīdzināt zaudējumus, kuri kravu pārvadāšanas rezultātā nodarīti trešajām personām un apkārtējai videi, ja tiks konstatēts, ka zaudējumu nodarīšanā vainīga Baltkrievijas Puse. Zaudējumu nodarīšanas cēloņu noteikšanai un zaudējumu apjomu noteikšanai Līgumslēdzējas Puses izveido jauktu komisiju un apstiprina tās Nolikumu.
10.pants. Līgumslēdzējas Puse uzturēs kontaktus, kas nepieciešami šī Nolīguma izpildei. Pēc vienas Līgumslēdzējas Puses priekšlikuma var tikt organizētas tikšanās, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar Nolīguma izpildi.
11.pants. Šis Nolīgums stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm var to denonsēt ar rakstisku paziņojumu. Denonsācija stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas.
Parakstīts ..........................., 1994.gada ........................
divos eksemplāros, katrs latviešu, baltkrievu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks. Atšķirīga iztulkojuma gadījumā priekšroka ir tekstam krievu valodā.
Latvijas Republikas Valdības vārdā
Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā
Pielikums Nr.1
MILITĀRO KRAVU PĀRVADĀJUMU SASKAŅOŠANAS
KĀRTĪBA UN APSTRĀDES TEHNOLOĢIJA
1. Baltkrievijas Republikas Ārlietu ministrija katru mēnesi ne vēlāk kā līdz 15.datumam ar notu informē Latvijas Republikas Ārlietu ministriju par plānotajiem militāro kravu (turpmāk - "kravu") tranzīta pārvadājumiem nākošajā mēnesī. Notā norāda: kravas nosūtītāju, kravas apjomu un nomenklatūru, vagonu skaitu un veidu, iekraušanas ostu, plānoto ierašanās laiku ostā, valsti-saņēmēju.
2. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc 1.punktā minētās notas saņemšanas informē Baltkrievijas Republikas Ārlietu ministriju par Latvijas Puses lēmumu.
3. Latvijas Puse var neatļaut kravas tranzīta pārvadāšanu sekojošos gadījumos:
3.1. Krava tiek nosūtīta uz valsti, pret kuru tiek piemērotas ANO Drošības Padomes sankcijas;
3.2. Krava satur ieročus, militāro tehniku, kā arī sprāgstvielas un munīciju, kuru ražošana, izmantošana un/vai izplatīšana aizliegta starptautiskos Līgumos, kuru dalībnieces ir Līgumslēdzējas Puses.
3.3. Latvijas Republikas teritorijā noteikts ārkārtējais stāvoklis vai kara stāvoklis, vai arī kravas pārvadāšanas maršruts iet caur stihiskas nelaimes vai rūpnieciskas avārijas zonu un līdz ar to ir apdraudēta kravas saglabāšana.
3.4. Baltkrievijas Puse neievēro Nolīguma nosacījumus.
4. Lai novērstu kravas aizkavēšanos, gaidot iekraušanu, sakarā ar kuģa neierašanos vai citu iemeslu dēļ, katra transporta nosūtīšana var notikt tikai pēc valsts uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" paziņojuma, kurš saskaņots ar jūras ostu, nosūtīšanas Baltkrievijas dzelzceļa pārvaldei.
5. Kravas, kuras saskaņā ar Pārvadāšanas noteikumiem var tikt pārvadātas konteineros, jāpārvadā vienīgi lieltonnāžas konteineros.
Pielikums Nr.2
TRANZĪTA KRAVU APSARGĀŠANAS KĀRTĪBA
1. Latvijas Puse veic tranzīta kravu apsardzi, pārvadājot to Latvijas Republikas teritorijā.
2. Kravas pieņemšanu uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas, ja paredzēta pārvadāšana Latvijas Republikas teritorijā, nodrošina LR Iekšlietu ministrija.
3. Apsardzei, pieņemot kravu, kā arī pārvadājot to Latvijas Republikas teritorijā, kravas nosūtītāja pārstāvja klātbūtne ir obligāta. Pēc kravas pieņemšanas par kravas saglabāšanu atbild Latvijas Puse.
4. Samaksa par apsardzi, kā arī apsardzes skaitliskais sastāvs katram pārvadājumam tiek noteikti, Pusēm vienojoties.
Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības
NOLĪGUMS
par vienkāršotu robežas šķērsošanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem
Latvijas Republikas Valdība un Baltkrievijas Republikas Valdība, turpmāk sauktas par Pusēm,
izpildot 1991.gada 16.decembra Deklarāciju par labu kaimiņattiecību principiem starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku,
vēloties turpmāk padziļināt draudzību un sadarbību starp abu valstu tautām,
ņemot vērā izveidojušās radniecības, saimnieciskās un citas saites starp pierobežas iedzīvotājiem,
vienojās par sekojošo:
1.pants. Lietoto terminu nozīme: - pierobežas teritorija: pie Latvijas-Baltkrievijas robežas atrodošos Latvijas pagastu un Baltkrievijas ciemu (ciematu) padomju teritorijas, - pierobežas apdzīvotās vietas-viensētas, sādžas, ciemi, ciemati un citas pastāvīgi apdzīvotas vietas pierobežas teritorijā; - pierobežas iedzīvotāji-Latvijas Republikas pilsoņi, Baltkrievijas Republikas pilsoņi, kā arī personas bez pilsonības, to skaitā bijušie PSRS pilsoņi līdz viņu pilsonības noteikšanai, kuri pastāvīgi dzīvo pierobežas apdzīvotajās vietās vismaz 6 mēnešus, - radinieki - pierobežas iedzīvotāji, kuriem ar otras valsts pierobežas iedzīvotājiem pastāv sekojošas radniecības attiecības: vecāki, bērni, miesīgi brāļi un māsas, laulātie, vectēvi, vecmāmuļas, vecvectēvi, vecvecmāmuļas, mazbērni, mazmazbērni, znoti, vedeklas, laulāto vecāki, laulāto māsas un brāļi, adoptētie, adoptētāji.
2.pants. Šī Vienošanās nosaka sekojošus gadījumus, kuros pierobežas iedzīvotāji vienkāršotā kārtībā šķērso Latvijas-Baltkrievijas robežu un uzturas otras valsts pierobežas teritorijā: a) pastāvīgi vai sezonas darbi uzņēmumos, iestādēs vai organizācijās, kā arī cita veida saimnieciska vai ražošanas nepieciešamība, b) mācības mācību iestādēs, kursos u.tml., c) nekustamā īpašuma piederība otras valsts pierobežas teritorijā, d) tikšanās ar radiniekiem, e) radinieka slimība, nāve vai nelaimes gadījums, kurā cietis radinieks, f) ārkārtēja nepieciešamība sniegt neatliekamu medicīnisko palīdzību, ja tā nevar tikt sniegta savas valsts teritorijā, g) radinieka apbedījuma vietu apmeklēšana, pasākumi, kas saistīti ar vietējām tradīcijām un paradumiem, reliģiskie rituāli, h) organizēti masu pasākumi uz robežas vai tiešā tās tuvumā; i) Pušu robežapsardzes orgānu sadarbība un citi gadījumi, kuros Pušu iedzīvotājiem nepieciešams atrasties otras valsts pierobežas teritorijā.
3.pants. Pierobežas teritorijas, kuru iedzīvotājiem atļauts šķērsot robežu vienkāršotā kārtībā, uzskatītas Pielikumā No.1. Izmaiņas tajā var tikt izdarītas, diplomātiskā ceļā saskaņojot ar otru Pusi.
4.pants. Pierobežas iedzīvotāji šķērso robežu, uzrādot personu apliecinošus dokumentus un caurlaides (pielikums No.2). Robeža var tikt šķērsota kājām vai izmantojot transporta līdzekļus punktos, kuri paredzēti Nolīgumā starp Latvijas Republikas Valdību un Baltkrievijas Republikas Valdību par robežu pārejas punktiem. Bērni vecumā līdz 16 gadiem šķērso robežu vecāku vai radinieku, kuri ir šo bērnu aizbildņi, pavadībā. Datiem par bērna personību jābūt norādītiem vecāku vai aizbildņa caurlaidēs. Vienas Puses pilsoņu bērni, kuri mācās otras Puses mācību iestādēs, var šķērsot robežu patstāvīgi, uzrādot dokumentus, kas apliecina viņu piederību attiecīgajai mācību iestādei un caurlaidi.
5.pants. Ārkārtējos gadījumos (ugunsgrēki, plūdi, citas stihiskas nelaimes, ekoloģiskās situācijas pasliktināšanās, ekoloģiskā katastrofa u.tml.), kas apdraud cilvēku dzīvību, pierobežas iedzīvotāji, kā arī ugunsdzēsības apakšvienības, glābšanas komandas, medicīniskās palīdzības un veterināro dienestu darba grupas var šķērsot robežu jebkurā laikā, kā arī atrasties otras Puses teritorijā uz laiku, kas nepieciešams palīdzības sniegšanai.
6.pants. Personas, kas šķērso robežu vienkāršotā kārtībā var pārvietot pāri robežai personiskās lietošanas priekšmetus, valūtu un valūtas vērtības saskaņā ar abu valstu muitas un valūtas operāciju noteikumiem kā arī attiecīgiem nolīgumiem.
7.pants. Vienkāršotā kārtībā robežu šķērsojušie pierobežas iedzīvotāji var uzturēties otras valsts teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz caurlaides derīguma termiņu, pierobežas teritorijas robežās. Atsevišķos gadījumos, vadoties no īpašiem apstākļiem, uzturēšanās rajons var tikt mainīts un caurlaides derīguma termiņš pagarināts ar saskaņotu vietējo robežapsardzības orgānu vadītāju lēmumu.
8.pants. Šīs Vienošanās 4.pantā norādītās caurlaides izsniedz Pušu pilnvarotie orgāni uz šādu laiku: - vienreizējā caurlaide - līdz 7 diennaktīm, - vairākkārtējā - līdz 3 mēnešiem, - sezonas - uz apmācību laiku mācību iestādē, - ilgstošās - uz laiku līdz vienam gadam (esot darba līgumam vai citiem dokumentiem, kas pamato nepieciešamību vienas Puses iedzīvotājiem atrasties otras Puses pierobežas teritorijā). Puses uzdod saviem valsts robežas apsardzes orgāniem savstarpēji saskaņojot noteikt šīs Vienošanās 4.pantā minēto caurlaižu noformēšanas, izsniegšanas un izņemšanas kārtību.
9.pants. Personām, kuras atrodas otras valsts teritorijā, jāievēro šīs valsts likumdošana un jāciena tās tradīcijas un paradumi.
10.pants. Gadījumā, ja persona nozaudējusi dokumentus, kas dod tiesības vienkāršotā kārtībā šķērsot robežu, tai nekavējoties jāpaziņo par notikušo tuvākajiem uzturēšanās valsts iekšlietu vai robežapsardzības orgāniem.
11.pants. Personām, kas pārkāpj šīs Vienošanās noteikumus, var tikt atņemtas tiesības uzturēties otras valsts teritorijā. Šādā gadījumā šīs personas tiek nodotas savas valsts robežapsardzes orgāniem, norādot attiecīgo iemeslu. Šādas personas var arī tikt sauktas pie atbildības saskaņā ar uzturēšanās valsts likumdošanu, par ko nekavējoties tiek informēta otras Puses ropbežapsardzes orgānu valdība.
12.pants. Šī Vienošanās stājas spēkā no parakstīšanas brīža, tās darbība izbeidzas, stājoties spēkā Līgumam starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par valsts robežas režīmu.
Parakstīts ______________________ 1994.gada ________________________ divos eksemplāros, katrs latviešu un baltkrievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.
Latvijas Republikas Valdības vārdā
Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā
Pielikums Nr.1
Latvijas Republikas pagastu un Baltkrievijas Republikas ciema (ciematu) padomju, kuras atrodas pie Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas
UZSKAITĪJUMS
Latvijas Republika
Krāslavas rajona:
Šķaunes, Bērziņu, Kepovas, Asūnes, Robežnieku, Indras, Piedrujas, Kaplavas pagasti.
Daugavpils rajona:
Silenes, Strudalienes, Līdumnieku, Demenes pagasti.
Baltkrievijas Republika Vitebskas apgabals: Verņedvinskas rajona Seņkovas, Sarjanskas, Bigosovas ciema padomes, Osvejas ciemata padome. Mioru rajona Dolginovas, Povjatskas ciema padomes. Braslavas rajona Druiskas, Pļusskas, Mežanskas ciema padomes, Druiskas ciemata padome.
Pielikums Nr.2
CAURLAIDE
vienreizējai valsts robežas šķērsošanai abos virzienos
Pilsonim (-ei) ___________________________________________________________
vārds, uzvārds
dzimušam (-ai) ______________, dzīvojošam (-ai) __________________________
adrese
atļauts šķērsot robežu ___________________________________________________
valsts, apdzīvotā vieta
dodoties pie ______________________________________________________________________
radinieka vārds, uzvārds vai organizācijas nosaukums
uz laiku līdz 199__ gada _____________________
kopā ar viņu dodas ______________________________________________
bērna vārds, uzvārds, kurš dodas kopā ar vecāku vai aizbildni
Transporta līdzeklis _____________________________________________________
Robežapsardzes vadītājs __________________________________________________
valsts, dienesta pakāpe, paraksts, uzvārds
Zīmoga vieta _________________________________ izsniegšanas vieta un datums
Piezīme...
Uz veidlapas jābūt tekstam latviešu un baltkrievu valodās.
Atļaujas izmēri 17x12 cm.
Papīra krāsa - balta.
Latvijas Republikas Valdība un Baltkrievijas Republikas valdība, turpmāk tekstā sauktas par Līgumslēdzējām Pusēm, balstoties uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas Deklarāciju par labu kaimiņattiecību principiem, kas parakstīta 1991.gada 16.decembrī,
apzinoties vides vienotību un nedalāmību, visu valstu intereses tās saglabāšanā,
ņemot vērā valstu suverenitātes principus, kā arī starptautiskos sadarbības principus vides aizsardzības jomā,
vienojās par sekojošo:
1.pants. Līgumslēdzējas Puses sadarbosies vides aizsardzības jomā divu valstu tautu labā un koncentrēs savas pūles to jautājumu izlemšanā, kuri izraisa abpusēju interesi.
2.pants. Līgumslēdzēju Pušu sadarbības pamatvirzieni ir šādi: - atmosfēras aizsardzība; - ūdeņu aizsardzība, it sevišķi Daugavas baseinā; - floras un faunas aizsardzība, aizsargājamo dabas teritoriju attīstība, rekreācijas zonu organizēšana un izmantošana; - vides monitorings; - aizsardzība no enerģētikas un rūpniecības uzņēmumu negatīvās ietekmes normālos un ārkārtējos apstākļos; - rūpniecības un sadzīves atkritumu pārstrāde vai utilizācija un likvidācija; - palīdzības sniegšana avāriju un stihisku nelaimju, kuras rada vides piesārņošanu, seku likvidēšanā.
3.pants. Sadarbība vides aizsardzībā noris, pamatojoties uz atsevišķiem līgumiem, ko noslēgušas abu valstu kompetentas organizācijas, šādās formās: - apmaiņa ar zinātniekiem, speciālistiem, delegācijām zinātnes, mācību un praktiskos nolūkos; - konferenču, simpoziju, ekspertu un darba grupu apspriežu organizēšana; - apmaiņa ar zinātniski-tehnisko dokumentāciju, kā arī ar praktisko informāciju; - kopēju programmu un projektu realizēšana; - palīdzības sniegšana (personāls, aprīkojums un materiāli) rūpniecības avāriju un stihisku nelaimju seku likvidēšanā; - citas sadarbības formas.
4.pants. Līgumslēdzējas Puses, pamatojoties uz dotā Nolīguma mērķiem, veicina sadarbības vides aizsardzībā uzsākšanu un attīstību starp abu valstu iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem. Līgumslēdzējas Puses nav materiāli atbildīgas par iestāžu, organizāciju un uzņēmumu saistībām, kuras noslēgušas līgumus, balstoties uz šo Nolīgumu. Institūcijas, kas atbild par sadarbību un koordinācijas organizēšanu dotā Nolīguma ietvaros, ir: Latvijas Republikā - Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Baltkrievijas Republikā - Baltkrievijas Republikas Valsts Ekoloģijas komiteja.
5.pants. Līgumslēdzējas Puses šī Nolīguma realizācijai izveido jauktu komisiju sadarbībai vides aizsardzībā, turpmāk tekstā sauktu par Komisiju. 30 dienu laikā no šī Nolīguma spēkā stāšanās dienas, abu pušu pilnvarotās institūcijas paziņo viena otrai par Komisijas līdzpriekšsēdētāja iecelšanu. Komisija apstiprina sadarbības programmas, kurās norāda sadarbības virzienus un formas, kā arī to izpildes termiņus un institūcijas, kas ir atbildīgas par programmu realizāciju. Komisija nepieciešamības gadījumā izveido darba grupas problēmu saskaņošanai. Sadarbība tiek finansēta Komisijas noteiktā kārtībā.
6.pants. Līgumslēdzējas Puses nekavējoties un pilnā apjomā informē viena otru par rūpnieciskajām avārijām un citām bīstamām situācijām savā teritorijā, kas rada vai var radīt draudus otras Puses iedzīvotājiem un videi, kā arī par rīcību to novēršanai. Noteikumus par šādas informācijas iesniegšanu un savstarpējās palīdzības sniegšanu rūpniecības un citu avāriju, katastrofu un stihisku nelaimju likvidēšanā Puses ietver atsevišķā Nolīgumā.
7.pants. Strīdīgos jautājumus, kā arī jautājumus par ekoloģiskā kaitējuma atlīdzināšanu, Līgumslēdzējas Puses risina konsultējoties un pieņemot abpusēji saskaņotus lēmumus. Gadījumā, ja strīdīgie jautājumi netiek atrisināti, Puses uz paritātes pamatiem izveido šķīrējtiesu no abu Pušu pārstāvjiem vienādā skaitā. Šķīrējtiesas lēmumi ir obligāti abām Līgumslēdzējām Pusēm.
8.pants. Šis Nolīgums neizmaina tās Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem līgumiem, kurus noslēgušas Līgumslēdzējas Puses.
9.pants. Domstarpības šī Nolīguma tulkošanā un piemērošanā tiek novērstas Līgumslēdzēju Pušu savstarpējās konsultācijās.
10.pants. Šis Nolīgums noslēgts uz 5 gadiem un stājas spēkā no parakstīšanas brīža. Nolīgums pēc piecu gadu termiņa paliek spēkā tik ilgi, kamēr viena no Līgumslēdzējām Pusēm nav rakstiski paziņojusi par savu vēlēšanos izbeigt šī Nolīguma darbību.
Parakstīts ................g. 2 eksemplāros, katrs baltkrievu, latviešu un krievu valodās, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.
Domstarpību gadījumā šī Nolīguma tulkošanā priekšroka tiek dota tekstam krievu valodā.
Latvijas Republikas Valdības vārdā
Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā
