Ministru kabineta
rīkojums Nr.175-r
Rīgā 1993.gada 30.decembrī (prot.
nr.28, 4.§)
Par valsts firmas "Latvijas
gāze" pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību
1. Pieņemt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu un saskaņā ar
Latvijas Republikas 1992. gada 7. jūlija likumu "Par valsts
un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"
pārveidot valsts firmu "Latvijas gāze" par valsts
akciju sabiedrību "Latvijas gāze".
2. Apstiprināt pievienotos valsts akciju sabiedrības
"Latvijas gāze" statūtus.
3. Iecelt valsts akcionāra pienākumu un tiesību realizēšanai
valsts akciju sabiedrībā "Latvijas gāze" šādus valsts
pilnvarniekus (pārstāvjus), kuri veic arī akcionāru pilnsapulces
un padomes locekļu funkcijas:
Padomes priekšsēdētājs
A.Krēsliņš - enerģētikas valsts ministrs
Padomes locekļi:
V.Andrējeva - Finansu ministrijas valsts sekretāre
J.Cebulis - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra
vietnieks
M.Graudiņš - Saeimas deputāts, Tautsaimniecības komisijas
loceklis
J.Luns - Ministru prezidenta padomnieks enerģētikas
jautājumos
M.Segliņš - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas Ģeoloģijas dienesta speciālists
G.Vilnītis - Finansu ministrijas Valsts uzņēmumu departamenta
direktors
4. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrību "Latvijas
gāze" privatizēt, reorganizēt vai likvidēt var tikai ar
Ministru kabineta rīkojumu.
Ministru prezidents V.Birkavs
Ekonomikas ministrs, Ministru
prezidenta biedrs O.Kehris
APSTIPRINĀTI
ar Ministru kabineta
1993. gada 30. decembra rīkojuma nr. 175-r
"Par valsts firmas "Latvijas gāze" pārveidošanu
par valsts akciju sabiedrību"
VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBAS
"LATVIJAS GĀZE"
STATŪTI
1.VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.1. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas gāze" ir
Latvijas Republikas akciju sabiedrība (tālāk tekstā -
"sabiedrība"), kurā visas akcijas pieder valstij un
kura dabas un sašķidrinātās gāzes apgādē un realizācijā īsteno
ierobežotās peļņas darbības principus .
1.2. Sabiedrība nodibināta, pārveidojot valsts firmu
"Latvijas gāze" (tālāk tekstā - " valsts
firma") saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību
uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".
1.3. Valstij piederošo akciju turētājs ir Valsts īpašuma
fonds, bet līdz tā izveidošanai - Finansu ministrijas Valsts
uzņēmumu departaments.
1.4. Sabiedrības atrašanās adrese un juridiskā adrese: Vagonu
iela 20, Rīga, Latvija, LV-1009.
1.5. Sabiedrības saīsinātais
nosaukums - valsts a/s "Latvijas gāze".
1.6. Sabiedrības dibināšana un darbība tiek veikta saskaņā ar
likumiem "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu
statūtsabiedrībās","Par uzņēmējdarbību",
Civillikumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī šiem
statūtiem.
1.7. Sabiedrību var privatizēt, apvienot ar citu uzņēmumu
(uzņēmējsabiedrību), citādi reorganizēt vai likvidēt tikai ar
Ministru kabineta rīkojumu.
1.8. Sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu tai
piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar likumu var vērst
piedziņu.
1.9. Valsts neatbild par sabiedrības saistībām, un sabiedrība
neatbild par valsts saistībām.
1.10. Valsts kā akcionārs atbild par sabiedrības saistībām ar
savu ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā.
1.11. Sabiedrība ir juridiska persona. Tai ir patstāvīga
bilance un savi norēķinu konti.
1.12. Sabiedrībai ir atsevišķa manta. Tā var savā vārdā iegūt
mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, var
būt prasītāja un atbildētāja tiesā, saimnieciskajā tiesā vai
šķīrējtiesā.
1.13. Sabiedrība var piedalīties citās uzņēmējsabiedrībās
tikai uz sabiedrības padomes (tālāk tekstā - "padome")
lēmuma (atļaujas) pamata.
1.14. Sabiedrība var iznomāt nekustamo mantu tikai ar padomes
atļauju.
1.15. Sabiedrība var veidot savas struktūrvienības, dibināt
savus uzņēmumus, filiāles un pārstāvniecības.
1.16. Uzņēmumi, filiāles un pārstāvniecības darbojas
sabiedrības vārdā uz to nolikuma (statūtu) pamata.
1.17. Sabiedrībai ir emblēma un zīmogs ar sabiedrības
nosaukumu un emblēmu.
1.18. Sabiedrība ir dibināta uz nenoteiktu laiku.
1.19. Pārveidojamās valsts firmas manta, tiesības, pienākumi
un saistības, kas noteiktas likumdošanas aktos, līgumos, darba
koplīgumā, vienošanās protokolos un citos dokumentos, pilnībā
pāriet sabiedrībai ar tās reģistrācijas brīdi Uzņēmumu
reģistrā.
1.20. Sabiedrības darbības mērķis ir Latvijas patērētāju
apgāde ar dabas un sašķidrināto gāzi.
1.21. Sabiedrības galvenie darbības virzieni ir :
1.21.1. gāzes apgāde, uzglabāšana, transports un
realizācija;
1.21.2. eksporta un importa operācijas ar dabas un
sašķidrināto gāzi;
1.21.3. gāzes transporta, sadales un kontroles iekārtu
uzstādīšana, ieregulēšana un ekspluatācija;
1.21.4.likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"
paredzētās funkcijas.
1.22. Sabiedrība ir tiesīga veikt jebkuru saimniecisko
darbību, kas nav aizliegta ar likumu.
1.23. Sabiedrības statūtus var grozīt ar Ministru kabineta
lēmumu.
2. SABIEDRĪBAS
PAMATKAPITĀLS
2.1. Sabiedrības reģistrētais pamatkapitāls ir Ls 27 000 000,
(divdesmit septiņi miljoni). Tas sadalās 2700 parastās akcijās ar
balsstiesībām. Katras akcijas nominālvērtība ir Ls 10 000 (desmit
tūkstoši).
2.2. Sabiedrības pamatkapitālu veido pārveidojamās valsts
firmas manta, ieskaitot mantu, kuru tā ir ieguldījusi citās
uzņēmējsabiedrībās. Minētā manta ir novērtēta saskaņā ar likumu
"Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu
statūtsabiedrībās".
2.3. Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt vai samazināt
pēc akcionāru pilnsapulces ierosinājuma.
2.4. Sabiedrība var palielināt savu kapitālu, iesaistot
papildu kapitālu vai daļu no uzkrātā kapitāla pārveidojot par tās
pamatkapitālu.
2.5. Ja pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu,
sabiedrība izlaiž akcijas. Jaunām akcijām nosakāma tāda pati
nominālvērtība kā iepriekšējām akcijām. Parakstīties uz jaunajām
akcijām var tikai valsts (Valsts īpašuma fonda personā), ieguldot
valsts līdzekļus.
2.6. Ja tiek ierosināta pamatkapitāla samazināšana, akcionāru
pilnsapulcei jānorāda pamatkapitāla samazināšanas iemesli.
2.7. Samazinot pamatkapitālu, sabiedrībai jāievēro tās
likvidācijas gadījumā paredzētie noteikumi par sabiedrības
kreditoru interešu aizsardzību.
2.8. Ja palielina vai samazina pamatkapitālu, jāizdara
attiecīgi grozījumi sabiedrības statūtos, kuri jāapstiprina
Ministru kabinetam. Sabiedrības valdei (tālāk tekstā
-"valde") tie jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.
3. REZERVES
KAPITĀLS UN CITI KAPITĀLI (FONDI)
3.1. Rezerves kapitāls:
3.1.1. sabiedrībai ir rezerves kapitāls, kas pāriet uz nākamo
saimniecības gadu, to nevar izņemt vai izmaksāt dalībniekiem.
Rezerves kapitāls izmantojams vienīgi bilancē norādīto zaudējumu
segšanai;
3.1.2. rezerves kapitāla izmantošanas un atjaunošanas kārtību
nosaka padome, kas paredz, ka rezerves kapitāls jānogulda tā, lai
to katrā laikā var netraucēti realizēt.
3.2. Attīstības kapitāls:
3.2.1. daļu no sabiedrības peļņas pēc nodokļu nomaksas
ieskaita attīstības kapitālā. Attīstības kapitāls izmantojams
tikai jaunu objektu celtniecībai un esošo rekonstrukcijai,
pamatlīdzekļu un citas mantas iegādei, kā arī statūtos paredzēto
mērķu un darbības virzienu īstenošanai nepieciešamā kredīta
procentu nomaksai;
3.2.2. attīstības kapitāls tiek veidots un izmantots
atbilstoši apstiprinātajai izdevumu tāmei;
3.2.3. pirmos piecus gadus sabiedrības attīstības kapitāls
veidojams tikai tādu aktuālu attīstības projektu realizācijai,
kuru finansēšanu nevar veikt ar ilgtermiņa kredītiem, tai skaitā
ārzemju kredītiem.
3.3. Sociālais kapitāls:
3.3.1. daļu no sabiedrības peļņas pēc nodokļu nomaksas
ieskaita sociālajā kapitālā;
3.3.2. līdz sociālās infrastruktūras objektu nodošanai
vietējām pašvaldībām sociālais kapitāls izmantojams sociālās
infrastruktūras objektu ekspluatēšanai un attīstībai, kā arī
izmaksām, kuras saistītas ar darba koplīgumu.
4. AKCIJAS
4.1. Sabiedrība likumā paredzētajā kārtībā, apmērā un termiņos
izlaiž parastās akcijas. Visas akcijas ir vārda vērtspapīri.
4.2. Visas akcijas ir valsts īpašums, un to turētājs ir Valsts
īpašuma fonds.
4.3. Visas sabiedrības akcijas tiek reģistrētas saskaņā ar
likumu "Par akciju sabiedrībām".
5.
OBLIGĀCIJAS
5.1. Pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas
sabiedrība var izlaist obligācijas, kuru kopējā vērtība nedrīkst
pārsniegt 20% no pamatkapitāla vērtības obligāciju izlaišanas
brīdī.
5.2. Visas izlaižamās obligācijas ir vārda obligācijas. Tās
reģistrējamas obligāciju turētāju žurnālā.
5.3. Sabiedrības obligācijas var realizēt fiziskām un
juridiskām personām. Obligāciju realizācija nav sabiedrības
privatizācija, un to realizācijai nav nepieciešams privatizācijas
projekts. Priekšrocība obligāciju iegādē ir sabiedrības un
sabiedrības uzņēmumu darbiniekiem un to uzņēmējsabiedrību
darbiniekiem, kuru dalībniece ir sabiedrība.
5.4. Obligāciju turētājs saņem vērtspapīru - obligāciju - pēc
tam, kad samaksāta visa obligācijas nominālvērtība. Obligaciju
turētāji ir tiesīgi iepazīties ar sabiedrības dokumentiem padomes
noteiktajā kārtībā un apjomā.
5.5. Obligāciju procentu likmi ieslēdz sabiedrības
izdevumos.
6. SABIEDRĪBAS
PĀRVALDE
6.1. Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir akcionāru
pilnsapulce, padome un valde.
6.2. Akcionāru pilnsapulces funkcijas veic Ministru kabineta
iecelta padome. Tās locekļi vienlaikus ir valsts pilnvarnieki,
kuri darbojas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību
īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" un likumu "Par
akciju sabiedrībām".
6.3. Padomes locekļiem, pildot akcionāru pilnsapulces un
padomes funkcijas, balsošanā katram ir viena balss.
6.4. Darba līgumu ar padomes locekļiem - valsts pilnvarniekiem
- slēdz Valsts īpašuma fonds.
7. AKCIONĀRU
PILNSAPULCE
7.1. Valde ik gadu sasauc kārtējo akcionāru pilnsapulci ne
vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada
beigām.
7.2. Akcionāru ārkārtas pilnsapulci valde sasauc pēc savas
iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa kāds no zvērinātiem
revidentiem vai valsts pilnvarniekiem.
7.3. Paziņojumu par akcionāru pilnsapulces sasaukšanu valde
ierakstītā vēstulē, pa telegrāfu, teleksu vai telefaksu nosūta
visiem padomes locekļiem vismaz 25 dienas pirms akcionāru
pilnsapulces.
7.4. Akcionāru pilnsapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās vismaz
četri no padomes locekļiem (valsts pilnvarniekiem).
7.5. Padome, ja tajā piedalās visi tās locekļi, var ar visu
padomes locekļu vienbalsīgu lēmumu turpināt sēdi kā akcionāru
pilnsapulci un tās darbībā iekļaut jebkuru jautājumu, ja tam
piekrīt visi padomes locekļi.
7.6. Akcionāru pilnsapulcei ir tiesības:
7.6.1. izskatīt valdes ziņojumu un apstiprināt sabiedrības
darbības gada pārskatu;
7.6.2. atbrīvot no atbildības vai ierosināt saukt pie
atbildības valdes locekļus par aizvadīto darbības gadu;
7.6.3. sadalīt aizvadītā darbības gada peļņu, apstiprināt
valdes iesniegtos priekšlikumus par līdzekļu izmantošanu no
rezerves kapitāla, kā arī noteikt dividendes apmēru, kas
jāieskaita valsts budžetā;
7.6.4. apstiprināt valdes izstrādāto sabiedrības kārtējā gada
budžetu un darbības plānu;
7.6.5. ievēlēt amatā un atcelt no amata valdes locekļus un
zvērinātus revidentus, lemt par prasību vai sūdzību celšanu vai
par prasību un sūdzību izbeigšanu pret tiem;
7.6.6. likuma ietvaros apstiprināt un grozīt valdes reglamentu
un likvidatoriem paredzētās instrukcijas;
7.6.7. noteikt valdes locekļu, padomes un valdes izveidoto
komisiju locekļu un zvērinātu revidentu atalgojumu;
7.6.8. ievēlēt vērtēšanas komisiju mantas vērtības pieauguma
vai samazinājuma konstatēšanai, kā arī apstiprināt tās doto
novērtējumu;
7.6.9. ievēlēt pastāvīgās vai pagaidu komisijas atsevišķu
jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai;
7.6.10. ierosināt jautājumus par pamatkapitāla palielināšanu
un samazināšanu;
7.6.11. lemt par obligāciju izlaišanu un to realizācijas
kārtību;
7.6.12. ierosināt Ministru kabinetam grozīt sabiedrības
statūtus.
7.7. Akcionāru pilnsapulces lēmumi par akciju sabiedrības
darbības mērķu un galveno darbības virzienu grozīšanu ir spēkā,
ja par tiem nobalso vismaz četri valsts pilnvarnieki (padomes
locekļi). Pārējos lēmumus akcionāru pilnsapulce pieņem ar
klātesošo valsts pilnvarnieku (padomes locekļu) balsu vairākumu.
Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja
balss.
7.8. Ministru kabinets var ar vienreizēju pilnvaru uzdot citai
personai pārstāvēt valsts intereses sabiedrībā, ja ieceltais
valsts pilnvarnieks (padomes loceklis) slimības vai cita iemesla
dēļ to nevar veikt.
7.9. Valsts pilnvarnieks, piedaloties akcionāru pilnsapulcē un
pildot padomes locekļu pienākumus, ir atbildīgs par savu darbību
likumā paredzētajā kārtībā.
8. PADOME
8.1. Padomes sastāvā ir padomes priekšsēdētājs, kuram
vienlaikus ir arī visas šajos statūtos minētās padomes locekļa
tiesības un pienākumi, un seši padomes locekļi.
8.2. Par padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli nevar būt
ne valdes loceklis, ne sabiedrības zvērināts revidents.
8.3. Padomes priekšsēdētāju un padomes locekļus ieceļ amatā un
atbrīvo no amata ar Ministru kabineta rīkojumu.
8.4. Padomes loceklis nevar uzticēt citai personai pildīt
savus pienākumus padomē. Padomes priekšsēdētājs var uzticēt kādam
no padomes locekļiem pildīt savus pienākumus padomē.
8.5. Padomes uzdevumi ir:
8.5.1. pastāvīgi kontrolēt valdes darbu un raudzīties, lai
sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem,
sabiedrības statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem;
8.5.2. pārbaudīt valdes iesniegto sabiedrības budžetu;
8.5.3. pārbaudīt sabiedrības gada pārskatu un apstiprināt
valdes priekšlikumus par aizvadītā darbības gada peļņas
sadali;
8.5.4. pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās
prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās
pret sabiedrību;
8.5.5. novērtēt sabiedrības darbību un valdes ziņojumu, kā arī
izteikt priekšlikumus sabiedrības darbības uzlabošanai;
8.5.6. izskatīt valdes priekšlikumus un dot piekrišanu vai arī
noraidījumu šādu nozīmīgu jautājumu izlemšanai:
- uzņēmumu pirkšana, pārdošana, iznomāšana vai to darbības
apturēšana;
- nekustamas mantas pirkšana, pārdošana vai iznomāšana;
- uzņēmumu, filiāļu un pārstāvniecību dibināšana vai
slēgšana, kā arī nolikumu (statūtu) apstiprināšana;
- jaunu, statūtos noteiktajām jomām atbilstošu, darbības
veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;
- vispārīgo darbības principu noteikšana;
- tādu aizņēmuma līgumu noslēgšana, kuros tiek pārsniegtas
padomes noteiktās summas.
8.6. Padomei ir tiesības izskatīt un izlemt visus jautājumus,
kas attiecas uz sabiedrības darbību, izņemot tos jautājumus, kuru
izlemšana ir akcionāru pilnsapulces, Valsts īpašuma fonda vai
Ministru kabineta kompetencē.
8.7. Padomes sēdes pēc vajadzības sasauc padomes
priekšsēdētājs. Katram padomes loceklim ir tiesības pieprasīt
padomes sasaukšanu, motivējot tās sasaukšanas nepieciešamību un
nolūku.
8.8. Padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās padomes
priekšsēdētājs vai tas padomes loceklis, kuram padomes
priekšsēdētājs uzticējis pildīt savus pienākumus, un vēl vismaz
trīs padomes locekļi.
8.9. Padomes sēdēs padomes priekšsēdētājam un padomes
locekļiem katram ir viena balss.
8.10. Padome lēmumus pieņem ar klātesošo padomes locekļu
vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā
ir padomes priekšsēdētāja vai tā padomes locekļa balss, kuram
padomes priekšsēdētājs uzticējis pildīt savus pienākumus. Padomes
sēžu protokolus paraksta visi klātesošie padomes locekļi.
9. VALDE
9.1. Sabiedrības darbību vada valde. Tās sastāvā ir
sabiedrības prezidents, kurš vienlaikus ir valdes priekšsēdētājs,
sabiedrības viceprezidents, kurš vienlaikus ir valdes
priekšsēdētāja vietnieks, un valdes locekļi, kuru skaitu nosaka
akcionāru pilnsapulce.
9.2. Sabiedrības prezidentu ieceļ amatā un atbrīvo no amata
akcionāru pilnsapulce. Akcionāru pilnsapulce apstiprina
sabiedrības prezidenta izvirzītā viceprezidenta un valdes locekļu
kandidatūras. Sabiedrības prezidentu ieceļ amatā uz trim gadiem.
Pēc šī termiņa izbeigšanās akcionāru pilnsapulce var viņu iecelt
uz citu termiņu. Visas pārmaiņas valdes sastāvā, kā arī valdes
locekļu paraksta tiesībās, ko apstiprina padome, valdei jāpaziņo
Uzņēmumu reģistram.
9.3. Sabiedrības operatīvai vadīšanai valde var ievēlēt no
sava vai citu personu vidus vienu vai vairākus direktorus
rīkotājus.
9.4. Valde darbojas pēc akcionāru pilnsapulces apstiprināta
reglamenta un pilda savas funkcijas padomes uzraudzībā.
9.5. Valde pārzina un vada visas sabiedrības lietas. Tā atbild
par visu sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par likumam
atbilstošu grāmatvedību. Valde pārstāv sabiedrību un pārvalda
sabiedrības mantu,kā arī rīkojas ar tās kapitālu atbilstoši
likumiem, citiem normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem, padomes un
akcionāru pilnsapulces lēmumiem. Valde lemj visus jautājumus, kas
saistīti ar sabiedrības darbību un nav padomes, akcionāru
pilnsapulces vai Ministru kabineta kompetencē.
9.6. Sabiedrības prezidentam, viceprezidentam un valdes
locekļiem jāpaziņo padomei, kādos uzņēmumos vai
uzņēmējsabiedrībās viņi vēl strādā, kādi uzņēmumi pieder viņiem
vai viņu laulātajiem, radiniekiem vai svaiņiem, skaitot
radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai
pakāpei, kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem vai viņu laulātajiem,
radiniekiem vai svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai
pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, pieder kapitāla daļas
(akcijas, daļas, pajas) un kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir
padomes, valdes vai citas pārvaldes institūcijas locekļi.
9.7. Valde kārto izdevumus sabiedrības budžeta ietvaros. To ik
gadu apstiprina akcionāru pilnsapulce, kura lemj, par kādu summu
valde īpašos gadījumos var pārsniegt budžeta ietvarus, turklāt
valde atbild par šādu izdevumu pamatotību.
9.8. Pilnvaras, līgumus un citus dokumentus paraksta
sabiedrības prezidents vai persona, kas viņu aizvieto. Bankas
dokumentus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,
paraksta valdes pilnvarotas personas.
9.9. Ja sabiedrības intereses saduras ar sabiedrības
prezidenta, viceprezidenta vai valdes locekļa, viņa laulātā,
radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz trešajai
pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes
sēdē, kurā ieinteresētais valdes loceklis nedrīkst piedalīties,
un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Sabiedrības prezidents,
viceprezidents un valdes locekļi, kas pārkāpj šos noteikumus,
atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.
9.10. Valdes sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā
reizi mēnesī. Tās sasauc sabiedrības prezidents.
9.11. Valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās sabiedrības
prezidents vai viceprezidents, kas aizvieto prezidentu, un ne
mazāk kā puse no pārējiem valdes locekļiem.
9.12. Katram valdes loceklim ir viena balss. Valde pieņem
lēmumus ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja
balsis sadalās līdzīgi, tad izšķirošā ir prezidenta balss, bet ja
prezidents nepiedalās valdes sēdē, - viceprezidenta balss.
9.13. Valdes sēdēs bez balsstiesībām drīkst piedalīties
padomes locekļi.
9.14.Valdes sēdes protokolā ir jāatzīmē, kā ir balsojis katrs
valdes loceklis. Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un
balso pret to un ja tas tiek ierakstīts protokolā, viņš nav
atbildīgs par pieņemto lēmumu.
9.15. Valdei reizi ceturksnī jāiesniedz padomei rakstveida
ziņojums par savu darbību padomei, kurā jāatspoguļo svarīgākās
ieceres uzņēmējdarbībā un sabiedrības pārvaldē.
9.16. Sabiedrības prezidentam jāinformē padome par ikvienu
nozīmīgu sabiedrības darbības aspektu.
9.17. Padomei ir tiesības jebkurā laikā atstādināt jebkuru
valdes locekli no darba valdē, ja viņš rupji pārkāpj savus darba
pienākumus vai neatbilst ieņemamajam amatam vai izpildāmajam
darbam. Tādā gadījumā padomei jāierosina akcionāru pilnsapulcei
lemt par viņa atbrīvošanu no atbildības un amata un cita valdes
locekļa iecelšanu.
9.18. Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu
atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas. Šajā gadījumā
padome lemj jautājumu par viņa atbrīvošanu no atbildības. Padomei
jāierosina akcionāru pilnsapulcei izskatīt jautājumu par cita
valdes locekļa iecelšanu.
9.19. Valdes locekļiem jāpilda savi pienākumi saskaņā ar
likuma prasībām, šo statūtu noteikumiem un valdes reglamentu. Ja
sabiedrības prezidents, viceprezidents vai valdes locekļi rīkojas
nelikumīgi vai apzināti ļaunprātīgi, pārkāpj savas pilnvaras vai
neievēro likumus, šo statūtu noteikumus, padomes vai akcionāru
pilnsapulces lēmumus, viņi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem
valsts, sabiedrības un tās kreditoru priekšā pilnā apmērā ar visu
savu īpašumu.
9.20. Valde mēneša laikā no sabiedrības reģistrēšanas brīža
izstrādā valdes reglamentu, kuru apstiprina akcionāru
pilnsapulce.
10. SABIEDRĪBAS
PREZIDENTS
10.1. Sabiedrības prezidentu ieceļ akcionāru pilnsapulce.
Prezidents vada valdi un organizē sabiedrības saimniecisko un
operatīvo vadību:
- iesniedz pilnsapulcei apstiprināšanai viceprezidenta un
valdes locekļu kandidatūras;
-iesniedz valdei apstiprināšanai sabiedrības struktūru;
-patstāvīgi izlemj visus viņa pārziņā nodotos ar sabiedrības
darbību saistītos jautājumus;
-pārstāv sabiedrības intereses valsts un pašvaldību
iestādēs, visos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās;
- rīkojas ar sabiedrības mantu un naudas līdzekļiem un
atbild par tiem;
- slēdz līgumus par viņa pārziņā esošajiem jautājumiem;
- pilnvaro citus sabiedrības darbiniekus;
- atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;
- izdod pavēles un dod norādījumus, kas obligāti visiem
sabiedrības darbiniekiem, turklāt norādījumi var būt arī
mutiski;
- atbild par to, lai tiktu izpildīti uzņēmēja pienākumi
atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām
ugunsdrošības, eksplozijdrošības, darba, veselības un vides
aizsardzības jomā;
- pieņem darbā un atbrīvo no darba sabiedrības darbiniekus
vai deleģē šīs funkcijas;
- nosaka darba samaksas un materiālās stimulēšanas sistēmu,
kuru apstiprina valde;
- nosaka struktūrvienību vadītāju kompetenci;
- veic citas valdes reglamentā paredzētās darbības.
10.2. Sabiedrības prezidenta pienākumus viņa ilgstošas
prombūtnes laikā (slimība, atvaļinājums, komandējums) pilda
sabiedrības viceprezidents. Pārējā laikā viceprezidents pilda
valdes locekļa funkcijas.
11. SABIEDRĪBAS
UZŅĒMĒJDARBĪBA
11.1. Sabiedrība īsteno uzņēmējdarbību, dabas un sašķidrinātās
gāzes apgādes un realizācijas jomā, veidojot un izmantojot
kapitālus (fondus) atbilstoši šajos statūtos noteiktajiem mērķiem
un darbības virzieniem. Sabiedrība patstāvīgi nosaka ražošanas
apjomu un struktūru, veic tās plānošanu un organizēšanu, kā arī
realizē produkciju.
11.2. Sabiedrība pilda normatīvajos aktos noteiktās prasības
darba aizsardzības, veselības aizsardzības, vides aizsardzības,
cilvēku drošības jomā avāriju un dabas katastrofu gadījumos, kā
arī citās jomās, ko nosaka likums "Par uzņēmējdarbību"
un citi normatīvie akti.
11.3. Darba attiecības sabiedrībā regulē darba likumdošanas
akti. Sabiedrībā nevar strādāt personas, kas ir tuvi radinieki
vai laulātā radinieki, ja viņi darbā pakļauti viens otram vai
tieši kontrolē viens otru.
11.4. Sabiedrībā strādājošo darbinieku interešu aizsardzībai
un sociālo vajadzību nodrošināšanai likumā "Par darba
koplīgumiem" noteiktajā kārtībā tiek slēgts darba
koplīgums.
11.5. Sabiedrības darbinieki ir personīgi atbildīgi par viņiem
uzlikto pienākumu izpildi.
11.6. Sabiedrības darbinieku darba samaksas un materiālās
stimulēšanas noteikumus apstiprina valde.
11.7. Sabiedrības kreditēšanas jautājumus nosaka valdes
reglaments.
11.8. Sabiedrība maksā nodokļus saskaņā ar likumdošanas
aktiem.
12. GADA
PĀRSKATA SASTĀDĪŠANA
12.1. Sabiedrība organizē grāmatvedību un statistisko
uzskaiti, kā arī sastāda, iesniedz un publicē gada pārskatu
saskaņā ar likumiem "Par grāmatvedību" un "Par
uzņēmumu gada pārskatiem".
12.2. Sabiedrības grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi
sabiedrības saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis.
Grāmatvedība jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta
trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par sabiedrības
finansiālo stāvokli, tās saimnieciskajiem darījumiem noteiktā
laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā
darījuma sākumu un izsekot tā norisei.
12.3. Grāmatvedībai ir jānodrošina sabiedrības ieņēmumu un
izdevumu pārskata norobežošana pa pārskata periodiem.
12.4. Sabiedrības dokumenti ir jākārto valsts valodā. Ja
saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiska vai fiziska
persona, pusēm vienojoties, var lietot arī citu šai personai un
revidentiem pieņemamu valodu. Grāmatvedības reģistros nedrīkst
izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma
dokumentiem.
12.5. Sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu.
12.6. Par katru pārskata gadu sabiedrībai ir jāsastāda gada
pārskats, kas kā vienots kopums sastāv no bilances, ienākumu un
izdevumu aprēķina.
12.7. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs
priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, tās finansiālo
stāvokli un par gada ienākumiem un izdevumiem. Sabiedrības gada
pārskatu paraksta prezidents.
12.8. Ziņojumā, kas iesniedzams un publicējams kopā ar gada
pārskatu, jādod arī pārskats par rezerves un citu kapitālu
(fondu) izlietojumu pārskata gadā, jānorāda padomes un valdes
locekļu vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kā arī ziņas, ar
kādiem citiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām šīm personām ir
darba attiecības, kādi uzņēmumi tām pieder un kādās
uzņēmējsabiedrībās tām pieder kapitāla daļas vai kādās
uzņēmējsabiedrībās tās ir padomes vai valdes locekļi. Šīs ziņas
jāsniedz arī par tām personām, kas pārskata gadā no šiem amatiem
aizgājušas.
12.9. Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārskata gada beigām valde
iesniedz zvērinātiem revidentiem pārbaudīšanai sabiedrības gada
pārskatu.
12.10. Gada pārskata pārbaudei ir jāaptver arī sabiedrības
pārbaude, lai noskaidrotu, vai uzskaite sabiedrībā atbilst
grāmatvedības pamatnoteikumiem.
12.11. Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un
ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām sabiedrībai
jānosūta pēc sabiedrības atrašanās vietas valsts finansu
inspekcijas iestādei, Valsts statistikas komitejas iestādei un
Valsts īpašuma fondam pārbaudīta un apstiprināta gada pārskata
noraksts, ziņojums un zvērinātu revidentu atzinums.
12.12. Padomes apstiprinātais gada pārskats un ziņojums divu
nedēļu laikā pēc apstiprināšanas jāpublicē likumdošanas aktos
noteiktajā kārtībā.
13. SABIEDRĪBAS
DARBĪBAS UZRAUDZĪBA UN REVĪZIJA
13.1. Sabiedrības darbību kontrolē pieaicināti zvērināti
revidenti, pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķos
jautājumos, kā arī pilnvarotas valsts institūcijas.
13.2. Akcionāru pilnsapulce ik gadu ievēl zvērinātus
revidentus. Zvērināti revidenti pārbauda kārtējā gada darbību un
darbojas līdz nākamajai kārtējai akcionāru pilnsapulcei.
13.3. Par zvērinātiem revidentiem var ievēlēt tikai tādas
personas, kuras ieguvušas zvērināta revidenta tiesības saskaņā ar
likumu "Par zvērinātiem revidentiem ".
13.4. Par zvērinātiem revidentiem var ievēlēt tikai tādas
personas, kam ar sabiedrību nav nekādu saimniecisku sakaru un kas
nestrādā sabiedrībā vai uzņēmējsabiedrībās, kuru dalībniece ir
sabiedrība, un nav sabiedrības vai uzņēmējsabiedrību, kuru
dalībniece ir sabiedrība, padomes vai valdes locekļi. Bijušos
padomes un valdes locekļus trīs gadu laikā pēc izstāšanās no
valdes vai padomes nedrīkst iecelt par zvērinātiem
revidentiem.
13.5. Sabiedrības valdei ir jāiesniedz zvērinātiem revidentiem
pārbaudei gada pārskats un ziņojums tūlīt pēc to
sastādīšanas.
13.6. Zvērinātiem revidentiem jādod iespēja pārbaudīt visus
grāmatvedības reģistrus, ierakstus un attaisnojuma dokumentus, kā
arī līdzekļu apmēru un parādus, īpaši kasi, vērtspapīru krājumus
un produkcijas atlikumu.
13.7. Zvērināti revidenti drīkst pieprasīt no sabiedrības
darbiniekiem visas ziņas un paskaidrojumus, kas vajadzīgi rūpīgai
pārbaudei. Ja tas nepieciešams, šādu informāciju viņi var
pieprasīt arī pirms gada pārskata saņemšanas.
13.8. Par izdarīto revīziju zvērinātie revidenti sastāda
rakstveida atzinumu, kurā viņi norāda, vai gada pārskats un
ziņojums, kā arī sabiedrības grāmatvedība atbilst likuma
prasībām, vai bilance sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par
sabiedrības līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli pārskata
gada beigās, kā arī par ienākumiem un izdevumiem pārskata gadā un
vai valde sniegusi visas nepieciešamās ziņas, dokumentus un
paskaidrojumus gada pārskata pārbaudīšanai.
13.9. Zvērināti revidenti veic savu darbību atbilstoši spēkā
esošajiem normatīvajiem aktiem.
13.10. Zvērināts revidents ir atbildīgs par zaudējumiem, kas
radušies valstij, sabiedrībai un trešajām personām, ja viņš
apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījis viņam uzliktos
pienākumus.
13.11. Padome un valde var izveidot pastāvīgas vai pagaidu
komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai un
noteikt šo komisiju locekļu darba samaksu. Šādas komisijas
darbojas attiecīgi padomes vai valdes vadībā.
14.SABIEDRĪBAS
REORGANIZĀCIJA UN LIKVIDĀCIJA
14.1. Sabiedrību var privatizēt, sadalīt, apvienot ar citu
uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai citādi reorganizēt tikai ar
Ministru kabineta rīkojumu likumos "Par uzņēmējdarbību"
un "Par akciju sabiedrībām" un citos normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā.
14.2. Sabiedrība izbeidz darbību pēc Ministru kabineta
rīkojuma vai tiesas nolēmuma saskaņā ar likumiem "Par
uzņēmējdarbību" un "Par akciju sabiedrībām", kā
arī citiem normatīvajiem aktiem.
14.3. Ja sabiedrības darbību izbeidz ar likvidāciju, Ministru
kabinets ieceļ sabiedrības likvidatorus.
14.4. Likvidatoriem jāapmierina kreditoru prasības un citas
pretenzijas likuma "Par uzņēmējdarbību" un citos
normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un secībā.
14.5. Sabiedrība izbeidz savu darbību ar brīdi, kad tā tiek
izslēgta no Uzņēmumu reģistra.