Konvencija par precētu sieviešu
pilsonību
Ņujorkā, 1957. gada 20. februārī
Līgumslēdzējas valstis,
atzīstot to, ka cēlonis tiesību normu kolīzijām par pilsonību
ir noteikumi, kuri attiecas uz pilsonības zaudēšanu vai iegūšanu,
kas notiek tad, ja sievietes stājas laulībā, vai tad, ja laulība
tiek šķirta, vai tad, ja vīrs laulības laikā maina pilsonību;
ņemot vērā to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā
asambleja Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 15. pantā ir
pasludinājusi: "ikvienam cilvēkam ir tiesības uz
pilsonību" un "nevienam nevar patvaļīgi atņemt
pilsonību vai liegt tiesības mainīt pilsonību";
vēloties sadarboties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai
sekmētu cilvēktiesību un pamatbrīvību vispārēju respektēšanu un
ievērošanu attiecībā uz visiem cilvēkiem neatkarīgi no to
dzimuma,
ir vienojušās par turpmāko.
1. pants
Ikviena Līgumslēdzēja valsts piekrīt tam, ka ne laulības
noslēgšana, ne laulības šķiršana starp kādu no tās pilsoņiem un
ārvalstnieku, ne vīra pilsonības maiņa laulības laikā nedrīkst
ipso facto skart sievas pilsonību.
2. pants
Ikviena Līgumslēdzēja valsts piekrīt: tas, ka šīs valsts
pilsonis pieņem citas valsts pilsonību vai atsakās no savas
pilsonības, nedrīkst liegt šā pilsoņa sievai saglabāt savu
pilsonību.
3. pants
1. Ikviena Līgumslēdzēja valsts piekrīt tam, ka
ārvalstniece, kas ir laulībā ar kādu no tās pilsoņiem, drīkst pēc
pašas vēlēšanās pieņemt sava vīra pilsonību īpašā atvieglotā
naturalizācijas kārtībā; šādas pilsonības piešķiršana var būt
saistīta ar ierobežojumiem, kurus nosaka valsts drošības vai
sabiedriskās kārtības interesēs.
2. Ikviena Līgumslēdzēja valsts piekrīt: šo
konvenciju nedrīkst interpretēt tā, ka tā skartu tiesību aktus
vai tiesu praksi, saskaņā ar kuriem ārvalstniece, kas ir laulībā
ar kādu no tās pilsoņiem, drīkst likumīgi pēc sava lūguma pieņemt
sava vīra pilsonību.
4. pants
1. Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai un
ratificēšanai visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm,
kā arī visām tām valstīm, kuras ir vai kuras kļūs kādas Apvienoto
Nāciju Organizācijas specializētās aģentūras locekles vai kuras
ir pievienojušās vai pievienosies Starptautiskās Tiesas
Statūtiem, un visām citām valstīm, kuras Apvienoto Nāciju
Organizācijas Ģenerālā asambleja uzaicinājusi kļūt par šīs
konvencijas dalībvalstīm.
2. Šī konvencija ir jāratificē, un ratifikācijas
instrumentus deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas
ģenerālsekretāram.
5. pants
1. Šai konvencijai var pievienoties visas
valstis, kas minētas 4. panta 1. punktā.
2. Pievienošanās notiek, deponējot pievienošanās
instrumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.
6. pants
1. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā
dienā pēc tam, kad deponēts sestais ratifikācijas vai
pievienošanās instruments.
2. Attiecībā uz ikvienu valsti, kas šo konvenciju
ratificējusi vai tai pievienojusies pēc tam, kad deponēts sestais
ratifikācijas vai pievienošanās instruments, šī konvencija stājas
spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad deponēts tās
ratifikācijas vai pievienošanās instruments.
7. pants
1. Šī konvencija attiecas uz visām teritorijām,
kam nav savas pārvaldes, aizbildnības teritorijām, koloniālajām
teritorijām un pārējām teritorijām, kuras nav valsts
pamatteritorijas un par kuru starptautiskajām attiecībām
atbildīga ir kāda no Līgumslēdzējām valstīm; ar nosacījumu, ka
tiek ievēroti šā panta 2. punkta noteikumi, attiecīgā
Līgumslēdzēja valsts parakstīšanas, ratifikācijas vai
pievienošanās brīdī paziņo, uz kuru vai kurām teritorijām, kas
nav valsts pamatteritorija, šī konvencija ipso facto
attiecas minētās parakstīšanas, ratifikācijas vai pievienošanās
dēļ.
2. Ikvienā gadījumā, kad saistībā ar pilsonību
kāda teritorija, kas nav valsts pamatteritorija, netiek uzskatīta
par pamatteritorijas daļu, un ikvienā gadījumā, kad saskaņā ar
Līgumslēdzējas valsts vai attiecīgās teritorijas, kas nav valsts
pamatteritorija, konstitucionālajiem likumiem vai praksi šo
konvenciju uz minēto teritoriju, kas nav valsts pamatteritorija,
var attiecināt tad, ja iepriekš saņemta šīs teritorijas
piekrišana, Līgumslēdzējai valstij nepieciešamā piekrišana no
attiecīgās teritorijas, kas nav valsts pamatteritorija, jācenšas
iegūt divpadsmit mēnešu laikā no dienas, kad šī Līgumslēdzēja
valsts parakstījusi Konvenciju, un tad, kad minētā piekrišana ir
saņemta, attiecīgā Līgumslēdzēja valsts par to paziņo Apvienoto
Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Kopš dienas, kad
ģenerālsekretārs šo paziņojumu ir saņēmis, Konvencija
attiecas uz paziņojumā minēto teritoriju vai teritorijām.
3. Pēc tam, kad beidzies šā panta 2. punktā
minētais divpadsmit mēnešu termiņš, attiecīgās Līgumslēdzējas
valstis informē ģenerālsekretāru par to, kādi ir rezultāti viņu
konsultācijām ar teritorijām, kuras nav valsts pamatteritorija un
par kuru starptautiskajām attiecībām tās ir atbildīgas, un kuru
piekrišana šīs konvencijas piemērošanai nav saņemta.
8. pants
1. Konvenciju parakstot, ratificējot vai
tai pievienojoties, ikviena valsts var izdarīt atrunas attiecībā
uz jebkuru šīs konvencijas pantu, izņemot 1. un 2.
pantu.
2. Ja kāda valsts izdarījusi atrunu saskaņā ar šā
panta 1. punktu, tad starp valsti, kas šo atrunu izdarījusi, un
pārējām dalībvalstīm, šī konvencija joprojām ir spēkā, izņemot
tos noteikumus, attiecībā uz kuriem minētā atruna ir izdarīta.
Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs konkrētās atrunas
tekstu izsūta visām valstīm, kuras ir šīs konvencijas
dalībvalstis vai var par tām kļūt. Ikviena valsts, kura ir
šīs konvencijas dalībvalsts vai kura par to kļūst, var
ģenerālsekretāram darīt zināmu to, ka tā nav ar mieru uzskatīt,
ka šī konvencija tai ir saistoša attiecībā uz valsti, kas
izdarījusi minēto atrunu. Valstīm, kuras ir Konvencijas
dalībvalstis, šis paziņojums jāsniedz deviņdesmit dienu laikā pēc
ģenerālsekretāra paziņojuma, bet valstīm, kuras par Konvencijas
dalībvalstīm kļūs vēlāk, - deviņdesmit dienu laikā pēc
ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas. Ja ir
sniegts šāds paziņojums, Konvencija nebūs spēkā starp valsti, kas
sniegusi minēto paziņojumu, un valsti, kas izdarījusi atrunu.
3. Ikviena valsts, kas izdarījusi atrunu saskaņā
ar šā panta 1. punktu, jebkurā laikā pēc šīs atrunas pieņemšanas
var pilnīgi vai daļēji to atsaukt, iesniedzot paziņojumu
Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Šis paziņojums
stājas spēkā tā saņemšanas dienā.
9. pants
1. Ikviena Līgumslēdzēja valsts šo konvenciju var
denonsēt, par to rakstiski paziņojot Apvienoto Nāciju
Organizācijas ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā tad,
kad pagājis gads, kopš ģenerālsekretārs šo paziņojumu
saņēmis.
2. Šī konvencija zaudē spēku dienā, kad stājas
spēkā denonsēšana, kuras dēļ šīs konvencijas dalībvalstu skaits
kļūst mazāks par sešām.
10. pants
Visas domstarpības, kuras starp divām vai vairāk
Līgumslēdzējām valstīm rodas par šīs konvencijas interpretāciju
vai piemērošanu un kuras nevar atrisināt ar sarunām, pēc vienas
strīdā iesaistītās puses pieprasījuma nododamas izlemšanai
Starptautiskajai Tiesai, ja vien strīdā iesaistītās puses
nevienojas par citu domstarpību izšķiršanas veidu.
11. pants
Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs visas
Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis un valstis, kas nav
Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, bet ir minētas šīs
konvencijas 4. panta 1. punktā, informē:
a) par parakstīšanu un par ratifikācijas instrumentu
deponēšanu saskaņā ar 4. pantu,
b) par pievienošanās instrumenta deponēšanu saskaņā ar
5. pantu,
c) par datumu, kurā šīs konvencija saskaņā ar 6. pantu
stājas spēkā,
d) par paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 8.
pantu,
e) par denonsēšanas paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar
9. panta 1. punktu,
f) par to, ka šī konvencija zaudējusi spēku saskaņā ar 9.
panta 2. punktu.
12. pants
1. Šo konvenciju, kuras teksti angļu, franču,
krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, deponē
Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.
2. Apvienoto Nāciju Organizācijas
ģenerālsekretārs šīs konvencijas apliecinātās kopijas pārsūta
visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, kā arī tām
valstīm, kuras nav Apvienot Nāciju Organizācijas dalībvalstis,
bet ir minētas 4. panta 1. punktā.