1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm (turpmāk – dalībvalsts) piespiedu izraidīšanā, izmantojot gaisa telpu, palīdzības apjomu, kā arī kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp dalībvalstīm.

2. Noteikumu izpildi nodrošina Valsts robežsardze.

3. Valsts robežsardzes priekšnieks nosaka kontaktpunktus, kas nodrošina:

3.1. pieprasījuma nosūtīšanu dalībvalsts kompetentajai iestādei un kopīgā lidojuma organizēšanu;

3.2. saņemtā pieprasījuma izvērtēšanu un saskaņošanu, kā arī atbalsta sniegšanu tranzīta laikā.

4. Tranzītu īsteno 24 stundu laikā no tā uzsākšanas brīža. Valsts robežsardzes attiecīgā kontaktpunkta atbildīgā amatpersona šo termiņu var pagarināt līdz 48 stundām, ja tam ir īpašs pamatojums (piemēram, ir atlikts avioreiss, negaidītas izraidāmā ārzemnieka veselības stāvokļa izmaiņas).

5. Lai izraidītu ārzemnieku, Valsts robežsardzes attiecīgā kontaktpunkta atbildīgā amatpersona pieprasa tranzītu caur dalībvalsti, ja:

5.1. nav iespējams izmantot tiešo lidojumu līdz galamērķa valstij;

5.2. tranzītu ir iespējams nodrošināt vienas lidostas robežās.

6. Lai lūgtu tranzītu ar konvoju (vai bez tā) un ar tranzītu saistīto palīdzību, Valsts robežsardzes kontaktpunkta atbildīgā amatpersona iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei rakstisku pieprasījumu, aizpildot noteikta parauga veidlapu (pielikums).

7. Pieprasījumu iesniedz ne vēlāk kā 48 stundas pirms tranzīta uzsākšanas. Īpaši steidzamos un pamatotos gadījumos šis termiņš var būt īsāks (piemēram, ierobežota tranzīta avioreisu iespēja).

8. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde atsaka tranzītu vai anulē iepriekš izsniegtu atļauju šo noteikumu 11.4.apakšpunktā minētajā gadījumā, Valsts robežsardzes kontaktpunkta atbildīgā amatpersona pēc konsultācijām ar dalībvalsts kompetento iestādi iesniedz jaunu pieprasījumu.

9. Valsts robežsardze neuzsāk tranzītu bez dalībvalsts kompetentās iestādes atļaujas.

10. Valsts robežsardzes attiecīgā kontaktpunkta atbildīgā amatpersona 48 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski informē dalībvalsts kompetento iestādi par pieņemto lēmumu – atļaut vai atteikt tranzītu, kā arī par gatavību sniegt dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasīto palīdzību, tās apjomu un raksturu. Valsts robežsardzes kontaktpunkta atbildīgā amatpersona īpaši pamatotos gadījumos šo termiņu var pagarināt par 48 stundām (piemēram, ja nepieciešams veikt ārzemnieka papildu pārbaudes).

11. Valsts robežsardzes kontaktpunkta atbildīgā amatpersona ir tiesīga atteikt tranzītu šādos gadījumos:

11.1. izraidāmais ārzemnieks saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem ir apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai tiek meklēts soda izpildei;

11.2. tranzīts cauri citām valstīm vai uzņemšana galamērķa valstī nav iespējama;

11.3. veicot izraidīšanu, Latvijas Republikā ir nepieciešams pārvietoties uz citu lidostu;

11.4. praktisku iemeslu dēļ pieprasītā palīdzība attiecīgajā laikā nav iespējama;

11.5. ir pamatotas aizdomas, ka izraidāmais ārzemnieks apdraudēs sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību, sabiedrības veselību vai starptautiskās attiecības.

12. Šo noteikumu 11.4.apakšpunktā minētajā gadījumā Valsts robežsardzes kontaktpunkta atbildīgā amatpersona vienojas ar dalībvalsts kompetento iestādi par jaunu tranzīta datumu.

13. Valsts robežsardzes kontaktpunkta atbildīgā amatpersona var anulēt jau izsniegto atļauju veikt tranzītu, ja atklājas šo noteikumu 11.punktā minētie apstākļi. Par pieprasījuma anulēšanu Valsts robežsardzes kontaktpunkta atbildīgā amatpersona nekavējoties rakstiski informē dalībvalsts kompetento iestādi, kas iesniegusi pieprasījumu.

14. Valsts robežsardzes attiecīgā kontaktpunkta atbildīgā amatpersona pēc konsultācijām ar dalībvalsts kompetento iestādi, izmantojot pieejamos līdzekļus un ievērojot attiecīgos starptautiskos standartus, nodrošina šādu palīdzības pasākumu sniegšanu:

14.1. izraidāmā ārzemnieka sagaidīšana pie gaisa kuģa un viņa pavadīšana lidostas robežās;

14.2. pirmās palīdzības sniegšana izraidāmajam ārzemniekam un konvojam, kā arī, ja nepieciešams, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukšana;

14.3. izraidāmā ārzemnieka un konvoja ēdināšana;

14.4. ceļošanas dokumentu saņemšana no lidmašīnas apkalpes locekļiem, glabāšana un nosūtīšana, ja izraidīšanu veic bez konvoja;

14.5. dalībvalsts kompetentās iestādes – pieprasījuma iesniedzējas informēšana par vietu un laiku, kad izraidāmais ārzemnieks atstāj Latvijas Republikas teritoriju, ja tranzītu veic bez konvoja;

14.6. dalībvalsts kompetentās iestādes – pieprasījuma iesniedzējas informēšana par izraidāmā ārzemnieka tranzīta laikā notikušajiem starpgadījumiem.

15. Šo noteikumu 14.2.apakšpunktā minētajā gadījumā konsultācijas nav nepieciešamas.

16. Valsts robežsardzes attiecīgais kontaktpunkts pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma var:

16.1. izmitināt izraidāmo ārzemnieku pagaidu turēšanas telpā lidostā;

16.2. izmantot likumīgus līdzekļus, lai novērstu vai apturētu izraidāmā ārzemnieka mēģinājumu pretoties tranzītam.

17. Izraidāmo ārzemnieku uzņem atpakaļ vai nosūta uz dalībvalsti, kas iesniegusi pieprasījumu, šādos gadījumos:

17.1. atļauja veikt tranzītu ir atteikta vai anulēta;

17.2. izraidāmais ārzemnieks ir ieceļojis valstī, pirms saņemta atļauja veikt tranzītu;

17.3. izraidāmā ārzemnieka izraidīšana uz citu tranzīta valsti vai galamērķa valsti vai iekāpšana lidmašīnā, lai veiktu nākamo reisu lidojumā ar pārsēšanos, bijusi nesekmīga;

17.4. tranzīts nav iespējams cita objektīva iemesla dēļ.

18. Veicot tranzītu, konvojs nav tiesīgs pārnēsāt vai pārvadāt ieročus un valkāt formas tērpu. Konvojs var izmantot speciālo atšķirības zīmi.

19. Konvoja pilnvaras dalībvalstu teritorijā ir ierobežotas līdz pašaizsardzībai.

20. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāvji nesniedz atbalstu Valsts robežsardzes konvojam tranzīta īstenošanas laikā, Valsts robežsardzes konvojs var atbildēt uz tūlītēju un reālu apdraudējumu ar pamatotu un samērīgu rīcību, lai:

20.1. nepieļautu izraidāmā ārzemnieka bēgšanu;

20.2. neļautu izraidāmajam ārzemniekam nodarīt kaitējumu sev, konvojam vai citai personai;

20.3. nepieļautu kaitējuma nodarīšanu īpašumam.

21. Valsts robežsardze var pieprasīt dalībvalsts kompetentās iestādes konvojam uzrādīt šādus dokumentus vai sniegt šādu informāciju:

21.1. Valsts robežsardzes attiecīgā kontaktpunkta atbildīgās amatpersonas izsniegtā atļauja veikt tranzītu;

21.2. ceļošanas dokumenti;

21.3. dienesta apliecība, žetons, cits dienesta dokuments vai pilnvarojumu apliecinošs dokuments;

21.4. informācija par izraidāmo ārzemnieku (ārzemniekiem).

22. Valsts robežsardzes konvoju, kas veic tranzītu, nodrošina ar šādiem dokumentiem un informāciju:

22.1. dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtā tranzīta atļauja;

22.2. ceļošanas dokumenti;

22.3. dienesta apliecība, cits dienesta dokuments vai pilnvarojumu apliecinošs dokuments;

22.4. informācija par izraidāmo ārzemnieku (ārzemniekiem).

23. Valsts robežsardze ir tiesīga pieprasīt dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, segt izdevumus, kas saistīti ar sniegto palīdzību, un izdevumus, kas radušies, izraidāmo ārzemnieku nosūtot atpakaļ.

24. Ja pieprasījumu iesniegusi Valsts robežsardze, tā sedz izdevumus, kas radušies, izraidāmo ārzemnieku uzņemot atpakaļ.

25. Valsts robežsardze organizē kopīgus lidojumus un piedalās dalībvalsts kompetentās iestādes organizētos kopīgos lidojumos, lai nodrošinātu ārzemnieku izraidīšanu, izmantojot gaisa telpu.

26. Valsts robežsardze, organizējot kopīgu lidojumu:

26.1. informē dalībvalstu kompetentās iestādes par kopīgu lidojumu un vienojas par tā organizēšanu;

26.2. Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajā kārtībā izraugās aviopārvadātāju un kopā ar to aprēķina kopīgā lidojuma izmaksas, uzņemas līgumsaistības un nodrošina visu to pasākumu veikšanu, kas nepieciešami kopīgā lidojuma īstenošanai;

26.3. pieprasa no tranzīta valstīm un galamērķa trešajām valstīm atļaujas, kas nepieciešamas kopīga lidojuma īstenošanai;

26.4. savstarpēji vienojoties ar kopīgajā lidojumā iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, nosaka izraidāmo ārzemnieku pavadīšanai nepieciešamo konvojnieku skaitu;

26.5. savstarpēji vienojoties ar kopīgajā lidojumā iesaistītajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, precizē nepieciešamās darbības un procedūras;

26.6. noslēdz finanšu nolīgumus ar kopīgajā lidojumā iesaistītajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

26.7. nekavējoties informē Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības attiecīgajās trešajās valstīs, ja tās ir tranzīta vai galamērķa valstis, par pasākumiem, kas saistīti ar kopīgo lidojumu.

27. Ja Valsts robežsardze nolemj piedalīties dalībvalsts kompetentās iestādes organizētā kopīgajā lidojumā, tā:

27.1. par savu nodomu informē dalībvalsts kompetento iestādi, norādot izraidāmo ārzemnieku skaitu;

27.2. nodrošina konvoju katram izraidāmajam ārzemniekam. Ja konvoju nodrošina dalībvalsts kompetentā iestāde, kas organizē kopīgo lidojumu, Valsts robežsardze nodrošina vismaz divu pārstāvju klātbūtni gaisa kuģī. Šie pārstāvji, kuru statuss atbilst konvoja statusam, ir atbildīgi par Latvijas Republikas izraidāmo ārzemnieku nodošanu galamērķa valsts iestādēm;

27.3. nodrošina katram izraidāmajam ārzemniekam derīgus ceļošanas dokumentus un citus nepieciešamos papildu dokumentus (piemēram, ieceļošanas vai tranzīta vīzas, atļaujas);

27.4. nekavējoties informē Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības attiecīgajās trešajās valstīs, ja tās ir tranzīta vai galamērķa valstis, par pasākumiem saistībā ar kopīgo lidojumu.

28. Izdevumus, kas saistīti ar Valsts robežsardzes dalību kopīgajos lidojumos un kopīgo lidojumu organizēšanu, sedz no Valsts robežsardzei piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvas 2003/110/EK par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu;

2) Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi.