1. Jūras vides padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt jūras stratēģijas izstrādē un īstenošanā iesaistīto valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, biedrību un nodibinājumu, kā arī uzņēmēju un citu interešu grupu (turpmāk – iesaistītās puses) sadarbību un viedokļu saskaņošanu.

2. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

3. Padomei ir šādas funkcijas:

3.1. sekmēt iesaistīto pušu komunikāciju un saskaņotu rīcību jautājumos, kas saistīti ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma mērķu sasniegšanu un īstenošanu;

3.2. koordinēt jūras stratēģijas izstrādē un īstenošanā iesaistīto pušu sadarbību;

3.3. izvērtēt ar jūras stratēģijas izstrādi un īstenošanu saistītos dokumentus;

3.4. sadarboties, izstrādājot pasākumu programmu jūras vides stāvokļa uzlabošanai (turpmāk – pasākumu programma);

3.5. veicināt ar jūras vides aizsardzību un jūras ilgtspējīgu izmantošanu saistītās informācijas sagatavošanu, kura noteiktā termiņā sniedzama Eiropas Savienības institūcijām, kā arī Helsinku komisijai un Starptautiskajai Jūras organizācijai (IMO) saskaņā ar starptautiskajām konvencijām;

3.6. informēt plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību par aktuālajiem jūras vides aizsardzības jautājumiem, kā arī minētajos jautājumos nodrošināt komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību.

4. Lai īstenotu šo noteikumu 3.punktā minētās funkcijas, padome pilda šādus uzdevumus:

4.1. jūras stratēģijas izstrādes gaitā izvērtē dokumentu atbilstību sabiedrības interesēm un Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas nostādnēm un sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atzinumus un ieteikumus par:

4.1.1. jūras vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu;

4.1.2. laba jūras vides stāvokļa definīciju;

4.1.3. jūras vides mērķiem un ar tiem saistītajiem rādītājiem;

4.1.4. jūras vides monitoringa programmu;

4.2. sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai priekšlikumus par pasākumiem, kas iekļaujami pasākumu programmā (tai skaitā saistībā ar jūras telpisko plānošanu), un atzinumu par prioritātēm finanšu un citu resursu piesaistīšanā pasākumu programmā iekļauto pasākumu īstenošanai;

4.3. identificē nepilnības, kas kavē jūras vides mērķu sasniegšanu Latvijā, un, ja nepieciešams, izstrādā priekšlikumus atbildīgajām iestādēm to novēršanai;

4.4. nodrošina regulāru informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm par politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādi un par Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas īstenošanas pasākumiem attiecībā uz jūras vides aizsardzību, jūras resursu saglabāšanu, jūras zinātnisko izpēti, jūras datu un novērojumu tīkla un vienotas jūras informācijas apmaiņas sistēmas izveidi;

4.5. sniedz priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai nodrošinātu jūras stratēģijas atbilstību Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas rīcības plānam, Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plānam, HELCOM Baltijas jūras rīcības plānam, Latvijas starptautiskajām saistībām ANO Vides programmas, ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas, Starptautiskās Jūras organizācijas (IMO) (attiecībā uz jūras vides aizsardzību jūrniecības un kuģošanas drošības jomā), Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) un citu Eiropas Savienības institūciju un starptautisko organizāciju ietvaros.

5. Padomei ir tiesības:

5.1. saņemt no Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas īstenošanā iesaistītajām pusēm tām pieejamo padomes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju vai atzinumus;

5.2. izveidot ekspertu darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus un izstrādātu atbilstošus priekšlikumus, kā arī saskaņotu nacionālās, sabiedrības un uzņēmēju intereses jūras vides politikas īstenošanā;

5.3. uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus, pieaicināt ar padomdevēja tiesībām ekspertus vai nozaru speciālistus atsevišķu ar jūras stratēģijas un pasākumu programmas izstrādi saistītu jautājumu izvērtēšanai;

5.4. sniegt ieteikumus publiskām personām un privātpersonām par jūras vides aizsardzību jautājumos, kas skar jūras izmantošanu atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumam;

5.5. iesniegt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram priekšlikumus par izmaiņām padomes personālsastāvā (norādot pamatojumu);

5.6. ievietot plašsaziņas līdzekļos un ministrijas mājaslapā internetā informāciju par padomes pieņemtajiem lēmumiem;

5.7. sadarboties ar citām konsultatīvajām institūcijām, lai risinātu ar jūras izmantošanu un jūras vides aizsardzību saistītus jautājumus;

5.8. izskatīt priekšlikumus par normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādi saistībā ar jūras izmantošanu un jūras vides aizsardzību;

5.9. sniegt priekšlikumus par politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem, kas saistīti ar jūras izmantošanu un jūras vides aizsardzību.

6. Padomes sastāvā ir ne vairāk kā 20 padomes locekļu:

6.1. Aizsardzības ministrijas pārstāvis;

6.2. Ekonomikas ministrijas pārstāvis;

6.3. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis;

6.4. Satiksmes ministrijas pārstāvis;

6.5. divi Zemkopības ministrijas pārstāvji (zivsaimniecības un lauksaimniecības jomā);

6.6. četri Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji;

6.7. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" pārstāvis;

6.8. divi Latvijas Pašvaldību savienības deleģēti Piekrastes pašvaldību apvienības pārstāvji;

6.9. Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas pārstāvis;

6.10. Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis;

6.11. valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" pārstāvis;

6.12. divi Vides konsultatīvās padomes pārstāvji;

6.13. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes pārstāvis;

6.14. Jūrniecības savienības pārstāvis.

7. Šo noteikumu 6.punktā minētās institūcijas deleģē pārstāvjus darbam padomē, kā arī informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru par deleģētā pārstāvja maiņu.

8. Padomes priekšsēdētājs un padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis.

9. Padomes darbu vada padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks. Padomes sēžu reglamentu apstiprina padome.

10. Padomes priekšsēdētājs ne retāk kā reizi pusgadā sasauc padomes sēdes, nosūtot uzaicinājumu ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sēdes. Ārkārtas sēdes sasauc pēc padomes priekšsēdētāja ierosinājuma vai ja to pieprasa kāds no padomes locekļiem. Uzaicinājumu uz ārkārtas sēdi nosūta ne vēlāk kā piecas dienas pirms sēdes.

11. Padomes locekļi iesniedz padomes priekšsēdētājam priekšlikumus par padomē izskatāmajiem jautājumiem. Padomes priekšsēdētājs 20 dienu laikā izskata iesniegtos priekšlikumus un pieņem lēmumu par jautājumu iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā.

12. Šo noteikumu 6.punktā minēto institūciju pārstāvjiem ir tiesības padomes darbā pieaicināt attiecīgās jomas speciālistu. Padomes locekļa prombūtnes laikā speciālistam ir balsstiesības. Padomes priekšsēdētāju informē par speciālista pieaicināšanu vismaz trīs darbdienas pirms plānotās sēdes.

13. Padomes priekšsēdētājs apstiprina padomes sēžu darba kārtību, vada padomes sēdes, paraksta sēžu protokolus, dod uzdevumus padomes locekļiem, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi.

14. Padomes sēdes ir atklātas. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu.

15. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

16. Padomes sēdes protokolē. Protokolā norāda darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus, personas, kas ir izteikušās par attiecīgo jautājumu, un pieņemtos lēmumus. Ikvienam sēdes dalībniekam ir tiesības pieprasīt, lai viņa iebildumi tiktu ierakstīti protokolā, un viņam ir tiesības par tiem informēt sabiedrību.

17. Padomes sēdes protokolu piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem. Padomes locekļi par padomes pieņemtajiem lēmumiem informē institūcijas, kuras viņi pārstāv.

18. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic padomes sekretariāta pienākumus un no tai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem materiāltehniski nodrošina padomes darbību. Padomes locekļi par darbu padomē atalgojumu nesaņem.