Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.11

Rīgā 1999.gada 22.martā

Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 4. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka automobiļu, to piekabju, puspiekabju, motociklu, triciklu un kvadriciklu (turpmāk tekstā - "transportlīdzekļi") pārbūves kārtību un galvenās tehniskās prasības pārbūvējamiem transportlīdzekļiem.

2. Noteikumi attiecas uz transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē un kurus likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrē bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk tekstā - "CSDD").

3. Par transportlīdzekļa pārbūvi uzskatāma transportlīdzekļa agregātu, mezglu, sistēmu, iekārtu uzstādīšana, izmaiņa, nomaiņa vai demontāža, kā rezultātā tiek mainīti transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati vai transportlīdzekļa galvenie konstruktīvie parametri (tips, aprīkojums, gabarīti, riteņu bāze u.tml.).

4. Par transportlīdzekļa pārbūvi nav uzskatāma:

4.1. motora maiņa pret tā paša transportlīdzekļa markas un modeļa motoru, ja šādu motoru transportlīdzeklim paredz izgatavotājs, izņemot gadījumu, ja motora maiņas rezultātā mainās degvielas veids (benzīns, dīzeļdegviela, gāze);

4.2. vinču, kravas liftu, paceļamo bortu uzstādīšana (demontāža);

4.3. pilnpiedziņas automobiļa priekšējā vai pakaļējā tilta piedziņas atslēgšana;

4.4. sakabes ierīces, kas paredzēta piekabes ar pilnu masu ne lielāku par 3,5t vilkšanai, uzstādīšana;

4.5. stūres rata maiņa;

4.6. priekšējā aizsargrežģa uzstādīšana;

4.7. sēdvietu īslaicīga demontāža, nedemontējot to stiprinājuma vietas.

5. Izšķir šādus transportlīdzekļa pārbūves veidus:

5.1. transportlīdzekļa individuālā pārbūve, ko veic fiziska vai juridiska persona, pārbūvējot uz tās vārda CSDD reģistrētu transportlīdzekli. Transportlīdzekļa individuālā pārbūve iedalās:

5.1.1. pārbūve, kuras veikšanai nav nepieciešama pārbūves tehniskā projekta izstrādāšana (turpmāk tekstā - "pirmās kategorijas pārbūve");

5.1.2. pārbūve, kuras veikšanai nepieciešams izstrādāt pārbūves tehnisko projektu (turpmāk tekstā - "otrās kategorijas pārbūve");

5.2. transportlīdzekļa sērijveida pārbūve, ko uzņēmējdarbības formā veic juridiska persona (turpmāk tekstā - "izgatavotājs") noteiktam transportlīdzekļu tipam, izstrādājot pārbūves tehniskos noteikumus (turpmāk tekstā - "trešās kategorijas pārbūve").

6. Pirmās kategorijas pārbūves veidi uzskaitīti šo noteikumu 1.pielikumā.

7. Citi iespējamie transportlīdzekļa pārbūves veidi, kas nav minēti šo noteikumu 1.pielikumā, uzskatāmi par otrās kategorijas pārbūves veidiem.

8. Ja pirmās un otrās kategorijas pārbūves veidi tiek veikti sērijveidā, tie uzskatāmi par trešās kategorijas pārbūves veidu.

9. Transportlīdzekļiem nepieļaujamie pārbūves veidi uzskaitīti šo noteikumu 2.pielikumā.

10. Pirmās un otrās kategorijas pārbūvi atļauts veikt tikai noteiktā kārtībā Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.

11. Slēdzienu par izvēlētā pārbūves veida un slēdzienu par pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām drīkst dot tikai noteiktā kārtībā atestēts transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors - eksperts (turpmāk tekstā - "inspektors") vai CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcija (turpmāk tekstā - "TKS inspekcija").

II. Transportlīdzekļu pārbūves veikšanas kārtība

12. Pirmās kategorijas pārbūve tiek veikta šādā kārtībā:

12.1. pirms pārbūves notiek izvēlētā pārbūves veida saskaņošana šādā kārtībā:

12.1.2. pārbūvējamo transportlīdzekli transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) uzrāda transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijā (vietā) un iesniedz aizpildītu noteiktas formas pieteikumu (3.pielikums), uzrādot izvēlēto pārbūves veidu un saņem slēdzienu par transportlīdzekļa konstrukcijas un pieteikumā uzrādītā pārbūves veida atbilstību šo noteikumu prasībām;

12.1.3. slēdzienu par transportlīdzekļa konstrukcijas un pieteikumā uzrādītā pārbūves veida atbilstību šo noteikumu prasībām inspektors dod pēc izvēlētā pārbūves veida izvērtēšanas un transportlīdzekļa vizuālās apskates, uzrādot pārbūves galvenās tehniskās prasības;

12.2. transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) pārbūvi veic tikai gadījumā, ja ir saņemts slēdziens par pieteikumā uzrādītās pārbūves atbilstību šo noteikumu prasībām;

12.3. ja transportlīdzekļa pārbūve veikta bez pārbūves veida saskaņošanas transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijā (vietā), slēdzienu par veiktās pārbūves atbilstību šo noteikumu prasībām un atļauju veikt tehnisko ekspertīzi transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) saņem TKS inspekcijā;

12.4. pēc pārbūves inspektors veic transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi šādā kārtībā:

12.4.1. transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) iesniedz inspektoram noteiktas formas pieteikumu ar atzīmi par pārbūves saskaņošanu un kvīti, kas apliecina samaksu par transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi;

12.4.2. pēc dokumentu uzrādīšanas un samaksāšanas transportlīdzekli transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) nodod inspektoram tehniskās kontroles veikšanai;

12.4.3. inspektors tehnisko kontroli sāk ar transportlīdzekļa numurēto agregātu identifikācijas numuru pārbaudi. Par atklātām viltojuma pazīmēm transportlīdzekļa agregātu numerācijā vai reģistrācijas dokumentos inspektors sastāda noteiktas formas aktu un tālāk rīkojas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

12.4.4. pēc agregātu numuru salīdzināšanas inspektors veic transportlīdzekļa tehnisko kontroli, kuras laikā tiek pārbaudīts pārbūvētais transportlīdzeklis, un dod slēdzienu par tā atbilstību šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām;

12.5. ja transportlīdzeklim inspektors tehniskās kontroles laikā konstatē atkāpes no šo noteikumu prasībām, tad transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) novērš konstatētās atkāpes, pēc kā transportlīdzeklim nepieciešama atkārtota tehniskā ekspertīze;

12.6. atkārtotu transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) veic par samaksu;

12.7. transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes slēdzienu inspektors noformē transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes akta veidā (5.pielikums);

12.8. kopā ar tehniskās ekspertīzes aktu, kura slēdziens pozitīvs, inspektors izsniedz izziņu par transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanu.

13. Otrās kategorijas pārbūvi veic šādā kārtībā:

13.1. pirms pārbūves veikšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) izstrādā pārbūves tehnisko projektu, tajā iekļaujot šādas sadaļas:

13.1.1. tehniskā projekta aprakstošo daļu ar pārbūves nepieciešamības pamatojumu un pārbūves tehniskā risinājuma izklāstu;

13.1.2. tehniskā projekta konstruktīvo daļu ar pārbūves galveno konstruktīvo risinājumu rasējumiem (skicēm);

13.1.3. tehniskā projekta aprēķinu daļu ar galveno konstruktīvo risinājumu stiprības, slodzes un citiem nepieciešamiem aprēķiniem;

13.2. transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) aizpilda noteiktas formas pieteikumu (3.pielikums), uzrādot izvēlēto pārbūves veidu, un to kopā ar izstrādāto pārbūves tehnisko projektu iesniedz saskaņošanai TKS inspekcijā;

13.3. saskaņošanai transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) iesniedz pārbūves tehniskā projekta 3 eksemplārus un kvīti, kas apliecina samaksu par tehniskā projekta saskaņošanu;

13.4. TKS inspekcija veic pārbūves tehniskā projekta izvērtēšanu un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pieņem lēmumu par tehniskā projekta saskaņošanu vai par saskaņošanas atteikumu;

13.5. galvenie tehniskā projekta saskaņošanas atteikuma iemesli:

13.5.1. izvēlētā pārbūve nav atļauta;

13.5.2. tehniskais projekts izstrādāts nekvalitatīvi;

13.6. pēc saskaņošanas pārbūves tehniskais projekts tiek reģistrēts TKS inspekcijā, projekta vienu eksemplāru nodod glabāšanā TKS inspekcijas arhīvā, bet pārējos divus - projekta izstrādātājam;

13.7. nepieciešamības gadījumā TKS inspekcija var pieprasīt pārbūves tehniskā projekta iepriekšēju saskaņošanu ar transportlīdzekļa izgatavotāju vai ar tā pilnvaroto pārstāvi Latvijā;

13.8. transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) pārbūvi veic pēc pārbūves tehniskā projekta saskaņošanas TKS inspekcijā;

13.9. pēc pārbūves inspektors veic transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi šādā kārtībā:

13.9.1. transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) iesniedz inspektoram noteiktas formas pieteikumu ar atzīmi par pārbūves saskaņošanu, iesniedz vienu no saskaņotā pārbūves tehniskā projekta eksemplāriem un kvīti, kas apliecina samaksu par transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi;

13.9.2. pēc dokumentu uzrādīšanas un samaksāšanas transportlīdzekli transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) nodod inspektoram tehniskās kontroles veikšanai;

13.9.3. inspektors tehnisko kontroli sāk ar transportlīdzekļa numurēto agregātu identifikācijas numuru pārbaudi. Par atklātām viltojuma pazīmēm transportlīdzekļa agregātu numerācijā vai reģistrācijas dokumentos inspektors sastāda noteiktas formas aktu un tālāk rīkojas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

13.9.4. pēc agregātu numuru salīdzināšanas inspektors veic transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli, kuras laikā tiek pārbaudīts pārbūvētais transportlīdzeklis, un dod slēdzienu par tā atbilstību TKS inspekcijā apstiprinātā tehniskā projektā un šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām;

13.10. ja transportlīdzekļa tehniskās kontroles laikā inspektors konstatē atkāpi no apstiprinātā tehniskā projekta, tad transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) novērš konstatētās atkāpes vai, izdarot izmaiņas tehniskajā projektā atbilstoši veiktajai pārbūvei, veic atkārtotu tehniskā projekta saskaņošanu, pēc kā transportlīdzeklim nepieciešama atkārtota tehniskā ekspertīze;

13.11. atkārtoto transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi inspektors veic par samaksu;

13.12. transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes slēdzienu inspektors noformē transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes akta veidā (5.pielikums);

13.13. kopā ar tehniskās ekspertīzes aktu, kura slēdziens pozitīvs, inspektors izsniedz izziņu par transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanu.

14. Trešās kategorijas pārbūvi izgatavotājs veic šādā kārtībā:

14.1. trešās kategorijas pārbūves veikšanai izgatavotājs izstrādā pārbūves tehniskos noteikumus, kuros iekļauj šādas sadaļas:

14.1.1. "Ievads", kur dots transportlīdzekļa pārbūves nepieciešamības skaidrojums;

14.1.2. "Tehniskās prasības", kur doti pārbūves, ekspluatācijas un kvalitātes raksturojumi, sadaļā iekļaujot šādas apakšsadaļas:

14.1.2.1. "Pamatparametri un izmēri", kur norādīti pārbūves galvenie parametri, gabarīta un montāžas izmēri vai dota atsauce uz izstrādāto pārbūves konstruktoru dokumentāciju;

14.1.2.2. "Raksturojumi", kur norādītas galvenās ekspluatācijas nosacījumu prasības;

14.1.2.3. "Komplektācija" kur dots komplektējošo daļu un dokumentu uzskaitījums;

14.1.2.4. "Marķēšana", kura ir atbilstoša valsts standarta LVS 88-1997 noteiktajām prasībām;

14.1.2.5. "Pieņemšanas noteikumi", kur ietverta pārbūves kontroles kārtība un nosacījumi;

14.1.2.6. "Kontroles metodes", kur norādīts sadaļā "Tehniskie noteikumi" minēto parametru, izmēru, raksturojumu, normu kontroles metodes un kontroles mērinstrumenti;

14.1.2.7. "Ekspluatācijas noteikumi", kur ietverti ekspluatācijas nosacījumi, tehniskās apkopes periodiskums un materiāli;

14.1.2.8. "Izgatavotāja garantijas", kur doti garantijas nosacījumi;

14.2. pieteikumu sērijveida pārbūvei kopā ar pārbūves skiču projektu juridiskā persona iesniedz izskatīšanai TKS inspekcijā;

14.3. TKS inspekcija reģistrē pieteikumu un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pieņem lēmumu par pieteikuma saskaņošanu vai atteikumu;

14.4. pirms pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas TKS inspekcijā izgatavotāja izveidotā komisija veic pārbūvētā transportlīdzekļa eksperimentālā parauga pieņemšanas izmēģinājumus. Pieņemšanas izmēģinājumu laikā komisija pārbauda pārbūvētā transportlīdzekļa tehnisko datu atbilstību izstrādāto tehnisko noteikumu un ceļu satiksmes drošības prasībām. Pieņemšanas komisijas darbā piedalās TKS inspekcijas darbinieks. Pieņemšanas izmēģinājumu rezultātus komisija noformē ar izmēģinājumu protokolu;

14.5. saskaņošanai TKS inspekcijā izgatavotājs iesniedz pārbūves tehnisko noteikumu 3 eksemplārus un pārbūvētā transportlīdzekļa pieņemšanas izmēģinājumu protokolu;

14.6. tehnisko noteikumu saskaņošanu TKS inspekcija veic par samaksu;

14.7. TKS inspekcija veic pārbūves tehnisko noteikumu izvērtēšanu un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pieņem lēmumu par tehnisko noteikumu saskaņošanu vai par saskaņošanas atteikumu;

14.8. galvenie tehnisko noteikumu saskaņošanas atteikuma iemesli:

14.8.1. tehniskie noteikumi izstrādāti nepilnīgi;

14.8.2. tehniskos noteikumos uzrādītie tehniskie dati neatbilst pārbūvētā transportlīdzekļa eksperimentālā parauga tehniskajiem datiem;

14.9. pēc saskaņošanas TKS inspekcijā izgatavotājs pārbūves tehniskos noteikumus reģistrē Valsts Nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā; vienu tehnisko noteikumu eksemplāru iesniedz Valsts Nacionālajam standartizācijas un metroloģijas centrā, otru - TKS inspekcijā, trešais eksemplārs paliek izgatavotājam;

14.10. par transportlīdzekļa atbilstību tehnisko noteikumu prasībām pēc pārbūves izgatavotājs apliecina ar aktu par transportlīdzekļa izgatavošanu (6.pielikums);

14.11. aktu par transportlīdzekļa izgatavošanu 3 eksemplāros aizpilda izgatavotājs, 1.eksemplāru izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) transportlīdzekļa pārbūves reģistrācijai CSDD, 2.eksemplāru nodod TKS inspekcijā, 3.eksemplārs paliek juridiskai personai;

14.12. aizpildītu aktu par transportlīdzekļa izgatavošanu izgatavotājs apliecina ar parakstu un spiedogu;

14.13. pēc tehnisko noteikumu saskaņošanas TKS inspekcija periodiski kontrolē izgatavoto un ražošanā esošo transportlīdzekļu atbilstību saskaņoto tehnisko noteikumu prasībām.

15. Gadījumā, ja pārbūves rezultātā mainījušies transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati un tehniskās ekspertīzes aktā izdarīta atzīme par reģistrācijas apliecības maiņu vai saņemts akts par transportlīdzekļa izgatavošanu, transportlīdzekļa īpašnieks veic pārbūves datu reģistrāciju saskaņā ar spēkā esošiem Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumiem

III. Transportlīdzekļu pārbūves dokumentu aizpildīšanas kārtība

16. Pieteikums transportlīdzekļa pārbūvei tiek aizpildīts šādā kārtībā:

16.1. pieteikuma sadaļas "Ziņas par transportlīdzekļa īpašnieku (turētāju)", izvēlēto pārbūves veidu un "Ziņas par transportlīdzekli" aizpilda transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs);

16.2. pieteikuma sadaļu "CSDD atzīmes" aizpilda inspektors vai TKS inspekcijas darbinieks un tajā tiek ierakstīts viens no šādiem slēdzieniem:

16.2.1. "pārbūve par …… bez pārbūves tehniskā projekta izstrādāšanas nav atļauta";

16.2.2. "pārbūve par ….. atļauta saskaņā ar pārbūves tehnisko projektu, reģistrācijas Nr.….";

16.2.3. "pārbūve par ….. atļauta";

14.2.4. "pārbūve par … atļauta, izņemot .............." (jānorāda aizliegums, piemēram, "izņemot kabīnes pagarināšanu");

16.2.5. "pārbūve par …. nav pieļaujama";

16.3. aizpildītu pieteikumu inspektors vai TKS inspekcijas darbinieks apliecina ar savu parakstu, personīgo spiedogu un reģistrē pārbūvju reģistrācijas žurnālā (7.pielikums);

17. Tehniskās ekspertīzes aktu inspektors aizpilda šādā kārtībā:

17.1. tehniskās ekspertīzes akta sākumā inspektors uzrāda ziņas par transportlīdzekļa īpašnieku (turētāju);

17.2. tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Ziņas par transportlīdzekli" inspektors uzrāda pārbūvētā transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus.

Piezīme. Transportlīdzekļa marka, modelis un izlaiduma gads pārbūves rezultātā nemainās;

17.3. tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" inspektors uzrāda šo noteikumu 4.pielikuma attiecīgajā punktā norādīto informāciju;

17.4. tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Slēdziens" inspektors ar krustu nosvītro nevajadzīgo lodziņu;

17.5. negatīva slēdziena gadījumā inspektors papildus apraksta iemeslu, kura dēļ transportlīdzeklis neatbilst tehniskā projekta vai šo noteikumu 4.pielikuma prasībām;

17.6. tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Reģistrācijas apliecības maiņa" inspektors ar krustu nosvītro nevajadzīgo lodziņu;

17.7. tehniskās ekspertīzes aktu inspektors aizpilda 3 eksemplāros; 1.eksemplāru pēc tehniskās ekspertīzes veikšanas inspektors nodod transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) transportlīdzekļa pārbūves reģistrācijai CSDD, 2.eksemplāru - TKS inspekcijai, bet 3.eksemplāru kopā ar pieteikumu transportlīdzekļa pārbūvei un kvīti par samaksas veikšanu atstāj glabāšanā tajā CSDD rajona (pilsētas) nodaļas arhīvā, kurā veikta transportlīdzekļa tehniskā ekspertīze;

17.8. tehniskās ekspertīzes akta visām sadaļām jābūt aizpildītām;

17.9. aizpildītu tehniskās ekspertīzes aktu inspektors apliecina ar savu parakstu un personīgo spiedogu.

IV. Slēdziena pārsūdzēšanas kārtība

18. Ja transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) ir pamatotas pretenzijas par transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes slēdziena atbilstību faktiskajam stāvoklim, transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) 3 darba dienu laikā pēc tehniskās ekspertīzes slēdziena saņemšanas var to pārsūdzēt, iesniedzot motivētu iesniegumu CSDD.

19. Pēc iesnieguma saņemšanas tā iesniedzējs tiek rakstiski informēts par atkārtotas tehniskās ekspertīzes veikšanas laiku un vietu.

20. Atkārtoto tehnisko ekspertīzi veic satiksmes ministra apstiprināta komisija un dod slēdzienu par transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu noteiktajām prasībām.

21. Komisijas slēdzienu transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

V. Pārejas noteikumi

22. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.aprīli.

23. Atzīt par spēku zaudējušu CSDD 1992.gada 30.oktobrī apstiprināto "Pagaidu instrukciju par pārbūvēto transporta līdzekļu atbilstību ceļu satiksmes drošības prasībām".

Satiksmes ministrs A. Gorbunovs

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs

1.pielikums

1. Pirmās kategorijas pārbūves veidi

1.1. Vieglajam automobilim pieļaujamie pārbūves veidi

Pārbūves kods  Pārbūves veids Transportlīdzekļa tips

 Vieglais pasažieru automobilis Plašlietojuma vieglais automobilis  Speciālais vieglais automobilis

 11.1. Virsbūves maiņa l l l

11.2. Motora maiņa l l l

11.3. Sēdekļu maiņa l l l

11.4. Galveno lukturu maiņa pret citas markas un modeļa lukturiem l l l

11.5. Dublējošās vadības sistēmu uzstādīšana /demontāža l l

11.6. Pielāgošana labās puses kustībai l l l

11.7. Pārbūve par kravas furgonu l l

11.8. Pārbūve par katafalkautomobili l l

11.9. Pielāgošana vadītājam invalīdam /demontāža l l

1.2. Kravas automobilim pieļaujamie pārbūves veidi

Transportlīdzekļa tips

Pār-

būves Pārbūves veids

kods

 

 

 

12.1. Pārbūve par kravas kasti l l l l l l l l

12.2. Pārbūve par kravas furgonu l l l l l l l l

12.3. Pārbūve par kravas cisternu l l l l l l l l

12.4. Kravas kastes aprīkošana ar

konteinera stiprinājumiem/demontāža l

12.5. Virsbūves maiņa l

12.6 Motora maiņa l l l l l l l l l

12.7. Kabīnes maiņa l l l l l l l l l

12.8. Rāmja maiņa l l l l l l l l l

12.9. Sēdekļu maiņa l l l l l l l l l

12.10. Galveno lukturu maiņa pret citas

markas un modeļa lukturiem l l l l l l l l l

12.11. Dublējošās vadības sistēmu

uzstādīšana/demontāža l l l l

12.12. Furgona tipa speciālā automobiļa

aprīkošana ar papildu sēdvietām l

12.13 Hidromanipulatora

uzstādīšana/demontāža l l l l

12.14. Papildu degvielas tvertnes

uzstādīšana/demontāža l l l l l l l l l

12.15. Aizmugures un sānu drošības

konstrukciju uzstādīšana l l l l l l l l

1.3. Autobusam pieļaujamie pārbūves veidi

Pār- Transportlīdzekļa tips

būves Pārbūves veids Pasažieru Speciālais

kods autobuss autobuss

13.1. Virsbūves maiņa l l

13.2 Motora maiņa l l

13.3. Sēdekļu maiņa l l

13.4. Galveno lukturu maiņa pret citas markas un

modeļa lukturiem l l

13.5. Dublējošās vadības sistēmu uzstādīšana/demontāža l l

13.6. Pārbūve par kravas furgonu l l

13.7. Pārbūve par katafalkautobusu l l

13.8. Pārbūve par plašlietojuma vieglo automobili l l

1.4. Piekabei pieļaujamie pārbūves veidi

Transportlīdzekļa tips

Pār-

būves Pārbūves veids

kods

 

 

14.1. Pārbūve par piekabi kravas kasti l l l l l l

14.2. Pārbūve par piekabi furgonu l l l l l l

14.3. Pārbūve par piekabi cisternu l l l l l l

14.4. Piekabes kravas kastes aprīkošana ar

konteinera stiprinājumiem/demontāža l

14.5. Rāmja maiņa l l l l l l l

14.6 Hidromanipulatora uzstādīšana/demontāža l l l l

14.7. Aizmugures un sānu drošības

konstrukciju uzstādīšana l l l l l l

1.5. Puspiekabei pieļaujamie pārbūves veidi

Transportlīdzekļa tips

Pār-

būves Pārbūves veids

kods

 

 

15.1. Pārbūve par puspiekabi kravas kasti l l l l l l

15.2. Pārbūve par puspiekabi furgonu l l l l l l

15.3. Pārbūve par puspiekabi cisternu l l l l l l

15.4. Puspiekabes kravas kastes aprīkošana ar

konteinera stiprinājumiem/demontāža l

15.5. Rāmja maiņa l l l l l l l

15.6. Hidromanipulatora uzstādīšana/demontāža l l l l

15.7. Aizmugures un sānu drošības

konstrukciju uzstādīšana l l l l l l

1.6. Motociklam (triciklam, kvadriciklam) pieļaujamie pārbūves veidi

Transportlīdzekļa tips

Motocikls Motocikls Motocikls

Pār- pasažieru kravas speciālais

būves Pārbūves veids (tricikls, (tricikls, (tricikls,

kods kvadricikls) kvadricikls) kvadricikls)

16.1. Priekšējās dakšas maiņa pret citas

markas un modeļa dakšu l l l

16.2. Pakaļējo amortizatoru maiņa pret citas

markas, modeļa un tipizmēra amortizatoriem l l l

16.3. Galveno lukturu maiņa pret citas

markas un modeļa lukturiem l l l

16.4. Degvielas tvertnes maiņa pret citas

markas un modeļa degvielas tvertni l l l

1.6.5. Stūres maiņa pret citas markas un modeļa stūri l l l

16.6. Sēdekļa maiņa pret citas markas un

modeļa sēdekļiem l l l

16.7. Rāmja maiņa l l l

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs

2.pielikums

Transportlīdzeklim nepieļaujamie pārbūves veidi

1. Vieglajam automobilim nav pieļaujams:

1.1. veikt konstruktīvas izmaiņas virsbūves nesošajā konstrukcijā, ja tā rezultātā mainās virsbūves vizuālais izskats vai tehniskie parametri (garums, platums, augstums u.tml.). Šīs prasības neattiecas uz papildus aprīkojuma uzstādīšanu);

1.2. veikt konstruktīvas izmaiņas stūres sistēmā;

1.3. veikt konstruktīvas izmaiņas balstiekārtas kinemātikā;

1.4. veikt konstruktīvas izmaiņas bremžu sistēmā;

1.5. uzstādīt citas markas un modeļa tiltus;

1.6.uzstādīt citas markas un modeļa virsbūvi, izņemot 5.pielikuma 11.1.2.apakšpunktā minēto gadījumu.

2. Kravas automobilim nav pieļaujams:

2.1. veikt konstruktīvas izmaiņas stūres sistēmā;

2.2. veikt konstruktīvas izmaiņas balstiekārtas kinemātikā;

2.3. veikt konstruktīvas izmaiņas kabīnei;

2.4. uzstādīt citas markas un modeļa virsbūvi, izņemot 5.pielikuma 12.9.2.apakšpunktā minēto gadījumu.

2.5. uzstādīt citas markas un modeļa kabīni, izņemot 5.pielikuma 12.15.2.apakšpunktā minēto gadījumu;

2.6. uzstādīt citas markas un modeļa rāmi, izņemot 5.pielikuma 12.16.2.apakšpunktā minēto gadījumu;

2.7. uzstādīt citas markas un modeļa tiltus, izņemot gadījumus kad tilti ir identiski. Šādā gadījumā jāsaņem TKS inspekcijas attiecīgs atzinums;

2.8. uzstādīt pašizgatavotu degvielas tvertni;

2.9. uzstādīt vairāk kā vienu papildus degvielas tvertni;

2.10. palielināt (samazināt) asu skaitu.

3. Autobusam nav pieļaujams:

3.1. veikt konstruktīvas izmaiņas virsbūves nesošajā konstrukcijā, ja tā rezultātā mainās virsbūves vizuālais izskats un tehniskie parametri (garums, platums, augstums u.tml.). Šīs prasības neattiecas uz papildus aprīkojuma uzstādīšanu);

3.2. veikt konstruktīvas izmaiņas stūres sistēmā;

3.3. veikt konstruktīvas izmaiņas balstiekārtas kinemātikā;

3.4. likvidēt (aizmetināt u.tml.) durvis, logus, avārijas izejas;

3.5. uzstādīt citas markas un modeļa virsbūvi, izņemot 5.pielikuma 13.1.2.apakšpunktā minēto gadījumu.

3.6. uzstādīt citu marku un modeļu tiltus, izņemot gadījumus kad tilti ir identiski. Šādā gadījumā jāsaņem TKS inspekcijas attiecīgs atzinums;

3.7. uzstādīt vairāk kā vienu papildus degvielas tvertni;

4. Piekabei nav pieļaujams:

4.1. veikt konstruktīvas izmaiņas sakabes ierīcē;

4.2. veikt konstruktīvas izmaiņas balstiekārtas kinemātikā;

4.3. uzstādīt papildus degvielas tvertnes;

4.4. uzstādīt citu marku un modeļu tiltus, izņemot gadījumus kad tilti ir identiski. Šādā gadījumā jāsaņem TKS inspekcijas attiecīgs atzinums;

4.5. uzstādīt citas markas un modeļa rāmi, izņemot 5.pielikuma 14.8.2.apakšpunktā minēto gadījumu;

4.6. palielināt (samazināt) asu skaitu;

5. Puspiekabei nav pieļaujams:

5.1. veikt konstruktīvas izmaiņas sakabes ierīcē;

5.2. veikt konstruktīvas izmaiņas balstiekārtas kinemātikā;

5.3. uzstādīt papildus degvielas tvertnes;

5.4. uzstādīt citu marku un modeļu tiltus, izņemot gadījumus kad tilti ir identiski. Šādā gadījumā jāsaņem TKS inspekcijas attiecīgs atzinums;

5.5. uzstādīt citas markas un modeļa rāmi, izņemot 5.pielikuma 15.8.2.apakšpunktā minēto gadījumu;

5.6. palielināt (samazināt) asu skaitu;

6. Motociklam (triciklam, kvadriciklam) nav pieļaujams:

6.1. uzstādīt pašizgatavotu vai citas markas un modeļa rāmi;

6.2. uzstādīt pašizgatavotu priekšējo dakšu;

6.3. uzstādīt citu modeļu motoru, ja tā jauda un griezes moments pārsniedz pārbūvējamā motocikla jaudu un griezes momentu vairāk par 30%;

6.4. veikt izmaiņas bremžu sistēmā, izņemot gadījumus, ja tiek mainīta priekšējā dakša vai pakaļējais ritenis komplektā ar bremžu sistēmu;

6.5. uzstādīt blakusvāģi motocikla kreisajā pusē;

6.6. uzstādīt automobiļa riteņus;

6.7. uzstādīt pašizgatavotu stūri;

6.8. uzstādīt pašizgatavotus sēdekļus;

6.9. uzstādīt pašizgatavotas vai pārbūvētas izpūtēja caurules.

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs

3.pielikums

 

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs

4. pielikums

1. Tehniskās prasības pirmās kategorijas pārbūves veidiem

1.1. Vieglie automobiļi

11.0. Vispārīgās prasības

11.0.1. Pārbūvēšanai ieteicams izmantot attiecīgās markas automobiļa izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus.

11.0.2. Pēc pārbūves pilna masa un pašmasa netiek mainīta, izņemot gadījumu, kad transportlīdzekļa reģistrā uzrādītā pilnā masa nesakrīt ar izgatavotāja noteikto pilno masu, kas uzrādīta izgatavotāja plāksnītē. Tas neattiecas uz virsbūves maiņu.

11.0.3. Automobilim pēc pārbūves jāatbilst ar satiksmes ministra 1995.gada 4.janvāra pavēli Nr.2 apstiprināto "Noteikumu "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli"" (turpmāk tekstā - Noteikumi "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli") 3.daļas prasībām.

11.0.4. Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst Valsts standarta LVS 87:1997 prasībām.

11.1. Virsbūves maiņa

11.1.1. Virsbūves maiņa atļauta pret tās pašas markas un modeļa virsbūvi.

11.1.2. Iespējama virsbūves maiņa arī pret citas markas un modeļa virsbūvi, ja virsbūve ir identiska un savstarpēji apmaināma. Šādā gadījumā jāsaņem TKS inspekcijas attiecīgs atzinums.

11.1.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Virsbūves maiņa". 11.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīta ………. virsbūve", norādot virsbūves marku (modeli).

11.2. Motora maiņa

11.2.1. Benzīnmotora maiņa pret tās pašas markas un modeļa dīzeļmotoru atļauta gadījumā, ja šādu motoru transportlīdzeklim paredz izgatavotājs.

11.2.2. Elektroiekārtai un elektroiekārtas barošanas sistēmai jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām.

11.2.3. Bremžu sistēmas darbībai ar vakuuma pastiprinātāju jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām.

11.2.4. Stūres sistēmas darbībai ar stūres pastiprinātāju jāatbilst izgatavotāja notiktajām prasībām.

11.1.5. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīts ……….motors".

11.3. Sēdekļu maiņa

11.3.1. Atļauts uzstādīt rūpnieciski ražotus automobiļa sēdekļus.

11.3.2. Sēdekļu izvietojumam un skaitam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām.

11.3.3. Sēdekļiem jābūt droši stiprinātiem.

11.3.4. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Sēdekļu maiņa. Uzstādīti …… sēdekļi", uzrādot sēdvietu skaitu.

11.4. Galveno lukturu maiņa pret citas markas un modeļa lukturiem

11.4.1. Lukturiem jābūt sertificētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu vai ES direktīvu prasībām un atbilstoši marķētiem.

11.4.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret automobiļa garenasi. Tie nedrīkst būt uzstādīti automobiļa vadītāja redzamības zonā.

11.4.3. Tālās gaismas režīmā vienlaicīgi ieslēgto galveno lukturu gaismas stipruma kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 75 vienības.

11.4.4. Aizliegts uzstādīt lokizlādes lampas, ja šādas lampas transportlīdzeklim nav paredzējis izgatavotājs.

11.4.5. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda tipa apstiprinājuma simbolu un numuru, piemēram E13*24789.

11.5. Dublējošās vadības sistēmu uzstādīšana/demontāža

11.5.1. Automobiļa dublējošās vadības sistēmām jābūt mehāniski (ar svirām trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības sistēmām un jānodrošina automobiļa pamatvadības un dublējošās vadības sistēmu neatkarīga darbība.

11.5.2. Bremzēšanas sistēmas dublējošai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām.

11.5.3. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība dublējošās vadības sistēmu mehānismu šarnīros.

11.5.4. Dublējošās vadības sistēmu elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

11.5.5. Automobilim jābūt aprīkotam ar papildus sānu (ārējiem) un iekšējo atpakaļskata spoguļiem

11.5.6. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Mācību".

11.6. Pielāgošana labās puses kustībai

11.6.1. Pārbūvi atļauts veikt tikai tādā gadījumā, ja šādu modifikāciju paredz automobiļa izgatavotājs.

11.6.2. Pārbūvei atļauts izmantot tikai tās pašas markas un modeļa konstrukcijas elementus.

11.6.3. Stūres mehānismam jābūt piemērotam labās puses kustībai.

11.6.4. Ārējās apgaismes ierīcēm jābūt paredzētām labās puses kustībai.

11.6.5. Kontroles mērierīcēm jābūt izvietotām atbilstoši labās puses kustībai.

11.6.6. Stikla tīrītājiem jābūt izvietotiem atbilstoši labās puses kustībai.

11.6.7. Gadījumā, ja pārbūve nav tehniski iespējama bez transportlīdzekļa identifikācijas numura likvidācijas, tad pirms pārbūves jāveic transportlīdzekļa numurēto agregātu identifikācijas numuru salīdzināšana.

11.6.8. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Pielāgots labās puses kustībai".

11.7. Pārbūve par kravas furgonu

11.7.1. Kravas nodalījumā jābūt demontētiem sēdekļiem un likvidētām sēdekļu stiprinājuma vietām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ.

11.7.2. Kravas furgona vestspējas sadalījumam jāatbilst šādam nosacījumam:

P-(M+Nx68)>Nx68, kur:

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa (kg);

N - sēdvietu skaits (gab.).

11.7.3. Kravas furgonā atļauts uzstādīt ne vairāk kā 7 sēdvietas. Tām jābūt izvietotām ne vairāk kā 2 rindās, turklāt 1.rindā jābūt izvietotām ne vairāk kā 3 sēdvietām. Maksimālais attālums starp sēdekļu atzveltnēm 0,65 m. Sēdvietas nevar būt izvietotas kravas telpā.

11.7.4. Sēdekļiem jābūt droši stiprinātiem.

11.7.5. Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar sertificētām drošības jostām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 prasībām.

11.7.6. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādītas ….sēdvietas", norādot sēdvietu skaitu.

11.8. Pārbūve par katafalkautomobili

11.8.1. Vadītāja vietai jābūt atdalītai no kravas telpas ar cieta materiāla starpsienu.

11.8.2. Kravas nodalījumā jābūt demontētiem sēdekļiem un likvidētām sēdekļu stiprinājuma vietām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ.

11.9. Pielāgošana vadītājam invalīdam/demontāža

11.9.1. Automobiļa alternatīvā vadības sistēmu atkarībā no invalīda kustību ierobežojuma veida veido uz sajūga, bremžu, ātruma pārslēgšanas, stūres, barošanas un apgaismes sistēmām vai paralēli tām.

11.9.2. Bremzēšanas sistēmas alternatīvai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām.

11.9.3. Izslēgtai sajūga vadības sistēmai jābūt ar fiksējamu stāvokli.

11.9.4. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība vadības mehānismu šarnīros.

11.9.5. Visiem vadības sistēmas elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

11.9.6. Vadības sistēmas sviras nedrīkst pieskarties citām automobiļa daļām.

11.9.7. Vadības sistēmas elementiem jābūt izveidotiem bez asiem izvirzījumiem un izvietotiem tā, lai pēc iespējas mazāk traumētu vadītāju ceļu satiksmes negadījumā.

11.9.8. Stūres ratam atļauts uzstādīt speciālu rokturi automobiļa vadīšanai ar vienu roku.

11.9.9. Alternatīvās vadības sistēmas elementi nedrīkst ierobežot automobiļa pamatvadības sistēmu darbību.

11.9.10. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Pielāgots vadītājam invalīdam. Izmainīta: - sajūga sistēma;

- bremžu sistēma;

- ātrumu pārslēgšanas sistēma;

- stūres sistēma;

- degvielas padeves sistēma."

1.2. Kravas automobiļi

12.0. Vispārīgās prasības

12.0.1. Pārbūvēšanai ieteicams izmantot attiecīgās markas automobiļa izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus.

12.0.2. Automobiļa gabarīti pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos lielumus, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi

12.0.3. Automobiļa pilnas masas slodze uz ass pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

- automobiļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo slodzi uz ass;

- maksimāli pieļaujamo slodzi uz ass, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

12.0.4. Automobiļa pašmasas slodze uz automobiļa stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par 25% no automobiļa pašmasas.

12.0.5. Automobiļa pilna masa pēc pārbūves nemainās, bet pašmasa tiek noteikta, automobili nosverot. Automobiļa pašmasā ietilpst:

- automobiļa sausā masa;

- dzesēšanas šķidruma masa;

- eļļu masa;

- degvielas masa (degvielai jābūt piepildītai 90% no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

- rezerves riteņa (-u) masa.

12.0.6. Kravas automobilim, kas izgatavots pēc 1999.gada 1.janvāra, uzstādot kravas tilpni, kravas tilpnei jābūt atbilstības apliecinājumam.

12.0.7. Kravas automobilim, kas izgatavots pēc 1999.gada 1.janvāra, uzstādot hidromanipulatoru, hidromanipulatoram jābūt atbilstības apliecinājumam.

12.0.8. Kravas automobilim, kas izgatavots pēc 1999.gada 1.janvāra, uzstādot seglu ierīci, seglu ierīcei jābūt marķētai un jābūt atbilstības apliecinājumam.

12.0.9 Kravas automobiļa pārbūve atļauta bez rāmja pagarināšanas (saīsināšanas).

12.0.10. Kravas automobilim pēc pārbūves jāatbilst Noteikumu "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli" 3.daļas prasībām.

12.0.11. Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst Valsts standarta LVS 87:1997 prasībām.

12.1. Pārbūve par kravas kasti

12.1.1. Kravas kastes stiprinājuma elementiem un to skaitam jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina kravas kastes ar pieļaujamo pilnu masu noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

12.1.2. Atveramo bortu aizslēgiem jābūt nodrošinātiem pret patvaļīgu atvēršanos.

12.2. Pārbūve par kravas furgonu

12.2.1. Kravas furgona stiprinājuma elementiem un to skaitam jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina kravas furgona ar pieļaujamo pilnu masu noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

12.2.2. Kravas furgona pakaļējām (sānu) durvīm jābūt atveramām no ārpuses, nodrošinātām pret patvaļīgu atvēršanos un jābūt iespējai tās nofiksēt atvērtā stāvoklī.

12.3. Pārbūve par kravas cisternu

12.3.1. Cisternas stiprinājuma elementiem un to skaitam jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina cisternas ar pieļaujamo pilnu masu noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

12.4. Kravas kastes aprīkošana ar konteinera stiprinājumiem

12.4.1. Konteinera stiprinājuma elementiem jāatbilst standartā ISO1161-79 noteiktajām prasībām.

12.4.2. Pārbūvējamā automobiļa celtspēja nedrīkst būt mazāka par pārvadājamā konteinera pilnu masu.

12.4.3. Konteinera stiprinājuma elementiem jābūt izvietotiem tā, lai konteinera stiprināšana būtu iespējama visās tam paredzētajās vietās.

12.4.4. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Aprīkots ar konteinera stiprinājuma elementiem".

12.5. Virsbūves maiņa

12.5.1. Virsbūves maiņa atļauta tikai pret tās pašas markas un modeļa virsbūvi.

12.5.2. Iespējama virsbūves maiņa pret citas markas un modeļa virsbūvi, ja virsbūve ir identiska un savstarpēji apmaināma. Šādā gadījumā jāsaņem TKS inspekcijas attiecīgs atzinums.

12. 5.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Virsbūves maiņa". 12.9.2. apakšpunktā minētajā gadījumā tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīta ………. virsbūve", norādot virsbūves marku (modeli).

12.6. Motora maiņa

12.6.1. Benzīnmotora maiņa pret tās pašas markas un modeļa dīzeļmotoru atļauta gadījumā, ja šādu motoru transportlīdzeklim paredz izgatavotājs.

12.6.2. Elektroiekārtai un elektroiekārtas barošanas sistēmai jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām.

12.6.3. Bremžu sistēmas darbībai ar vakuuma pastiprinātāju jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām.

12.6.4. Stūres sistēmas darbībai ar stūres pastiprinātāju jāatbilst izgatavotāja notiktajām prasībām.

12.6.5. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīts ……….motors".

12.7. Kabīnes maiņa

12.7.1. Kabīnes maiņa atļauta pret tās pašas markas un modeļa kabīni.

12.7.2. Iespējama kabīnes maiņa arī pret citas markas un modeļa kabīni, ja kabīne ir identiska un savstarpēji apmaināma. Šādā gadījumā jāsaņem TKS inspekcijas attiecīgs atzinums.

12.7.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Kabīnes maiņa". 12.12.2. apakšpunktā minētajā gadījumā tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīta ………. modeļa kabīne", norādot kabīnes marku (modeli).

12.8. Rāmja maiņa

12.8.1. Rāmja maiņa atļauta tikai pret tās pašas markas un modeļa rāmi.

12.8.2. Iespējama rāmja maiņa pret citas markas un modeļa rāmi, ja rāmis ir identisks un savstarpēji apmaināms. Šādā gadījumā jāsaņem TKS inspekcijas attiecīgs atzinums.

12.8.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Rāmja maiņa. Rāmja identifikācijas numurs ……….". 12.12.2. apakšpunkta minētajā gadījumā tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīts ……… rāmis", norādot rāmja marku (modeli).

12.9. Sēdekļu maiņa

12.9.1. Atļauts uzstādīt rūpnieciski ražotus automobiļa sēdekļus.

12.9.2. Sēdekļu skaitam un izvietojumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām.

12.9.3. Sēdekļiem jābūt droši stiprinātiem.

12.9.4. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Sēdekļu maiņa".

12.10. Galveno lukturu maiņa pret citas markas un modeļa lukturiem

12.10.1. Lukturiem jābūt sertificētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu vai ES direktīvu prasībām un atbilstoši marķētiem.

12.10.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret automobiļa garenasi. Tie nedrīkst būt uzstādīti automobiļa vadītāja redzamības zonā.

12.10.3. Tālās gaismas režīmā vienlaicīgi ieslēgto galveno lukturu gaismas stipruma kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 75 vienības.

12.10.4. Aizliegts uzstādīt lokizlādes lampas, ja šādas lampas transportlīdzeklim nav paredzējis izgatavotājs.

12.10.5. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda tipa apstiprinājuma simbolu un numuru, piemēram, E13*24789.

12.11. Dublējošās vadības sistēmu uzstādīšana/demontāža

12.11.1. Automobiļa dublējošās vadības sistēmām jābūt mehāniski (ar svirām, trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības sistēmām un jānodrošina automobiļa pamatvadības un dublējošās vadības sistēmu neatkarīga darbība.

12.11.2. Bremzēšanas sistēmas dublējošai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktām prasībām.

12.11.3. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība dublējošās vadības sistēmu mehānismu šarnīros.

12.11.4. Dublējošās vadības sistēmu elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

12.11.5. Automobilim jābūt aprīkotam ar papildus sānu (ārējiem) un iekšējo atpakaļskata spoguļiem.

12.11.6. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Mācību".

12.12. Furgona tipa speciālā automobiļa aprīkošana ar papildu sēdvietām

12.12.1. Furgona tipa speciālajos kravas automobiļos tehnoloģiskajā nodalījumā atļauts uzstādīt ne vairāk par 4 papildu sēdvietām īslaicīgai personāla pārvadāšanai. Kopējais sēdvietu skaits kravas furgonā nedrīkst pārsniegt 7 vietas.

12.12.2. Atļauts uzstādīt rūpnieciski ražotus automobiļa sēdekļus.

12.12.3. Sēdekļiem jābūt droši stiprinātiem.

12.12.4. Sēdvietām jābūt vērstām braukšanas virzienā.

12.12.5. Sēdvietām jābūt aprīkotām ar sertificētām drošības jostām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 prasībām.

12.12.6. Furgona tipa virsbūves ārējām durvīm jābūt atveramām gan no ārpuses, gan arī no iekšpuses, nodrošinātām pret patvaļīgu atvēršanos un jābūt iespējai tās nofiksēt atvērtā stāvoklī.

12.12.7. Furgonā esošajam apkalpojošajam personālam jābūt iespējai sazināties ar vadītāju (atverams logs, radiosakari u.tml.).

12.12.8. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Tehnoloģiskajā nodalījumā uzstādītas …. sēdvietas".

12.13. Hidromanipulatora uzstādīšana/demontāža

12.13.1. Hidromanipulatora stiprināšanai paredzētajam papildrāmim jānodrošina hidromanipulatora atbilstošs izvietojums.

12.13.2. Papildrāmja stiprinājuma elementiem pie automobiļa pamatrāmja jānodrošina papildrāmja drošs stiprinājums, hidromanipulatoru maksimāli noslogojot.

12.13.2. Hidromanipulatora stiprinājumam pie papildrāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina hidromanipulatora drošs stiprinājums.

12.13.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīts hidromanipulators. Modelis ………..".

12.14. Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana/demontāža

12.14.1. Atļauts uzstādīt vienu papildu degvielas tvertni.

12.14.2. Papildus degvielas tvertnes konstrukcijai un tilpumam jābūt analogam attiecīgās markas (modeļa) izgatavotāja uzstādītajai degvielas tvertnei.

12.14.3. Papildu degvielas tvertnes izvietojumam jābūt tādam, lai papildus degvielas tvertne būtu pēc iespējas aizsargāta ar automobiļa nesošās konstrukcijas elementiem ceļu satiksmes negadījumā.

12.14.4. Maksimālais papildu degvielas tvertnes tilpums nedrīkst pārsniegt 500 l.

12.14.5. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīta papildus degvielas tvertne …….. l ", norādot tvertnes tilpumu.

12.15. Aizmugures un sānu drošības konstrukciju uzstādīšana

12.15.1. Atļauts uzstādīt tikai ANO EEK Noteikumu Nr.58, Nr.73 un ES direktīvu 70/221/EEC un 89/297/EC prasībām atbilstošas sertificētas aizmugures un sānu drošības konstrukcijas, kuru atbilstību apstiprinātajam tipam apliecina izgatavotāja, izplatītāja vai importētāja izsniegts atbilstības apliecinājums.

12.15.2. Aizmugures un sānu drošības konstrukcijām, to izvietojumam un stiprinājumam jāatbilst Noteikumu "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli" 3.daļas 605.punkta prasībām.

12.15.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādītas sānu un aizmugures drošības konstrukcijas".

1.3. Autobusi

13.0. Vispārīgās prasības

13.0.1. Pārbūvēšanai ieteicams izmantot attiecīgās markas automobiļa izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus.

13.0.2. Autobusa pilnas masas slodze uz ass pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

- autobusa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo slodzi uz ass;

- maksimāli pieļaujamo ass slodzi, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

13.0.3. Autobusa pašmasas slodze uz automobiļa stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par 25% no automobiļa pašmasas.

13.0.4. Autobusa pilna masa pēc pārbūves nemainās, bet pašmasa tiek noteikta, autobusu nosverot. Autobusa pašmasā ietilpst:

- autobusa sausā masa;

- dzesēšanas šķidruma masa;

- eļļu masa;

- degvielas masa (degvielai jābūt piepildītai 90% no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

- rezerves riteņa (-u) masa.

13.0.5. Autobusam pēc pārbūves jāatbilst Noteikumu "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli" 3.grupas prasībām.

13.0.6. Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst Valsts standarta LVS 87:1997 prasībām.

13.1. Virsbūves maiņa

13.1.1. Virsbūves maiņa atļauta pret tās pašas markas un modeļa virsbūvi.

13.1.2. Iespējama virsbūves maiņa pret citas markas un modeļa virsbūvi, ja virsbūve ir identiska un savstarpēji apmaināma. Šādā gadījumā jāsaņem TKS inspekcijas attiecīgs atzinums.

13.1.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Virsbūves maiņa". 13.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīta ………. virsbūve", norādot virsbūves marku (modeli).

13.2. Motora maiņa

13.2.1. Benzīnmotora maiņa pret tās pašas markas un modeļa dīzeļmotoru atļauta gadījumā, ja šādu motoru transportlīdzeklim paredz izgatavotājs.

13.2.2. Elektroiekārtai un elektroiekārtas barošanas sistēmai jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām.

13.2.3. Bremžu sistēmas darbībai ar vakuuma pastiprinātāju jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām.

13.2.4. Stūres sistēmas darbībai ar stūres pastiprinātāju jāatbilst izgatavotāja notiktajām prasībām.

13.2.5. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīts ……….motors".

13.3. Sēdekļu maiņa

13.3.1. Atļauts uzstādīt rūpnieciski ražotus automobiļa sēdekļus.

13.3.1. Sēdekļu skaitam un izvietojumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām.

13.3.2. Sēdekļiem jābūt droši stiprinātiem.

13.3.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Sēdekļu maiņa".

13.4. Galveno lukturu maiņa pret citas markas un modeļa lukturiem

13.4.1. Lukturiem jābūt sertificētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu vai ES direktīvu prasībām un atbilstoši marķētiem.

13.4.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret automobiļa garenasi. Tie nedrīkst būt uzstādīti automobiļa vadītāja redzamības zonā.

13.4.3. Tālās gaismas režīmā vienlaicīgi ieslēgto galveno lukturu gaismas stipruma kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 75 vienības.

13.4.4. Aizliegts uzstādīt lokizlādes lampas, ja šādas lampas transportlīdzeklim nav paredzējis izgatavotājs.

13.4.5. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda tipa apstiprinājuma simbolu un numuru, piemēram, E13*24789.

13.5. Dublējošās vadības sistēmu uzstādīšana/demontāža

13.5.1. Automobiļa dublējošās vadības sistēmām jābūt mehāniski (ar svirām, trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības sistēmām un jānodrošina automobiļa pamatvadības un dublējošās vadības sistēmu neatkarīga darbība.

13.5.2. Bremzēšanas sistēmas dublējošai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām.

13.5.3. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība dublējošās vadības sistēmu mehānismu šarnīros.

13.5.4. Dublējošās vadības sistēmu elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

13.5.5. Automobilim jābūt aprīkotam ar papildus sānu (ārējiem) un iekšējo atpakaļskata spoguļiem.

13.5.6. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Mācību".

13.6. Pārbūve par kravas furgonu

13.6.1. Kravas nodalījumā jābūt demontētiem sēdekļiem un likvidētām sēdekļu stiprinājuma vietām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ.

13.6.2. Kravas furgona kravnesības sadalījumam jāatbilst šādam nosacījumam:

P-(M+Nx68)>Nx68, kur:

P - autobusa pilna masa (kg);

M - autobusa pašmasa (kg);

N - sēdvietu skaits (gab..).

13.6.3. Kravas furgonā atļauts uzstādīt ne vairāk par 7 sēdvietām. Tām jābūt izvietotām ne vairāk kā 2 rindās, turklāt 1.rindā jābūt izvietotām ne vairāk par 3 sēdvietām. Maksimālais attālums starp sēdekļu atzveltnēm 0,65m. Sēdvietas nevar būt izvietotas kravas telpā.

13.6.4. Atļauts uzstādīt rūpnieciski ražotus automobiļa sēdekļus.

13.6.5. Sēdekļiem jābūt droši stiprinātiem.

13.6.6. Sēdvietām jābūt aprīkotām ar sertificētām drošības jostām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 prasībām.

13.6.7. Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un durvis.

13.6.8. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādītas …….sēdvietas", norādot sēdvietu skaitu.

13.7 Pārbūve par katafalkautobusu

13.7.1. Vadītāja vietai jābūt atdalītai no kravas telpas ar cieta materiāla starpsienu.

13.7.2. Autobusa kravas telpā, kura paredzēta cilvēka mirstīgo atlieku pārvadāšanai, atļauts atstāt 4 sēdvietas. Pārējiem sēdekļiem jābūt demontētiem un sēdekļu stiprinājuma vietām likvidētām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ.

13.8. Pārbūve par plašlietojuma vieglo automobili

13.8.1. Plašlietojuma vieglā automobiļa kravnesības sadalījumam jāatbilst šādam nosacījumam:

P- (M+Nx68)<Nx68, kur:

P - autobusa pilna masa (kg);

M - autobusa pašmasa (kg);

N - sēdvietu skaits (gab.).

13.8.2. Sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nedrīkst pārsniegt 9 vietas.

13.8.3. Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ.

13.8.4. Atļauts uzstādīt rūpnieciski ražotus automobiļa sēdekļus.

13.8.5. Sēdekļiem jābūt droši stiprinātiem.

13.8.6. Sēdvietām jābūt aprīkotām ar sertificētām drošības jostām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 prasībām.

13.8.7. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādītas …….. sēdvietas", norādot kopējo sēdvietu skaitu.

1.4. Piekabes

14.0. Vispārīgās prasības

14.0.1. Pārbūvēšanai ieteicams izmantot attiecīgās markas piekabes izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus.

14.0.2. Piekabes gabarīti pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos lielumus, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

14.0.3. Piekabes pilnas masas slodze uz ass pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

- piekabes izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo slodzi uz ass;

- maksimāli pieļaujamo ass slodzi, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

14.0.4. Piekabes pilna masa pēc pārbūves nemainās, bet pašmasa tiek noteikta, piekabi nosverot. Piekabes pašmasā ietilpst:

- piekabes sausā masa;

- rezerves riteņa (-u) masa.

14.0.5. Piekabei, kas izgatavota pēc 1999.gada 1.janvāra, uzstādot kravas tilpni, kravas tilpnei jābūt atbilstības apliecinājumam.

14.0.6. Piekabes pārbūve atļauta bez rāmja pagarināšanas (saīsināšanas).

14.0.7. Piekabei pēc pārbūves jāatbilst Noteikumu "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli" 3.daļas prasībām.

14.0.8. Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst Valsts standarta LVS 87:1997 prasībām.

14.1. Pārbūve par piekabi kravas kasti

14.1.1. Kravas kastes stiprinājuma elementiem un to skaitam jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina kravas kastes ar pieļaujamo pilnu masu noturēšanu garenvirzienā un šķērsvirzienā, piekabi maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

14.1.2. Atveramo bortu aizslēgiem jābūt nodrošinātiem pret patvaļīgu atvēršanos.

14.2. Pārbūve par piekabi furgonu

14.2.1. Furgona stiprinājuma elementiem un to skaitam jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina kravas furgona ar pieļaujamo pilnu masu noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, piekabi maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

14.2.2. Furgona pakaļējām (sānu) durvīm jābūt atveramām no ārpuses, nodrošinātām pret patvaļīgu atvēršanos un jābūt iespējai tās nofiksēt atvērtā stāvoklī.

14.3. Pārbūve par piekabi cisternu

14.3.1. Cisternas stiprinājuma elementiem un to skaitam jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām vai jānodrošina cisternas ar pilnu masu noturēšanu garenvirzienā un šķērsvirzienā, piekabi maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

14.4. Piekabes kravas kastes aprīkošana ar konteinera stiprinājumiem/demontāža

14.4.1 Konteinera stiprinājuma elementiem jāatbilst standarta ISO1161-79 prasībām.

14.4.2. Konteinera stiprinājuma elementiem jābūt izvietotiem tā, lai konteinera stiprināšana būtu iespējama visās tam paredzētajās vietās.

14.4.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Aprīkots ar konteinera stiprinājuma elementiem".

14.5. Rāmja maiņa

14.5.1. Rāmja maiņa atļauta tikai pret tās pašas markas un modeļa rāmi.

14.5.2. Iespējama rāmja maiņa pret citas markas un modeļa rāmi, ja rāmis ir identisks un savstarpēji apmaināms. Šādā gadījumā jāsaņem TKS inspekcijas attiecīgs atzinums.

14.5.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Rāmja maiņa. Rāmja identifikācijas numurs ……….". 14.8.2. apakšpunkta minētajā gadījumā tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīts ……… rāmis", norādot rāmja marku (modeli).

14.6 Hidromanipulatora uzstādīšana/demontāža

14.6.1. Hidromanipulatora stiprināšanai paredzētajam papildrāmim jānodrošina hidromanipulatora atbilstošs izvietojums.

14.6.2. Papildrāmja stiprinājuma elementiem pie automobiļa pamatrāmja jānodrošina papildrāmja drošs stiprinājums, hidromanipulatoru maksimāli noslogojot.

14.6.3. Hidromanipulatora stiprinājumam pie papildrāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina hidromanipulatora drošs stiprinājums.

14.6.4. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīts hidromanipulators. Modelis ………..".

14.7. Aizmugures un sānu drošības konstrukciju uzstādīšana

14.7.1. Atļauts uzstādīt tikai ANO EEK Noteikumu Nr.58, Nr.73 un ES direktīvu 70/221 EEC un 89/297 EEC prasībām atbilstošas sertificētas aizmugures un sānu drošības konstrukcijas, kuru atbilstību apstiprinātajam tipam apliecina izgatavotāja, izplatītāja vai importētāja izsniegts atbilstības apliecinājums.

14.7.2. Aizmugures un sānu drošības konstrukcijām, to izvietojumam un stiprinājumam jāatbilst Noteikumu "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli" 3.daļas 605.punkta prasībām.

14.7.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādītas sānu un aizmugures drošības konstrukcijas".

1.5. Puspiekabes

15.0. Vispārīgās prasības

15.0.1. Pārbūvēšanai ieteicams izmantot attiecīgās markas puspiekabes izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus.

15.0.2. Puspiekabes gabarīti pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos lielumus, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

15.0.3. Puspiekabes pilnas masas slodze uz ass pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

- puspiekabes izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo slodzi uz ass;

- maksimāli pieļaujamo ass slodzi, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

15.0.4. Puspiekabes pilna masa pēc pārbūves nemainās, bet pašmasa tiek noteikta, piekabi nosverot. Puspiekabes pašmasā ietilpst:

- puspiekabes sausā masa;

- rezerves riteņa (-u) masa.

15.0.5. Puspiekabei, kas izgatavota pēc 1999.gada 1.janvāra, uzstādot kravas tilpni, kravas tilpnei jābūt atbilstības apliecinājumam.

15.0.6. Puspiekabes pārbūve atļauta bez rāmja pagarināšanas (saīsināšanas).

15.0.7. Puspiekabei pēc pārbūves jāatbilst Noteikumu "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli" 3.daļas prasībām.

15.0.8. Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst Valsts standarta LVS 87:1997 prasībām.

15.1. Pārbūve par puspiekabi kravas kasti

15.1.1. Kravas kastes stiprinājuma elementiem un to skaitam jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām vai jānodrošina kravas kastes ar pieļaujamo pilnu masu noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, puspiekabi maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

15.1.2. Atveramo bortu aizslēgiem jābūt nodrošinātiem pret patvaļīgu atvēršanos.

15.2. Pārbūve par puspiekabi furgonu

15.2.1. Kravas furgona stiprinājuma elementiem un to skaitam jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām vai jānodrošina kravas furgona ar pieļaujamo pilnu masu noturēšanu garenvirzienā un šķērsvirzienā, puspiekabi maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

15.2.2. Furgona pakaļējām (sānu) durvīm jābūt atveramām no ārpuses, nodrošinātām pret patvaļīgu atvēršanos un jābūt iespējai tās nofiksēt atvērtā stāvoklī.

15.3. Pārbūve par puspiekabi cisternu

15.3.1. Cisternas stiprinājuma elementiem un to skaitam jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām vai jānodrošina cisternas ar pieļaujamo pilnu masu noturēšanu garenvirzienā un šķērsvirzienā, puspiekabi maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

15.4. Rāmja maiņa

15.4.1. Rāmja maiņa atļauta tikai pret tās pašas markas rāmi.

15.4.2. Iespējama rāmja maiņa pret citas markas un modeļa rāmi, ja rāmis ir identisks un savstarpēji apmaināms. Šādā gadījumā jāsaņem TKS inspekcijas attiecīgs atzinums.

15.4.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Rāmja maiņa. Rāmja identifikācijas numurs ……….". 15.8.2. apakšpunktā minētajā gadījumā tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīts ……… rāmis", norādot rāmja marku (modeli).

15.5 Hidromanipulatora uzstādīšana/demontāža

15.5.1. Hidromanipulatora stiprināšanai paredzētajam papildrāmim jānodrošina hidromanipulatora atbilstošs izvietojums.

15.5.2. Papildrāmja stiprinājuma elementiem pie automobiļa pamatrāmja jānodrošina papildrāmja drošs stiprinājums, hidromanipulatoru maksimāli noslogojot.

15.5.3. Hidromanipulatora stiprinājumam pie papildrāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina hidromanipulatora drošs stiprinājums.

15.5.4. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādīts hidromanipulators. Modelis ………..".

15.6. Aizmugures un sānu drošības konstrukciju uzstādīšana

15.6. 1. Atļauts uzstādīt tikai ANO EEK Noteikumu Nr.58, Nr.73 un ES direktīvu 70/221 EEC un 89/297 EEC prasībām atbilstošas sertificētas aizmugures un sānu drošības konstrukcijas, kuru atbilstību apstiprinātajam tipam apliecina izgatavotāja, izplatītāja vai importētāja izsniegts atbilstības apliecinājums.

15.6.2. Aizmugures un sānu drošības konstrukcijām, to izvietojumam un stiprinājumam jāatbilst Noteikumu "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli" 3.daļas 605.punkta prasībām.

15.6.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Uzstādītas sānu un aizmugures drošības konstrukcijas".

1.6. Motocikli (tricikli, kvadricikli)

16.1. Priekšējās dakšas maiņa

16.1.1. Priekšējās dakšas stiprinājuma vietām pie rāmja jāatbilst izgatavotāja prasībām.

16.1.2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina dakšas drošs stiprinājums.

16.1.3. Priekšējās dakšas sagāzuma leņķis pret horizontālo plakni nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura vertikālas dinamiskas slodzes iedarbības rezultātā uz priekšējo dakšu, amortizatoru darbība kļūst neefektīva.

16.1.4. Atļauts mainīt priekšējo dakšu komplektā ar priekšējo riteni un esošo bremžu sistēmu. Priekšējā riteņa un pakaļējā riteņa bremžu sistēmas pievadam jābūt identiskām.

16.1.5. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Priekšējās dakšas maiņa".

16.2. Pakaļējo amortizatoru maiņa

16.2.1. Amortizatora maiņas gadījumā pret cita gabarītizmēra amortizatoriem, tā stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām.

16.2.2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina amortizatora drošs stiprinājums.

16.2.3. Amortizatora stiprinājuma vietu izmaiņas gadījumā stiprinājuma elementu metinājuma vietas pirms tehniskās ekspertīzes krāsot aizliegts.

16.2.4. Amortizatora vai tā stiprinājuma vietu maiņas gadījumā jānodrošina motora ķēdes spriegošana.

16.2.5. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Pakaļējo amortizatoru maiņa".

16.3. Galvenā luktura maiņa

16.3.1. Lukturiem jāatbilst Noteikumu "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli" 3.daļas 2.grupas prasībām.

16.3.2. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda tipa apstiprinājuma simbolu un numuru, piemēram, E13*24789.

16.4. Degvielas tvertnes maiņa

16.4.1. Degvielas tvertnes gabarīti un tilpums nedrīkst pārsniegt pārbūvējamā motocikla degvielas tvertnes gabarītus un tilpumu vairāk par 20%.

16.4.2. Degvielas tvertnes stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām.

16.4.3. Stiprinājuma elementiem jānodrošina degvielas tvertnes drošs stiprinājums.

16.4.4. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Degvielas tvertnes maiņa".

16.5. Stūres maiņa

16.5.1. Stūres maiņa atļauta pret citas markas un modeļa motocikla stūri.

16.5.2. Stūres stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja noteiktām prasībām.

16.5.3. Stiprinājuma elementiem jānodrošina stūres drošs stiprinājums.

16.5.4. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Stūres maiņa".

16.6. Sēdekļa maiņa

16.6.1. Sēdekļa stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām.

16.6.2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina sēdekļa drošs stiprinājums.

16.6.3. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Sēdekļa maiņa".

16.7. Rāmja maiņa

16.7.1. Rāmja maiņa atļauta tikai pret tās pašas markas un modeļa rāmi.

16.7.2. Tehniskās ekspertīzes akta sadaļā "Piezīmes" norāda "Rāmja maiņa".

2. Otrās kategorijas pārbūves veidu tehniskās prasības

20.0. Vispārīgās prasības

20.0.1. Pārbūvēšanai ieteicams izmantot attiecīgās markas transportlīdzekļa izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus.

20.0.2. Transportlīdzekļa gabarīti nedrīkst pārsniegt lielumus, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

20.0.3. Transportlīdzekļa pilna masa nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

- transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo pilnu masu;

- maksimāli pieļaujamo pilnu masu, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

20.0.4. Transportlīdzekļa pilnas masas slodze uz ass nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

- transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo slodzi uz ass attiecīgajam modelim;

- maksimāli pieļaujamo ass slodzi, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

20.0.5. Transportlīdzekļa pašmasas slodze uz automobiļa stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par 25% no automobiļa pašmasas.

20.0.6. Mainot motoru pret citas markas motoru, tā jauda un griezes moments nedrīkst pārsniegt pārbūvējamā automobiļa jaudu un griezes momentu vairāk par 25%.

20.0.7. Pagarinot transportlīdzekļa rāmi, transportlīdzekļa garums nedrīkst palielināties vairāk par 22%, bet kopējais garums nedrīkst pārsniegt lielumu ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

20.0.8. Plašlietojuma vieglā automobiļa pārbūve par autobusu (sēdvietu skaita palielināšana) atļauts veikt tikai tādā gadījumā, ja izgatavotājs attiecīgās markas un modeļa automobili izgatavo arī kā autobusu. Sēdekļu izvietojumam jābūt atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.52 prasībām. Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar sertificētām drošības jostām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 16 prasībām. Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina sēdekļu atbilstošs stiprinājums.

20.0.9. Transportlīdzeklim, kurš izgatavots pēc 1999.gada 1.janvāra, uzstādot kravas tilpni, kravas tilpnei jābūt izcelsmes sertifikātam.

20.0.10. Transportlīdzeklim, kurš izgatavots pēc 1999.gada 1.janvāra, uzstādot hidromanipulatoru, hidromanipulatoram jābūt izcelsmes sertifikātam.

20.0.11. Transportlīdzeklim, kurš izgatavots pēc 1999.gada 1.janvāra, uzstādot seglu ierīci, seglu ierīcei jābūt izcelsmes sertifikātam.

20.0.12. Ja, veicot otrās kategorijas pārbūvi, vienlaicīgi tiek veikta pārbūve atbilstoši kādam no pirmās kategorijas pārbūves veidiem, tad transportlīdzeklim jāatbilst attiecīgās pirmās kategorijas pārbūves veidam noteiktām prasībām.

20.0.13. Transportlīdzeklim gāzes barošanas sistēmu atļauta uzstādīt juridiskai personai, kura izstrādājusi un CSDD TKS inspekcijā apstiprinājusi pārbūves tehniskos noteikumus.

20.0.14. Pēc pārbūves transportlīdzeklim jāatbilst Noteikumu "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli" noteiktām prasībām.

20.0.15. Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst valsts standarta LVS 87:1997 prasībām.

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs

5. pielikums

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs

 

6.pielikums

 

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs

7.pielikums

Transportlīdzekļu pārbūves reģistrācijas žurnāls

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs