Noteikumi par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Ministru kabineta noteikumi Nr.451

Rīgā 2011.gada 14.jūnijā (prot. Nr.36 15.§)

Noteikumi par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka drošības prasības, ko piemēro vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. pasažieru kuģis – kuģis, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

2.2. ro-ro pasažieru kuģis – pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām vai īpašas kategorijas telpām, kas definētas Komisijas 2019. gada 19. novembra Deleģētās regulas (ES) 2020/411, ar ko attiecībā uz drošības prasībām pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (turpmāk – Deleģētā regula 2020/411), I pielikuma II-2.nodaļas A daļas 2.punktā;

2.3. ātrgaitas pasažieru kuģis – ātrgaitas kuģis (kā noteikts 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ņemot vērā grozījumus (turpmāk – SOLAS konvencija), X nodaļas 1.noteikumā), kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus. B, C un D klases pasažieru kuģi (kā noteikts šo noteikumu II nodaļā) nav uzskatāmi par ātrgaitas pasažieru kuģiem, ja:

2.3.1. to ūdensizspaids, kas atbilst konstruktīvajai ūdenslīnijai, ir mazāks par 500 m³;

2.3.2. to maksimālais ātrums (kā noteikts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) 1994.gada 20.maija Rezolūcijā MSC 36(63) ietvertajā Starptautiskā ātrgaitas kuģu drošības kodeksa (turpmāk – 1994.gada Ātrgaitas kuģu kodekss) 1.4.30.punktā vai 2000.gada 5.decembra Rezolūcijā MSC 97(73) ietvertajā Starptautiskā kodeksa par ātrgaitas kuģu drošību (turpmāk – 2000.gada Ātrgaitas kuģu kodekss) 1.4.38. punktā (to jaunākajās redakcijās)) ir mazāks par 20 mezgliem;

2.4. jauns kuģis – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kas 1998.gada 1.jūlijā vai pēc šī datuma ir atradies līdzīgā būvniecības stadijā. Līdzīga būvniecības stadija ir stadija, kurā:

2.4.1. sākas ar konkrētu kuģi saistīti būvniecības darbi;

2.4.2. ir uzsākta šī kuģa montāža, kurā izmantotas vismaz 50 tonnas vai 1 % no visas korpusa konstrukciju aprēķinātās masas – atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka;

2.5. esošais kuģis – kuģis, kas nav jauns kuģis;

2.6. vecums – kuģa vecums, kas izteikts gadu skaitā pēc kuģa nodošanas ekspluatācijā;

2.7. pasažieris – ikviena persona uz kuģa, izņemot:

2.7.1. kuģa kapteini un apkalpes locekļus vai citas personas, kas nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa šā kuģa vajadzībām;

2.7.2. bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu;

2.8. kuģa garums – garums, kas ir 96 % no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju (ja iegrime ir 85 % no teorētiskā sānu augstuma) un kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas, vai garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju – atkarībā no tā, kurš ir lielāks. Ja kuģis ir projektēts ar konstruktīvo galsveri, nepieciešams, lai ūdenslīnija, pa kuru tiek mērīts garums, būtu paralēla konstruktīvajai ūdenslīnijai;

2.9. priekšgala augstums – 1966. gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku (turpmāk – Starptautiskā konvencija par kravas marku) 39. noteikumā noteiktais priekšgala augstums;

2.10. kuģis ar pilnu klāju – kuģis ar nepārtrauktu klāju, kas pakļauts laikapstākļu un jūras iedarbībai. Kuģis ir aprīkots ar autonomām ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas/atvēršanas ierīcēm. Nepārtraukts klājs var būt ūdensnecaurlaidīgs klājs vai līdzvērtīga konstrukcija, kas ietver ūdensnecaurlaidīgu klāju, pilnīgi aprīkotu ar pietiekami izturīgām un ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas ierīcēm;

2.11. starptautisks reiss – jūras reiss no Latvijas ostas uz ostu, kas atrodas ārpus Latvijas, vai otrādi;

2.12. vietējais reiss – reiss kuģošanas rajonos no Latvijas ostas uz to pašu vai citu ostu Latvijā (t.i., kuģošana starp vienas valsts ostām);

2.13. kuģošanas rajons – rajons, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 9.1.apakšpunktu. Piemērojot noteikumus par radiosakariem, kuģošanas rajonu definīcijas atbilst SOLAS konvencijas IV nodaļas 2.noteikuma nosacījumiem;

2.14. ostas teritorija – teritorija, kas nav Latvijas Republikas noteiktais kuģošanas rajons un kas plešas līdz vistālāk jūrā esošām pastāvīgām ostu būvēm, kuras ir ostu sistēmas sastāvdaļas, vai līdz tādu dabas ģeogrāfisko pazīmju noteiktajām robežām, kuras aizsargā upes grīvu, vai līdzīga aizsargāta teritorija;

2.15. (svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665);

2.16. karoga valsts administrācija – tās valsts kompetentās iestādes, ar kuras karogu kuģim ir atļauts kuģot;

2.17. ostas valsts – valsts, no kuras ostas vai ostām vai uz kuras ostu vai ostām kuģis ar citas valsts karogu veic vietējos reisus;

2.18. ievērojams viļņu augstums – noteiktā laikposmā novērota viļņu lielākā augstuma vienas trešdaļas vidējais augstums;

2.19. cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām – cilvēki, kuriem ir grūtības izmantot sabiedrisko transportu, arī gados vecāki cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, cilvēki ar maņu orgānu traucējumiem, cilvēki, kas izmanto ratiņkrēslus, grūtnieces un personas ar bērniem līdz septiņu gadu vecumam;

2.20. būtiski remontdarbi un pārveidojumi – jebkura veida kuģa pārbūve par pasažieru kuģi vai jebkuras izmaiņas, izņemot gadījumu, ja tās ir paredzētas vienīgi augstākas ilgizturības pakāpes sasniegšanai, kuras rezultātā būtiski:

2.20.1. mainās kuģa izmēri (piemēram, kuģa pagarināšana, pievienojot jaunu viduskorpusu);

2.20.2. mainās kuģa pasažierietilpība (piemēram, transportlīdzekļu klāja pārbūve par pasažieru telpām);

2.20.3. pagarinās kuģa ekspluatācijas laiks (piemēram, pasažieru telpu atjaunināšana visā klājā);

2.21. atzīta organizācija – organizācija, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates;

2.22. līdzvērtīgs materiāls – alumīnija sakausējums vai jebkurš cits ugunsdrošs materiāls, kas savu īpašību vai nodrošinātās izolācijas dēļ saglabā tēraudam līdzvērtīgas strukturālās un integritātes īpašības pēc tam, kad bijis pakļauts uzliesmošanas standarttestam;

2.23. uzliesmošanas standarttests – IMO 2010. gada 3. decembra Rezolūcijā MSC 307(88) ietvertajā Starptautiskajā kodeksā par ugunsdrošības testu metožu piemērošanu (FTP kodekss) noteiktais uzliesmošanas standarttests.

(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665; MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 356)

3. Noteikumi attiecas uz šādiem pasažieru kuģiem neatkarīgi no to karoga, kad tie veic vietējos reisus:

3.1. jauniem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk;

3.2. esošiem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk;

3.3. ātrgaitas pasažieru kuģiem.

(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665)

4. Šo noteikumu 3.punktā minēto kuģu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām drošības prasībām nodrošina Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk – Kuģošanas drošības inspekcija) vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

5. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pārbauda, vai šo noteikumu 3.punktā minētie kuģi, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, uzsākot vietējos reisus, atbilst šo noteikumu prasībām.

6. Noteikumi neattiecas uz:

6.1. šādiem pasažieru kuģiem:

6.1.1. karakuģiem vai karaspēka transportkuģiem;

6.1.2. burukuģiem, kuru kustību nodrošina ar burām, pat tad, ja tiem ir uzstādīts mehānisks dzinējs izmantošanai par palīgiekārtu un ārkārtas situācijās;

6.1.3. kuģiem, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi;

6.1.4. kuģiem, kuri nav būvēti no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un uz kuriem neattiecas ātrgaitas pasažieru kuģiem noteiktās prasības (1994. gada Ātrgaitas kuģu kodekss vai 2000. gada Ātrgaitas kuģu kodekss) vai prasības, kas noteiktas kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (IMO 1977. gada 14. novembra Rezolūcija A.373 (X));

6.1.5. primitīvas konstrukcijas koka kuģiem;

6.1.6. tradicionāliem kuģiem, kas ir jebkura veida vēsturiski pasažieru kuģi, kas konstruēti pirms 1965. gada, vai to kopijas, kas būvētas galvenokārt no oriģinālajiem materiāliem, ieskaitot tradicionālo amatu un kuģošanas veicināšanai un popularizēšanai paredzētos kuģus, kas kopā kalpo kā funkcionējoši kultūras pieminekļi, kurus ekspluatē saskaņā ar tradicionālajiem kuģošanas principiem un paņēmieniem;

6.1.7. atpūtas jahtām, ja tās netiek izmantotas komercdarbībai, neatkarīgi no piedziņas veida;

6.1.8. kuģiem, kas tiek izmantoti vienīgi ostu teritorijā;

6.1.9. atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģiem, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz šī kuģa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar kuģa darbību;

6.1.10. transporta kuteriem, kas ir kuģa pārvadātas laivas, ko izmanto, lai vairāk nekā 12 pasažierus pārvadātu no stāvoša pasažieru kuģa uz krastu un atpakaļ;

6.2. šādiem ātrgaitas pasažieru kuģiem:

6.2.1. karakuģiem vai karaspēka transportkuģiem;

6.2.2. atpūtas kuģiem, ja tie netiek izmantoti komercdarbībai, neatkarīgi no piedziņas veida;

6.2.3. kuģiem, kas tiek izmantoti vienīgi ostu teritorijā;

6.2.4. atkrastes iekārtu apkalpošanas peldlīdzekļiem, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz šī peldlīdzekļa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar peldlīdzekļa darbību.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

II. Kuģošanas rajonu kategorijas un kuģu klases

(Nodaļa MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

7. Kuģošanas rajonus iedala šādās kategorijās:

7.1. A kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kas atrodas ārpus B, C un D kategorijas kuģošanas rajona;

7.2. B kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas nevienā punktā nav tālāk kā 20 jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam, bet kas ir ārpus C un D kategorijas kuģošanas rajona;

7.3. C kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas jebkurā punktā nav tālāk kā piecas jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam, bet kas ir ārpus D kategorijas kuģošanas rajona (ja tāds ir). Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu – 2,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu (piemēram, kuģošana vasarā);

7.4. D kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas jebkurā punktā nav tālāk kā trīs jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam. Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu – 1,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu (piemēram, kuģošana vasarā).

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

8. Pasažieru kuģus, ņemot vērā kuģošanas rajonu, kurā tie var kuģot, iedala šādās klasēs:

8.1. A klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus A, B, C un D kategorijas kuģošanas rajonā;

8.2. B klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus B, C un D kategorijas kuģošanas rajonā;

8.3. C klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus C un D kategorijas kuģošanas rajonā;

8.4. D klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus D kategorijas kuģošanas rajonā.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

8.¹ Ātrgaitas pasažieru kuģiem piemēro 1994. gada Ātrgaitas kuģu kodeksa 1. sadaļā (1.4.10. un 1.4.11. apakšpunkts) vai 2000. gada Ātrgaitas kuģu kodeksa 1. sadaļā (1.4.12. un 1.4.13. apakšpunkts) noteiktās kuģu klases.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

9. Latvijas Jūras administrācija:

9.1. izveido un atjauno Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo kuģošanas rajonu sarakstu;

9.2. nosaka vistuvāk tās krasta līnijai esošā kuģošanas rajona iekšējo robežu;

9.3. kuģošanas rajonu sarakstu publicē tīmekļvietnē www.lja.lv;

9.4. dara zināmu Eiropas Komisijai kuģošanas rajonu saraksta atrašanās vietu un to, kad sarakstā ir veiktas izmaiņas.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

III. Noteikumu piemērošana

10. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtās ātrgaitas kuģa drošības apliecības un darbības atļaujas ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus, vai šo noteikumu VII nodaļā minētās pasažieru kuģa drošības apliecības pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus.

11. Kuģošanas drošības inspekcija pārbauda ārvalsts pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, kas veic vietējos reisus, un tā dokumentāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostas valsts kontroli.

12. Kuģu aprīkojums, kas noteikts normatīvajos aktos par jūras kuģu aprīkojumu un atbilst to prasībām, uzskatāms par atbilstošu šo noteikumu prasībām.

IV. Drošības prasības

13. Drošības prasības jauniem un esošajiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem:

13.1. korpusa, galveno un palīgmehānismu, elektrisko un automātisko iekārtu konstrukcija atbilst klasifikācijas prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu;

13.2. piemēro SOLAS konvencijas IV nodaļas noteikumus (arī 1988.gada grozījumus attiecībā uz Globālo jūras negadījumu un drošības sistēmu (turpmāk – GMDSS)), kā arī V un VI nodaļas noteikumus, ņemot vērā grozījumus;

13.3. (svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665).

(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665)

14. Drošības prasības jauniem pasažieru kuģiem:

14.1. vispārīgās prasības:

14.1.1. jauni A klases pasažieru kuģi atbilst SOLAS konvencijas prasībām un attiecīgajām šo noteikumu prasībām. Ja SOLAS konvencijas prasību interpretācija atstāta dalībvalstu karoga valsts administrācijas ziņā, piemēro Deleģētās regulas 2020/411 I pielikumā noteiktās prasības;

14.1.2. jauni B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst attiecīgajām šo noteikumu prasībām;

14.1.3. būtiski remontdarbi un pārveidojumi un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana notiek, ievērojot šo noteikumu 14.1.1. un 14.1.2. apakšpunktā minētās prasības;

14.2. prasības kravas markai:

14.2.1. jauni A, B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst Starptautiskajai konvencijai par kravas marku;

14.2.2. neatkarīgi no šo noteikumu 14.2.1.apakšpunkta nosacījumiem jauni D klases pasažieru kuģi ir atbrīvoti no prasības par minimālo priekšgala augstumu, kas noteikta Starptautiskajā konvencijā par kravas marku;

14.2.3. jauni A, B, C un D klases pasažieru kuģi ir kuģi ar pilnu klāju.

(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665; MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 356)

15. Drošības prasības esošajiem pasažieru kuģiem:

15.1. esošie A klases pasažieru kuģi atbilst SOLAS konvencijas prasībām un attiecīgajām šo noteikumu prasībām. Ja SOLAS konvencijas prasību interpretācija atstāta dalībvalstu karoga valsts administrāciju ziņā, piemēro Deleģētās regulas 2020/411 I pielikumā noteiktās prasības;

15.2. esošie B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst attiecīgajām šo noteikumu prasībām;

15.3. būtiski remontdarbi un pārveidojumi un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana notiek, ievērojot šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētās prasības.

(Grozīts ar MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 356)

15.¹ Pirms esošie Latvijas C un D klases pasažieru kuģi uzsāk regulārus vietējos reisus ostas valstī, Kuģošanas drošības inspekcija vienojas ar ostas valsti par drošības prasībām.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

16. Drošības prasības ātrgaitas pasažieru kuģiem:

16.1. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti vai kuros veikti būtiski remontdarbi vai pārveidojumi 1996.gada 1.janvārī vai pēc šī datuma, atbilst SOLAS konvencijas X nodaļas 2. un 3.noteikuma prasībām, izņemot gadījumus, kad:

16.1.1. to ķīlis bija ielikts vai tie bija līdzīgā būvniecības stadijā ne vēlāk kā 1998.gada jūnijā;

16.1.2. to piegāde un nodošana ekspluatācijā tika uzsākta ne vēlāk kā 1998.gada decembrī;

16.1.3. tie pilnībā atbilst IMO 1977.gada 14.novembra Rezolūcijā A.373(X) ietvertajam Drošības kodeksam kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (turpmāk – DSC kodekss);

16.2. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti pirms 1996.gada 1.janvāra un atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, turpina darbību, kas apstiprināta saskaņā ar šo kodeksu. Ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti pirms 1996.gada 1.janvāra un neatbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, nevar veikt vietējos reisus, ja vien tie neveica vietējos reisus jau 1998.gada 4.jūnijā. Šādi kuģi atbilst DSC kodeksa prasībām;

16.3. ātrgaitas pasažieru kuģu un to aprīkojuma konstrukcija, kā arī uzturēšana un klasifikācija atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam.

17. Visi C klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem ielikts ķīlis vai kuri atradās būvniecības stadijā 2004. gada 1. oktobrī vai pēc šī datuma, un visi A un B klases ro-ro pasažieru kuģi atbilst normatīvajiem aktiem par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

18. Drošības prasības pasažieru kuģiem attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām:

18.1. lai cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu droši piekļūt visiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kurus izmanto par sabiedrisko transportu un kam ielikts ķīlis vai kas atradās būvniecības stadijā 2004.gada 1.oktobrī vai pēc šī datuma, tiek piemērotas Deleģētās regulas 2020/411 III pielikumā minētās prasības;

18.2. piemērojot Deleģētās regulas 2020/411 III pielikumā noteiktās prasības, Kuģošanas drošības inspekcija sadarbojas ar organizācijām, kuras pārstāv cilvēkus ar kustību traucējumiem;

18.3. pārveidojot A, B, C un D klases pasažieru kuģus un ātrgaitas pasažieru kuģus, kurus izmanto par sabiedrisko transportu un kam ielikts ķīlis vai kas atradās būvniecības stadijā līdz 2004.gada 1.oktobrim, tiek piemērotas Deleģētās regulas 2020/411 III pielikumā minētās prasības.

(Grozīts ar MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 356)

V. Papildu drošības prasības, ekvivalenti, atbrīvojumi un drošības pasākumi

19. Ja Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka īpašu vietēju apstākļu dēļ būtu jāpastiprina šo noteikumu IV nodaļā noteiktās drošības prasības, tā var noteikt papildu drošības prasības saskaņā ar šo noteikumu 22.punktā minēto procedūru. Papildu drošības prasības, kas kuģim noteiktas saskaņā ar šo punktu, norāda pasažieru kuģa vai ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.

(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665)

20. Saskaņā ar šo noteikumu 22. punktu Kuģošanas drošības inspekcija var atļaut veikt ekvivalentus drošības pasākumus šajos noteikumos minētajiem pasākumiem, ja tie nodrošina šo noteikumu prasībām atbilstošu vai augstāku drošības līmeni. Ekvivalentos drošības pasākumus, kas kuģim atļauti saskaņā ar šo punktu, norāda pasažieru kuģa vai ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

21. Saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu Kuģošanas drošības inspekcija var atbrīvot kuģi no atsevišķu šo noteikumu prasību ievērošanas noteiktos darba apstākļos (piemēram, ja ir mazāks ievērojamais viļņu augstums, kuģis reisus veic gada noteiktā laikā, kuģis reisus veic tikai diennakts gaišajā laikā vai piemērotos klimatiskos vai laika apstākļos, ir ierobežots ceļojuma ilgums vai glābšanas dienesti atrodas tuvumā) ar nosacījumu, ka šāds atbrīvojums nepazemina vispārējo drošības līmeni. Atbrīvojumu piemēro tikai tik ilgi, kamēr kuģis darbojas noteiktajos apstākļos. Atbrīvojumu, kas kuģim piešķirts saskaņā ar šo punktu, norāda pasažieru kuģa vai ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.

(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665)

22. Ja Kuģošanas drošības inspekcija ir paredzējusi noteikt papildu drošības prasības, atļaut ekvivalentus drošības pasākumus vai piešķirt atbrīvojumu no atsevišķu prasību ievērošanas, tā par to paziņo Eiropas Komisijai, iesniedzot informāciju attiecīgi par paredzēto papildu drošības prasību noteikšanu, ekvivalentu drošības pasākumu atļaušanu vai atbrīvojuma piešķiršanu (tai skaitā informāciju, kas apliecina atbilstoša drošības līmeņa uzturēšanu). Ja Eiropas Komisija to neatbalsta, Kuģošanas drošības inspekcija ievēro Eiropas Komisijas norādījumus. Ja Eiropas Komisija prasa grozīt paredzētās papildu drošības prasības, ekvivalentu drošības pasākumu atļaušanas nosacījumus vai atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumus, Kuģošanas drošības inspekcija veic atbilstošus grozījumus un atkārtoti iesniedz informāciju Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665)

23. Papildu drošības prasības, ekvivalentus drošības pasākumus vai atbrīvojumu no atsevišķu prasību ievērošanas piemēro visiem tās pašas klases pasažieru kuģiem, ja tie darbojas tādos pašos apstākļos, nediskriminējot tos atkarībā no to karoga, valsts piederības vai operatora uzņēmējdarbības vietas.

24. Ja pasažieru kuģis, kurš atbilst šo noteikumu prasībām, tomēr apdraud cilvēku dzīvību, īpašumu vai vidi, Kuģošanas drošības inspekcija līdz laikam, kamēr draudi ir novērsti, var apturēt šāda kuģa darbību vai noteikt tam papildu drošības pasākumus. Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa darbības apturēšanu vai papildu drošības pasākumu noteikšanu nekavējoties informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis, sniedzot pamatojumu.

VI. Kuģu apskates

25. Visiem Latvijas pasažieru kuģiem Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) veic šādas apskates:

25.1. apskati pirms kuģa darbības uzsākšanas;

25.2. periodisku apskati reizi 12 mēnešos;

25.3. papildu apskates (ja nepieciešams).

(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665)

26. (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665)

27. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksam, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) veic Ātrgaitas kuģu kodeksā noteiktās apskates. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar 16.punktu atbilst DSC kodeksam, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) veic DSC kodeksā noteiktās apskates.

28. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) ievēro apskašu veikšanas procedūras un pamatnostādnes pasažieru kuģu drošības apliecības izsniegšanā, kas noteiktas IMO 2007.gada 29.novembra Rezolūcijā A.997 (25), vai procedūras, kas izstrādātas šī mērķa sasniegšanai.

VII. Apliecības

29. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētās sākotnējās apskates izsniedz visiem pasažieru kuģiem, kas reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā un atbilst šo noteikumu prasībām, pasažieru kuģa drošības apliecību (3. pielikums).

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

30. Pasažieru kuģa drošības apliecību izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) var pagarināt šīs apliecības derīguma termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim. Ja ir piešķirts pagarinājums, šīs apliecības jaunais derīguma termiņš sākas no dienas, kas apliecībā norādīta kā derīguma termiņa beigu diena pirms pagarinājuma piešķiršanas. Atjaunotu pasažieru kuģa drošības apliecību izsniedz pēc tam, kad veikta šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētā periodiskā apskate.

(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665)

31. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) saskaņā ar Ātrgaitas kuģu kodeksa noteikumiem izsniedz ātrgaitas kuģa drošības apliecību un ātrgaitas kuģa darbības atļauju. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas atbilst DSC kodeksam, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) saskaņā ar DSC kodeksa noteikumiem izsniedz DSC konstrukcijas un aprīkojuma apliecību un DSC darbības atļauju.

32. Pirms darbības atļaujas izsniegšanas ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus ostas valstī, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) vienojas ar ostas valsti par kuģu darbības apstākļiem šajā valstī un minētos apstākļus norāda darbības atļaujā.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

VIII. Noslēguma jautājumi

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665)

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumus Nr.146 "Noteikumi par pasažieru kuģu drošības prasībām" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 40.nr.).

34. Ja kuģi būvēti no līdzvērtīga materiāla pirms 2017. gada 20. decembra, to atbilstība šo noteikumu prasībām jānodrošina, sākot ar 2025. gada 23. decembri.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 325; MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija Direktīvas 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (pārstrādāta versija);

2) Komisijas 2010.gada 1.jūnija Direktīvas 2010/36/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem;

3) Komisijas 2016. gada 27. maija Direktīvas (ES) 2016/844, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Direktīvas (ES) 2017/2108, ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs U.Augulis

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 14.jūnija
noteikumiem Nr.451

Drošības prasības attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus

(Pielikums svītrots ar MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 356)

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 14.jūnija
noteikumiem Nr.451

Pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošības prasību pamatnostādnes attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām

(Pielikums svītrots ar MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 356)

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

3. pielikums
Ministru kabineta
2011. gada 14. jūnija
noteikumiem Nr. 451

(Pielikums MK 08.06.2021. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

PASAŽIERU KUĢA DROŠĪBAS APLIECĪBA
PASSENGER SHIP SAFETY CERTIFICATE

(Šo apliecību papildina ar aprīkojuma sarakstu⁽¹⁾)
(This Certificate shall be supplemented by a Record of Equipment⁽¹⁾)

(papildinātais mazais Latvijas valsts ģerbonis)

LATVIJAS REPUBLIKA
REPUBLIC OF LATVIA

Izsniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 14. jūnija noteikumiem Nr. 451
"Noteikumi par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem"
Issued under the provisions of the Cabinet Regulation No. 451 of 14 June 2011,
Regulations on Safety Requirements for Passenger Ships Engaged on Domestic Voyages

un apliecinot turpmāk minētā kuģa atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/45/EK
par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem
and confirming compliance of the vessel hereafter with Directive 2009/45/EC of the European Parliament
and of the Council on safety rules and standards for passenger ships

pēc Latvijas Republikas valdības pilnvarojuma
under the authority of the Government of the Republic of Latvia

izdevējs
by

(Kompetentās iestādes vai saskaņā ar Direktīvu atzītās organizācijas pilns oficiālais nosaukums/
Full official designation of the competent authority or organisation recognised under Directive 2009/15/EC)


Kuģa dati Particulars of ship
Kuģa vārds: Name of ship:
Pieraksta osta: Port of registry:
Identifikācijas numurs vai burti: Distinctive numbers or letters:
IMO numurs⁽²⁾: IMO number⁽²⁾:
Garums: Length:
Pasažieru skaits: Number of passengers:
Bruto tilpība: Gross tonnage:
Ķīļa ielikšanas datums vai datums, kurā kuģis atradās līdzīgā būvniecības stadijā: Date on which the keel was laid or the ship was at a similar stage of construction:
Sākotnējās apskates datums: Date of initial survey:
Jūras rajoni, kuros kuģim atļauts kuģot (SOLAS IV/2. noteikums) Sea Areas in which the ship is certified to operate (SOLAS Regulation IV/2)	A1/A2/A3/A4⁽³⁾
Kuģa klase saskaņā ar atļauto kuģošanas rajonu, ievērojot šādus ierobežojumus vai papildu prasības⁽⁴⁾: Class of ship in accordance with the sea area in which the ship is certified to operate, subject to following restrictions or additional requirements⁽⁴⁾:	A/B/C/D⁽³⁾

(1) A klases kuģiem, kam ir derīgs SOLAS pasažieru kuģu drošības sertifikāts, var nepiemērot šo papildinājumu.
Class A ships holding a valid SOLAS Passenger Ship Safety Certificate may be waived from this supplement.

(2) IMO kuģa identifikācijas numurs, ja tāds ir, kas piešķirts saskaņā ar Rezolūciju A.1078(28).
IMO ship identification number in accordance with resolution A.1078(28), if any.

(3) Izsvītrot lieko.
Delete as appropriate.

(4) Ierakstīt jebkādus ierobežojumus, kas piemērojami vai nu dēļ kuģošanas maršruta, darbības rajona vai ierobežota darbības laika, vai jebkādas papildu prasības dēļ īpašiem vietējiem apstākļiem saskaņā ar Direktīvas 2009/45/EK 9. panta 1. punktu.
Record any restriction applicable by reason of either the route, area of operation or restricted period of operation or any additional requirement due to specific local circumstances as per Article 9(1) of Directive 2009/45/EC.

Sākotnējā⁽¹⁾/Periodiskā⁽¹⁾ apskate
Initial⁽¹⁾/Periodical⁽¹⁾ survey

Ar šo tiek apliecināts,
This is to certify,

1. ka kuģis ir apskatīts saskaņā ar Direktīvas 2009/45/EK 12. pantu,
that the ship has been surveyed in accordance with Article 12 of Directive 2009/45/EC,

2. ka apskatē ir konstatēts, ka kuģis pilnībā atbilst Direktīvas 2009/45/EK prasībām, un
that the survey showed that the ship fully complies with the requirements of Directive 2009/45/EC, and

3. ka kuģis saskaņā ar pilnvarām, ko piešķir Direktīvas 2009/45/EK 9. panta 2. un 3. punkts, ir atbrīvots no un/vai tam ir atļauti ekvivalenti attiecībā uz šādām direktīvas prasībām:
that the ship is, under the authority conferred by Articles 9(2) and (3) of Directive 2009/45/EC, exempted from and/or granted equivalency to the following requirements of the directive:

Nosacījumi, ar kādiem ir piešķirts atbrīvojums un/vai atļauts ekvivalents:
Conditions on which the exemption and/or equivalency are granted:


4. ka kuģis atbilst II-1 nodaļas G daļai, izmantojot that the ship complies with Part G of Chapter II-1 using

kā degvielu/Neattiecas⁽¹⁾
as fuel/N.A.⁽¹⁾

5. ka ir piešķirtas šādas apakšnodalījumu kravas zīmes:
that the following subdivision load lines have been assigned:

Piešķirtās un kuģa vidusdaļā uz sāniem atzīmētās apakšnodalījumu kravas zīmes (SOLAS II-1/18)⁽²⁾ Subdivision load lines assigned and marked on the ship’s sides amidships (SOLAS II-1/18)⁽²⁾	Brīvsānu augstums (mm) Freeboard (in mm)	Piezīmes attiecībā uz alternatīvas ekspluatācijas nosacījumiem Remarks with regard to alternative service conditions
P.1
P.2
P.3


Šī apliecība ir derīga līdz
This certificate is valid until	^{(Nākamās periodiskās apskates datums/ Date of the next periodical survey)}

saskaņā ar Direktīvas 2009/45/EK 13. panta 2. punktu.
in accordance with Article 13.2 of Directive 2009/45/EC.

Vieta		Datums
Place		Date

^{(Paraksts un/vai izdevējiestādes zīmogs/ Signature and/or seal of issuing authority)}

Ja parakstīta, pievieno šādu rindkopu:
If signed the following paragraph to be added:

Apakšā parakstījusies persona apliecina, ka karoga valsts to ir pilnvarojusi izdot šo pasažieru kuģa drošības apliecību.
The undersigned declares that he is duly authorised by the said Flag State to issue this Passenger Ship Safety Certificate.

(Paraksts/ Signature)

(1) Izsvītrot lieko.
Delete as appropriate.

(2) Attiecībā uz kuģiem, kas būvēti saskaņā ar I pielikuma 1. iedaļas II-1 nodaļas B-2. daļas prasībām, jāizmanto piemērojamie apakšnodalījumu kravas zīmju apzīmējumi "C1, C2 un C3" (noteikums II-1/B/11). Arābu ciparus, kas seko burtam "C", var aizvietot ar romiešu cipariem vai burtiem, ja karoga valsts administrācija uzskata to par vajadzīgu, lai nošķirtu tos no starptautiskajiem apakšnodalījumu kravas zīmju apzīmējumiem.
For ships built in accordance with the requirements of Annex I, Section 1, Chapter II-1, Part B-2, the applicable subdivision load line notations "C1, C2 and C3" should be used (regulation II-1/B/11). The Arabic numerals following the letter ‘C’ may be replaced by Roman numerals or letters if the Administration of the Flag State consider this necessary to distinguish them from the international subdivision load line notation.

Apliecinājums apliecības derīguma pagarinājumam uz vienu mēnesi saskaņā ar
13.panta 2.punktu
Endorsement to extend the validity of the certificate one month in accordance with
Article 13.2

Šī apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/45/EK 13. panta 2. punktu ir uzskatāma
This certificate shall, in accordance with Article 13.2 of Directive 2009/45/EC of the European Parliament and of the Council, be accepted

par derīgu līdz
as valid until

Vieta		Datums
Place		Date

^{(Paraksts un/vai izdevējiestādes zīmogs/ Signature and/or seal of issuing authority)}

PASAŽIERU KUĢA DROŠĪBAS APLIECĪBAS APRĪKOJUMA SARAKSTS
RECORD OF EQUIPMENT FOR THE PASSENGER SHIP SAFETY CERTIFICATE

Šis saraksts ir pastāvīgi pievienots pasažieru kuģa drošības apliecībai
This Record shall be permanently attached to the Passenger Ship Safety Certificate

APRĪKOJUMA SARAKSTS – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS 2009/45/EK PRASĪBU IZPILDEI
RECORD OF EQUIPMENT FOR COMPLIANCE WITH THE PROVISIONS OF DIRECTIVE 2009/45/EC OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL

1. Kuģa dati
Particulars of ship

Kuģa vārds: Name of ship:
Identifikācijas numurs vai burti: Distinctive number or letters:
Kuģis sertificēts pārvadāt šādu skaitu pasažieru: Number of passengers for which certified:
Minimālais personu skaits ar nepieciešamo kvalifikāciju radioaparatūras ekspluatācijai: Minimum number of persons with required qualifications to operate the radio installations:

2. Glābšanas līdzekļu dati
Details of life-saving appliances

1.	Kopējais personu skaits, kurām nodrošināti glābšanas līdzekļi Total number of persons for which life-saving appliances are provided
	Glābšanas laivas un glābējlaivas Lifeboats and rescue boats	Kreisais borts Port side	Labais borts Starboard side
2.	Glābšanas laivu kopējais skaits Total number of lifeboats
2.1.	Kopējais personu skaits, ko tajās var uzņemt Total number of persons accommodated by them
2.2.	LSA kodeksa 4.5 glābšanas laivu kopējais skaits Total number of lifeboats LSA Code 4.5
2.3.	LSA kodeksa 4.6 glābšanas laivu kopējais skaits Total number of lifeboats LSA Code 4.6
2.4.	Citu glābšanas laivu kopējais skaits Total number of other lifeboats
3.	Iepriekš norādītajā kopējā glābšanas laivu skaitā ietilpstošo motorizēto glābšanas laivu skaits Number of motor lifeboats included in the total lifeboats shown above
3.1.	Glābšanas laivu skaits, kuras aprīkotas ar meklēšanas gaismām Number of life boats fitted with search lights
4.	Glābējlaivu skaits Number of rescue boats
4.1.	Iepriekš norādītajā kopējā glābšanas laivu skaitā ietilpstošais laivu skaits Number of boats which are included in the total lifeboats shown above
4.2.	Laivu skaits, kas ir ātrgaitas glābējlaivas Number of boats which are fast rescue boats
5.	Glābšanas plosti Life rafts	Kreisais borts Port side	Labais borts Starboard side
5.1.	Glābšanas plostu skaits, kuriem nepieciešamas apstiprinātas nolaišanas iekārtas Number of liferafts for which approved launching appliances are required
5.1.1.	Kopējais personu skaits, ko tajos var uzņemt Number of persons accommodated by them
5.2.	Glābšanas plostu skaits, kuriem nav nepieciešamas apstiprinātas nolaišanas iekārtas Number of liferafts for which approved launching appliances are not required
5.2.1.	Kopējais personu skaits, ko tajos var uzņemt Number of persons accommodated by them
6.	Jūras evakuācijas sistēmu (MES) skaits Number of Marine Evacuation Systems* (MES)*
6.1	Glābšanas plostu skaits, ko tās var apkalpot Number of liferafts served by them
6.2.	Personu skaits, ko tajās var uzņemt Number of persons accommodated by them
7.	Individuālie glābšanas līdzekļi Personal life saving appliances
8.	Glābšanas riņķu skaits Number of lifebuoys
9.1.	Pieaugušo glābšanas vestu skaits Number of adult life jackets
9.2.	Bērnu glābšanas vestu skaits Number of child life jackets
9.3.	Zīdaiņu glābšanas vestu skaits Number of infant life jackets
10.1.	Hidrotērpu skaits Number of immersion suits
10.2.	Hidrotērpu skaits, kas atbilst glābšanas vestēm noteiktajām prasībām Number of immersion suits complying with the requirements for lifejackets
11.	Aizsargtērpu skaits Number of anti-exposure suits
12.	Siltuma aizsarglīdzekļu skaits ⁽¹⁾ Number of thermal protective aids ⁽¹⁾
13.	Radiotehniskie glābšanas līdzekļi Radio life-saving appliances
13.1.	Radiolokācijas transponderu skaits Number of radar transponders
13.2.	Divpusēju UĪV radiotelefona iekārtu skaits Number of two-way VHF radio telephone apparatus
14.	Pirotehnika Pyrotechnics
14.1.	Līnmetējs Line throwing appliance
14.2.	Briesmu signālugunis Distress flares
(1) Izņemot tos, kas iekļauti glābšanas laivu, glābšanas plostu un glābējlaivu aprīkojumā, lai nodrošinātu atbilstību LSA kodeksam. Excluding those that are included in the lifeboat, liferaft, and rescue boat equipment in order to comply with the LSA code.

3. Radiotehnisko līdzekļu dati
Details of radio facilities

1.	Primārās sistēmas Primary systems
1.1.	UĪV radioiekārta VHF radio installation
1.1.1.	DSC kodētājs DSC encoder
1.1.2.	DSC dežūruztvērējs DSC watch receiver
1.1.3.	Radiotelefonija Radiotelephony
1.2.	Vidējas frekvences radioiekārta MF radio installation
1.2.1.	DSC kodētājs DSC encoder
1.2.2.	DSC dežūruztvērējs DSC watch receiver
1.2.3.	Radiotelefonija Radiotelephony
1.3.	Vidējas/augstas frekvences radioiekārta MF/HF radio installation
1.3.1.	DSC kodētājs DSC encoder
1.3.2.	DSC dežūruztvērējs DSC watch receiver
1.3.3.	Radiotelefonija Radiotelephony
1.3.4.	Tiešās izdrukas radiotelekss Direct printing radio telegraphy
1.4.	Atzīta mobilā satelītu dienesta kuģu Zemes stacija Recognized mobile satellite service ships earth station
2.	Trauksmes izziņošanas sekundārie līdzekļi Secondary means of alerting
3.	Līdzekļi kuģošanas drošības informācijas saņemšanai Facilities for reception of maritime safety information
3.1.	NAVTEX uztvērējs NAVTEX receiver
3.2.	EGC uztvērējs EGC receiver
3.3.	Augstas frekvences tiešās izdrukas radioteleksa uztvērējs HF direct-printing radiotelegraph receiver
4.	Satelītu EPIRB Satellite EPIRB
4.1.	COSPAS-SARSAT COSPAS-SARSAT
4.2.	INMARSAT INMARSAT
5.	UĪV EPIRB VHF EPIRB
6.	Kuģa meklēšanas un glābšanas ierīce Ship’s search and rescue device
6.1.	Meklēšanas un glābšanas transponders (SART) Radar search and rescue transponder (SART)
6.2.	AIS meklēšanas un glābšanas raidītājs (AIS-SART) AIS search and rescue transmitter (AIS-SART)

4. Metodes, ko izmanto, lai nodrošinātu radiotehnisko līdzekļu pieejamību
(SOLAS IV/ 15.6. un 15.7. noteikums)
Methods used to ensure availability of radio facilities
(SOLAS IV/ 15.6 and 15.7)

7.1.	Aprīkojuma dublēšana Duplication of equipment
7.2.	Apkope krastā Shore based maintenance
7.3.	Apkopes iespējas jūrā At-sea maintenance capability

5. Navigācijas sistēmu un iekārtu dati
Details of navigational systems and equipment

1.1.	Standarta magnētiskais kompass ⁽²⁾ Standard magnetic compass ⁽²⁾
1.2.	Rezerves magnētiskais kompass ⁽²⁾ Spare magnetic compass ⁽²⁾
1.3.	Žirokompass ⁽²⁾ Gyro compass ⁽²⁾
1.4.	Žirokompasa kursa repīters ⁽²⁾ Gyro compass heading repeater ⁽²⁾
1.5.	Žirokompasa peilēšanas repīters ⁽²⁾ Gyro compass bearing repeater ⁽²⁾
1.6.	Kursa vai maršruta kontroles sistēma ⁽²⁾ Heading or track control system ⁽²⁾
1.7.	Pelorus vai kompasa peilēšanas iekārta ⁽²⁾ Pelorus or compass bearing device ⁽²⁾
1.8.	Kursa un peilējuma korekcijas līdzekļi (2) Means of correcting headings and bearings (2)
1.9.	Kursa nodošanas ierīce (THD) (2) Transmitting heading device (THD) (2)
2.1.	Jūras navigācijas kartes/Elektroniskā karšu attēlošanas un informācijas sistēma (ECDIS) ⁽¹⁾ Nautical charts/Electronic chart display and information system (ECDIS) ⁽¹⁾
2.2.	ECDIS dublējošā sistēma Back-up arrangements for ECDIS
2.3.	Navigācijas publikācijas Nautical publications
2.4.	Elektronisko navigācijas publikāciju dublējošā sistēma Back-up arrangements for electronic nautical publications
3.1.	Globālās navigācijas satelītu sistēmas uztvērējs/zemes radionavigācijas sistēma/daudzsistēmu kuģa radionavigācijas uztvērējs ^{(1), (2)} Receiver for a global navigation satellite system/terrestrial radio navigation system/multi-system shipborne radionavigation receiver ^{(1), (2)}
3.2.	9 GHz radars ⁽²⁾ 9 GHz radar ⁽²⁾
3.3.	Otrs radars (3 GHz/9 GHz) ^{(1), (2)} Second radar (3 GHz/9 GHz) ^{(1), (2)}
3.4.	Automātiskā radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūra (ARPA) ⁽²⁾ Automatic radar plotting aid (ARPA) ⁽²⁾
3.5.	Automātiskā sekošanas iekārta ⁽²⁾ Automatic tracking aid ⁽²⁾
3.6.	Otra automātiskā sekošanas iekārta ⁽²⁾ Second automatic tracking aid ⁽²⁾
3.7.	Elektroniskais ploters ⁽²⁾ Electronic plotting aid ⁽²⁾
4.1.	Automātiskā identifikācijas sistēma (AIS) Automatic identification system (AIS)
4.2.	Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēma (LRIT) Long-range identification and tracking system (LRIT)
5.	Reisa datu reģistrācijas iekārta/Vienkāršota reisa datu reģistrācijas iekārta (VDR/S-VDR) ⁽¹⁾ Voyage data recorder/Simplified voyage data recorder (VDR/S-VDR) ⁽¹⁾
6.1.	Ātruma un attāluma mērīšanas iekārta (caur ūdeni) ⁽²⁾ Speed and distance measuring device (through the water) ⁽²⁾
6.2.	Ātruma un attāluma mērīšanas iekārta (attiecībā pret grunti uz priekšu un kuģa dvarsā) ⁽²⁾ Speed and distance measuring device (over the ground in the forward and the athwartship direction) ⁽²⁾
7.	Eholote ⁽²⁾ Echo-sounding device ⁽²⁾
8.1.	Stūres, dzenskrūves, vilces, dzenskrūves soļa un ekspluatācijas režīma indikatori ⁽²⁾ Rudder, propeller, thrust, pitch and operational mode indicators ⁽²⁾
8.2.	Pagriešanās ātruma indikators ⁽²⁾ Rate-of-turn indicator ⁽²⁾
(1) Izsvītrot lieko.Delete as appropriate. (2) Saskaņā ar SOLAS V/19 šīs prasības izpildei ir atļauts izmantot citus līdzekļus. Citu līdzekļu izmantošanas gadījumā tie jānorāda. Alternative means of meeting this requirement are permitted under SOLAS V/19. In case of other means, they shall be specified.

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 451Pieņemts: 14.06.2011.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 98, 28.06.2011.

Dokumenta valoda:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Izdoti saskaņā ar
Anotācija / tiesību akta projekts
Latvijas standarti
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids