Ministru kabineta noteikumi Nr.446

Rīgā 2011.gada 14.jūnijā (prot. Nr.36 14.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumos Nr.168 "Noteikumi par drošības sertifikāta A daļas un B daļas izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību un kritērijiem"

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 35.panta ceturto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumos Nr.168 "Noteikumi par drošības sertifikāta A daļas un B daļas izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību un kritērijiem" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 46.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 5.1.apakšpunktu.

2. Papildināt 14.punktu aiz vārdiem "pievienotos dokumentus" ar vārdiem un skaitļiem "saskaņā ar Komisijas 2010.gada 9.decembra Regulas (ES) Nr. 1158/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības sertifikātu iegūšanas prasībām (turpmāk - Regula Nr. 1158/2010) 3.pantu".

3. Papildināt 20.2.apakšpunktu aiz vārdiem "šo noteikumu" ar vārdiem "vai Regulas Nr. 1158/2010 2. un 3.pielikuma".

4. Izteikt 23.punktu šādā redakcijā:

"23. Ja pārvadātājs maina drošības sertifikāta A daļā vai B daļā norādītos rekvizītus, tas 10 darbdienu laikā par to paziņo Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai un iesniedz drošības sertifikāta A daļas vai B daļas oriģinālu."

5. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/110/EK, ar ko groza Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva);

3) Komisijas 2009.gada 27.novembra Direktīvas 2009/149/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai."

6. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 10.marta
noteikumiem Nr.168

Pārvadātāja drošības rādītāji

1. Ar dzelzceļa satiksmes negadījumiem saistītie rādītāji:

1.1. kopējais nopietnu dzelzceļa satiksmes negadījumu skaits un negadījumu skaits sadalījumā pa to veidiem (par katru nopietnu dzelzceļa satiksmes negadījumu jāziņo, ņemot vērā tā sākotnējo veidu, arī tādā gadījumā, ja sekundārās sekas ir smagākas, piemēram, ugunsgrēks pēc vilciena nobraukšanas no sliedēm):

1.1.1. vilcienu sadursmes;

1.1.2. vilciena nobraukšana no sliedēm;

1.1.3. sadursmes uz pārbrauktuvēm;

1.1.4. nelaimes gadījumi ar cilvēkiem ritošā sastāva kustības laikā, izņemot pašnāvības;

1.1.5. ritošā sastāva ugunsgrēki un eksplozijas;

1.1.6. citi nopietni dzelzceļa satiksmes negadījumi;

1.2. kopējais cietušo cilvēku skaits, kas guvuši smagus miesas bojājumus vai gājuši bojā, un cietušo cilvēku skaits sadalījumā pa šā pielikuma 1.1.apakšpunktā minētajiem dzelzceļa satiksmes negadījumu veidiem, kā arī cietušo cilvēku skaits sadalījumā pa to veidiem:

1.2.1. pasažieri;

1.2.2. darbinieki;

1.2.3. pārbrauktuvju lietotāji;

1.2.4. nepiederošas personas dzelzceļa teritorijā;

1.2.5. citi.

2. Ar bīstamām kravām saistītie rādītāji (atbilstoši 1999.gada 3.jūnija Protokola par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājuma "Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID)" pielikuma 1.8.5.punkta nosacījumiem):

2.1. kopējais nopietnu negadījumu skaits, kuros iesaistīts vismaz viens ritošais sastāvs ar bīstamo kravu;

2.2. kopējais nopietnu negadījumu skaits, kuros notikusi bīstamās kravas noplūde.

3. Kopējais pašnāvību skaits.

4. Kopējais dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpumu skaits un drošības pārkāpumu skaita sadalījums pa to veidiem (jāziņo par visiem satiksmes drošības pārkāpumiem, arī par tiem, kas izraisījuši smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma sekas).

5. Dzelzceļa satiksmes negadījumu ekonomiskās ietekmes aprēķināšanai paredzētie rādītāji ir kopējā summa Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa:

5.1. miesas bojājumu izmaksas (cietušo cilvēku skaits, reizināts ar summu, kas paredzēta pasākumiem saistībā ar cilvēku drošības palielināšanu);

5.2. videi nodarītā kaitējuma atjaunošanas izmaksas;

5.3. ritošā sastāva vai infrastruktūras vai citu dzelzceļa iekārtu bojājumu izmaksas;

5.4. satiksmes kavējumu izmaksas.

6. Rādītāji, kas attiecas uz drošības pārvaldību:

6.1. veiktie iekšējie auditi (sistemātisks, neatkarīgs un dokumentēts process audita liecību iegūšanai un to objektīvai novērtēšanai, lai noteiktu auditējamo kritēriju ievērošanas pakāpi), kas norādīti drošības pārvaldības sistēmas dokumentācijā;

6.2. kopējais veikto auditu daudzums procentos no plānoto auditu skaita.

7. Miesas bojājumu izmaksas neizmanto kompensāciju pieprasīšanai starp negadījumos iesaistītām pusēm. Miesas bojājumu izmaksas sastāv no:

7.1. viena cilvēka drošības novērtējuma. Minēto summu nosaka pētījumu rezultātā (veicot aprēķinus nāves gadījumu riska samazināšanai, atspoguļojot ienākumu sadalījumu, analizējot sociāli ekonomiskos un demogrāfiskos rādītājus);

7.2. reālām tiešām un netiešām ekonomiskajām izmaksām, kas noteiktas valstī. Ekonomiskās izmaksas veido:

7.2.1. medicīnas un rehabilitācijas izmaksas;

7.2.2. tiesāšanās izmaksas, policijas izmaksas, privātās izmeklēšanas izmaksas, avārijas dienestu un apdrošināšanas administratīvās izmaksas;

7.2.3. ražošanas zaudējumi, t.i., preču un pakalpojumu sabiedriskās vērtības, kuru varētu nodrošināt cietusī persona, ja negadījums nebūtu noticis.

8. Satiksmes kavējumu izmaksas, kuras radušās pasažieru vai kravas vilcienu kavējumu dēļ, aprēķina šādi:

8.1. vilciena pasažiera laika (stundas) vērtību (VT) naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

VT_p = VT_p1 x p₁ + VT_p2 x p₂ , kur

VT_p - vilciena pasažiera laika (stundas) vērtība (izsaka Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa);

VT_p1 - strādājošo pasažieru braukšanas laika ietaupījums naudas izteiksmē;

p₁ - strādājošo pasažieru daļa (procentos) vidēji gadā;

VT_p2 - nestrādājošo pasažieru braukšanas laika ietaupījums naudas izteiksmē;

p₂ - nestrādājošo pasažieru daļa (procentos) vidēji gadā;

8.2. kravas vilciena laika (stundas) vērtību (VT) naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

VT_k = VT x (tonnkilometri/vilcienkilometri), kur

VT_k- kravas vilciena laika (stundas) vērtība (izsaka Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa);

VT - kravas vilcienu braukšanas laika ietaupījuma vērtība naudas izteiksmē (izsaka Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa uz vienu tonnu kravas vienā stundā);

(tonnkilometri/vilcienkilometri) - vidējais kravu daudzums tonnās, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā;

8.3. vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas (CM) aprēķina šādi:

8.3.1. pasažieru vilcienam:

CM_p = 2,5 x (VT_P/60) x (pasažierkilometri/vilcienkilometri), kur

CM_p - pasažieru vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas;

VT_p - vilciena pasažiera laika (stundas) vērtība;

(pasažierkilometri/vilcienkilometri) - vidējais pasažieru skaits, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā;

koeficients 2,5 ir robežās starp laika vērtību un kavējuma vērtību, kas noteikta pētījumos, lai ņemtu vērā to, ka kavēšanās dēļ zaudētais laiks tiek vērtēts daudz negatīvāk nekā parastais braukšanas laiks;

8.3.2. kravas vilcienam:

CM_k = 2,25 x (VT_K/60), kur

CM_k - kravas vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas;

VT_k - kravas vilciena laika (stundas) vērtība;

koeficients 2,25 ir robežās starp laika vērtību un kavējuma vērtību, kas noteikta pētījumos, lai ņemtu vērā to, ka kavēšanās dēļ zaudētais laiks tiek vērtēts daudz negatīvāk nekā parastais braukšanas laiks;

8.4. dzelzceļa satiksmes negadījuma izraisīto kavējumu izmaksas aprēķina šādi:

Kavējumu izmaksas = CM_p x pasažieru vilcienu kavēšanās ilgums minūtēs + CM_k x kravas vilciena kavēšanās ilgums minūtēs."

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs U.Augulis