1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķināmi tiesu izpildītāja ceļa izdevumi, ekspertam izmaksājamā summa, maksa par parādnieka mantas glabāšanu un pārvadāšanu un nosakāma atlīdzības takse tiesu izpildītājam par sprieduma izpildi.

2. Tiesu izpildītāja ceļa izdevumi braukšanai uz sprieduma izpildes vietu nosakāmi atkarībā no izmantotā transporta veida. Uz sprieduma izpildes vietu tiesu izpildītājs var doties ar sabiedrisko transportu, īrētu transportlīdzekli vai personīgo transportlīdzekli.

3. Tiesu izpildītājs braucienam uz sprieduma izpildes vietu izmanto tādu transportlīdzekli, lai varētu nodrošināt konkrētā sprieduma izpildi. Tiesu izpildītājam sedz ceļa izdevumus, kas saistīti ar braucienu uz sprieduma izpildes vietu un atpakaļ, šādā kārtībā:

3.1. maksu par transporta biļetēm, ja tiesu izpildītājs izmanto sabiedrisko transportu;

3.2. izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa īri, bet nepārsniedzot attiecīgajā apvidū noteikto maksu par taksometra izmantošanu;

3.3. izdevumus, kas saistīti ar personīgā transportlīdzekļa izmantošanu, kas aprēķināmi šādi: maksa par degvielu (nosakot, ka degvielas patēriņš ir 10 litru uz 100 kilometriem).

(Grozīts ar MK 08.08.2000. noteikumiem Nr. 266)

4. Ja vienā izbraukumā veic darbības vairākās izpildu lietās, tiesu izpildītājs katrā atsevišķā lietā var saņemt atlīdzību 50 % apmērā no sprieduma izpildes izdevumu kopsummas, kāda pienāktos par izbraukumu katrā atsevišķā lietā.

5. Izdevumus, kas saskaņā ar attiecīgu līgumu izlietoti par parādniekam piederošās mantas pārvadāšanu vai glabāšanu, par eksperta veiktajām darbībām, kā arī izdevumus, kas saistīti ar sprieduma izpildi, piedzinējs vai parādnieks tiesu izpildītājam sedz šādā apmērā:

5.1. izdevumi par parādnieka mantas glabāšanu (arī īpašuma pārraudzības izdevumi) un pārvadāšanu (arī samaksa atslēdzniekam, kā arī uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kas nodrošina pārvadāšanu) saskaņā ar attiecīgajā apvidū noteikto vidējo maksu par atbilstošiem pakalpojumiem;

5.2. ekspertam izmaksājamā summa nosakāma atbilstoši eksperta iesniegtajam aprēķinam un salīdzināma ar attiecīgajā apvidū noteikto vidējo maksu par atbilstošiem pakalpojumiem.

6. Tiesu izpildītājs saņem atlīdzību no faktiski piedzītās summas (naudas summa vai citas materiālas vērtības, kuras piedzinējs saņēmis no parādnieka vai trešajām personām pēc izpildu dokumenta iesniegšanas tiesu izpildītājam), ja sprieduma izpilde saistīta ar parādnieka mantas aprakstīšanu un pārdošanu.

7. Atlīdzības takse tiesu izpildītājam, kas veicis darbības konkrētajā izpildu lietā, tiek noteikta šādā apmērā:

7.1. pieci procenti no faktiski piedzītās summas, kas nepārsniedz piecus tūkstošus latu;

7.2. ja faktiski piedzītā summa pārsniedz piecus tūkstošus latu, — pieci procenti no faktiski piedzītās summas, kas nepārsniedz pirmos piecus tūkstošus latu, un četri procenti no summas, kas pārsniedz piecus tūkstošus latu, bet nav lielāka par desmit tūkstošiem latu;

7.3. ja faktiski piedzītā summa pārsniedz desmit tūkstošus latu, — pieci procenti no faktiski piedzītās summas, kas nepārsniedz pirmos piecus tūkstošus latu, un četri procenti no summas, kas pārsniedz piecus tūkstošus latu, bet nav lielāka par desmit tūkstošiem latu, un trīs procenti no faktiski piedzītās summas, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu.