1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu cilvēka veselībai un dzīvībai.

2. Ekstrahējošs šķīdinātājs ir viela, kas šķīdina pārtikas izejvielas, pārtiku vai jebkuru tās sastāvdaļu (arī piesārņojumu pārtikā vai uz tās) un kuru izmanto ekstrakcijas procesā, sagatavojot vai apstrādājot pārtikas izejvielas, pārtiku vai tās sastāvdaļas. Ekstrahējošu šķīdinātāju pēc izmantošanas atdala no pārtikas, taču tehnoloģisku iemeslu dēļ tā atliekas vai atvasinājumi pārtikā saglabājas.

3. Noteikumi attiecas uz visiem ekstrahējošiem šķīdinātājiem, kas minēti šo noteikumu pielikumā, izņemot ekstrahējošos šķīdinātājus, kurus izmanto pārtikas piedevu, vitamīnu un citu uzturvielu ražošanā.

4. Pārtikas ražošanā atļauts izmantot šo noteikumu pielikumā minētos ekstrahējošos šķīdinātājus, ja tie atbilst šādām prasībām:

4.1. tie nedrīkst saturēt ķīmiskas vielas un elementus cilvēkam toksiski bīstamā daudzumā;

4.2. arsēna daudzums ekstrahējošā šķīdinātājā nedrīkst pārsniegt 1 mg/kg, svina daudzums – 1 mg/kg;

4.3. uz ekstrahējošā šķīdinātāja iepakojuma marķējuma ir skaidri salasāma un nenodzēšama šāda informācija:

4.3.1. ekstrahējošā šķīdinātāja tirdzniecības nosaukums saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;

4.3.2. ekstrahējošā šķīdinātāja piemērotība izmantošanai pārtikas ražošanas ekstrakcijas procesā;

4.3.3. norāde, kas ļauj identificēt ekstrahējošā šķīdinātāja ražošanas partiju vai kravu;

4.3.4. Eiropas Savienībā reģistrēta ražotāja, iepakotāja vai izplatītāja nosaukums un adrese;

4.3.5. neto masa vai tilpums;

4.3.6. īpaši glabāšanas vai lietošanas nosacījumi (ja tādi nepieciešami);

4.3.7. ja ekstrahējošs šķīdinātājs ir ķīmiska viela, prasības tā marķējumam papildus nosaka normatīvie akti par ķīmisko vielu marķēšanu;

4.3.8. šo noteikumu 4.3.3., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.apakšpunktā minēto informāciju var norādīt tikai attiecīgās šķīdinātāja ražošanas partijas vai kravas pavaddokumentos, ja tos nosūta kopā ar attiecīgo šķīdinātāja ražošanas partiju vai kravu vai pirms tās;

4.4. ekstrahējošā šķīdinātāja atlikums pārtikā nepārsniedz šo noteikumu pielikumā norādīto maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu;

4.5. ekstrahējošā šķīdinātāja vai tā atvasinājumu klātbūtne pārtikā nepārsniedz tehnoloģiski nenovēršamu daudzumu.

(Grozīts ar MK 01.10.2024. noteikumiem Nr. 629)

5. Par ekstrahējošu šķīdinātāju pārtikas ražošanā atļauts izmantot arī dzeramo ūdeni (arī tādu, kam pievienotas vielas, kas regulē ūdens skābumu vai bāziskumu) un citu pārtiku ar šķīdinātāja īpašībām.

6. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumus Nr.314 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 108.nr.; 2004, 54.nr.).

(Grozīta ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 224; MK 01.10.2024. noteikumiem Nr. 629)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/32/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā;

2) Komisijas 2010.gada 26.augusta Direktīvas 2010/59/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/32/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā;

3) Komisijas 2016. gada 19. oktobra Direktīvas (ES) 2016/1855, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/32/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā;

4) Komisijas 2023. gada 26. janvāra Direktīvas (ES) 2023/175, ar ko attiecībā uz 2-metiloksolānu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/32/EK.