Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.324

Rīgā 2011.gada 26.aprīlī (prot. Nr.27 1.§)
Krūmcidoniju atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika
Izdoti saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 18.panta sesto daļu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku (turpmāk – šķirnes pārbaude) veģetatīvi pavairojamām Japānas krūmcidonijas (Chaenomeles japonica L.), Katajas krūmcidonijas (Chaenomeles cathayensis L.), krāšņās krūmcidonijas (Chaenomeles speciosa L.) un šo sugu starpsugu krustojumu šķirnēm vai kloniem (turpmāk – šķirnes), kas paredzēti augļu ražošanai.

II. Pārbaudāmais materiāls

2. Pārbaudāmais materiāls atbilst šādām prasībām:

2.1. pārbaudāmais materiāls ir vizuāli vesels, spēcīgi attīstīts, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem;

2.2. pārbaudāmais materiāls nedrīkst būt pavairots in vitro;

2.3. pārbaudāmais materiāls nav bijis pakļauts nekādai ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju (1.pielikums) izpausmes;

2.4. pārbaudāmajam materiālam ir pievienota aizsargājamai zonai paredzēta augu pase.

3. Šķirnes pārbaudes tehnisko anketu (2.pielikums) iesniedz institūcijai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi ir tiesības veikt šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi krūmcidonijām.

4. Minimālais pārbaudāmā materiāla daudzums ir seši viengadīgi augi.

III. Šķirnes pārbaude

5. Lauka izmēģinājumus, kas nepieciešami šķirnes pārbaudei, šķirnes pārbaudes veicējs iekārto, ievērojot UPOV tehniskās vadlīnijas par izmēģinājumu ierīkošanu (plānošanu) un tehnoloģijām, ko lieto atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes novērtēšanā (elektroniskā veidā pieejamas Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē).

6. Lai novērtētu šķirņu atšķirīgumu, no pārbaudāmā materiāla iegūst vismaz divas augļu ražas, tā konstatējot atšķirīgas pazīmes no vispārzināmām šķirnēm.

7. Šķirni pārbauda, nodrošinot augiem tādus augšanas apstākļus, kas ļauj novērtēt šo noteikumu 1.pielikumā minētās šķirnes pazīmes.

8. Katras šķirnes pārbaudi veic vismaz pieciem augiem.

9. Šķirni pārbauda vienādos apstākļos vienā audzēšanas vietā.

10. Lai noteiktu šķirnes viendabīgumu, izmanto populācijas standartu – viens procents ar ticamību vismaz 95 procenti. Pārbaudot piecus tipiskus augus, atšķirības šķirnes pazīmes izpausmē nav pieļaujamas nevienam augam. Šķirnes viendabīgumu nosaka tikai būtiskām šķirnes pazīmēm, kas minētas šo noteikumu 1.pielikumā.

11. Šķirnes pazīmes ērkšķainībai novērtē pavasarī pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 4.punktā minētās pazīmes. Šķirnes pazīmi novērtē katra auga vienam divgadīgajam dzinumam.

12. Šķirnes pazīmes lapām novērtē vasarā, kad lapas ir pilnīgi nobriedušas, pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 6., 7., 8. un 9.punktā minētās pazīmes. Lapas ņem no labi attīstītu augošu jaunu (viengadīgu) dzinumu vidusdaļas. Šķirnes pazīmju novērtēšanai ņem 10 lapas no katra auga.

13. Šķirnes pazīmes ziediem novērtē putekšņmaciņu atvēršanās laikā pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minētās pazīmes. Šķirnes pazīmju novērtēšanai ņem 10 ziedus no katra auga.

14. Šķirnes pazīmes augļiem novērtē augļu pilngatavībā pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktā minētās pazīmes. Novērtē 10 augļus, kurus izvēlas no pieciem augiem, – pa diviem augļiem no katra auga.

15. Šķirne ir uzskatāma par atšķirīgu, ja tā atbilst normatīvo aktu prasībām augu šķirņu aizsardzības jomā par šķirnes atšķirīgumu.

16. Ja šķirne pēc pārbaudes rezultātiem ir atzīta par viendabīgu, to uzskata arī par stabilu.

17. Ja nav iegūti pārliecinoši dati par šķirnes atšķirīgumu saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu, šķirnes pārbaudi turpina vēl vienu gadu.

18. Ja nav iegūti pārliecinoši dati par šķirnes viendabīgumu saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu, šķirnes pārbaudi turpina vēl vienu gadu vai pārbauda jaunu pārbaudāmo materiālu, kam piemīt tādas pašas īpašības, kādas novērotas iepriekš pārbaudītajam materiālam.

19. Šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 3., 12., 15., 16. un 22.punktā minētās šķirnes pazīmes izpausmes pakāpes rādītāja noteikšanai aprēķina vidējo aritmētisko lielumu.

IV. Šķirņu grupēšana

20. Lai atvieglotu šķirnes atšķirīguma novērtēšanu, paraugšķirņu kolekcijā esošās šķirnes un pārbaudāmās šķirnes grupē.

21. Grupēšanai izmanto šādas pazīmes:

21.1. augam – pēc augšanas tipa (1.pielikuma I nodaļas 2.punktā minētā pazīme);

21.2. auglim – pēc formas vertikālā griezumā (1.pielikuma I nodaļas 17.punktā minētā pazīme);

21.3. auglim – pēc pamatkrāsas pilngatavībā (1.pielikuma I nodaļas 19.punktā minētā pazīme);

21.4. pēc augļu nogatavošanās sākuma (1.pielikuma I nodaļas 24.punktā minētā pazīme).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 26.aprīļa noteikumiem Nr.324
Šķirnes pazīmju novērtējums un grafiskie attēli

I. Šķirnes pazīmju novērtējums

Nr.p.k.

Piezīmes

Pazīmes izpausmes veids

Pazīmes izpausmes pakāpe

Paraugšķirne

Novērtējums (balles)

1.

(*)

QN

VG

Augs:

augšanas spars

vājš

C 9

1

vidējs

C 26

3

spēcīgs

C 12

5

2.

(*)

QL

VG

Augs:

augšanas tips

(sk. šā pielikuma II nodaļas 1.punktu)

klājenisks

C 9

1

pacils  

2

izplests

C 12

3

stāvs

C 13

4

krūms (augstāks nekā plats) ar dažiem galvenajiem zariem  

5

zems koks (augstums lielāks par platumu) ar vienu galveno stumbru  

6

3.

(*)

(a)

QN

MS

Augs:

pamatzaru skaits

(sk. šā pielikuma II nodaļas 2.punktu)

maz  

3

vidēji daudz

19–4

5

daudz

C 12

7

4.

(*)

QN

VG

Dzinums:

ērkšķainība uz divgadīga dzinuma

nav

C 26

1

ir  

9

5.

QL

VG

Dzinums:

miza uz divgadīga dzinuma

gluda  

1

kārpaina  

2

6.

(*)

PQ

VG

Lapa:

forma

(sk. šā pielikuma II nodaļas 3.punktu)

eliptiska  

1

otrādi olveida  

2

šauri eliptiska

C. speciosa

3

lancetiska  

4

7.

PQ

VG

Lapa:

galotnes forma

(sk. šā pielikuma II nodaļas 4.punktu)

īsi smaila  

1

noapaļota  

2

smaila  

3

izstiepti smaila  

4

8.

(*)

QL

VG

Lapa:

malas zobojums

(sk. šā pielikuma II nodaļas 5.punktu)

rupji robaina

C. japonica

1

divkārt zāģzobaina

C. speciosa

2

neregulāri zāģzobaina

C. cathayensis

3

9.

(*)

QN

VG

Lapa:

galotnes leņķis

(sk. šā pielikuma II nodaļas 6.punktu)

plats

C 26

1

šaurs  

2

ļoti šaurs  

3

10.

(*)

PQ

VG

Zieds:

vainaglapas

brīvas  

1

saskaras  

2

pārklājas  

3

11.

(*)

PQ

VG

Zieds:

vainaglapu forma

(sk. šā pielikuma II nodaļas 7.punktu)

apaļa  

1

iegarena  

2

eliptiska  

3

otrādi olveida  

4

plati otrādi olveida  

5

12.

(*)

QN

VG

Zieds:

diametrs

(sk. šā pielikuma II nodaļas 8.punktu)

ļoti mazs  

1

mazs  

3

vidējs  

5

liels  

7

ļoti liels  

9

13.

(*)

PQ

VG

Zieds:

forma

vienkāršs  

1

puspildīts  

2

pildīts  

3

14.

(*)

PQ

VG

Zieds:

krāsa

balta  

1

zaļganbalta  

2

rozā  

3

oranža  

4

sarkana

C 26

5

tumši sarkana  

6

15.

(*)

QN

MS

Auglis:

vidējā augļa masa

(sk. šā pielikuma II nodaļas 9.punktu)

maza  

1

vidēja  

3

liela  

5

ļoti liela  

7

16.

QN

MS

Auglis:

sēklu cirkņu skaits šķērsgriezumā

(sk. šā pielikuma II nodaļas 10.punktu)

maz

1

daudz  

2

17.

(*)

PQ

VG

Auglis:

forma vertikālā griezumā

(sk. šā pielikuma II nodaļas 11.punktu)

apaļa

C 20

1

plakanīga

C 13

2

iegarena

C 26

3

olveida  

4

bumbierveida  

5

18.

QN

VG

Auglis:

ribojums horizontālā griezumā

nav  

1

vājš

C 26

2

stiprs  

3

19.

(*)

PQ

VG

Auglis:

pamatkrāsa pilngatavībā

zaļa  

1

dzeltenzaļa  

2

dzeltena

C 20

3

oranža

11–45

4

20.

(*)

PQ

VG

Auglis:

mizas eļļainums

nav

C 9

1

ir

C 26

9

21.

(*)

QL

VG

Auglis:

kātiņa atdalīšana pilngatavībā

ļoti viegli  

1

viegli  

3

vidēji

C 26

5

grūti

C 13

7

ļoti grūti, gandrīz neiespējami noraut, neievainojot zaru  

9

22.

(*)

(b)

QN

MS

Sēklas:

daļa auglī

(sk. šā pielikuma II nodaļas 12.punktu)

maza  

3

vidēja  

5

liela  

7

23.

(*)

QN

VS

Ziedēšanas sākums ļoti agrs  

1

agrs

19–4

3

vidējs

C 26

5

vēls  

7

24.

(*)

QN

VS

Augļu nogatavošanās sākums ļoti agrs  

1

agrs

C 26

3

vidējs

C 20

5

vēls

C 13

7

ļoti vēls  

9

Piezīmes.

1. (*) Būtiska pazīme, ko novēro ik gadu visām šķirnēm un obligāti iekļauj šķirnes aprakstā.

2. Pazīmju izpausmes tipi:

2.1. (a) – augu pamatzarus skaita pavasarī;

2.2. (b) – lai noteiktu sēklu daļu auglī, nosver augli un visas augļa sēklas, attiecina sēklu masu pret augļa kopējo masu un rezultātu izsaka procentos.

3. Pazīmju izpausmes veidi:

3.1. QL – kvalitatīvā pazīme;

3.2. QN – kvantitatīvā pazīme;

3.3. PQ – pseidokvalitatīvā pazīme.

4. Pazīmju novērošanas metode:

4.1. MG – augu vai augu daļu grupas viens mērījums;

4.2. MS – vairāku atsevišķu augu vai augu daļu mērīšana;

4.3. VG – vizuāls novērtējums, vienoti novērojot vienu augu grupu vai augu daļu grupu;

4.4. VS – vizuāls novērtējums, novērojot atsevišķus augus vai augu nodaļas.

II. Šķirnes pazīmju grafiskie attēli un paskaidrojumi

1. Auga augšanas tips saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 2.punktā minēto pazīmi ir šāds:

2. Augu pamatzaru skaits saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 3.punktā minēto pazīmi ir šāds:

Nr.p.k.

Izpausmes pakāpe

Pakāpes rādītājs

2.1.

maz

1–2

2.2.

vidēji daudz

3–5

2.3.

daudz

> 5

3. Lapas forma saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 6.punktā minēto pazīmi ir šāda:

4. Lapas galotnes forma saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 7.punktā minēto pazīmi ir šāda:

5. Lapas malas zobojums saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 8.punktā minēto pazīmi ir šāds:

6. Lapas galotnes leņķis saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 9.punktā minēto pazīmi ir šāds:

Nr.p.k.

Izpausmes pakāpe

Pakāpes rādītājs

6.1. plats

> 90

6.2. šaurs

45–90

6.3. ļoti šaurs

< 45

7. Zieda vainaglapu forma saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 11.punktā minēto pazīmi ir šāda:

8. Zieda diametrs saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 12.punktā minēto pazīmi ir šāds:

Nr.p.k.

Izpausmes pakāpe

Pakāpes rādītājs

8.1. ļoti mazs < 4,0 cm
8.2. mazs 4,0–4,4 cm
8.3. vidējs 4,5–4,9 cm
8.4. liels 5,0–5,5 cm
8.5. ļoti liels > 5,5 cm

9. Vidējā augļa masa saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 15.punktā minēto pazīmi ir šāda:

Nr.p.k.

Izpausmes pakāpe

Pakāpes rādītājs

9.1. maza

< 30 g

9.2. vidēja

30–50 g

9.3. liela

50,1–70 g

9.4. ļoti liela

> 70 g

10. Augļa sēklu cirkņu skaits saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 16.punktā minēto pazīmi ir šāds:

Nr.p.k.

Izpausmes pakāpe

Pakāpes rādītājs

10.1. maz

< 4

10.2. daudz

4 un vairāk

11. Augļa forma vertikālā griezumā saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 17.punktā minēto pazīmi ir šāda:

12. Sēklas daļa auglī saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 22.punktā minēto pazīmi ir šāda:

Nr.p.k.

Izpausmes pakāpe

Pakāpes rādītājs

12.1.

maza

< 6 %

12.2.

vidēja

6–10 %

12.3.

liela

> 10 %

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 26. aprīļa noteikumiem Nr.324
Šķirnes pārbaudes tehniskā anketa
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 324Pieņemts: 26.04.2011.Stājas spēkā: 18.05.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 75, 17.05.2011.
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
230134
18.05.2011
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva