I. Paraugu ņemšanas un analīzes metode azbesta emisijai ūdenī

1. References metode:

1.1. references metode ir filtrēšana caur 0,45 μm filtra membrānu, pēc kuras seko žāvēšana 105 °C temperatūrā un nosvēršana. Rezultātus izsaka mg/l. Ar references metodi nosaka kopējo suspendētās vielas daudzumu (filtrējamo vielu no nenogulsnēta parauga);

1.2. paraugiem jāataino emisija 24 stundu laikā;

1.3. rezultātu precizitātei jābūt ±5 %, reproducējamībai jābūt ±10 %.

II. Paraugu ņemšanas un analīzes metodes azbesta emisijai gaisā

2. Gravimetriskā metode:

2.1. ar gravimetrisko metodi var izmērīt kopējo cieto daļiņu daudzumu, kas izplūst cauri izplūdes kanāliem;

2.2. ja nepieciešami koncentrācijas mērījumi, mēra vai novērtē azbesta koncentrāciju cietajās daļiņās;

2.3. paraugus ņem pirms jebkādas mērāmās plūsmas atšķaidīšanas;

2.4. lai pārbaudītu atbilstību emisijas robežvērtībai, veic vismaz divus mērījumus tajos pašos izokinētiskajos apstākļos. Mērījumu rezultāti nedrīkst atšķirties vairāk kā par 20 %;

2.5. paraugus ņem iekārtas darbības apstākļos, kas saskaņā ar iekārtas tehnisko dokumentāciju atbilst iekārtas normālas darbības apstākļiem;

2.6. paraugus ņem vietā, kur ir vienmērīga gaisa plūsma. Ja iespējams, paraugu ņēmējs novērš vērpetes, kā arī šķēršļus, kas varētu pārtraukt gaisa plūsmu;

2.7. gaisa kanālos, kur tiek ņemti paraugi, izveido atbilstošas atveres un paliktņus;

2.8. pirms paraugu ņemšanas izmēra gaisa temperatūru un spiedienu, kā arī plūsmas ātrumu gaisa kanālā. Gaisa temperatūru un spiedienu parasti mēra gar paraugu ņemšanas līniju, kad ir parasts plūsmas ātrums. Ja nepieciešams, izmēra arī ūdens tvaiku koncentrāciju, lai varētu attiecīgi koriģēt rezultātus;

2.9. ņemot gaisa paraugu no gaisa kanāla, kurā ir azbesta putekļi, filtrē un mēra azbesta saturu cietajās daļiņās, kas palikušas filtrā:

2.9.1. vispirms pārliecinās, ka paraugu caurule nelaiž cauri gaisu un ka tajā nav caurumu, kuru dēļ varētu rasties mērījumu kļūdas. Rūpīgi noslēdz paraugu ņēmēja uzgali un iedarbina paraugu ņēmēja sūkni. Aizplūdes ātrums nepārsniedz 1 % no normālās parauga plūsmas;

2.9.2. paraugus ņem izokinētiskos apstākļos;

2.9.3. paraugu ņemšanas ilgums ir atkarīgs no uzraugāmā procesa tipa un izmantotās paraugu caurules, bet tam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu nepieciešamā vielas daudzuma savākšanu;

2.9.4. ja paraugu ņēmēja filtrs nav tiešā paraugu ņēmēja uzgaļa tuvumā, savāc vielas, kas nogulsnējušās zondē;

2.9.5. paraugu ņēmēja uzgali un vietu skaitu, kur jāņem paraugi, nosaka saskaņā ar Latvijas nacionālo standartu LVS ISO 9096:2004 "Stacionāro avotu izmeši – Cieto daļiņu masas koncentrācijas manuāla noteikšana";

2.10. izvēlas paraugu ņēmēja filtru, kas ir piemērots analīzes paņēmienam. Gravimetriskajai metodei izmanto stikla šķiedras filtru. Filtrēšanas efektivitātei jābūt vismaz 99 %, un to nosaka, izmantojot DOP testu, ar aerosolu, kas rada daļiņas 0,3 μm diametrā;

2.11. izmanto piemērotus augstas precizitātes svarus. Lai nodrošinātu pareizus rezultātus, rūpīgi kondicionē filtrus pirms un pēc paraugu ņemšanas;

2.12. katram paraugam reģistrē temperatūru, spiedienu un gaisa plūsmu, gaisa kanāla izmērus, paraugam ņemto tilpumu, kā arī rezultātu iegūšanai izmantoto aprēķinu metodi. Rezultātus izsaka atbilstoši normālai temperatūrai (273 K) un normālam spiedienam (101,3 kPa).

3. Šķiedru skaitīšanas metode:

3.1. ja izmanto šķiedru skaitīšanas metodi, lai pārbaudītu emisijas atbilstību šo noteikumu 6.punktā noteiktajai emisijas robežvērtībai, izmanto pārrēķina koeficientu – divas šķiedras uz mililitru ir 0,1 mg/m³ azbesta putekļu;

3.2. azbesta šķiedra ir tāda šķiedra, kuras platums nepārsniedz trīs mikrometrus, garums pārsniedz piecus mikrometrus, garuma un platuma attiecība ir lielāka nekā 3:1 un kura ir skaitāma ar fāzes kontrasta optisko mikroskopu, šķiedru skaitīšanai izmantojot metodi atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu;

3.3. izvēlas šķiedru skaitīšanas metodi, ar kuru var izmērīt šķiedru koncentrāciju izplūdes gāzēs;

3.4. paraugus ņem pirms jebkādas mērāmās plūsmas atšķaidīšanas;

3.5. paraugus ņem iekārtas darbības apstākļos, kas saskaņā ar iekārtas tehnisko dokumentāciju atbilst iekārtas normālas darbības apstākļiem;

3.6. paraugus ņem vietā, kur ir vienmērīga gaisa plūsma. Ja iespējams, paraugu ņēmējs novērš vērpetes, kā arī šķēršļus, kas varētu pārtraukt gaisa plūsmu;

3.7. gaisa kanālos, kur notiek paraugu ņemšana, izveido atbilstošas atveres un paliktņus;

3.8. pirms paraugu ņemšanas izmēra gaisa temperatūru un spiedienu, kā arī plūsmas ātrumu gaisa kanālā. Gaisa temperatūru un spiedienu parasti mēra gar paraugu ņemšanas līniju, kad ir parasts plūsmas ātrums. Ja nepieciešams, izmēra arī ūdens tvaiku koncentrāciju, lai varētu attiecīgi koriģēt rezultātus;

3.9. ņemot gaisa paraugu no gaisa kanāla, kurā ir azbesta putekļi, filtrē un mēra azbesta saturu cietajās daļiņās, kas palikušas filtrā:

3.9.1. vispirms pārliecinās, ka paraugu caurule nelaiž cauri gaisu un ka tajā nav caurumu, kuru dēļ radušās mērījumu kļūdas. Rūpīgi noslēdz paraugu ņēmēja uzgali un iedarbina paraugu ņēmēja sūkni. Aizplūdes ātrums nepārsniedz 1 % no normālās parauga plūsmas;

3.9.2. paraugus ņem izplūdes kanāla iekšienē izokinētiskos apstākļos;

3.9.3. paraugu ņemšanas ilgums ir atkarīgs no uzraugāmā procesa un izmantotās paraugu ņemšanas sprauslas, bet tam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu, ka paraugu savākšanas filtrā ir 100–600 skaitāmu azbesta šķiedru uz 1 mm²;

3.9.4. paraugu ņēmēja uzgali un vietu skaitu, kur jāņem paraugi, nosaka saskaņā ar Latvijas nacionālo standartu LVS ISO 9096:2004 "Stacionāro avotu izmeši – Cieto daļiņu masas koncentrācijas manuāla noteikšana";

3.10. izvēlas paraugu ņemšanas filtru, kas ir piemērots mērījumu paņēmienam. Šķiedru skaitīšanas metodei lieto membrānas filtrus (ar jauktu celulozes esteru vai celulozes nitrātu membrānu) ar nominālo poras izmēru 5 μm, iespiestiem kvadrātiem un 25 mm diametru. Paraugu ņemšanas filtram ir 99 % filtrēšanas efektivitāte attiecībā uz skaitāmām azbesta šķiedrām;

3.11. katram paraugam reģistrē temperatūru, spiedienu un gaisa plūsmu, gaisa kanāla izmērus, paraugam ņemto tilpumu, kā arī rezultātu iegūšanai izmantoto aprēķinu metodi. Rezultātus izsaka atbilstoši normālai temperatūrai (273 K) un normālam spiedienam (101,3 kPa).