1. "Kredītiestādes uzņēmuma pārejas regulējošo prasību normatīvie noteikumi" (turpmāk tekstā – noteikumi) ir saistoši kredītiestādei, kura Kredītiestāžu likuma 59.² panta kārtībā vēlas saņemt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk tekstā – Komisija) atļauju kredītiestādes uzņēmuma pārejai vai Kredītiestāžu likuma 59.⁷ panta kārtībā vēlas saņemt Komisijas atļauju atbrīvojumam no kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes.

2. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

2.1. Komisija izskata kredītiestādes iesniegto kredītiestādes uzņēmuma pārejas priekšlikumu un tam pievienotos dokumentus;

2.2. tiek novērtēts kredītiestādes uzņēmuma vai tā daļas, tajā skaitā filiāles, nodalāmās mantas kopums, aktīvu vai saistību kopums vai ar kredītiestādes klientiem noslēgto tipveida līgumu kopums;

2.3. uzņēmuma nodevēja kredītiestāde vai uzņēmuma ieguvēja kredītiestāde atbrīvojama no kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes atbilstoši Kredītiestāžu likuma 59.⁷ panta noteikumiem.

3. Kredītiestādes uzņēmuma pārejas priekšlikums ietver vismaz šādus dokumentus:

3.1. iesniegumu par kredītiestādes uzņēmuma pāreju;

3.2. starp uzņēmuma nodevēju kredītiestādi un uzņēmuma ieguvēju kredītiestādi noslēgto līgumu par uzņēmuma pāreju;

3.3. kredītiestādes uzņēmumā ietverto aktīvu un saistību parastās vērtības novērtējumu funkcionējoša tirgus apstākļos, kuru ne agrāk kā 30 dienas pirms priekšlikuma iesniegšanas veikusi persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā;

3.4. kredītiestādes uzņēmumā ietverto aktīvu un saistību nodošanas vērtības pamatojumu;

3.5. kredītiestādes uzņēmuma pārejas plānu;

3.6. gadījumā, ja kredītiestādes uzņēmuma vai tā daļas, tajā skaitā filiāles, nodalāmās mantas kopuma, aktīvu vai saistību kopuma vai ar kredītiestādes klientiem noslēgto tipveida līgumu kopuma nodevējs un ieguvējs ir personas, kas pakļautas Komisijas uzraudzībai, – uzraugāmo personu (nodevēja un ieguvēja) bilances, kas ir sagatavotas, ņemot vērā pārejas rezultātu, un finanšu prognozi turpmākajiem diviem gadiem no pārejas dienas. Ja ieguvējs ir persona, kas nav pakļauta Komisijas uzraudzībai, finanšu dati par ieguvēju nav jāiesniedz.

4. Kredītiestādes iesniegto kredītiestādes uzņēmuma pārejas priekšlikumu un tam pievienotos dokumentus Komisija izskata un sniedz atbildi kredītiestādei ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad ir saņemti visi nepieciešamie dokumenti.

5. Ja kredītiestādes uzņēmuma pārejas rezultātā jaunais kredītiestādes uzņēmuma ieguvējs ir citā valstī reģistrēta kredītiestāde, Komisija, izskatot kredītiestādes iesniegto uzņēmuma pārejas priekšlikumu, konsultējas ar attiecīgās valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju.

6. Pēc kredītiestādes iesniegtā kredītiestādes uzņēmuma pārejas priekšlikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas Komisijai ir tiesības neizsniegt atļauju kredītiestādes uzņēmuma pārejai, ja Komisija atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 5. pantā noteiktajam darbības mērķim konstatē, ka uzņēmuma pāreja varētu negatīvi ietekmēt ieguldītāju un noguldītāju kolektīvo interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti.

7. Kredītiestādei, kura ir saņēmusi Komisijas izsniegtu atļauju kredītiestādes uzņēmuma pārejai, ir pienākums veikt uzņēmuma pāreju uzņēmuma pārejas plānā noteiktajā kārtībā un termiņos. Ja kredītiestāde neievēro vai nevar ievērot uzņēmuma pārejas priekšlikumā noteikto kārtību un termiņus, kredītiestāde par to nekavējoties informē Komisiju. Komisija šādā gadījumā izskata jautājumu par kredītiestādes uzņēmuma pārejas termiņa pagarināšanu.

8. Nodalāmo aktīvu vērtību nosaka, pieņemot, ka nodalāmo aktīvu pārņēmējs ir nodrošināts ar nepieciešamajiem resursiem pārņemto aktīvu rūpīgai un efektīvai pārvaldīšanai, un ņemot vērā nodalāmo aktīvu vai aktīvu grupas ilgtermiņa ekonomiskās vērtības aplēsi, pamatojoties uz šādiem principiem:

8.1. nodalāmo aktīvu ilgtermiņa ekonomiskās vērtības noteikšanā izmantojamie komercpieņēmumi var atšķirties no tiem, kas būtu ņemami vērā, ja darījums tiktu veikts starp savstarpēji pilnīgi nesaistītām personām;

8.2. nodalāmo aktīvu vai aktīvu grupas ilgtermiņa ekonomisko vērtību nosaka kā sagaidāmās parādnieka brīvās naudas plūsmas, kas ir koriģēta atbilstoši makroekonomisko rādītāju ilgtermiņa attīstības prognozēm, tīro tagadnes vērtību;

8.3. sagaidāmo parādnieka brīvo naudas plūsmu prognozē, pamatojoties uz attiecīgās valsts* makroekonomisko rādītāju ilgtermiņa attīstības tendencēm, kuras nosaka, ievērojot, piemēram, Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas (Latvijai) un World Economic Outlook (ārvalstīm), prognozētos rādītājus (t.sk. iekšzemes kopprodukts, inflācija, bezdarba līmenis, vidējā bruto darba alga u.c.) un izvērtējot to ietekmi uz nodalāmo aktīvu kvalitāti, piemēram, sagaidāmās kavēto kredītu apmēra izmaiņas, iekšzemes kopproduktam mainoties par 1 procentu. Visiem prognozēs izmantotajiem makroekonomiskajiem rādītājiem jābūt konsekventi iegūtiem no attiecīgās valsts informācijas avotiem;

8.4. sagaidāmo parādnieka brīvo naudas plūsmu diskontē ar attiecīgajam nodalāmajam aktīvam piemērotu diskonta likmi, kurā ņemts vērā šā aktīva individuālais risks;

8.5. ja nodalāmais aktīvs ir tāds, kura atgūšana ir atkarīga vienīgi no nodrošinājuma realizācijas, jo parādniekam nav citu finanšu avotu saistību izpildei, tā vērtību nosaka, ņemot vērā aplēsto nākotnes naudas plūsmu, kura var rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā un no kuras tiek atskaitīti ar nodrošinājuma realizāciju saistītie izdevumi, ja tie ir būtiski.

9. Kredītiestāde un nodalāmo aktīvu un saistību vērtētājs pirms vērtēšanas sākšanas konsultējas ar Komisiju par aplēšu veikšanai izmantojamajiem pieņēmumiem (prognozēm), parametriem (saikni starp makroekonomiskajiem rādītājiem un aktīvu kvalitāti, nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai izmantojamo likmi) un konkrētās vērtēšanas metodēm.

10. Lai tiktu piemēroti Kredītiestāžu likuma 59.⁷ pantā minētie darbību regulējošo prasību izpildes atbrīvojumi, uzņēmuma nodevēja kredītiestāde vai uzņēmuma ieguvēja kredītiestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda:

10.1. Kredītiestāžu likuma 59.⁷ pantā minēto darbību regulējošo prasību, no kuras izpildes tā lūdz atbrīvojumu;

10.2. katras regulējošās prasības plānoto ievērošanas līmeni, kuru kredītiestāde nodrošinās periodā, par kuru lūdz atbrīvojumu;

10.3. pasākumu plānu, kurā ietverti plānotie galīgie un starpposmu termiņi, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību izpildes atjaunošanu.

11. Izsakot lūgumu par atbrīvošanu no Kredītiestāžu likuma 42. pantā noteikto darbību regulējošo prasību izpildes, uzņēmuma nodevēja kredītiestāde vai uzņēmuma ieguvēja kredītiestāde papildus šo noteikumu 10. punktā minētajam iesniedz Komisijā pārsniegumu veidojošo riska darījumu (finanšu instrumentu) sarakstu.

12. Izsakot lūgumu par atbrīvošanu no Kredītiestāžu likuma 44. un 45. pantā noteikto darbību regulējošo prasību izpildes, uzņēmuma nodevēja kredītiestāde vai uzņēmuma ieguvēja kredītiestāde papildus šo noteikumu 10. punktā minētajam iesniedz Komisijā pārsniegumu veidojošo būtisko līdzdalību sarakstu.

13. Komisija var noteikt, ka uzņēmuma nodevējas kredītiestādes vai uzņēmuma ieguvējas kredītiestādes atbrīvojums no Kredītiestāžu likuma 42., 44. un 45. pantā noteikto darbību regulējošo prasību izpildes ir attiecināms tikai uz darījumiem, kas bija noslēgti pirms Komisijas atļaujas kredītiestādes uzņēmuma pārejai saņemšanas.

14. Izsakot lūgumu par atbrīvošanu no pašu kapitāla apmēra ievērošanas, uzņēmuma nodevēja kredītiestāde vai uzņēmuma ieguvēja kredītiestāde ievēro nosacījumu, ka kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par Kredītiestāžu likuma 21. pantā noteikto.

15. Pēc atbrīvojuma no vienas vai vairāku kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes saņemšanas kredītiestāde reizi mēnesī iesniedz Komisijā pārskatu (brīvā formā) par attiecīgo regulējošo prasību izpildes faktiskajiem rādītājiem un to atbilstību šo rādītāju plānotajiem līmeņiem.

16. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2009. gada 4. novembra vadlīnijas Nr. 144 "Nodalāmo aktīvu vērtības noteikšanas vadlīnijas".

* Valsts, no kuras ekonomiskās, politiskās un sociālās situācijas ir atkarīgi aizņēmēja saimnieciskās darbības rezultāti vai ienākumi.