Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.108

Rīgā 2011.gada 18.janvārī (prot. Nr.48, 5.§)
Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība
Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām43.panta pirmās daļas 3.punktu un
Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem,
kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību
8. un 9.punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators saskaņo ar Rīgas pilsētas pašvaldību (turpmāk – pašvaldība) tirdzniecības vietas iekārtošanu;

1.2. ar pašvaldību saskaņojamos ielu tirdzniecības veidus un ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanas kārtību;

1.3. tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai;

1.4. tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas;

1.5. kārtību, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana;

1.6. nosacījumus pašvaldības izsniegtās ielu tirdzniecības vai tirdzniecības organizatora atļaujas darbības apturēšanai uz laiku;

1.7. gadījumus un nosacījumus, kad tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu, ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā.

2. Noteikumi ir saistoši ikvienai fiziskai un juridiskai personai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

3. Nodarboties ar tirdzniecību publiskās vietās var tikai ar pašvaldības izsniegtu rakstisku atļauju.

4. Ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā, tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu šādos gadījumos:

4.1. ja pasākuma, kura laikā tiek organizēta ielu tirdzniecība, organizators ir pašvaldība;

4.2. ja par pasākuma rīkošanu, kura laikā tiek organizēta ielu tirdzniecība, tiek noslēgts sadarbības līgums ar pašvaldību;

4.3. ja pasākums, kura laikā tiek organizēta tirdzniecība, ir pašvaldības saskaņots un tiesības organizēt ielu tirdzniecību tirdzniecības organizators ir ieguvis konkursa vai izsoles kārtībā;

4.4. ja pašvaldības īpašumā esošais nekustamais īpašums ir ilgtermiņā iznomāts ar tiesībām veikt ierakstu zemesgrāmatā un veikt būvniecību saimnieciskās darbības veikšanai, tostarp ielu tirdzniecības vietu iekārtošanai un organizēšanai.

2. Kārtība, kādā tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators saskaņo ar pašvaldību pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu

5. Lai saskaņotu jaunu pastāvīgo ielu tirdzniecības vietu, Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā jāiesniedz:

5.1. iesniegums, kurā jānorāda:

5.1.1. pastāvīgo tirdzniecības vietu skaits, adrese;

5.1.2. tirdzniecībai paredzēto preču grupu uzskaitījums;

5.1.3. darbības periods, laiks; pārvietojamo mazumtirdzniecības punktu gadījumā – tirdzniecības laiks katrā pieturvietā;

5.2. pastāvīgās tirdzniecības vietas projekts (vietas fotofiksācija; objekta (kopējās aizņemamās teritorijas) izvietojums situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā M 1:250 vai 1:500; tirdzniecības vietas iekārtojuma izvietojums plānā M 1:100; detalizēts dizaina risinājums; sarežģītās pilsētvides situācijās – objekta vizualizācija vides kontekstā), izņemot gadījumus, kad tirdzniecība tiek veikta no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta;

5.3. ja tirdzniecība tiek veikta no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta – pastāvīgās tirdzniecības vietas projekts (vietas fotofiksācija; objekta novietne situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā M 1:250 vai 1:500; autotransporta izvietojums plānā M 1:100 un kustības maršruts, norādot pieturvietas tirdzniecības veikšanai);

5.4. saskaņojums ar nekustamā īpašuma, uz kura tiek ierosināta pastāvīgā tirdzniecības vieta vai pieturvietu izveide tirdzniecības veikšanai, īpašnieku vai tiesisko valdītāju (izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek plānota jūras piekrastē vai publiskajos ūdeņos) par pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas izveidi.

(Grozīts ar Rīgas domes 05.07.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.136)

6. Saskaņojot jaunu pastāvīgo ielu tirdzniecības vietu, tiek noteikts:

6.1. izvietojums;

6.2. aizņemamās teritorijas platība, izmēri;

6.3. vizuālais dizaina risinājums, izņemot gadījumus, ja tirdzniecības vieta netiek speciāli iekārtota;

6.4. darbības periods, tirdzniecības laiks;

6.5. tirdzniecības sortiments.

7. Jaunas pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas izveide tiek saskaņota, ja tās izveidi akceptē:

7.1. attiecīgā pašvaldības izpilddirekcija (turpmāk – izpilddirekcija) par šo noteikumu 6.4. un 6.5.apakšpunktā minēto;

7.2. attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

7.3. Rīgas pilsētas būvvalde par šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3.apakšpunktā minēto, izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek veikta no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta;

7.4. Rīgas domes Satiksmes departaments par šo noteikumu 6.1. un 6.2.apakšpunktā minēto, ja tirdzniecības vieta plānota ielas sarkanajās līnijās;

7.5. un tās izveidi rekomendē Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

(Grozīts ar Rīgas domes 05.07.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.136)

8. Jauna pastāvīgā ielu tirdzniecības vieta tiek saskaņota, ņemot vērā šādus kritērijus:

8.1. jāparedz Rīgai raksturīgajai arhitektūrai un videi, konkrētas pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums;

8.2. pastāvīgās tirdzniecības vietas iekārtošanā nav pieļaujama interjera (iekštelpu) standarta mēbeļu izmantošana;

8.3. visiem ielu tirdzniecības vietas elementiem jābūt stilistiski vienotiem;

8.4. pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas elementos nav pieļaujama ar konkrētā tirdzniecības dalībnieka produkciju nesaistītas reklāmas izmantošana;

8.5. nedrīkst būt aizsegts stacionārais reklāmas objekts;

8.6. aizliegts pastāvīgajās ielu tirdzniecības vietās izvietot slēgtas teltis, noliktavas, nojumes ar nolaižamām sienām vai cita veida norobežojošas konstrukcijas (izņemot pludmales teritorijas);

8.7. pieļaujami tikai vieglas konstrukcijas saulessargi;

8.8. tirdzniecības iekārtām jābūt mobilām, nav pieļaujamas stacionāras iekārtas un īslaicīgas lietošanas būves (kioski, paviljoni);

8.9. paredzētā tirdzniecības vieta vai tirdzniecības organizēšanas vieta nedrīkst traucēt gājēju plūsmu un satiksmi;

8.10. paredzētajā tirdzniecības vietā nedrīkst tikt bojāta zaļā zona un apstādījumi;

8.11. pastāvīgajām ielu tirdzniecības vietām ielu sarkanajās līnijās noteikti maksimāli pieļaujamie izmēri, izņemot gadījumus, kad ar šo noteikumu 9.punktā minēto Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu attiecīgajā ielu tirdzniecības vietu adresē vai atrašanās vietā ir apstiprināti citi tirdzniecības vietas izmēri:

8.11.1. platība 1,5 m x 2 m;

8.11.2. platība saldējuma tirdzniecībai 1 m x 1,5 m;

8.11.3. platība ziedu tirdzniecībai 2 m x 3 m;

8.11.4. augstums tirdzniecības virsmai 1 m, kopējai tirdzniecības iekārtai nepārsniedzot 1,3 m;

8.12. pārvietojamo mazumtirdzniecības punktu, kas pārsniedz 8.11.apakšpunktā noteiktos izmērus, izmantošana:

8.12.1. aizliegta Rīgas vēsturiskajā centrā, parkos, skvēros, aizsargājamās apbūves teritorijās un pludmalē ierīkotajās peldvietās (no jūras piekrastes līdz kāpu zonai);

8.12.2. atļauta, izvietojot tos ārpus ielu sarkanajām līnijām (izņemot 8.12.1.apakšpunktā noteiktās vietas);

8.12.3. ielu sarkanajās līnijās atļauta (izņemot 8.12.1.apakšpunktā noteiktās vietas) tikai brīvās, nekā citādi neaizņemtās un neizmantotās, privātīpašumā esošās teritorijās (laukumos), ja tirdzniecība tiek organizēta un tirdzniecības vietas saskaņotas Rīgas domes Satiksmes departamentā un Rīgas pilsētas būvvaldē kā projekts ar tirdzniecības vietu aprīkojuma piesaisti konkrētajai vietai dabā;

8.12.4. karsto uzkodu un bezalkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās jāatrodas atkritumu urnai;

8.13. Rīgas vēsturiskā centra teritorijā tirdzniecības vietu dizaina prasības:

8.13.1. nav pieļaujami zemas kvalitātes standarta risinājumi;

8.13.2. tirdzniecības aprīkojumā izmantojami latviskajās tradīcijās veidoti stilizēti dizaina risinājumi, piemēram, pūralādes, rati, salokāmi galdiņi, ažūri statīvi koka konstrukcijās (molberti);

8.13.3. izmantojami kvalitatīvi dabiskie materiāli, piemēram, koks ar atklātu koka tekstūru, klūgu pinumi, metālkalumi, lins vai to kvalitatīva imitācija.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.67)

9. Saskaņotās pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas tiek uzskaitītas Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumā.

(Rīgas domes 05.07.2011. saistošo noteikumu Nr.136 redakcijā)

10. (Svītrots ar Rīgas domes 05.07.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.136)

3. Ar pašvaldību saskaņojamie ielu tirdzniecības veidi un ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanas kārtība
3.1. Ar pašvaldību saskaņojamie ielu tirdzniecības veidi

11. Ar pašvaldību ir saskaņojami šādi ielu tirdzniecības veidi:

11.1. ielu tirdzniecība darbībai pastāvīgā ielu tirdzniecības vietā;

11.2. ielu tirdzniecības organizēšana darbībai pastāvīgās ielu tirdzniecības vietās;

11.3. ielu tirdzniecība pasākuma laikā;

11.4. ielu tirdzniecības organizēšana pasākuma laikā;

11.5. īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība;

11.6. īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšana;

11.7. ielu tirdzniecības organizēšana Ziemassvētku laikā;

11.8. ielu tirdzniecība sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

12. Ielu tirdzniecības atļauja tiek izsniegta atbilstoši ielu tirdzniecības veidam.

13. Gadījumos, kad par ielu tirdzniecību ir jāmaksā pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās, ielu tirdzniecības atļaujas tiek izsniegtas pēc minētās nodevas samaksāšanas. Ja ielu tirdzniecības atļauja nepieciešama ātrāk nekā 5 darba dienu laikā no maksājuma veikšanas datuma, jāuzrāda maksātāja bankas apstiprināts maksājuma dokuments.

14. Izsniegto ielu tirdzniecības atļauju ir tiesīgs anulēt attiecīgās atļaujas izsniedzējs atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

3.2. Kārtība, kādā saņemama ielu tirdzniecības atļauja darbībai pastāvīgā ielu tirdzniecības vietā

15. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju darbībai pastāvīgā ielu tirdzniecības vietā (1.pielikums), tirdzniecības dalībnieks attiecīgajā izpilddirekcijā iesniedz:

15.1. iesniegumu (2.pielikums);

15.2. saskaņojumu ar Rīgas pilsētas būvvaldi par tirdzniecības vietas dizaina risinājumu (jāiesniedz tikai tad, ja tirdzniecības vietas iekārtošanai tiek izmantots tirdzniecības veicēja īpašumā esošs, iznomāts vai patapināts tirdzniecības vietas aprīkojums, vai arī tirdzniecība tiek veikta no speciālām iekārtām, izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek veikta tikai no autotransporta, tirdzniecības vieta netiek speciāli iekārtota vai tirdzniecības vieta iepriekš saskaņota Rīgas pilsētas būvvaldē kā projekts ar tirdzniecības vietas aprīkojuma piesaisti konkrētajai vietai dabā). Rīgas pilsētas būvvaldē ielu tirdzniecības vietas saskaņošanai jāiesniedz projekts, kura sastāvā iekļauta vietas fotofiksācija, objekta novietne situācijas plānā M 1:500 un tirdzniecības vietas dizains (projekts vai fotofiksācija).

16. Attiecīgā izpilddirekcija:

16.1. ja tās rīcībā ir pilnīga informācija un dokumenti, 5 darba dienu laikā izsniedz 15.punktā minēto atļauju uz pagaidu laiku līdz tirdzniecības vietas pases (3.pielikums) iesniegšanai, nosakot tās derīguma termiņu ne ilgāku kā 10 dienas, pievienojot tai saskaņotās izvietojuma shēmas apstiprinātu kopiju. Ja atļaujas saņemšanai tirdzniecības vietas pase nav nepieciešama, attiecīgā izpilddirekcija, ja tās rīcībā ir pilnīga informācija un dokumenti, 5 darba dienu laikā izsniedz 15.punktā minēto atļauju atbilstoši saskaņotajam darbības laikam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās;

16.2. pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt 15.punktā minēto atļauju.

17. Pēc tirdzniecības vietas pases iesniegšanas izpilddirekcijā 16.1.apakšpunktā minētā atļauja tiek pagarināta atbilstoši saskaņotajam darbības laikam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās.

18. Tirdzniecības vietas pases noformēšanai tirdzniecības dalībniekam pēc noteikumu 16.1.apakšpunktā noteiktās atļaujas saņemšanas un tirdzniecības vietas iekārtošanas publiskā vietā Rīgas pilsētas būvvaldē jāiesniedz iekārtotās vietas fotofiksācija 10 x 15 cm un 16.1.apakšpunktā minētās atļaujas un izvietojuma shēmas kopija.

3.3. Kārtība, kādā saņemama ielu tirdzniecības organizēšanas atļauja darbībai pastāvīgās ielu tirdzniecības vietās

19. Lai saņemtu ielu tirdzniecības organizēšanas atļauju darbībai pastāvīgās ielu tirdzniecības vietās (4.pielikums) un kļūtu par tirdzniecības organizatoru, juridiskā vai fiziskā persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību, attiecīgajā izpilddirekcijā iesniedz:

19.1. iesniegumu (5.pielikums);

19.2. saskaņojumu ar Rīgas pilsētas būvvaldi par tirdzniecības vietas dizaina risinājumu (jāiesniedz tikai tad, ja tirdzniecības vietu iekārtošanai tiek izmantots tirdzniecības veicēju īpašumā esošs, iznomāts vai patapināts tirdzniecības vietas aprīkojums, vai arī tirdzniecība tiek veikta no speciālām iekārtām, izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek veikta tikai no autotransporta, tirdzniecības vietas netiek speciāli iekārtotas vai tirdzniecības vietas saskaņotas Rīgas pilsētas būvvaldē kā projekts ar tirdzniecības vietu aprīkojuma piesaisti konkrētajai vietai dabā). Rīgas pilsētas būvvaldē ielu tirdzniecības vietu saskaņošanai jāiesniedz projekts, kura sastāvā iekļauta vietas fotofiksācija, objekta novietne situācijas plānā M 1:500 un tirdzniecības vietas dizains (projekts vai fotofiksācija).

20. Attiecīgā izpilddirekcija:

20.1. ja tās rīcībā ir pilnīga informācija un dokumenti, 5 darba dienu laikā izsniedz 19.punktā minēto atļauju uz pagaidu laiku līdz tirdzniecības vietas pases iesniegšanai, nosakot tās derīguma termiņu ne ilgāku kā 10 dienas, pievienojot tai saskaņotās izvietojuma shēmas apstiprinātu kopiju. Ja atļaujas saņemšanai tirdzniecības vietas pase nav nepieciešama, attiecīgā izpilddirekcija, ja tās rīcībā ir pilnīga informācija un dokumenti, 5 darba dienu laikā izsniedz 19.punktā minēto atļauju atbilstoši saskaņotajam darbības laikam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās;

20.2. pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt 19.punktā minēto atļauju.

21. Pēc tirdzniecības vietas pases iesniegšanas izpilddirekcijā 20.1.apakšpunktā minētā atļauja tiek pagarināta atbilstoši saskaņotajam darbības laikam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās.

22. Tirdzniecības vietas pases noformēšanai tirdzniecības organizatoram pēc noteikumu 20.1.apakšpunktā noteiktās atļaujas saņemšanas un tirdzniecības vietas iekārtošanas publiskajā vietā jāiesniedz Rīgas pilsētas būvvaldē iekārtotās vietas fotofiksācija 10 x 15 cm un 20.1.apakšpunktā minētās atļaujas un izvietojuma shēmas kopija.

3.4. Kārtība, kādā saņemama atļauja ielu tirdzniecībai pasākuma laikā vai atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā

23. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā (6.pielikums) vai atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā (7.pielikums), tirdzniecības dalībnieks Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniedz attiecīgu iesniegumu (8. un 9.pielikums).

24. Rīgas pilsētas izpilddirektors, ja tā rīcībā ir pilnīga informācija un dokumenti, izsniedz atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā vai ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā vai ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā.

25. Ja atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām publiska pasākuma rīkošanai jāsaņem Rīgas pilsētas izpilddirektora atļauja vai saskaņojums, atļauja ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā ir derīga, ja izsniegta atļauja vai saskaņojums publiska pasākuma rīkošanai.

3.5. Kārtība, kādā saņemama atļauja īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai atļauja īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai

26. Atļauja īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai (10.pielikums) vai atļauja īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai (11.pielikums) tiek izsniegta, ja tirdzniecības norise vienā vietā vai adresē paredzēta ne ilgāk kā 3 dienas, tirdzniecībai kalendārajā gadā nepārsniedzot 36 dienas.

27. Lai saņemtu šo noteikumu 26.punktā minētās atļaujas, tirdzniecības dalībnieks Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniedz attiecīgu iesniegumu (12. un 13.pielikums).

28. Attiecīgā izpilddirekcija, ja tā rīcībā ir pilnīga informācija un dokumenti, 5 darba dienu laikā izsniedz atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai.

(Grozīts ar Rīgas domes 05.07.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.136)

3.6. Kārtība, kādā saņemama atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā

29. Atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā (14.pielikums) tiek izsniegta, ja tirdzniecība tiek veikta Ziemassvētku laikā (ne ātrāk kā no 15.novembra, ne vēlāk kā līdz 15.janvārim) un nepārsniedz 45 dienas vienā vietā.

30. Lai saņemtu šo noteikumu 29.punktā minēto atļauju, tirdzniecības dalībnieks Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniedz iesniegumu (15.pielikums).

31. Attiecīgā izpilddirekcija, ja tā rīcībā ir pilnīga informācija un dokumenti, 5 darba dienu laikā izsniedz atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā.

(Grozīts ar Rīgas domes 05.07.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.136)

4. Kārtība, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana un saņemama ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai

32. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā ir saskaņojama, ja tās darbība tiek veikta publiskās vietās un nav attiecināma uz citiem ielu tirdzniecības veidiem, kā arī teritorijām, kurām piešķirts tirgus statuss.

33. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana publiskās vietās ir veicama atbilstoši gadalaikam pavasara/vasaras sezonā (no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim) vai rudens/ziemas sezonā (no 1.novembra līdz nākamā gada 31.martam).

34. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai uz pašvaldībai piederošas vai piekrītošas zemes, tostarp jūras piekrastē, bez piesaistes pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas rekomendēto tirdzniecības vietu sarakstu tiek rīkots konkurss par tiesībām iekārtot ielu tirdzniecības vietu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai. Konkursa vērtēšanas komisija tiek apstiprināta ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu. Konkursa uzvarētājs iegūst tiesības uz 3 gadiem, ievērojot šo noteikumu nosacījumus un noslēdzot ar attiecīgās izpilddirekcijas izpilddirektoru vienošanos par konkursā apstiprināto nosacījumu izpildi, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus un saņemt ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

35. Piesaiste pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai pastāv gadījumā, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs pastāvīgajā vietā un publiskajā vietā ir viena un tā pati persona, kā arī pastāvīgo vietu un publiskā vietā plānoto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu nešķir zemesgabals vai teritorija, kas atrodas ielas sarkano līniju robežās.

36. Lai saskaņotu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu publiskā vietā un saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai (16.pielikums), tirdzniecības dalībniekam Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā jāiesniedz:

36.1. iesniegums (17.pielikums);

36.2. saskaņojums ar Rīgas pilsētas būvvaldi tirdzniecības vietas pases noformēšanai, kas ir spēkā 20 dienas no izsniegtās ielu tirdzniecības atļaujas spēkā stāšanās datuma. Rīgas pilsētas būvvaldē pirmsprojekta stadijā jāiesniedz projekts divos eksemplāros, kura sastāvā iekļauta:

36.2.1. vietas fotofiksācija;

36.2.2. objekta novietne situācijas plānā vai zemes robežu plānā M 1:250 vai 1:500 (A4 formātā);

36.2.3. vietas iekārtojums, mēbeļu (atsevišķos gadījumos arī grīdas) izvietojums shēmā M 1:100;

36.2.4. detaļu dizains (mēbeles, saulessargi/lietussargi, norobežojošie elementi, apgaismojums, puķu kastes un citi elementi);

36.2.5. mākslīgās grīdas seguma un nojumju izbūves gadījumos 49.3.3.1.apakšpunkta ievērošanai plānā jānorāda, kā tiek nodrošināta brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām vai uztvērējakām;

36.3. sabiedriskās ēdināšanas vietas izvietojuma shēma M 1:100 saskaņošanai ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās;

36.4. gadījumos, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta publiskā vietā piesaistīta pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai, jāiesniedz īpašuma tiesību vai lietošanas tiesību apliecinošs dokuments par pastāvīgo sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu.

(Grozīts ar Rīgas domes 07.06.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.128; Rīgas domes 05.07.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.136)

37. Saskaņojot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu publiskā vietā:

37.1. Rīgas pilsētas būvvalde un šo noteikumu 36.3.apakšpunktā minētajā gadījumā Rīgas domes Satiksmes departaments nosaka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas izvietojumu, aizņemamās teritorijas platību un konstrukciju izmērus;

37.2. Rīgas pilsētas būvvalde nosaka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas vizuālo risinājumu;

37.3. attiecīgā izpilddirekcija nosaka darbības periodu, darba laiku un skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanu.

38. Attiecīgā izpilddirekcija, ja tās rīcībā ir pilnīga informācija un dokumenti, 5 darba dienu laikā izsniedz 36.punktā minēto atļauju uz pagaidu laiku, nosakot tās derīguma termiņu 20 dienas un pievienojot tai saskaņotās izvietojuma shēmas apstiprinātu kopiju, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt 36.punktā minēto atļauju.

39. Pēc tirdzniecības vietas pases iesniegšanas izpilddirekcijā 38.punktā minētā atļauja tiek pagarināta atbilstoši saskaņotajam darbības laikam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās.

40. Tirdzniecības vietas pases noformēšanai tirdzniecības dalībniekam pēc noteikumu 38.punktā minētās atļaujas saņemšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas iekārtošanas publiskā vietā jāiesniedz Rīgas pilsētas būvvaldē iekārtotās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas fotofiksācija 10 x 15 cm un 38.punktā minētās atļaujas un izvietojuma shēmas kopija. Tirdzniecības vietas pase tiek izsniegta uz konkrētu sezonas laiku. Tirdzniecības vietas pase nākamajā gadā (atbilstoši sezonai) var tikt izsniegta, pamatojoties uz iepriekšējā gadā Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotu projektu.

41. Ja ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tiek izsniegta tirdzniecībai pie pastāvīgās tirdzniecības vietas, kas atrodas dzīvojamā mājā, tās darbalaiks nedrīkst būt ilgāks par plkst. 22.00, izņemot Vecrīgas teritoriju.

42. Gadījumos, kad tirdzniecības vietā konstatēti vairākkārtēji pārkāpumi par apkārtējo iedzīvotāju miera traucēšanu, izpilddirekcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par darbalaika ierobežošanu vai skaņu pastiprinošu iekārtu lietošanas ierobežošanu vai aizliegšanu attiecīgajā tirdzniecības vietā.

43. Šo noteikumu 36.2., 36.3. un 36.4.apakšpunktā minētie dokumenti nākamajā attiecīgajā sezonā jāiesniedz atkārtoti:

43.1. ja ir mainījusies faktiskā situācija vai beidzies to derīguma termiņš;

43.2. ir beidzies un netiek pagarināts tirdzniecības vietas pases derīguma termiņš.

44. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ārpus Rīgas vēsturiskā centra ar piesaisti pastāvīgajām sabiedriskās ēdināšanas vietām jāatbilst šādiem kritērijiem:

44.1. jāparedz konkrētās pilsētvides zonas raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums; nav pieļaujama ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas funkciju nodrošināšanu nesaistītu, vides mērogam neatbilstošu reklāmu un vides dizaina objektu izvietošana;

44.2. darbības vietā atļauts izvietot tikai apmeklētājiem paredzētos galdiņus ar sēdvietām un nelielu apkalpojošā personāla leti servēšanas priekšmetu izvietošanai;

44.3. teritorijas norobežojums ar dekoratīviem elementiem vai stikla barjerām atļauts tikai līdz maksimālajam augstumam 1,20 m;

44.4. mākslīgās grīdas izvietošana pieļaujama tikai teritorijās bez cietā seguma, uz nekvalitatīva seguma un uz seguma ar līmeņa starpību, ņemot vērā, ka ietves šķērsprofila slīpums ūdens notecei līdz 5% nav uzskatāms par līmeņa starpību;

44.5. aizliegta jebkādu vitrīnu, grilu, saldējamo iekārtu, brīvi stāvošu ledusskapju, interjera (iekštelpu) standarta mēbeļu vai iekārtu izvietošana;

44.6. aizliegti zemas kvalitātes standarta risinājumi, mēbelēm jāatbilst laba dizaina paraugam, visiem elementiem jābūt stilistiski vienotiem;

44.7. aizliegti šādi telpiski risinājumi: slēgtas apkalpojošā personāla telpas, noliktavas, slēgtas teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām, necaurskatāmi nožogojumi; jāveido maksimāli caurskatāms risinājums, neradot slēgtas telpas iespaidu;

44.8. aizliegta ar realizējamo produkciju nesaistītas reklāmas izvietošana;

44.9. aizliegta pārvietojamo tualešu uzstādīšana;

44.10. nedrīkst tikt bojāta zaļā zona un apstādījumi.

(Grozīts ar Rīgas domes 07.06.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.128)

45. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai Rīgas vēsturiskajā centrā ar piesaisti pastāvīgām sabiedriskās ēdināšanas vietām jāatbilst 44.punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:

45.1. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā kopējā tēla uztveres iespēju;

45.2. virs apmeklētājiem paredzētajiem galdiņiem atļauts izvietot brīvi stāvošus saulessargus/lietussargus, markīzes vai pie fasādes stiprinātas markīzes;

45.3. mākslīgās grīdas izvietošana pieļaujama tikai teritorijās bez cietā seguma, uz nekvalitatīva seguma un uz seguma ar līmeņa starpību, ņemot vērā, ka ietves šķērsprofila slīpums ūdens notecei līdz 5% nav uzskatāms par līmeņa starpību.

(Grozīts ar Rīgas domes 07.06.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.128)

46. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ārpus Rīgas vēsturiskā centra bez piesaistes pastāvīgām sabiedriskās ēdināšanas vietām jāatbilst šādiem kritērijiem:

46.1. jāparedz konkrētās pilsētvides zonas raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums; nav pieļaujama ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas funkciju nodrošināšanu nesaistītu, vides mērogam neatbilstošu reklāmu un vides dizaina objektu izvietošana;

46.2. aizliegti zemas kvalitātes standarta risinājumi, mēbelēm jāatbilst laba dizaina paraugam, visiem elementiem jābūt stilistiski vienotiem;

46.3. aizliegti šādi telpiski risinājumi: slēgtas teltis vai tipveida nojumes ar nolaižamām sienām (izņemot pludmales teritorijas), necaurskatāmi nožogojumi; jāveido maksimāli caurskatāms risinājums, neradot slēgtas telpas iespaidu;

46.3.1 sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai bez piesaistes pastāvīgām sabiedriskās ēdināšanas vietām naktīs – ārpus darba laika pieļaujams nolaižamo sienu, slēģu, žalūziju pielietojums;

46.4. aizliegta ar realizējamo produkciju nesaistītas reklāmas izvietošana;

46.5. jānodrošina sabiedriskā tualete, paredzot vienu vienību uz 60 apmeklētāju sēdvietām, slēdzot līgumu ar blakus esošu iestādi (ne tālāk par 50 m no darbības vietas) par tās sabiedrisko tualešu izmantošanu vai uzstādot pārvietojamo sabiedrisko tualeti; uzstādot pārvietojamo sabiedrisko tualeti, tā jānoformē atbilstoši vides estētiskajām prasībām, integrējot to kopējā dizaina risinājumā;

46.6. pieslēgšanās pie esošajiem komunikāciju tīkliem saskaņojama ar attiecīgo inženierkomunikāciju tīkla pārvaldītāju;

46.7. trauku mazgāšana pieļaujama tikai tad, ja darbības vieta pieslēgta pilsētas kanalizācijas tīklam;

46.8. nedrīkst tikt bojāta zaļā zona un apstādījumi.

(Grozīts ar Rīgas domes 07.06.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.128)

47. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai Rīgas vēsturiskajā centrā bez piesaistes pastāvīgām sabiedriskās ēdināšanas vietām jāatbilst 46.punktā minētajiem kritērijiem, izņemot 46.3.apakšpunktā minēto, un šādiem papildu kritērijiem:

47.1. tiešā arhitektūras pieminekļu tuvumā aizliegts veidot konstrukcijas ar monolītiem jumtiem, tie nedrīkst traucēt pieminekļa kopējā tēla uztveres iespēju;

47.2. virs apmeklētājiem paredzētajiem galdiņiem atļauts izvietot tikai brīvi stāvošus saulessargus/lietussargus, nojumju izvietošana pieļaujama tikai virs ēdienu servēšanai paredzētās letes/bāra;

47.3. aizliegti šādi telpiski risinājumi: slēgtas apkalpojošā personāla telpas, noliktavas, teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām, necaurskatāmi nožogojumi; jāveido maksimāli caurskatāms risinājums, neradot slēgtas telpas iespaidu;

47.4. teritorijas norobežojums ar dekoratīviem elementiem vai stikla barjerām atļauts tikai līdz maksimālajam augstumam 1,20 m;

47.5. grīdas segums atļauts tikai saimniecības zonā;

47.6. bāra lete nedrīkst būt augstāka par 1,20 m;

47.7. sagatavošanas un servēšanas iekārtas, tostarp vitrīnas un trauku mazgāšanas, saldējamās u.c. iekārtas, nedrīkst pārsniegt bāra letes līmeni.

48. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana publiskās vietās rudens/ziemas sezonā aizliegta:

48.1. ielu sarkanajās līnijās;

48.2. ja darbība tiek plānota jūras piekrastē un publiskajos ūdeņos vai uz pašvaldībai piederošas vai piekrītošas zemes bez piesaistes pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas vietai;

48.3. Līvu laukumā bez piesaistes pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas vietai.

49. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām publiskās vietās, kas tiek iekārtotas ielu sarkanajās līnijās:

49.1. uz trotuāra jāparedz ne mazāk kā 1,50 m brīva, nekādā veidā neaizņemta teritorija, izņemot Vecrīgas teritoriju;

49.2. Vecrīgas teritorijā jānodrošina, lai:

49.2.1. ielās ar vienvirziena satiksmi teritorijas atlikušais platums kopā ar braucamo daļu būtu ne mazāks kā 3,5 m, no kura ne mazāk kā 3 m jābūt braucamajai daļai;

49.2.2. ielās ar divvirzienu satiksmi, lai transportlīdzekļi varētu samainīties, attālums/brauktuves garums starp divām publiskās vietās iekārtotām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām (vienā vai pretējās ielas pusēs) ir ne mazāks kā 10 m, kā arī vienas vai vairāku tirdzniecības vietu (blakus izvietoto tirdzniecības vietu) kopgarums nepārsniedz 15 m, nodrošinot pretimbraucošo transportlīdzekļu redzamību;

49.2.3. pie krustojuma izvietotās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas nepasliktinātu krustojuma pārredzamību un transportlīdzekļu braukšanu krustojumos;

49.2.4. ievērojot 49.2.1., 49.2.2. un 49.2.3.apakšpunktā minētos nosacījumus, nepieciešamības gadījumā jāuzstāda attiecīga ceļa zīme, aizliedzot transportlīdzekļu stāvēšanu pretī tirdzniecības vietai;

49.3. visā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā:

49.3.1. iekārtojot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu publiskās vietās – ielās ar gājēju satiksmi, brīvas ielas teritorijas platumam starp divām pretējās ielas pusēs izvietotām tirdzniecības vietām ir jābūt ne mazākam kā 3,5 m;

49.3.2. iekārtojot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas publiskās vietās, nedrīkst būt aizsegti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;

49.3.3. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas, kuru konstrukciju pamatnē ir grīda:

49.3.3.1. jābūt izbūvētai brīvai piekļuvei inženierkomunikāciju akām vai uztvērējakām (gūlijām), kas saskaņots ar attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieku;

49.3.3.2. jānodrošina iespēja cilvēkiem ratiņkrēslos izmantot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietu; izvietojot pandusu, grīdas savienojumam ar ietvi jāievēro augstuma un garuma attiecība 1:20, tā risinājumu paredzot grīdas konstrukcijā;

49.3.3.3. jānodrošina brīva piekļuve sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai publiskā vietā;

49.3.3.4. nedrīkst būt traucēta gājēju plūsma un satiksme.

(Grozīts ar Rīgas domes 07.06.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.128)

5. Tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumi kārtības nodrošināšanai

50. Tirdzniecības dalībnieks ir atbildīgs:

50.1. par tirdzniecības noteikumu ievērošanu konkrētajā tirdzniecības vietā;

50.2. par atļaujā norādīto nosacījumu ievērošanu;

50.3. par saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma, platības un augstuma ievērošanu;

50.4. par šajos noteikumos noteikto attālumu, brīvo neaizņemamo teritoriju un piekļuves nodrošināšanu;

50.5. par saskaņotās tirdzniecības vietas vizuālā risinājuma ievērošanu;

50.6. par tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietā un 1,5 m rādiusā ap tirdzniecības vietu un šajos noteikumos noteiktajos gadījumos atkritumu urnu izvietošanu;

50.7. par tirdzniecības vietas iekārtojuma atbilstību tirdzniecības vietas pasei tikai gadījumos, ja tirdzniecības vietas iekārtošanai tiek izmantots tirdzniecības dalībnieka īpašumā esošs, iznomāts vai patapināts tirdzniecības vietas aprīkojums vai arī tirdzniecība tiek veikta no speciālām iekārtām, izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek veikta no autotransporta;

50.8. par speciālo iekārtu un objektu, kas tiek izmantoti tirdzniecības veikšanai, atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām;

50.9. par speciālo iekārtu un objektu, kas tiek izmantoti tirdzniecības veikšanai, uzturēšanu kārtībā, tīrībā un bez bojājumiem, kā arī iekārtu un objektu, kas zaudējuši savu funkcionālo nozīmi, novākšanu;

50.10. par ielu tirdzniecības vietu, tostarp saulessargu, demontāžu darba dienas beigās, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota Rīgas pilsētas būvvaldē kā projekts ar tirdzniecības vietas aprīkojuma piesaisti konkrētajai vietai dabā;

50.11. tirdzniecības laikā tirdzniecības vieta jāuztur kārtībā un pēc darba beigšanas tai jābūt sakoptai.

51. Tirdzniecības organizators ir atbildīgs:

51.1. par saskaņoto tirdzniecības vietu skaita un platības patvaļīgu palielināšanu;

51.2. par saskaņoto tirdzniecības vietu izvietojuma, platības un augstuma ievērošanu;

51.3. par šajos noteikumos noteikto attālumu, brīvo neaizņemamo teritoriju un piekļuves nodrošināšanu;

51.4. par saskaņotā tirdzniecības vietu vizuālā risinājuma nodrošināšanu;

51.5. par tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietās un šajos noteikumos noteiktajos gadījumos atkritumu urnu izvietošanu;

51.6. par tirdzniecības vietu iekārtojuma atbilstību tirdzniecības vietas pasei tikai gadījumos, ja tirdzniecības vietas iekārtošanai tiek izmantots tirdzniecības organizatora īpašumā esošs, iznomāts vai patapināts tirdzniecības vietas aprīkojums vai arī tirdzniecība tiek veikta no speciālām iekārtām, izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek veikta no autotransporta;

51.7. par tirdzniecības vietu uzturēšanu kārtībā tirdzniecības laikā un to sakopšanu pēc darba beigšanas.

52. Tirdzniecības vietā atrasties ar preci un veikt tirdzniecību var tikai tirdzniecības atļaujā norādītā persona, norādītā fiziskā persona, kas nav reģistrējusi saimniecisko darbību, vai šīs personas pilnvarots ģimenes loceklis, uzrādot notariāli apstiprinātu pilnvaru, vai persona, kas ar norādīto juridisko personu ir juridiski noformējusi darba tiesiskās attiecības un ir attiecīgi pilnvarota.

53. Tirdzniecības dalībnieks ir tiesīgs sākt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas montāžas darbus ne ātrāk kā 10 dienas pirms ielu tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma, to norādot šo noteikumu 36.punktā minētajā atļaujā. Ja montāžas darbus veic teritorijā, kas atrodas sarkano līniju robežās, tirdzniecības veicējam Rīgas domes Satiksmes departamentā jāsaņem atļauja Rīgas ielu un transporta būvju aizņemšanai.

54. Tirdzniecības dalībniekam sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas demontāžas darbi jāveic ne vēlāk kā 10 dienas pēc tirdzniecības atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās; ja tirdzniecības vieta izvietota ielas sarkanajās līnijās, tās demontāžas uzsākšanai Rīgas domes Satiksmes departamentā jāsaņem atļauja Rīgas ielu un transporta būvju aizņemšanai.

55. Tirdzniecības organizatoram un tirdzniecības dalībniekam aizliegts:

55.1. bojāt pilsētvides un apstādījumu elementus;

55.2. traucēt tuvumā esošo kultūras iestāžu, vispārizglītojošo mācību iestāžu un bērnudārzu darbu, kā arī apgrūtināt bērnu rotaļlaukumu izmantošanu;

55.3. pārdot dzērienus stikla iepakojumā tirdzniecībai pasākumu laikā;

55.4. aizsegt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;

55.5. Rīgas vēsturiskajā centrā tirdzniecībai piešķirtā tirdzniecības vieta jāatbrīvo darba dienas beigās, izņemot gadījumus, kad tirdzniecības vieta saskaņota Rīgas pilsētas būvvaldē kā projekts ar tirdzniecības vietas aprīkojuma piesaisti konkrētajai vietai dabā;

55.6. bez pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieka vai tā pārstāvja iepriekšējas piekrišanas aizsegt pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu un reklāmas stendu;

55.7. traucēt piekļuvi ieejai/izejai ēkā, tostarp evakuācijas izejai;

55.8. izvietot ar realizējamo produkciju nesaistītu reklāmu;

55.9. aizsegt stacionāru reklāmas objektu;

55.10. neatļautās vietās izvietot slēgtas teltis, noliktavas, nojumes ar nolaižamām sienām vai cita veida norobežojošas konstrukcijas.

56. Ielu tirdzniecības vietā jābūt tirdzniecības atļaujai un šajos noteikumos noteiktajos gadījumos – tirdzniecības vietas pasei.

57. Tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram pēc attiecīgās izpilddirekcijas izpilddirektora vai viņa pakļautībā esošo pilnvaroto amatpersonu, kā arī pēc kontrolējošo iestāžu amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda:

57.1. personu apliecinošs dokuments;

57.2. tirdzniecības atļauja;

57.3. tirdzniecības vietas pase vai Rīgas pilsētas būvvaldes izsniegtais saskaņojums tirdzniecības vietas dizaina risinājumam;

57.4. tirdzniecības preču izcelsmi apliecinoši dokumenti, izņemot gadījumus, ja tiek tirgotas savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un savvaļas ziedi, pašu iegūti svaigi zvejas produkti un medījumu gaļa nelielos apjomos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par primāro produktu apriti nelielos apjomos, kā arī lietotas personiskās mantas.

(Grozīts ar Rīgas domes 05.07.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.136)

6. Tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas

58. Tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas tiek noteiktas atbilstoši ielu tirdzniecības veidam un vietām.

59. Ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai atļauts tirgot tikai pārtikas preces, kas domātas patērēšanai tirdzniecības vietā.

60. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietās maksimāli pieļaujamais realizējamo preču grupu uzskaitījums:

60.1. Vecrīgas teritorijā, kuru ierobežo 11.novembra krastmala–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Aspazijas bulvāris–13.janvāra iela:

60.1.1. saldējums;

60.1.2. ziedi;

60.1.3. karstās uzkodas un bezalkoholiskie dzērieni;

60.1.4. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

60.1.5. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;

60.1.6. Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari;

60.2. Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot Vecrīgas teritoriju:

60.2.1. saldējums;

60.2.2. ziedi;

60.2.3. karstās uzkodas un bezalkoholiskie dzērieni;

60.2.4. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

60.2.5. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;

60.2.6. Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari;

60.2.7. fiziskām personām, zemnieku saimniecībām un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” 7.1, 7.2. un 7.4.apakšpunktā minētās preces, izņemot medījamos dzīvniekus, ja to tirdzniecība tiek veikta ārpus ielu sarkanajām līnijām;

60.3. pārējā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā:

60.3.1. saldējums;

60.3.2. ziedi;

60.3.3. karstās uzkodas un bezalkoholiskie dzērieni;

60.3.4. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

60.3.5. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;

60.3.6. Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari;

60.3.7. fiziskām personām, zemnieku saimniecībām un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” 7.1, 7.2., 7.3. un 7.4.apakšpunktā minētās preces, izņemot medījamos dzīvniekus;

60.3.8. augļi, dārzeņi, ogas;

60.4. kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” teritorijā un pašvaldības apsaimniekojamās pludmales teritorijās – sporta un atpūtas inventāra preces.

61. Attiecīgā izpilddirekcija, saskaņojot jaunas pastāvīgās tirdzniecības vietas tirdzniecības sortimentu, var ierobežot šo noteikumu 60.punktā minētās preču grupas.

62. Ielu tirdzniecībai pasākuma laikā, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai un ielu tirdzniecībai Ziemassvētku laikā tirdzniecībā realizējamās preču grupas netiek ierobežotas.

7. Nosacījumi pašvaldības izsniegtās ielu tirdzniecības atļaujas darbības apturēšanai uz laiku

63. Rīgas pilsētas izpilddirektors, izpilddirekcija vai Rīgas domes Satiksmes departaments atbilstoši savai kompetencei var pieprasīt, lai tirdzniecības veicējs pārtrauc darbību un atbrīvo konkrēto darbības vietu uz laiku, par to informējot ielu tirdzniecības atļaujas izsniedzēju, šādos gadījumos:

63.1. sakarā ar pilsētā veicamajiem neatliekamajiem remontdarbiem (ūdensvada remonts, ēkas fasādes remonts, ietves un ielas seguma remonts u.c.);

63.2. sakarā ar paredzētajiem publiskiem pasākumiem, kurus akceptējis Rīgas pilsētas izpilddirektors;

63.3. ja tas nepieciešams pilsētas projektu realizācijai;

63.4. ja tas rada draudus apmeklētāju drošībai.

8. Administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu un noteikumu izpildes kontrole

64. Par tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

65. Par šo noteikumu pārkāpumiem, kas nav paredzēti 64.punktā, var uzlikt šādu administratīvo sodu:

65.1. par 50., 51. vai 54.punkta prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 35 līdz 75 euro, bet juridiskajām personām – no 145 līdz 360 euro;

65.2. par 50., 51. vai 54.punkta prasību neievērošanu, ja tas ir izdarīts atkārtoti gada laikā, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 75 līdz 145 euro, bet juridiskajām personām – no 360 līdz 715 euro;

65.3. par 53., 55. vai 63.punkta prasību neievērošanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 75 euro, bet juridiskajām personām – līdz 715 euro;

65.4. par 52.punkta prasību neievērošanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 350 euro, bet juridiskajām personām – līdz 1400 euro;

65.5. par 56. un 57.punkta prasību neievērošanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 75 līdz 145 euro, bet juridiskajām personām – no 360 līdz 715 euro;

65.6. par 56.punkta prasību neievērošanu, ja tas ir izdarīts atkārtoti gada laikā, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 145 līdz 350 euro, bet juridiskajām personām – no 715 līdz 1400 euro.

(Rīgas domes 17.12.2013. saistošo noteikumu Nr.84 redakcijā)

66. Šo noteikumu izpildi kontrolē Rīgas pašvaldības policija saskaņā ar likumu “Par policiju”, Rīgas domes Administratīvā inspekcija un Rīgas pašvaldības institūciju amatpersonas atbilstoši savai kompetencei, ja tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus viņām noteiktas ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.67)

67. Iestādes, kas ir tiesīgas pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā par šo noteikumu prasību neievērošanu, 3 darba dienu laikā informē Rīgas pilsētas izpilddirektoru par pieņemto lēmumu par administratīvā soda piemērošanu.

(Grozīts ar Rīgas domes 05.07.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.136; Rīgas domes 12.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.67)

68. (Svītrots ar Rīgas domes 12.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.67)

9. Administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

69. Izpilddirekcijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt pie Rīgas pilsētas izpilddirektora, bet Rīgas pilsētas izpilddirektora pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

70. Rīgas pilsētas izpilddirektora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

70.1 Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem attiecīgās izpilddirekcijas izpilddirektors. Izpilddirekcijas izpilddirektora pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt Rīgas domes Administratīvajā komisijā.

(Rīgas domes 12.11.2013. saistošo noteikumu Nr.67 redakcijā)

71. (Svītrots ar Rīgas domes 12.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.67)

10. Noslēguma jautājumi

72. Noteikumi publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.

73. Noteikumu 8.13.1. un 8.13.2.apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

74. Ielu tirdzniecības vietas, kas pašvaldībā ir saskaņotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās datumam, ir uzskatāmas par saskaņotām, veicot korekcijas tirdzniecības sortimentā atbilstoši šajos noteikumos maksimāli pieļaujamajam realizējamo preču grupu uzskaitījumam. Izmaiņas ielu tirdzniecības vietu skaitā, sortimentā vai dizaina risinājumā jāsaskaņo šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

75. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu, kuras vizuālais risinājums 2010.gada sezonā saskaņots Rīgas pilsētas būvvaldē, bet neatbilst šo noteikumu 44., 45., 46., 47.punktā noteiktajām prasībām, taču nav pretrunā ar citām šajos noteikumos noteiktajām prasībām, noformējot jaunu tirdzniecības vietas pasi, atļauts iekārtot atbilstoši sezonai bez dizaina maiņas līdz 2013.gada 31.oktobrim. Noformējot jaunu tirdzniecības pasi, jāuzrāda saskaņotais projekts vai iepriekšējās sezonas tirdzniecības vietas pase.

(Rīgas domes 07.06.2011. saistošo noteikumu Nr.128 redakcijā)

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
1.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108

(Pielikums Rīgas domes 05.07.2011. saistošo noteikumu Nr.136 redakcijā)

2.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
3.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
4.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108

(Pielikums Rīgas domes 05.07.2011. saistošo noteikumu Nr.136 redakcijā)

5.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
6.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
7.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
8.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
9.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
10.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108

(Pielikums Rīgas domes 05.07.2011. saistošo noteikumu Nr.136 redakcijā)

11.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108

(Pielikums Rīgas domes 05.07.2011. saistošo noteikumu Nr.136 redakcijā)

12.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108

(Pielikums Rīgas domes 05.07.2011. saistošo noteikumu Nr.136 redakcijā)

13.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108

(Pielikums Rīgas domes 05.07.2011. saistošo noteikumu Nr.136 redakcijā)

14.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108

(Pielikums Rīgas domes 05.07.2011. saistošo noteikumu Nr.136 redakcijā)

15.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108

(Pielikums Rīgas domes 05.07.2011. saistošo noteikumu Nr.136 redakcijā)

16.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108

(Pielikums Rīgas domes 05.07.2011. saistošo noteikumu Nr.136 redakcijā)

17.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.108

(Pielikums Rīgas domes 05.07.2011. saistošo noteikumu Nr.136 redakcijā)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 108Pieņemts: 18.01.2011.Stājas spēkā: 10.02.2011.Zaudē spēku: 23.04.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 22, 09.02.2011.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
225524
{"selected":{"value":"02.01.2014","content":"<font class='s-1'>02.01.2014.-22.04.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"02.01.2014","iso_value":"2014\/01\/02","content":"<font class='s-1'>02.01.2014.-22.04.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-01.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.07.2011","iso_value":"2011\/07\/16","content":"<font class='s-1'>16.07.2011.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.07.2011","iso_value":"2011\/07\/07","content":"<font class='s-1'>07.07.2011.-15.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.02.2011","iso_value":"2011\/02\/10","content":"<font class='s-1'>10.02.2011.-06.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
02.01.2014
424
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva