Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/4-21 Rīgā 2011.gada 5.janvārī Par līgumu stāšanos spēkāĀrlietu ministrija informē, ka: 1) 2011.gada 19.janvārī stāsies spēkā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (parakstīts Rīgā 2007.gada 18.decembrī, ratificēts Saeimā 2008.gada 2.oktobrī, publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr.164 (3948) 2008.gada 22.oktobrī); 2) 2010.gada 15.decembrī stājās spēkā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ukrainas Aizsardzības ministrijas līgums par sadarbību aizsardzības jomā (parakstīts Rīgā 2010.gada 15.decembrī, apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra noteikumiem Nr.1109). Līdz ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ukrainas Aizsardzības ministrijas līguma par sadarbību aizsardzības jomā spēkā stāšanos spēku zaudē 1994.gada 12.jūlijā Kijevā parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ukrainas Aizsardzības ministrijas vienošanās par sadarbību militārajā jomā. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule
LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS UN UKRAINAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS LĪGUMS PAR SADARBĪBU AIZSARDZĪBAS JOMĀLatvijas Republikas Aizsardzības ministrija un Ukrainas Aizsardzības ministrija, turpmāk tekstā "Puses", pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumiem un principiem, ņemot vērā 1951.gada 19.jūnijā Londonā parakstītā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līguma par to bruņoto spēku statusu (NATO SOFA) nosacījumus, paturot prātā 1995.gada 19.jūnijā Briselē parakstīto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības mieram", līgumu par to bruņoto spēku statusu un šā līguma protokolu (NATO/PfP SOFA), atzīstot savstarpējo ieinteresētību uzturēt un attīstīt sadarbību aizsardzības jomā, vēlēdamās stiprināt un attīstīt divpusējās attiecības un savstarpējo uzticību sadarbojoties pušu un to valstu bruņoto spēku starpā, ir panākušas šādu vienošanos. 1.pants 1.1. Šis Līgums nosaka sadarbības ietvarus Pušu starpā attiecībā uz aizsardzības un militārajiem jautājumiem savstarpēju interešu jomās. 1.2. Šis Līgums neietekmē katras Puses saistības, kas izriet no citiem pastāvošajiem divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem. 2.pants 2.1. Sadarbība tiek īstenota šādās jomās: a) aizsardzības politika, plānošana un drošības militārie aspekti; b) militārā izglītība un apmācība; c) militāro spēju attīstība; d) apgāde un iepirkumi; e) humanitārās, miera uzturēšanas un krīzes vadības operācijas; f) citas abu Pušu interešu jomas savas kompetences ietvaros. 2.2. Sadarbības veidi var būt šādi: a) oficiālas vizītes; b) konsultācijas, tikšanās un semināri; c) militārās apmācības un vingrinājumi; d) citi pasākumi pēc Pušu abpusējas vienošanās. 2.3. Lai izpildītu šī Līguma nosacījumus un īstenotu sadarbību šajā pantā minētajās jomās, Puses var slēgt ar šo Līguma saskaņotas specifiskas tehniskās vienošanās vai protokolus. 3.pants Puses vienojas par kopīgiem pasākumiem nākamajam gadam un, ja nepieciešams, līdz kārtējā gada oktobrim var sagatavot detalizētu sadarbības plānu. 4.pants 4.1. Puses saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē klasificētās informācijas apriti, nodrošina tādu pašu aizsardzību informācijas izcelsmes Puses sniegtajai klasificētajai informācijai, kāda tiek nodrošināta savas valsts klasificētajai informācijai, kura atbilst tam pašam klasifikācijas līmenim. 4.2. Klasificētas informācijas nodošana starp Pusēm tiek īstenota saskaņā ar attiecīgajiem informācijas izcelsmes Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē šādas informācijas aizsardzību. 4.3. Visu klasificēto informāciju, ar kuru apmainās vai kuru sagatavo sakarā ar Līgumu, izmanto, pārraida, glabā, apstrādā un aizsargā saskaņā ar 2003.gada 7.novembrī Kijevā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgums par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību. 5.pants 5.1. Ja puses nav vienojušās savādāk, finanšu nosacījumi pasākumiem šī Līguma ietvaros ir šādi: a) Uzņemošā Puse sedz ceļošanas izmaksas savas valsts teritorijā, uzturēšanos un ēdienreizes; b) Uzņemošā Puse sedz neatliekamās medicīniskās palīdzības un zobārstniecības pakalpojumu izmaksas. Citu medicīnisko un zobārstniecības pakalpojumu izmaksas sedz Sūtītāja Puse; c) Sūtītāja Puse sedz ceļa izmaksas uz un no Uzņemošās Puses teritorijas, kā arī komandējuma naudu un apdrošināšanas izmaksas. 5.2. Nosacījumi, kas noteikts šī Līguma 5.1. punktā, netiek piemērots grupām, kas lielākas par desmit personām, ieskaitot pavadošo personālu (piemēram, šoferi, tulki utt.). 5.3. Citi finanšu nosacījumi tiek noteikti katrā gadījumā atsevišķi, par to Pušu starpā noslēdzot rakstisku savstarpēju vienošanos. 6.pants Kur piemērojams, delegāciju dalībniekiem statusu nosaka NATO/PfP SOFA 7.pants Jebkuras domstarpības, kas rodas sakarā ar šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu, tiek risinātas starp Pusēm konsultāciju vai pārrunu ceļā. 8.pants 8.1. Šis Līgums stājas spēkā parakstīšanas datumā. Tas ir spēkā uz nenoteiktu laiku. 8.2. Ikviena no Pusēm var izbeigt šo Līgumu, nosūtot rakstisku paziņojumu. Šādā gadījumā Līgums zaudē spēku pēc 6 (sešiem) mēnešiem no dienas, kad saņemts šāds paziņojums. 8.3. Neraugoties uz to, ka Līgums tiek izbeigts, 4.panta (Informācijas aizsardzība), 5.panta (Finanšu nosacījumi), 7.panta (Domstarpību risināšana) nosacījumi paliek spēkā līdz visi nenokārtotie jautājumi tiek atrisināti. 8.4. Līgumu var grozīt jebkurā laikā, pēc Pušu rakstiskas vienošanās, un tie stājas spēkā saskaņā ar 8.1.punktu. 8.5. Līgumam stājoties spēkā, spēku zaudē 1994.gadā 12.jūlijā Kijevā parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ukrainas Aizsardzības ministrijas vienošanās par sadarbību militārajā jomā. Parakstīts Rīgā 2010.gada 15.decembrī divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, ukraiņu un angļu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski. Interpretācijas domstarpību gadījumā tekstam angļu valodā ir noteicošais spēks.
|
For the Ministry of Defence of the Republic of Latvia Artis Pabriks Deputy Prime Minister for EU Presidency, Minister of Defence |
For the Ministry of Defence of Ukraine Konstyantyn Grychchenko Minister for Foreign Affairs of Ukraine |