Ministru kabineta noteikumi Nr.1209
Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 19.§)
Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību
Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 4.panta otro daļu un 5.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka: 1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus; 1.2. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas termiņus; 1.3. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi (turpmāk – invaliditātes ekspertīze) un nosaka darbspēju zaudējumu. 2
2. Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, Invaliditātes likuma 7.pantā minētā persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz komisijā personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu vai nosūta pa pastu iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi, kā arī šādus dokumentus: 2.1. ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u); 2.2. citus personas medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pati persona uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei; 2.3. individuālā rehabilitācijas plāna projektu personai ar prognozējamu invaliditāti, ko sagatavojis ģimenes vai ārstējošais ārsts, ja persona nosūtīta uz prognozējamas invaliditātes ekspertīzi; 2.4. individuālā rehabilitācijas plāna veidlapas daļu personai ar invaliditāti, kurā ģimenes vai ārstējošais ārsts ieraksta ieteicamos turpmākās ārstēšanas un, ja nepieciešams, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, norādot to veidus, laikposmus un saņemšanas formu, ja persona nosūtīta uz invaliditātes ekspertīzi. 3
(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510)
2.1 Šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētos dokumentus, informējot par to personu, komisijai var nosūtīt arī personas ģimenes vai ārstējošais ārsts, tai skaitā elektronisku dokumentu formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu. 4
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.510 redakcijā)
2.2 Izmantojot e-pakalpojumu, iesniegumu un dokumentus iesniedz tīmekļa vietnē www.latvija.lv. Autentifikācijai un sniegto ziņu patiesuma apstiprināšanai izmanto drošu elektronisko parakstu vai kredītiestādes elektronisko norēķinu sistēmas autentifikācijas līdzekli. 5
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.510 redakcijā)
3. Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ģimenes vai ārstējošais ārsts iesniedz citus nepieciešamos medicīniskos dokumentus. 6
4. Pirms invaliditātes ekspertīzes attiecīgā persona un tās likumiskais pārstāvis komisijā uzrāda personu apliecinošu dokumentu. 7
5. Ģimenes vai ārstējošais ārsts nosūta personu invaliditātes ekspertīzes veikšanai un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanai: 5.1. prognozējamās invaliditātes ekspertīzei: 5.1.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā; 5.1.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus ir nepārtraukti ārstējusies un to apliecina medicīniskie dokumenti; 5.2. pirmreizējai invaliditātes ekspertīzei: 5.2.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā vai pēc darbnespējas lapas pagarinājuma; 5.2.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus ir nepārtraukti ārstējusies un to apliecina medicīniskie dokumenti; 5.2.3. strādājošu vai nestrādājošu personu ar smagu, prognostiski nelabvēlīgu saslimšanu vai stabilām slimības vai traumas sekām, kuras pamatojis attiecīgās specialitātes ārsts, neatkarīgi no ārstēšanās ilguma; 5.3. atkārtotai invaliditātes ekspertīzei: 5.3.1. beidzoties invaliditātes termiņam; 5.3.2. neatkarīgi no termiņa, ja būtiski mainījies personas veselības stāvoklis. 8
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.510 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu)
6. Invaliditātes ekspertīzi un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanu komisija var veikt: 6.1. bez personas klātbūtnes, ja komisijas ārsta eksperta rīcībā ir pietiekama medicīniskā un cita veida informācija, kas nepieciešama personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanai, iepriekš par to paziņojot personai vai tās likumiskajam pārstāvim; 6.2. personas klātbūtnē: 6.2.1. komisijas darba telpās; 6.2.2. personas dzīvesvietā, ārstniecības iestādē, ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā, ja persona veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties komisijas darba telpās vai atrodas ieslodzījumā. 9
7. Ārsts eksperts izvērtē šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minēto medicīnisko dokumentāciju, veic neatkarīgu personas funkcionēšanas ierobežojuma, kā arī tā atbilstības pabalstu un pakalpojumu noteikšanas kritērijiem izvērtējumu, sastāda ekspertīzes aktu ar priekšlikumiem par prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes, vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, to cēloni un iespējamo termiņu. Pamatojoties uz minēto ekspertīzes aktu, komisijas amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu: 7.1. nosaka prognozējamu invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī tās cēloni; 7.2. nosaka invaliditāti, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu: 7.2.1. personai, kas jaunāka par 18 gadiem (turpmāk – persona līdz 18 gadu vecumam), atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem; 7.2.2. personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem; 7.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kaitējuma atlīdzību personām, kas cietušas nelaimes gadījumā darbā vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas rezultātā vai slimo ar arodslimībām, nosaka darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Ja personas funkcionēšanas ierobežojumam ir vairāki cēloņi, darbspēju zaudējums attiecībā uz katru cēloni tiek noteikts atsevišķi; 7.4. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pabalstu un sociālo pabalstu piešķiršanu nosaka medicīniskās indikācijas pakalpojumu un pabalstu saņemšanai un sniedz attiecīgus atzinumus un ieteikumus; 7.5. nenosaka invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe neatbilst attiecīgajiem kritērijiem. 10
(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510)
8. Personai ar invaliditāti komisijas amatpersona nosaka invaliditātes cēloni: 8.1. slimība – ja invaliditāte tiek noteikta saistībā ar fiziskiem vai psihiskiem veselības traucējumiem; 8.2. invaliditāte no bērnības – ja invaliditāte tiek noteikta saistībā ar fiziskiem vai psihiskiem veselības traucējumiem (pamatojoties uz bērna invalīda statusu apliecinošiem dokumentiem vai atbilstošiem medicīniskiem dokumentiem), kuru dēļ persona ir bijusi bērns invalīds, vai ir pamats uzskatīt, ka tā varēja būt atzīta par bērnu invalīdu; 8.3. nelaimes gadījums darbā – pamatojoties uz aktu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību; 8.4. arodslimība – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu; 8.5. slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā, – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu; 8.6. slimība vai sakropļojums, kas saistīti ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes izsniegto izziņu par slimību vai traumu un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegto izziņu par piedalīšanos seku novēršanā; 8.7. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus, vai slimība, kas iegūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus, – pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu; 8.8. slimība vai ievainojums, kas iegūts karadienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, pildot dienesta pienākumus, – pamatojoties uz personas rīcībā esošo kara medicīnas dokumentu oriģināliem vai atvasinājumiem, kas apliecināti normatīvajos aktos par publisko dokumentu legalizāciju noteiktajā kārtībā; 8.9. savainojums vai veselības traucējums, kas saistīti ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā – pamatojoties uz tās institūcijas izsniegtu izziņu par personas dalību starptautiskajā misijā, kura nosūtījusi attiecīgo civilo ekspertu, un ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par ievainojumu, sakropļojumu, kontūziju vai slimību; 8.10. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtu izziņu par ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju). 11
(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510)
9. Invaliditāti un darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, medicīniskās indikācijas pakalpojumu un valsts pabalstu saņemšanai nosaka uz noteiktu termiņu vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu): 9.1. personai līdz 18 gadu vecumam: 9.1.1. uz vienu, diviem vai pieciem gadiem; 9.1.2. līdz 18 gadu vecumam, ja tai ir konstatētas šo noteikumu 2.pielikuma 3.nodaļā minētās slimības; 9.2. personai no 18 gadu vecuma: 9.2.1. uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem; 9.2.2. bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja tai: 9.2.2.1. konstatēti šo noteikumu 4.pielikumā minētie anatomiskie defekti; 9.2.2.2. ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi un invaliditāte iepriekš noteikta nepārtraukti ne mazāk kā piecus gadus. 12
(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510)
10. Komisijas amatpersona, pamatojoties uz personas ar invaliditāti ekspertīzes aktu, sniedz: 10.1. atzinumus: 10.1.1. par medicīniskajām indikācijām speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem; 10.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – personai līdz 18 gadu vecumam atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 2.nodaļā minētajiem kritērijiem; 10.1.3. par īpašas kopšanas nepieciešamību – personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem kritērijiem; 10.1.4. par atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai; 10.1.5. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām; 10.2. ieteikumus: 10.2.1. profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem kritērijiem, pārkvalifikācijai vai citas profesijas apgūšanai, nosakot termiņus; 10.2.2. tehnisko palīglīdzekļu izmantošanas nepieciešamībai; 10.2.3. psihologa pakalpojumu saņemšanai personai līdz 18 gadiem, kurai invaliditāte noteikta pirmreizēji un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim; 10.2.4. sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti; 10.2.5. par citiem pasākumiem invaliditātes radīto seku mazināšanai, kuri iekļaujami rehabilitācijas plānā personai ar invaliditāti. 13
11. Lēmumu un atzinumu komisija personai vai tās likumiskajam pārstāvim paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam. 14
(Grozīts ar MK 23.04.2013. noteikumiem Nr.216)
12. Ja invaliditātes ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu: 12.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) iesniedz komisijā no ārvalsts kompetentās institūcijas saņemtu E213 veidlapu "EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums" (turpmāk – ziņojums); 12.2. komisija izvērtē ziņojumā sniegto informāciju un nosaka invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Invaliditātes termiņu nosaka atbilstoši ierakstam ziņojumā; 12.3. datus par noteikto invaliditāti komisija nosūta aģentūrai. 15
(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510)
12.1 Ja ārstu konsultatīvā komisija vai ārstējošais ārsts līdz 2003.gada 31.decembrim bērnam līdz 16 gadu vecumam nebija noteicis invaliditāti un invaliditātes ekspertīze nepieciešama, lai noteiktu bērna veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem saistībā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu ar atvieglotiem noteikumiem par personas līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti aprūpi ne mazāk kā astoņus gadus: 12.1 1. Invaliditātes likuma 7.pantā minētā persona, tās pārstāvis vai pensijas piešķiršanā ieinteresētā persona iesniedz komisijā personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu vai nosūta pa pastu iesniegumu, kā arī medicīnisko dokumentāciju par aprūpējamā bērna veselības stāvokli, ja tāda ir personas rīcībā; 12.1 2. komisija izvērtē iesniegto medicīnisko dokumentāciju un, ja nepieciešams, pieprasa no ārstniecības iestādēm papildu informāciju; 12.1 3. komisija sniedz atzinumu par personas līdz 18 gadu vecumam veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kādi normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai personas aprūpes laikā: 12.1 3.1. līdz 1979.gada 13.decembrim – atbilstoši PSRS Veselības aizsardzības ministrijas 1956.gada 1.augusta Invaliditātes grupu noteikšanas instrukcijai; 12.1 3.2. no 1979.gada 14.decembra līdz 1990.gada 16.septembrim – atbilstoši PSRS Veselības aizsardzības ministrijas 1979.gada 14.decembra pavēlei Nr.1265 "Par kārtību, kādā izsniedz medicīnisko slēdzienu par bērniem invalīdiem no bērnības līdz 16 gadu vecumam"; 12.1 3.3. no 1990.gada 17.septembra līdz 1999.gada 26.decembrim – atbilstoši Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas 1990.gada 17.septembra pavēlei Nr.214 "Par palīdzību bērniem invalīdiem"; 12.1 3.4. no 1999.gada 27.decembra līdz 2003.gada 31.decembrim – atbilstoši Labklājības ministrijas 1999.gada 27.decembra rīkojumam Nr.424 "Par medicīniskām indikācijām invaliditātes noteikšanai bērniem līdz 16 gadu vecumam". 16
(MK 23.04.2013. noteikumu Nr.216 redakcijā)
13. Līdz 2014.gada 31.decembrim komisija personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas pirmreizēju invaliditātes ekspertīzi veic vai invaliditāti nosaka tikai tad, ja fizisko vai garīgo spēju ierobežojums nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā. 17
(Grozīts ar MK 23.04.2013. noteikumiem Nr.216)
14. Noteikumi piemērojami ar 2011.gada 1.janvāri. 18
Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis
Labklājības ministre I.Jurševska
1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209
Kritēriji prognozējamas invaliditātes noteikšanai
Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji: 1. Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti. 2. Personai konstatēti slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā. 3. Ārstējošais ārsts konstatējis, ka funkcionēšanas ierobežojumi gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai, un izsniedzis individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti, kurā norādīti: 3.1. veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā; 3.2. paredzētie ārstēšanas pasākumi; 3.3. pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai; 3.4. ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi; 3.5. ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti.
Labklājības ministre I.Jurševska
2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209
Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (Pielikums grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510)
I. Kritēriji invaliditātes noteikšanai Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi | Klīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums | 1. Nervu sistēmas slimības | 1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekas | Mēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi | 1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimības | Muskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību un stājas traucējumus | 1.3. Epilepsija | Lielās lēkmes sešas un vairāk reižu gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā) | Piezīme. Šīs nodaļas 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs | 2. Psihiski un uzvedības traucējumi | 2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumi | Progresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai) | 2.2. Garīgā atpalicība | Viegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas) | 2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demence | Mēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas, dēļ, rezistenti pret terapiju | 2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumi | Vidēji smaga vai smaga slimības norise | 2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistošie šķīdinātāji) | Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise) | 2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumi | Dažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā | 2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumā | Hiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā | Piezīme. Šīs nodaļas 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs | 3. Auss un aizauss paugura slimības | 3.1. Kurlmēmums, kurlums | Otorinolaringologa vai surdologa atzinums | 3.2. Smagas pakāpes vājdzirdība | Sākot ar III un augstāku pakāpi, ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu | Piezīme. Šā pielikuma 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs | 4. Acu un to palīgorgānu slimības | 4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumi | Ar stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos | 4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acī | Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs – smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta | 4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija) | Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asuma | Piezīmes. 1. Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie instrumentālie un elektrofizioloģiskie izmeklēšanas dati atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3. 2. Šīs nodaļas 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis Latvijas Bērnu redzes centra sertificēts oftalmologs | 5. Iekšējo orgānu slimības | 5.1. Elpošanas sistēmas slimības | 5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanas | Pastāvīgi apgrūtināta elpošana | 5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi | 1. Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte. 2. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi. 3. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas: 3.1. obstruktīva tipa: 3.1.1. FEVI < 60 %; 3.1.2. PEF < 60 %; 3.1.3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %; 3.2. restriktīva tipa – VK < 50 % no individuālās vecuma normas. 4. Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums un smagums (trīs vai vairāk smagu lēkmju gadā), terapijas efektivitāte. 5. Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistence | Piezīme. Šīs nodaļas 5.1.1. un 5.1.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs vai ftiziopneimonologs | 5.2. Asinsrites sistēmas slimības | 5.2.1. Sirds un asinsvadu slimības un attīstības traucējumi | Hroniska sirds mazspēja – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA | 5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi | 1. Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija. 2. Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA | 5.2.3. Primāra arteriāla hipertensija | II–III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijai | Piezīme. Šīs nodaļas 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs | 5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības | 5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti) | Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte | 5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma) | Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte | Piezīme. Šīs nodaļas 5.3.1. un 5.3.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs | 5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības | 5.4.1. Nieru slimības | Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā – nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana) | Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs | 5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums) | Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistula vai urīna nesaturēšana | 5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijas | Urīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, ko nav iespējams ķirurģiski koriģēt vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas – līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju – līdz to novēršanai | Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.2. un 5.4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs | 5.5. Gremošanas sistēmas slimības | 5.5.1. Kuņģa–zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumi | Paasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte. Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija | 5.5.2. Celiakija – pārmantotais malabsorbcijas sindroms | Izteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindroms | Piezīme. Šīs nodaļas 5.5.1. un 5.5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs | 6. Ķirurģiskās slimības | 6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa–zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimības | Mēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi – apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcija | Piezīme. Šīs nodaļas 6.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un (vai) gastroenterologs | 6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi | 1. Traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī. 2. Viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem. 3. Mugurkaula III–IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem. 4. Balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem. 5. Iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte | 6.3. Skeleta sistēmas bojājumi | Mēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte | 6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas | Procesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumi | Piezīme. Šīs nodaļas 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs | 6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un (vai) skeleta slimības vai bojājumi | 1. Mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi. 2. Smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats) | Piezīme. Šīs nodaļas 6.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas–žokļu ķirurgs | 7. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības | 7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības | Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijas | Piezīme. Šīs nodaļas 7.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs vai pediatrs | 8. Ādas slimības | 8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumi | Slimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte | Piezīme. Šīs nodaļas 8.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs | 9. Onkoloģiskās slimības | 9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzēji | Procesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognoze | Piezīme. Šīs nodaļas 9.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs vai hematoonkologs | 10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi | 10.1. Hematoloģiskās slimības | Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijas | Piezīme. Šīs nodaļas 10.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs | 10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļi | Ar mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību) | 10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļi | Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte | 10.4. HIV infekcija | Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte | Piezīme. Šīs nodaļas 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un (vai) infekcionists | 11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas | 11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas | Slimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte | Piezīme. Šīs nodaļas 11.1.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts akciju sabiedrības "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) Medicīniskās ģenētikas klīnika atbilstoši speciālista norīkojumam | 12. Kombinēta patoloģija | 12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībā | Kombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsilija atzinumu | Piezīme. Nosakot šīs nodaļas 12.1.apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti |
II. Medicīniskās indikācijas atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām ar invaliditāti līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai Nr. p.k. | Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi | 1. | F 73 – dziļa garīga atpalicība (idiotija) | 2. | F 72 – smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte) | 3. | F 71 – vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām: | 3.1. | ar autismu | 3.2. | ar vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm, kas fiksētas epilepsijas slimnieka dienasgrāmatā | 3.3. | ar hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem | 3.4. | ar terapijas rezistentu, neorganisku urīna un (vai) fekāliju nesaturēšanu | 3.5. | ar smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam) | Piezīmes. 1. Šīs nodaļas 1., 2. un 3.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs. 2. Šīs nodaļas 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs un neirologs. 3. Šīs nodaļas 3.3.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, saņemts klīniskā psihologa novērtējums. 4. Šīs nodaļas 3.4.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, bērnu urologs, bērnu proktologs | 4. | F 20 – šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei | 5. | F 84 – autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību | Piezīme. Šīs nodaļas 4. un 5.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs | 6. | Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes | 7. | Izteikts hiperkinētisks sindroms | 8. | Smaga ataksija | 9. | Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairākas reizes mēnesī) | Piezīme. Šīs nodaļas 6., 7., 8. un 9.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu neirologs | 10. | Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna invalīda kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acī | Piezīme. Diagnozi apstiprina Latvijas Bērnu redzes centrs | 11. | Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērnam līdz sešu gadu vecumam | Piezīme. Diagnozi apstiprina sertificēts bērnu kardiologs | 12. | Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai) | Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS nefroloģijas nodaļa | 13. | Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums bez atļaujas slogot kāju (koksīta ģipsis, kruķi) | 14. | Vienas kājas amputācija jebkurā līmenī (līdz protezēšanai) | 15. | Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (pārvietojas ar kruķiem) | 16. | Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija) | 17. | Vienas rokas trūkums jebkurā līmenī vai abu roku traumu sekas, vai iedzimtas anomālijas ar izteiktiem tveršanas traucējumiem | Piezīme. Šīs nodaļas 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētās diagnozes apstiprina sertificēts bērnu ķirurgs ortopēds | 18. | Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem | Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS onkoloģiskā nodaļa | 19. | Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiem | Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS hematoloģiskā nodaļa | 20. | Citas saslimšanas ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem, kuru diagnozi noteicis un pamatojis sertificēts bērnu slimību speciālists |
III. Kritēriji invaliditātes noteikšanai personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 1. Vājdzirdība. 2. Ģenētiskas slimības. 3. Bērnu cerebrālā trieka. 4. EKS implantācija un vārstuļu implants. 5. Nieru aizstājterapija. 6. HIV un imūndeficīta stāvoklis. 7. Iedzimtas un iegūtas deformācijas (kustību un balsta aparāta), sekas pēc traumas. 8. Hemofilija. 9. Endokrīnās un vielmaiņas slimības. 10. Mukoviscidoze. 11. Traumatiskas amputācijas.
Labklājības ministre I.Jurševska
3.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209
Kritēriji invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos)
Nr.p.k. | Veselības traucējumi (atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem1 | Darbspēju zaudējums (%)1 | 1. | Tuberkuloze (SSK–10: A15–A19; B90) | 1.1. | Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem | 0–24 | Arodu etioloģijas saslimšanas, ja darbs profesijā ir apgrūtināts | 1.2. | Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem | 25–59 | 1.3. | Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja | 60–79 | Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas): a) ciroze; b) plānsienu dobumi; c) atelektāzes; d) bronhektāzes; e) plaušu fibroze; f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā; g) plaušu elpošanas funkcijas traucējumi II–III pakāpē, plaušu–sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās | Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi: a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze; b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze | 1.4. | Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi | 80–100 | 2. | Sarkoidoze (SSK–10: D86) | 2.1. | Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III–IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību. Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus | 25–79 | 2.2. | Aktīva sarkoidoze: a) plaušu sarkoidoze III un IV stadijā; b) ārpusplaušu sarkoidoze; c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori | 60–79 | 3. | Ļaundabīgie audzēji (SSK–10:C00–C96; D00–D09;D45)2 | 3.1. | Krūts vēzis (C50) | 3.1.1. | T0–1 N0M0 stadija – viegli funkciju traucējumi – labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija | 10–24 | 3.1.2. | T2–2A N0M0 stadija – mēreni funkciju traucējumi – saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu | 25–59 | 3.1.3. | T2B–3A–B N0M0 stadija – izteikti funkciju traucējumi – plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze | 60–79 | 3.1.4. | 4.stadija – ļoti izteikti funkciju traucējumi – plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana | 80–100 | 3.2. | Dzemdes audzējs (C54) | 3.2.1. | audzējs izņemšanas stadijā T1–2 N0M0 | 25–59 | 3.2.2. | saslimšana T2B –3 N0M0 stadijā | 60–79 | 3.2.3. | ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana | 80–100 | 3.3. | Olnīcu audzējs (C56) | 3.3.1. | saslimšana T1N0M0 stadijā | 25–59 | 3.3.2. | saslimšana T2 stadijā un lielākā | 60–79 | 3.4. | Balsenes audzējs (C32) | 3.4.1. | saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā | 25–59 | 3.4.2. | saslimšana T2–3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu) | 60–79 | 3.4.3. | pastāvīga traheostoma | 50–79 | 3.5. | Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34) | 3.5.1. | saslimšana T2–3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts | 60–79 | 3.5.2. | ielaists gadījums, specifiska kopšana | 80–100 | 3.6. | Mēles audzējs (C01) | 3.6.1. | saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā | 25–59 | 3.6.2. | saslimšana T2 stadijā un lielākā | 60–79 | 3.6.3. | izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana | 80–100 | 3.7. | Kuņģa un barības vada audzējs (C15–16) | 3.7.1. | pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā | 60–79 | 3.7.2. | izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana | 80–100 | 3.7.3. | gastrektomija | 50–79 | 3.8. | Zarnu trakta audzējs (C17–21) | 3.8.1. | resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā | 25–59 | 3.8.2. | resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu | 70–95 | 3.8.3. | fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ | 70–95 | 3.9. | Nieru audzējs (C64) | 3.9.1. | nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju | 25–59 | 3.9.2. | citās stadijās | 60–79 | 3.9.3. | nepieciešama hemodialīze | 100 | 3.10. | Prostatas audzējs (C61) | 3.10.1. | operācija agrīnā stadijā | 25–59 | 3.10.2. | operācija citās stadijās | 60–79 | 3.10.3. | neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju | 60–79 | 3.11. | Urīnpūšļa audzējs (C67) | 3.11.1. | operācija agrīnā stadijā | 25–59 | 3.11.2. | operācija citās stadijās | 60–79 | 3.11.3. | cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā | 65–95 | 3.12. | Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43–44) | 3.12.1. | saslimšana T1N0M0 stadijā | 25–59 | 3.12.2. | augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija | 55–75 | 3.12.3. | saslimšana T2 stadijā un lielākā | 60–79 | 3.12.4. | izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība | 80–100 | 4. | Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK–10: C81–C96; D46) | 4.1. | Limfomas | 4.1.1. | Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā | 60–79 | 4.1.2. | Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā | 80–95 | 4.1.3. | Hodžkina, ne Hodžkina limfomas: a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija; b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma); c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības); d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas | 80–95 Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa | 4.1.4. | Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas | 4.1.4.1. | divi gadi | 60–79 | 4.1.4.2. | trīs gadi | 30–55 | 4.2. | Akūtas leikozes | 4.2.1. | akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā | 60–90 | 4.2.2. | akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē | 80–95 | 4.2.3. | remisijas fāzē | 4.2.3.1. | trīs gadi | 60–79 | 4.2.3.2. | divi gadi | 25–59 | 4.2.3.3. | slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas | Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes | 4.3. | Hroniska mieloleikoze | 4.3.1. | hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā | 60–79 | 4.3.2. | blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā | 80–95 | 4.3.3. | diagnosticējot agresīvas pārveides variantus | 80–95 | 4.3.4. | slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas | Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes | 4.4. | Hroniska limfoleikoze | 4.4.1. | hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika | 0–24 | 4.4.2. | hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods | 25–59 | 4.4.3. | B un C stadijas ārstēšanas laikā | 60–79 | 4.4.4. | hroniskas limfoleikozes komplikācijas | 60–79 | 4.4.5. | agresīvas pārveides varianti | 80–95 | 4.4.6. | īstā sarkano šūnu aplāzija | 80–95 | 4.4.7. | staru, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas | Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes | 4.5. | Mieloma | 4.5.1. | asimptomātiska, "snaudoša" mieloma, stabila gaita | 25–59 | 4.5.2. | izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar: a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu; b) neiroloģisko sindromu; c) nefroloģisko sindromu; d) anēmisko sindromu; e) hemorāģisko sindromu; f) ekstraossāliem audzēja depozītiem – dissemināciju | 60–79 | 4.5.3. | ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir šā pielikuma 4.5.2.apakšpunktā minētie sindromi, nepieciešama kopšana | 80–95 | 4.5.4. | slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise: a) izteikta mielosupresija; b) ātra audzēja augšana; c) plazmas šūnu metastāzes; d) agrīna mielomas leikemizācija; e) kaulu smadzeņu izsīkums; f) amiloidozes attīstība | 80–95 | 4.5.5. | ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas | Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes | 4.6. | Mielodisplastiskais sindroms | 4.6.1. | refraktērā anēmijas forma | 25–59 | 4.6.2. | hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša | 25–59 | 4.6.3. | refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi | 60–79 | 4.6.4. | refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem | 60–79 | 4.6.5. | refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju, trombocitopēniju | 60–79 | 4.6.6. | refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru | 90–100 | 4.6.7. | refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem | 90–100 | 4.6.8. | hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē | 90–100 | 4.7. | Anēmijas | 4.7.1. | aplastiskā anēmija | 4.7.1.1. | mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos | 60–79 | 4.7.1.2. | izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas | 80–100 | 4.7.1.3. | negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos | 90–100 | 4.7.1.4. | pārveide agresīvajās formās | 90–100 | 4.7.2. | hemolītiskās anēmijas | 4.7.2.1. | hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi | 25–59 | 4.7.2.2. | hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem | 60–79 | 4.7.2.3. | hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams | 80–100 | 4.7.2.4. | pārveide agresīvajos variantos | 80–100 | 4.8. | Mieloproliferatīvās slimības | 4.8.1. | īstā policitēmija | 4.8.1.1. | asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama | 0–20 | 4.8.1.2. | mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti | 25–59 | 4.8.1.3. | izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas | 60–79 | 4.8.1.4. | izsīkuma stadija | 60–90 | 4.8.1.5. | pārveide agresīvajos tipos | 80–100 | 4.8.1.6. | pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija | 80–100 | 4.9. | Hemofīlijas | 4.9.1. | pēc norises smaguma pakāpes | 4.9.1.1. | viegla pakāpe | 10–24 | 4.9.1.2. | vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi | 25–59 | 4.9.2. | smaga pakāpe | 4.9.2.1. | izteikti orgānu funkcijas traucējumi | 60–80 | 4.9.2.2. | ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi | 85–100 | 4.10. | Trombocitopēnijas | 4.10.1. | pēc norises smaguma pakāpes | 4.10.1.1. | viegla norise (trombocītu skaits 150–100 x 109/l) | 10–20 | 4.10.1.2. | vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100–50 x 109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem | 25–59 | 4.10.1.3. | smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem | 60–85 | 4.10.1.4. | pārveide agresīvajos tipos | 85–100 | 5. | Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK–10: E00–E90) | 5.1. | Cukura diabēts, 1. vai 2.tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā pielikuma VIII nodaļā (acu slimības) | 10–24 | | 5.2. | 1.tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm | 25–59 | 5.3. | 1., 2.tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ); b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta | 25–59 | 5.4. | 1., 2.tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija; b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta; d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju; e) diabētiskās čūlas; f) Šarko pēda | 60–79 | 5.5. | 1., 2.tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām: a) nieru mazspēja, IV–V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT); b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija; d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem | 80–90 | 5.6. | Metabolā sindroma izpausmes: a) adipozitāte; b) arteriāla hipertensija; c) dislipidēmija; d) cukura diabēts | Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes | 5.7. | Tireotoksikoze | 5.7.1. | tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem | 10–20 | 5.7.2. | tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem | 30–50 | 5.7.3. | tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem | 60–75 | 5.7.4. | subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem | 10–20 | 5.7.5. | nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem | 30–50 | 5.7.6. | nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem | 60–85 | 5.8. | Kušinga sindroms | 5.8.1. | veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts | (skatīt atbilstošas nodaļas) | 5.9. | Akromegālija | 5.9.1. | akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem | 30–50 | 5.9.2. | akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem | 60–75 | 6. | Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK–10: F00–F99)3 | 6.1. | Alcheimera demence (F00) | 80–100 | 6.2. | Vaskulāra demence (F01) | 6.2.1. | bez psihozes | 60–79 | 6.2.2. | ar psihozi | 80–100 | 6.3. | Pika demence (F02.0) | 80–100 | 6.4. | Kreicfelda–Jakoba demence (F02.1) | 80–100 | 6.5. | Demence citu slimību dēļ (F02.8) | 6.5.1. | bez psihozes | 60–79 | 6.5.2. | ar psihozi vai lēkmēm | 80–100 | 6.6. | Organiska halucinoze (F06.0) | 6.6.1. | viegli traucējumi | 10–24 | 6.6.2. | vidēji smagi traucējumi – bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi | 25–59 | 6.6.3. | smagi traucējumi – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi | 60–100 | 6.7. | Organiski katatoniski traucējumi (F06.1) | 6.7.1. | viegli traucējumi | 10–24 | 6.7.2. | vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem | 25–59 | 6.7.3. | smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi | 60–100 | 6.8. | Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2) | 6.8.1. | viegla pakāpe | 10–24 | 6.8.2. | vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi) | 25–59 | 6.8.3. | smaga pakāpe – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi | 60–100 | 6.9. | Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3) | 6.9.1. | viegli traucējumi – vieglas epizodes, padodas ārstēšanai | 10–20 | 6.9.2. | vidēji smagi traucējumi – ar trauksmi un personības traucējumiem | 25–59 | 6.9.3. | smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi | 60–80 | 6.10. | Organiska trauksme (F06.4) | 6.10.1. | viegli traucējumi | 10–20 | 6.10.2. | vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem) | 25–59 | 6.10.3. | smagi traucējumi – ar depresiju, paniku, personības traucējumiem | 60–80 | 6.11. | Organiski personības traucējumi (F07.0) | 6.11.1. | viegli traucējumi – viegli astēniski un kognitīvi traucējumi | 10–20 | 6.11.2. | vidēji smagi traucējumi – ar dekompensācijām 2–3 reizes gadā | 25–59 | 6.11.3. | smagi traucējumi ar progresējošu gaitu | 60–80 | 6.12. | Postkontūzijas sindroms (F07.2) | 6.12.1. | viegli traucējumi – īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai | 10–20 | 6.12.2. | vidēji smagi traucējumi – ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi | 25–59 | 6.12.3. | smagi traucējumi – izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hroniski traucējumi | 60–80 | 6.13. | Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10) | 6.13.1. | psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5) | 60–79 | 6.13.2. | amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6) | 60–79 | 6.14. | Šizofrēnija | 6.14.1. | paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0) | 6.14.1.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | 6.14.1.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti | 25–59 | 6.14.1.3. | smaga gaita – paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un/vai izteikti personības traucējumi | 60–79 | 6.14.2. | paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises | 6.14.2.1. | viegla gaita – ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi | 10–24 | 6.14.2.2. | vidēji smaga gaita – remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi | 25–59 | 6.14.2.3. | smaga gaita – rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi | 60–79 | 6.14.2.4. | ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem | 80–100 | 6.14.3. | hebefrēnā šizofrēnija (F20.1) | 6.14.3.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | 6.14.3.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi | 25–59 | 6.14.3.3. | smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti | 60–79 | 6.14.3.4. | ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi | 80–100 | 6.14.4. | katatonā šizofrēnija (F20.2) | 6.14.4.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | 6.14.4.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti | 25–59 | 6.14.4.3. | smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti | 60–79 | 6.14.4.4. | ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi | 80–100 | 6.14.5. | nediferencētā šizofrēnija (F20.3) | 6.14.5.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | 6.14.5.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi | 25–59 | 6.14.5.3. | smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti | 60–79 | 6.14.6. | postšizofrēniska depresija (F20.4) | sk. F20.3 | 6.14.7. | reziduāla šizofrēnija (F20.5) | 6.14.7.1. | viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi | 10–24 | 6.14.7.2. | vidēji smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti | 25–59 | 6.14.7.3. | smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju | 60–79 | 6.14.8. | vienkāršā šizofrēnija (F20.6) | 6.14.8.1. | viegla gaita – personības traucējumi viegli | 10–24 | 6.14.8.2. | vidēji smaga gaita – ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem | 25–59 | 6.14.8.3. | smaga gaita – ar izteiktiem personības traucējumiem | 60–79 | 6.14.8.4. | ļoti smaga gaita – ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem | 80–100 | 6.14.9. | citu veidu šizofrēnija (F20.8) | sk. F20.9 | 6.14.10. | neprecizēta šizofrēnija (F20.9) | 6.14.10.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | 6.14.10.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi | 25–59 | 6.14.10.3. | smaga gaita – paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti | 60–79 | 6.14.11. | šizotipiski traucējumi – neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21) | 6.14.11.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | 6.14.11.2. | vidēji smaga gaita– paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi | 25–59 | 6.14.11.3. | smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti | 60–79 | 6.15. | Persistējoši murgi (F22) | 6.15.1. | viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanās | 10–24 | 6.15.2. | vidēji smaga gaita – pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas | 25–59 | 6.15.3. | smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi | 60–79 | 6.16. | Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta | 25–59 | 6.17. | Inducēti murgi (F24) | 6.17.1. | viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas | 10–24 | 6.17.2. | vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas | 25–59 | 6.17.3. | smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi | 60–79 | 6.18. | Šizoafektīvi traucējumi (F25) | 6.18.1. | viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi | 10–24 | 6.18.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi | 25–59 | 6.18.3. | smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi | 60–79 | 6.19. | Bipolāri afektīvi traucējumi (F31) | 6.19.1. | viegla gaita – retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai | 10–24 | 6.19.2. | vidēji smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas | 25–59 | 6.19.3. | smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu | 60–79 | 6.20. | Depresīva epizode (F32) | 6.20.1. | viegla gaita – labi padodas ārstēšanai | 10–24 | 6.20.2. | vidēji smaga gaita – vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas | 25–59 | 6.20.3. | smaga gaita – smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas | 60–79 | 6.21. | Rekurenti depresīvi traucējumi (F33) | 6.21.1. | viegla gaita – labi padodas ārstēšanai | 10–24 | 6.21.2. | vidēji smaga gaita – vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta | 25–59 | 6.21.3. | smaga gaita – smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas | 60–79 | 6.22. | Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34) | 6.22.1. | traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai | 25–59 | 6.23. | Posttraumatisks stresa sindroms (F43) | 6.23.1. | viegla gaita – klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai | 10–24 | 6.23.2. | vidēji smaga gaita – klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi | 25–59 | 6.24. | Somatoformi traucējumi (F45) | 6.24.1. | viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai | 10–24 | 6.24.2. | vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai | 25–59 | 6.25. | Neirotiski traucējumi (F48) | 6.25.1. | viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai | 10–24 | 6.25.2. | vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai | 25–59 |
7. | Nervu sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: A80–A89; G00–G99; S00–S39) | 7.1. | Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes) | 7.1.1. | viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā | 0–24 | 7.1.2. | mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3–6 reizes gadā | 25–59 | 7.1.3. | izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7–12 reizes gadā | 60–79 | 7.1.4. | ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana | 80–100 | 7.2. | Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi) | 7.2.1. | viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi | 0–24 | 7.2.2. | mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi | 25–59 | 7.2.3. | izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi | 60–79 | 7.2.4. | ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana | 80–100 | 8. | Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK–10:A18; B31; B58; C69; H05–H54; Q12;Q15; S05; T26)4 | 8.1. | Redzes asuma samazinājums | 8.1.1. | slimības dēļ Piezīme. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju | Sk. 1.tabulu | 8.1.2. | traumas dēļ | Sk. 2.tabulu | 8.2. | Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas Piezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai | 8.2.1. | afakija (bez papildu redzes traucējumiem) | 8.2.1.1. | vienā acī | 10 | 8.2.1.2. | abās acīs | 15 | 8.2.1.3. | vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | 25 | 8.2.1.4. | ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs | 5 | 8.2.2. | plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums | 8.2.2.1. | vienā acī | | 8.2.2.1.1. | acs pilnīgi aizvērta | 20 | 8.2.2.1.2. | citādi | 10 | 8.2.2.2. | abās acīs | 8.2.2.2.1. | acs pilnīgi aizvērta | 40 | 8.2.2.2.2. | citādi | 20 | 8.2.3. | oftalmoplēģija | 8.2.3.1. | totāla | 30 | 8.2.3.2. | citādi | 10 | 8.2.4. | rētaina asaru kanālu vai asaru–deguna kanālu necaurlaidība | 10 | 8.2.5. | homonīmā hemianopsija | 8.2.5.1. | pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija | 8.2.5.1.1. | homonīmā hemianopsija | 40 | 8.2.5.1.2. | bitemporālā hemianopsija | 25 | 8.2.5.1.3. | binazālā hemianopsija | 10 | 8.2.5.1.4. | homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā | 20 | 8.2.5.1.5. | homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā | 30 | 8.2.5.1.6. | hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | 60 | 8.2.5.2. | nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5 – 10% atkarībā no defekta lieluma | 8.2.6. | sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs) | 8.2.6.1. | sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t.i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās | 8.2.6.1.1. | 100 grādu robežās | 5 | 8.2.6.1.2. | 60 grādu robežās | 10 | 8.2.6.1.3. | 20 grādu robežās | 15 | 8.2.6.1.4. | 10 grādu robežās | 25 | 8.2.6.2. | sašaurināts redzeslauks katrai acij | 8.2.6.2.1. | 100 grādu robežās | 15 | 8.2.6.2.2. | 60 grādu robežās | 30 | 8.2.6.2.3. | 20 grādu robežās | 70 | 8.2.6.2.4. | 10 grādu robežās | 90 | 8.2.6.3. | vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | 8.2.6.3.1. | 100 grādu robežās | 40 | 8.2.6.3.2. | 60 grādu robežās | 60 | 8.2.6.3.3. | 20 grādu robežās | 90 | 8.2.6.3.4. | 10 grādu robežās | 95 | 8.2.7. | lielas skotomas, t.i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | 8.2.7.1. | vismaz 1/3 redzeslauka neaptver | 20 | 8.2.7.2. | vismaz 2/3 redzeslauka neaptver | 50 | 8.2.8. | hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja | 8.2.8.1. | asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras un vairāk reizes gadā | 40 | 8.2.9. | tīklenes atslāņošanās | 8.2.9.1. | pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām | 8.2.9.1.1. | pirmo gadu pēc operācijas | 60 | 8.2.9.1.2. | otro gadu pēc operācijas | 30 | 8.2.9.1.3. | trešo gadu pēc operācijas un vēlāk | 15 | 8.2.9.2. | ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām | 8.2.9.2.1. | pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas | 60 | 8.2.9.2.2. | divus gadus pēc pēdējās operācijas | 30 | 8.2.9.2.3. | trešo gadu pēc pēdējās operācijas un vēlāk | 15 | 8.2.9.3. | tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | 8.2.9.3.1. | novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs šajā laikā | 60 | 8.2.9.3.2. | pēc pieciem gadiem un vēlāk | 40 | 8.2.10. | glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadiju | 8.2.10.1. | abās vai vienā acī glaukoma I stadijā | 5 | 8.2.10.2. | vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī – II stadijā | 10 | 8.2.10.3. | vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī – III stadijā vai abās acīs – II stadijā | 20 | 8.2.10.4. | vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī – IV stadijā | 30 | 8.2.10.5. | vienā acī glaukoma II stadijā, otrā acī – III stadijā | 30 | 8.2.10.6. | abās acīs glaukoma III stadijā | 70 | 8.2.10.7. | vienā acī glaukoma III stadijā, otrā acī – IV stadijā | 80 | 8.2.10.8. | abās acīs glaukoma IV stadijā | 95 | 8.2.11. | šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem | 8.2.12. | medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā | 8.2.12.1. | piecu gadu ciklā | 8.2.12.1.1. | ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts) | 60 | 8.2.12.1.2. | citādi | līdz 80 | 8.2.12.2. | pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām | 8.2.13. | diabētiska retinopātija Piezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja abās acīs ir proliferatīva dibētiska retinopātija, tad darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs ir ne mazāk kā 60 % | 9. | Ausu un aizauss paugura slimības (traumas) (SSK–10:H60–H95; S08.1) | 9.1. | Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa) | 5–10 | 9.2. | Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām | 10–20 | 9.3. | Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa) | 9.3.1. | vienas auss | 5 | 9.3.2. | abu ausu | 10 | 9.4. | Vienpusēja vājdzirdība | 9.4.1. | III–IV pakāpe | 0–10 | 9.4.2. | V pakāpe vai kurlums | 10–20 | 9.5. | Abpusēja vājdzirdība | 9.5.1. | I–II pakāpe | 0–10 | 9.5.2. | III pakāpe | 10–20 | 9.5.3. | IV pakāpe | 20–30 | 9.5.4. | V pakāpe vai kurlums | 45 | 9.6. | Vestibulārās funkcijas traucējumi | 9.6.1. | galvas reiboņi lēkmju veidā (1–2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes | 10–20 | 9.6.2. | galvas reiboņi lēkmju veidā (3–5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes | 30–50 | 9.6.3. | galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes | 60–70 | 9.7. | Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos | 0–5 | 10. | Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK–10:I00–I99; S26) | 10.1. | Iedzimtas un iegūtas sirdskaites | 10.1.1. | iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem | 0–20 | 10.1.2. | iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem | 30–50 | 10.1.3. | iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III–IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas | 60–90 | 10.2. | Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās) | 10.2.1. | ar hronisku II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem | 30–59 | 10.2.2. | ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem | 60–79 | 10.2.3. | ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem | 80–100 | 10.3. | Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc: a) pamatslimības; b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm; c) ritma traucējumiem | 10.4. | Hroniska sirds mazspēja | 10.4.1. | hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma | 10.4.1.1. | II funkcionālā klase | 10–20 | 10.4.1.2. | III funkcionālā klase | 60–79 | 10.4.1.3. | IV funkcionālā klase | 80–100 | 10.5. | Primāra arteriāla hipertensija | 10.5.1. | arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar | 10.5.1.1. | mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos) | 30–59 | 10.5.1.2. | mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas III–IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes) | 60–95 | 11. | Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: J00–J99; S20–S29; T27) | 11.1. | Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu) | 60–75 | 11.2. | Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa) | 45 | 11.3. | Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums | 20 | 11.4. | Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums) | 11.4.1. | ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja | 5–10 | 11.4.2. | smaga vienpusēja, izteikta abpusēja | 15 | 11.4.3. | pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu | 20 | 11.5. | Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ | 11.5.1. | vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā | 10 | 11.5.2. | disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī | 20–24 | 11.5.3. | pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums) | 50 | 11.6. | Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi | 11.6.1. | I pakāpe (FEV1 60–80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60–80 % no NR) | 10–24 | 11.6.2. | II pakāpe (FEV1 40–60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40–60 % no NR) | 25–59 | 11.6.3. | III pakāpe (FEV1 <40 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) <40 % no NR, un/vai elpošanas nepietiekamība) | 60–100 | 11.7. | Pulmonektomija (plaušas izņemšana) | 50 | 11.8. | Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā | 11.8.1. | II pakāpe | 60–75 | 11.8.2. | III pakāpe | 75–100 | 11.9. | Krūškurvja deformācija | 11.9.1. | mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0–I pakāpes elpošanas mazspēja | 0–20 | 11.9.2. | izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja | 30–40 | 11.9.3. | izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds | 60–79 | 11.9.4. | izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds | 80–90 | 11.10. | Bronhiālā astma | 11.10.1. | viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma | 10–24 | 11.10.2. | persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm, I–II pakāpes elpošanas mazspēja | 25–59 | 11.10.3. | persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II–III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi | 60–79 | 11.11. | HOPS | 11.11.1. | vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe | 25–59 | 11.11.2. | HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II–III pakāpe, labā kambara disfunkcija | 60–95 | 11.12. | Intersticiālās plaušu slimības | Vērtējamas: pēc pamatslimības; pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes | 12. | Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: K00–K93; S30–S39; T28) | 12.1. | Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā | 12.1.1. | mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi | 20 | 12.1.2. | izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi | 50 | 12.2. | Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem | 10 | 12.3. | Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem | 40 | 12.4. | Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi | 80–90 | 12.5. | Mutes sašaurinājums (lūpas defekts) | 12.5.1. | bez siekalu dziedzera fistulas | 10–24 | 12.5.2. | siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos | 25–40 | 12.6. | Mēles zudums | 12.6.1. | distālās trešdaļas līmenī | 15 | 12.6.2. | vidējās trešdaļas līmenī | 40 | 12.6.3. | pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi) | 80–90 | 12.7. | Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma | 12.7.1. | bez būtiskiem funkciju traucējumiem | 10 | 12.7.2. | apgrūtināta cietās barības rīšana | 20 | 12.7.3. | apgrūtināta šķidrās barības rīšana | 40–50 | 12.7.4. | barības vada necaurlaidība (gastrostoma) | 70–90 | 12.8. | Barības vada slimības | 12.8.1. | divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju–sārmu bufersistēmas traucējumiem | 40–70 | 12.8.2. | pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts | 25–59 | 12.9. | Kuņģa–zarnu trakta funkciju traucējumi | 12.9.1. | saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski) | 10–20 | 12.9.2. | saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem | 25–59 | 12.9.3. | tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai) | 70–90 | 12.10. | Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai | 12.10.1. | trūces vārtu lielums līdz 10 cm | 10 | 12.10.2. | trūces vārtu lielums līdz 20 cm | 20 | 12.10.3. | trūces vārti lielāki par 20 cm | 30–59 | 12.11. | Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas) | 12.11.1. | kompensēts | 10–24 | 12.11.2. | subkompensēts | 25–59 | 12.11.3. | dekompensēts | 12.11.3.1. | ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem | 60–79 | 12.11.3.2. | ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem | 80–90 | 12.12. | Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ | 10 | 12.13. | Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība) | 12.13.1. | vieglas pakāpes | 10–24 | 12.13.2. | vidēji smagas pakāpes | 25–59 | 12.13.3. | smagas pakāpes | | 12.13.3.1. | ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem | 60–79 | 12.13.3.2. | ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem | 80–90 | 12.13.4. | gastrektomija | 55–90 | 12.14. | Liesas izņemšana (traumas dēļ) | 10 | 12.15. | Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts | | 12.15.1. | ekzokrīnās funkcijas traucējumi | | 12.15.1.1. | vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms | 10–24 | 12.15.1.2. | vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms | 25–59 | 12.15.1.3. | izteikts malabsorbcijas sindroms | 60–85 | 12.16. | Pankreatogēns cukura diabēts | sk. šā pielikuma 5.1.–5.5.apakšpunktu | 12.17. | Tievo zarnu rezekcija | 12.17.1. | pēc apjoma | 12.17.1.1. | viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm) | 10–24 | 12.17.1.2. | vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100–200 cm) | 25–59 | 12.17.1.3. | smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm), malabsorbcija | 60–90 | 12.17.2. | pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes | 12.17.2.1. | viegla pakāpe | 10–24 | 12.17.2.2. | vidēji smaga pakāpe | 25–59 | 12.17.2.3. | smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija) | 60–90 | 12.18. | Resno zarnu bojājums un rezekcija | 12.18.1. | vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana) | 10–20 | 12.18.2. | vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija) | 25–59 | 12.18.3. | smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija) | 60–90 | 12.19. | Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma | 70–90 | 12.20. | Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma | 55 | 12.21. | Iekaisīgas zarnu slimības | 12.21.1. | nespecifisks čūlains kolīts | 12.21.1.1. | viegla pakāpe | 10–24 | 12.21.1.2. | vidēja pakāpe | 25–59 | 12.21.1.3. | smaga gaita | 60–90 | 12.21.1.4. | komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika) | 60–90 | 12.21.2. | Krona slimība | 12.21.2.1. | viegla gaita | 10–24 | 12.21.2.2. | vidēja gaita | 25–59 | 12.21.2.3. | smaga gaita | 60–90 | 13. | Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: N00–N99; S30–S39; T28) | | 13.1. | Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta) | 20 | 13.2. | Nieres izņemšana un | 13.2.1. | otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums <80–60 ml/min), mērens fizisko spēju ierobežojums | 25–59 | 13.2.2. | otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums <60–20 ml/min), izteikts fizisko spēju ierobežojums | 60–79 | 13.2.3. | nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija) | 100 | 13.3. | Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi | 13.3.1. | neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem) | 10 | 13.3.2. | urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem) | 20 | 13.3.3. | urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra kateterizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai | 65 | 13.4. | Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts | 13.4.1. | hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem | 0–24 | 13.4.2. | hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem | 25–59 | 13.4.3. | hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums <60–20 ml/min | 60–79 | 13.4.4. | hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija | 100 | 13.5. | Hroniskas glomerulopātijas | 13.5.1. | hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem | 0–20 | 13.5.2. | hroniska glomerulopātija ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās | 25–59 | 13.5.3. | medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija) | 40–59 | 13.5.4. | hronisks III–IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē | 60–79 | 13.5.5. | hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija | 100 | 13.6. | Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere) | 13.6.1. | nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām) | 25–59 | 13.6.2. | nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju | 25–59 | 13.6.3. | nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām | 60–79 | 13.6.4. | nieru policistiska slimība ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju | 60–79 | 13.6.5. | nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija | 100 | 13.7. | Hroniska obstruktīva uropātija | 13.7.1. | hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska | 10–24 | 13.7.2. | hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu | 25–59 | 13.7.3. | hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem | 25–59 | 13.7.4. | hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām | 60–79 | 13.7.5. | hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja | 60–79 | 13.7.6. | hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija | 100 | 13.8. | Dzimumorgānu sistēmas bojājums | 13.8.1. | uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula) | 65 | 13.8.2. | dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru | 30 | 13.8.3. | dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes | 65 |
14. | Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK–10: M00–M99; S22–S24; S32–S34) | 14.1. | Mugurkauls | 14.1.1. | viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi | 0–20 | 14.1.2. | mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi | 25–55 | 14.1.3. | izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi | 60–75 | 14.1.4. | ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu | 80–100 | 14.2. | Podagra (M10) | 14.2.1. | skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi | 10–20 | 14.2.2. | skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I–II stadijā (pēc GFĀ) | 30–50 | 14.2.3. | smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja | 14.2.3.1. | III stadija | 60–75 | 14.2.3.2. | IV stadija | 80–95 | 14.3. | Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4) | 35–65 | 15. | Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK–10: S00–S99; T00–T98) | | Augšējā ekstremitāte | Roka | vadošā | nevadošā | 15.1. | Lāpstiņa un atslēgas kauls | 15.1.1. | Pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma: | 15.1.1.1. | neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremitātes spēks | 10 | 5 | 15.1.1.2. | izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā | 20 | 15 | 15.1.1.3. | nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava | 30 | 25 | Pleca locītava | 15.2. | Ankiloze | 40 | 30 | 15.3. | Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas | 40 | 30 | 15.4. | Pleca locītavas kontraktūra | 15.4.1. | viegla pakāpe (fleksija 150–120 grādu, ekstensija 60–40 grādu, abdukcija 170–120 grādu) | 10 | 5 | 15.4.2. | vidēja pakāpe (fleksija 115–75 grādi, ekstensija 35–30 grādu, abdukcija 115–75 grādi) | 15 | 10 | 15.4.3. | smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem) | 30 | 25 | 15.5. | Pleca locītavas ieraduma mežģījums | 15 | 10 | Augšdelms | 15.6. | Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums | 75 | 55 | 15.7. | Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai amputācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī | 75 | 55 | 15.8. | Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī | 70 | 50 | 15.9. | Augšdelma kaula neīsta locītava | 50 | 35 | Elkoņa locītava | 15.10. | Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas | 55 | 40 | 15.11. | Elkoņa locītavas ankiloze | 15.11.1. | funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60–90 grādu) | 40 | 25 | 15.11.2. | funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem) | 40 | 30 | 15.12. | Elkoņa locītavas kontraktūra | 15.12.1. | viegla kontraktūra (fleksija 130–120 grādu, ekstensija 5–20 grādi) | 10 | 5 | 15.12.2. | mērena kontraktūra (fleksija 120–90 grādu, ekstensija 20–45 grādi) | 20 | 15 | 15.12.3. | izteikta kontraktūra (0–45 grādi) | 40 | 25 | | Apakšdelms | | | 15.13. | Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī | 70 | 40 | 15.14. | Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī | 70 | 50 | 15.15. | Neīsta locītava | 15.15.1. | viena kaula | 15 | 10 | 15.15.2. | abu kaulu | 30 | 25 | 15.16. | Apakšdelma funkciju traucējumi | 15.16.1. | viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija | 10 | 5 | 15.16.2. | vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās | 15 | 10 | 15.16.3. | izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta deformācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās | 30 | 25 | Plaukstas locītava | 15.17. | Plaukstas locītavas ankiloze | 15.17.1. | funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem) | 20 | 15 | 15.17.2. | funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60–80 grādu, ekstensija 30–70 grādu) | 40 | 30 | 15.18. | Plaukstas locītavas kontraktūra | 15.18.1. | viegli izteikta (fleksija 0–60 grādu, ekstensija 0–50 grādu) | 10 | 0 | 15.18.2. | vidēji izteikta (fleksija 0–30 grādu, ekstensija 0–30 grādu) | 15 | 10 | 15.18.3. | izteikta kontraktūra (fleksija 0–10 grādu; ekstensija 0–10 grādu) | 24 | 15 | Plauksta | 15.19. | Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī | 15.19.1. | vienas rokas | 70 | 50 | 15.19.2. | abu roku | 100 | 15.20. | Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava | 15 | 10 | 15.21. | Plaukstas funkciju traucējumi – deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi | 15.21.1. | viegli izteikti | 10 | 0 | 15.21.2. | mēreni izteikti | 15 | 10 | 15.21.3. | izteikti | 25–30 | 15 | Plaukstas pirksti | Pirmais pirksts (īkšķis) | 15.22. | Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija | 5 | 0 | 15.23. | Amputācijas stumbrs | 15.23.1. | naga falangas līmenī | 5 | 0 | 15.23.2. | starpfalangu locītavas līmenī | 10 | 5 | 15.24. | Pirksta zudums | 20 | 10 | 15.25. | Abu īkšķu zudums | 50 | 15.26. | Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums | 25 | 20 | 15.27. | Ankiloze starpfalangu locītavā | 15.27.1. | funkcionāli izdevīgā stāvoklī | 5 | 0 | 15.27.2. | funkcionāli neizdevīgā stāvoklī | 15 | 10 | 15.28. | Ankiloze divās locītavās | 15.28.1. | funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī) | 10 | 5 | 15.28.2. | funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī) | 20 | 15 | 15.29. | Pirksta kontraktūra | 15.29.1. | viegli izteikta | 5 | 0 | 15.29.2. | mēreni izteikta – pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī | 10 | 5 | 15.29.3. | izteikta – pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī | 20 | 15 | Otrais pirksts (rādītājs) | 15.30. | Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, amputācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī | 5 | 0 | 15.31. | Amputācijas stumbrs | 15.31.1. | naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī | 5 | 0 | 15.31.2. | vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī | 10 | 5 | 15.31.3. | pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums) | 15 | 10 | 15.32. | Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu | 20 | 15 | 15.33. | Pirksta funkciju traucējumi | 15.33.1. | viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze) | 5 | 0 | 15.33.2. | pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze) | 10 | 5 | 15.33.3. | pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai trīs locītavu ankiloze) | 15 | 10 | Trešais, ceturtais vai piektais pirksts | 15.34. | Amputācijas stumbrs | 15.34.1. | naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī | 5 | 0 | 15.34.2. | vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī | 5 | 0 | 15.34.3. | pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums) | 10 | 5 | 15.35. | Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu | 15 | 10 | 15.36. | Pirksta funkciju traucējumi | 15.36.1. | viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze) | 5 | 0 | 15.36.2. | pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze) | 10 | 5 | 15.36.3. | pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze) | 15 | 10 | Vienas plaukstas vairāki pirksti | 15.37. | Vienas plaukstas divu pirkstu zudums | 15.37.1. | pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III) | 24 | 20 | 15.37.2. | pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V) | 20 | 15 | 15.37.3. | otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V) | 15 | 10 | 15.37.4. | trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V) | 15 | 10 | 15.37.5. | ceturtā un piektā (IV+V) | 10 | 5 | 15.38. | Vienas plaukstas trīs pirkstu zudums | 15.38.1. | pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V) | 50 | 40 | 15.38.2. | pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V) | 40 | 30 | 15.38.3. | pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V) | 30 | 25 | 15.38.4. | otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V) | 20 | 15 | 15.38.5. | otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V) | 20 | 15 | 15.38.6. | trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V) | 15 | 10 | 15.39. | Vienas plaukstas četru pirkstu zudums | 15.39.1. | pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V) | 55 | 45 | 15.39.2. | pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V) | 55 | 45 | 15.39.3. | pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V) | 50 | 40 | 15.39.4. | otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V) | 40 | 30 | 15.40. | Visu pirkstu zudums | 15.40.1. | vienas plaukstas | 70 | 50 | 15.40.2. | abu plaukstu | 90 | 15.41. | Plaukstas visu pirkstu kontraktūra | 15.41.1. | viegli izteikta | 15 | 10 | 15.41.2. | kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī | 20 | 15 | 15.41.3. | kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze) | 50 | 40 | 15.42. | Plaukstas četru pirkstu (II–III–IV–V) kontraktūra | 15.42.1. | viegli izteikta | 10 | 5 | 15.42.2. | kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī | 15 | 10 | 15.42.3. | kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze) | 40 | 30 | | Piezīme. Pirkstu trūkums: 1.pirksta zudums – abu falangu amputācija, pārējos pirkstos – ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī | Iegurnis | 15.43. | Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma | 15.43.1. | viegli statikas traucējumi | 10–24 | 15.43.2. | mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā | 25–40 | 15.43.3. | izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās | 60–80 | Apakšējā ekstremitāte | Gūžas locītava | 15.44. | Gūžas locītavas ankiloze | 15.44.1. | funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī | 30 | 15.44.2. | funkcionāli neizdevīgā – saliektā (0–120 grādu) stāvoklī | 45 | 15.45. | Gūžas locītavas kontraktūra | 15.45.1. | viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5 cm, fleksija 0–100 grādu, ekstensija 0–10 grādu) | 10 | 15.45.2. | mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5–7 cm, fleksija 0–70 grādu, ekstensija 0–5 grādi) | 20 | 15.45.3. | izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu) | 55 | 15.46. | Nereponēts gūžas locītavas mežģījums | 40–50 | Augšstilbs | 15.47. | Eksartikulācija gūžas locītavā | 75 | 15.48. | Augšstilba amputācijas stumbrs | 15.48.1. | augšējās trešdaļas līmenī | 15.48.1.1. | vienai kājai | 60 | 15.48.1.2. | abām kājām | 90–100 | 15.48.2. | vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī | 15.48.2.1. | vienai kājai | 40 | 15.48.2.2. | abām kājām | 70–80 | 15.49. | Augšstilba kaula neīsta locītava | 15.49.1. | vienai kājai | 50 | 15.49.2. | abām kājām | 75–80 | Ceļa locītava | 15.50. | Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā | 15.50.1. | vienai kājai | 20 | 15.50.2. | abām kājām | 35–50 | 15.51. | Ceļa locītavas ankiloze | 15.51.1. | funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī | 15.51.1.1. | vienai kājai | 30 | 15.51.1.2. | abām kājām | 50–60 | 15.51.2. | funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem) | 15.51.2.1. | vienai kājai | 40 | 15.51.2.2. | abām kājām | 70–80 | 15.52. | Ceļa locītavas kontraktūra | 15.52.1. | viegli izteikta (fleksija 10–100 grādu; ekstensija 10–80 grādu) | 15.52.1.1. | vienai kājai | 10 | 15.52.1.2. | abām kājām | 20 | 15.52.2. | vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem) | 15.52.2.1. | vienai kājai | 20 | 15.52.2.2. | abām kājām | 40 | 15.52.3. | izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu) | 15.52.3.1. | vienai kājai | 35–40 | 15.52.3.2. | abām kājām | 70–80 | Apakšstilbs | 15.53. | Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā | 15.53.1. | vienai kājai | 50 | 15.53.2. | abām kājām | 75 | 15.54. | Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī | 15.54.1. | vienai kājai | 45 | 15.54.2. | abām kājām | 70 | 15.55. | Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī | 15.55.1. | vienai kājai | 40 | 15.55.2. | abām kājām | 65 | 15.56. | Apakšstilba kaulu neīsta locītava | 15.56.1. | abu kaulu | 30 | 15.56.2. | lielā lielakaula | 25 | 15.56.3. | mazā lielakaula | 0 |
Pēdas locītava | 15.57. | Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0–30 grādu, plantārā fleksija 0–70 grādu) | 15.57.1. | vienā | 10–15 | 15.57.2. | abās | 25–30 | 15.58. | Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu) | 15.58.1. | vienā | 10–15 | 15.58.2. | abās | 25–30 | 15.59. | Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem) | 15.59.1. | vienā | 30 | 15.59.2. | abās | 60–70 | 15.60. | Pēdas locītavas kontraktūra | 15.60.1. | viegli izteikta (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu) | 5 | 15.60.2. | vidēji izteikta (dorsālfleksija 0–10 grādu, plantārā fleksija 0–20 grādu) | 10 | 15.60.3. | izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem) | 30 | Pēda | 15.61. | Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova) | 15.61.1. | vienas pēdas | 50 | 15.61.2. | abu pēdu | 70 | 15.62. | Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa) | | 15.62.1. | vienas pēdas | 20 | 15.62.2. | abu pēdu | 40 | 15.63. | Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu lūzuma vai mežģījuma | 15.63.1. | viegli kustību un balsta traucējumi | | 15.63.1.1. | vienā | 0 | 15.63.1.2. | abās | 10 | 15.63.2. | pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem | 15.63.2.1. | vienā | 10 | 15.63.2.2. | abās | 20 | 15.63.3. | pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem | 15.63.3.1. | vienā | 25–30 | 15.63.3.2. | abās | 40–50 | | Pēdas pirksti | | 15.64. | Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās | 15.64.1. | vienā | 10 | 15.64.2. | abās | 20 | 15.65. | Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums | 20 | 15.66. | Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī | 10 | 15.67. | Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī | 0 | 15.68. | Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums | 10 | 15.69. | Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums | 15.69.1. | viena–divu pirkstu | 0 | 15.69.2. | trīs–četru pirkstu | 5 | 15.70. | Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem | 15.70.1. | viegla pakāpe | 0 | 15.70.2. | vidēja pakāpe | 15 | 15.70.3. | izteikta pakāpe | 15.70.3.1. | bez trofiskām čūlām | 20 | 15.70.3.2. | ar trofiskām čūlām | 30–40 | 15.71. | Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju traucējumu pakāpe) | 30–60 | Mīkstie audi | 15.72. | Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā | 15.72.1. | sejas kosmētisks defekts | 15–24 | 15.72.2. | sejas izkropļojums | 25–50 | 15.72.3. | sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu | 60–75 | 15.73. | Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm | 15.73.1. | rētas laukuma lielums 1–2 % | 5 | 15.73.2. | rētas laukuma lielums 3–4 % | 10 | 15.73.3. | rētas laukuma lielums 5–10 % | 15 | 15.73.4. | rētas laukums lielāks par 10 % Piezīmes. 1. Ķermeņa virsmas 1 % pielīdzināms pacienta plaukstas lielumam. 2. Rētaudu radīto funkciju traucējumu pakāpes izvērtējums – sk. atbilstošo lokalizāciju | 20 | 15.74. | Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem | 15.74.1. | viegla pakāpe | 10 | 15.74.2. | vidēja pakāpe | 20 | 15.74.3. | smaga pakāpe | 40 | 16. | Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) (SSK–10–L00–L99) a) parastā ekzēma; b) endogēnā ekzēma; c) hroniska recidivējoša nātrene; d) Pemphigus; e) Psoriasis vulgaris; f) ihtiozes | 16.1. | Neliela izplatība, recidīvi (paasinājumi) līdz divām reizēm gadā, īslaicīgi (dažas nedēļas) | 10–20 | 16.2. | Paasinājumi biežāk nekā divas reizes gadā, ilgstoša gaita (ādas izmaiņas skar plaukstas, pēdas, seju) | 25–59 | 16.3. | Paasinājumi bieži, gaita hroniska, progresējoša (ietekme uz iekšējiem orgāniem, kaulu locītavu sistēmu) | 60–79 |
1.tabula Darbspēju zaudējums (procentos) atkarībā no redzes asuma samazinājuma Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju | 1,0 | 0,9 | 0,8 | 0,7 | 0,6 | 0,5 | 0,4 | 0,3 | 0,2 | 0,1 | 0,09–0,07 | 0,06–0,05 | praktisks aklums | 0 | 1,0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 20 | 25 | 25 | 25 | 0,9 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 20 | 25 | 25 | 25 | 0,8 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 20 | 20 | 25 | 25 | 30 | 0,7 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 10 | 15 | 20 | 25 | 30 | 30 | 35 | 0,6 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 25 | 30 | 40 | 40 | 40 | 0,5 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 10 | 10 | 15 | 20 | 30 | 35 | 40 | 40 | 40 | 0,4 | 5 | 5 | 10 | 10 | 10 | 10 | 15 | 20 | 25 | 30 | 35 | 45 | 45 | 50 | 0,3 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 15 | 20 | 25 | 30 | 40 | 45 | 50 | 50 | 50 | 0,2 | 10 | 10 | 15 | 15 | 20 | 20 | 25 | 30 | 50 | 50 | 55 | 65 | 65 | 70 | 0,1 | 15 | 15 | 20 | 20 | 25 | 30 | 30 | 40 | 50 | 70 | 75 | 80 | 80 | 80 | 0,09–0,07 | 20 | 20 | 25 | 25 | 30 | 35 | 35 | 45 | 55 | 75 | 75 | 80 | 85 | 85 | 0,06–0,05 | 25 | 25 | 25 | 30 | 40 | 45 | 45 | 50 | 65 | 80 | 80 | 85 | 90 | 90 | praktisks aklums* | 25 | 25 | 30 | 35 | 40 | 40 | 45 | 50 | 65 | 80 | 85 | 90 | 95 | 95 | 0 | 25 | 25 | 30 | 35 | 40 | 40 | 50 | 50 | 70 | 80 | 85 | 90 | 95 | 95 |
* Praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5º no fiksācijas punkta. 2.tabula Darbspēju zaudējums (procentos) traumas gadījumā atkarībā no redzes asuma samazinājuma | Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas | Koriģētais redzes asums līdz traumai** | 0,9 | 0,8 | 0,7 | 0,6 | 0,5 | 0,4 | 0,3 | 0,2 | 0,1 | 0,09–0,05 | praktisks aklums | 1,0 | 5 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 15 | 20 | 20 | 25 | 0,9 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 15 | 20 | 20 | 25 | 0,8 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 20 | 20 | 25 | 0,7 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 20 | 20 | 0,6 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 15 | 15 | 15 | 0,5 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 15 | 0,4 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 10 | 10 | 10 | 0,3 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 10 | 10 | 0,2 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 0,1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 0,09–0,05 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | praktisks aklums | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
** Koriģētais redzes asums līdz traumai – redzes asums, kas ir pēdējais dokumentētais redzes asums pirms traumas. Ja redzes asumu pirms traumas nav iespējams dokumentāri pierādīt, tiek pieņemts, ka koriģētais redzes asums pirms traumas ir bijis 1,0. Piezīmes. 1 Invaliditāti atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes, darba un sociālajiem faktoriem un invalīda spējas integrēties sabiedrībā iedala šādi: 1) ļoti smaga invaliditāte – I invaliditātes grupa – integrācija sabiedrībā bez sociālās palīdzības nav iespējama; darba un sevis apkopšanas spējas ļoti ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 80–100 procentu apmērā; 2) smaga invaliditāte – II invaliditātes grupa – integrācija sabiedrībā bez sociālās palīdzības ļoti ierobežota; darba un sevis apkopšanas spējas ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 60–79 procentu apmērā; 3) mēreni izteikta invaliditāte – III invaliditātes grupa – integrācija sabiedrībā ir apgrūtināta; darba un sevis apkopšanas spējas mēreni ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 25–59 procentu apmērā. Veselības zudums līdz 25 procentiem nav uzskatāms par invaliditāti. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs, un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir arī citi nozīmīgi veselības traucējumi, no to ietekmes uz ikdienas dzīves aktivitātēm, kā arī no personas vecuma, izglītības, darba pieredzes, darba attiecībām, konkurētspējas darba tirgū un darba prognozes. 2 Vērtēšanas kritēriji – saslimšanas TNM stadija (audzēja lielums, limfmezglu stāvoklis), lokalizācija, histoloģiskā atbilde (audzēja diferenciācijas pakāpe), ārstēšanas veids (operācijas apjoms, staru ķīmijterapija, hormonterapija), saslimšanas agrīnās (pēcoperācijas) komplikācijas, vēlīnās komplikācijas, metastāzes (tuvās, attālās), recidīvs (starplaiks starp pirmo operāciju), ārstēšanas sarežģījumi, komplikācijas, blakus slimības (piemēram, cukura diabēts) un prognoze. Veicot invaliditātes ekspertīzi personām ar ļaundabīgu saslimšanu, jāņem vērā piecu gadu cikls – ja ir smaga saslimšana, invaliditāte nosakāma uz 2–3 gadiem, turpmāk izvērtējamas daļējas rehabilitācijas iespējas. 3 Izvērtējot veselības un darbspēju zaudējumu, kas radies pēc hroniskām psihiskām saslimšanām, pēc iedzimtiem un iegūtiem garīgās attīstības traucējumiem, pēc tādiem psihiskās darbības traucējumiem, kas radušies galvas smadzeņu traumu, neiroinfekciju, toksiska bojājuma dēļ, pēc tādām psihozēm, kas attīstījušās smagu somatisku saslimšanu dēļ, eksperti ņem vērā šādus kritērijus: no kāda vecuma slimība vai traucējumi sākušies; to ilgums, ārstēšanas efektivitāte vai rezultāts; slimības paasinājumu vai fāžu biežums; specifisks, attiecīgajai saslimšanai raksturīgs personības vai intelekta defekts un tā smaguma pakāpe (viegls, mērens, izteikts); sociālie faktori, kas pasliktina jebkuras psihiskas saslimšanas vai traucējumu gaitu: agrs slimības sākums līdz profesijas apgūšanai un darba gaitu sākšanai; dzīve sociālekonomiski nelabvēlīgā vidē; dzīvošana ārpus ģimenes; slimnieka neārstēta atkarība vai viņa ģimenes locekļu neārstēta atkarība. 4 Nosakot darbspēju zaudējumu personām ar redzes orgāna patoloģiju, svarīgākie faktori ir redzes funkciju traucējumi (redzes asums, redzeslauks), kā arī slimības vai traumas smagums.
Labklājības ministre I.Jurševska
4.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209
Kritēriji invaliditātes noteikšanai bez atkārtota izmeklēšanas termiņa norādes personām ar invaliditāti, kurām ir anatomiski defekti (Pielikums grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510)
1. Augšējā ekstremitāte: 1.1. rokas trūkums plaukstas vai augstākā līmenī; 1.2. četru pirkstu trūkums pamatlocītavas līmenī (izņemot pirmo); 1.3. trīs blakus esošo pirkstu trūkums (ieskaitot pirmo) vai minēto pirkstu locītavu ankiloze; 1.4. pirmā un otrā pirksta vai divu citu pirkstu un atbilstošo plaukstas kaulu trūkums; 1.5. abu plaukstu pirmo pirkstu trūkums; 1.6. ankiloze vai izteikta plaukstas locītavas kontraktūra funkcionāli neizdevīgā stāvoklī. 2. Neprotezējama apakšējā ekstremitāte: 2.1. kājas amputācija pēc Šopara vai augstākā līmenī; 2.2. abu pēdu amputācija Lisfranka locītavas līmenī; 2.3. izteikta vienas pēdas locītavas kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī; 2.4. kājas saīsinājums par 7 cm un vairāk; 2.5. vienas ceļa vai gūžas locītavas ankiloze, ja endoprotezēšana kontrindicēta vai nav tehniski iespējama; 2.6. izteikta abu ceļu vai abu gūžas locītavu kontraktūra. 3. Mugurkaula kifoskolioze IV pakāpē. 4. Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05, ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). 5. Kurlmēmums vai abpusējs kurlums (V pakāpes vājdzirdība). 6. Pastāvīgi funkcionējoša traheostoma. 7. Nelikvidējami žokļu vai cieto aukslēju defekti (protēze nenodrošina sakošļāšanu). 8. Nelikvidējamas seju kropļojošas rētas vai defekti. 9. Gastrektomija. 10. Pulmonektomija. 11. Nefrektomija ar otras nieres funkciju traucējumiem. 12. Netīrību izraisošas gremošanas trakta un urīnceļu fistulas, ja nav iespējams radikāli slēgt fistulu. 13. Viena vai vairāku sirds vārstuļu protēze. 14. Aortas vai aortas bifurkācijas sintētiska protēze. 15. Mugurkaulāja bojājums ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu jebkurā līmenī.
Labklājības ministre I.Jurševska
5.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209
Medicīniskās indikācijas personai ar invaliditāti speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās (Pielikums grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510)
1. Vienas kājas amputācijas stumbrs augšstilba līmenī vai abu kāju amputācijas stumbri (neatkarīgi no protezēšanas iespējām). 2. Neprotezējams vienas kājas amputācijas stumbrs apakšstilba distālā trešdaļā vai augstākā līmenī vai vienas pēdas amputācijas stumbrs (pēc Pirogova vai Šopara), ko apstiprina protēžortopēda medicīniskais atzinums. 3. Neprotezējami abu pēdu amputācijas stumbri (pēc Lisfranka) un augstākā līmenī (apstiprina protēžortopēda medicīniskais atzinums). 4. Vienas kājas saīsinājums, ne mazāks par 7 cm, ja ir protēžortopēda medicīniskais atzinums par nespēju nēsāt ortopēdiskos apavus. 5. Vienas kājas dziļa parēze (plēģija). 6. Hemiplēģija vai izteikta hemiparēze. 7. Abu kāju mērena vai izteikta šļaugana vai spastiska parēze (paraplēģija). 8. Kāju obliterējoša artēriju slimība ar dekompensētu asinsriti vienā kājā. 9. Iedzimts abu gūžu locītavu mežģījums vai osteohondrodisplāzija, vai artrogripoze ar izteiktiem pārvietošanās funkciju traucējumiem. 10. Abu gūžu vai abu ceļu locītavu, vai gūžas un ceļa locītavas smaga osteoartoze ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem. 11. Vienas gūžas vai abu ceļu locītavu ankiloze. 12. Abu ceļa locītavu izteikta fleksijas kontraktūra (ne mazāka par 20 grādiem), varus vai valgus izteikta deformācija. 13. Abu pēdu locītavu izteikta kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī. 14. Stāvoklis pēc apakšējo ekstremitāšu lielo locītavu (gūžas, ceļa) endoprotezēšanas, ja saglabājas izteikti funkciju traucējumi. 15. Ankilozējošs spondilartrīts (Behtereva slimība) ar izteiktiem statikas un kustību funkciju traucējumiem. 16. Izteikta smadzenīšu ataksija vai izteikti ekstrapiramidāli traucējumi. 17. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē ar dziļiem ādas trofikas traucējumiem. 18. Dažādas ģenēzes artrīti, osteoartrozes ar abu ceļu vai abu pēdu locītavu izteiktiem funkciju traucējumiem. 19. Mugurkaula IV pakāpes kifoskolioze ar izteiktiem statikas un pārvietošanās traucējumiem. 20. Ļaundabīgie audzēji 4.stadijā ar izteikti nelabvēlīgu prognozi, ja klients saņem simptomātisku terapiju. 21. Sirds mazspēja 4.pakāpē ar ascītu un anasarku. 22. Ģenētiskas slimības ar izteiktiem kustību traucējumiem. 23. Šajā pielikumā neminētas citas slimības, kuras rada izteiktus kustību un gaitas traucējumus. Piezīme. Ceļu satiksmes drošības direkcija izsniedz invalīda stāvvietu karti, pamatojoties uz atzinumu par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.
Labklājības ministre I.Jurševska
6.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209
Kritēriji īpašas kopšanas nepieciešamībai personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma
1. Indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma nosaka personai ar I invaliditātes grupu (ļoti smaga invaliditāte), kurai: 1.1. nepieciešama īpaša 24 stundu palīdzība, uzraudzība vai kopšana neatkarīgi no palīglīdzekļu lietošanas garīgo spēju ierobežojuma dēļ*; 1.2. pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīves aktivitātes novērtējums (Bartela indekss) atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumu Nr.279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem" 2.pielikumam, ir zemāks par 7 punktiem. 2. Izvērtējot īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma saskaņā ar šā pielikuma 1.2.apakšpunktā minēto noteikumu pielikumu, tiek ņemti vērā šādi kritēriji: Nr. p.k. | Pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistītās aktivitātes | Punkti | 2.1. | Vēdera izeja: | | 2.1.1. | nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi (piemēram, uzlikt un nomainīt fekālijas uztverošos līdzekļus vai veikt klizmu, kad tas nepieciešams) | 0 | 2.1.2. | nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība | 1 | 2.1.3. | kontrolē izvadi | 2 | 2.2. | Urinācija: | | 2.2.1. | nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi (piemēram, uzlikt un nomainīt urīnu uzsūcošos līdzekļus vai katetru, kad tas nepieciešams) | 0 | 2.2.2. | nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība | 1 | 2.2.3. | kontrolē izvadi | 2 |
3. Pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīves aktivitāšu ierobežojumu novērtē pašvaldības sociālais darbinieks vai ārstējošais ārsts, un šo vērtējumu, ja nepieciešams, pārbauda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārsts eksperts. Piezīme.* Veselības stāvokli novērtē ārstējošais ārsts un to pārbauda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārsts eksperts.
Labklājības ministre I.Jurševska
7.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209
Kritēriji, kas nosaka iespēju sniegt invalīdam ieteikumu par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu
Kritēriji | Kritēriju nozīmīgums | Kritēriju vērtējums | Vērtējuma rezultāts 10 ballu sistēmā | Personas ar invaliditāti vērtējums 10 ballu sistēmā | 1. Darbspēju zaudējums (invaliditātes grupa) | III grupa | labvēlīgi apstākļi | 2 | | II grupa | vidēji labvēlīgi apstākļi | 1 | | I grupa | nelabvēlīgi apstākļi | 0–1 | | 2. Izglītība | Augstākā izglītība | labvēlīgi apstākļi | 2 | | Vidējā un profesionālā izglītība | labvēlīgi apstākļi | 1–2 | | Pamatskolas izglītība | vidēji labvēlīgi apstākļi | 0–1 | | Sākumskolas izglītība, persona bez izglītības | nelabvēlīgi apstākļi | 0 | | 3. Profesionālā kvalifikācija un darba pieredze | Ir profesionālā kvalifikācija un darba pieredze | labvēlīgi apstākļi | 2 | | Nav profesionālās kvalifikācijas un darba pieredzes | nelabvēlīgi apstākļi | 0–1 | | 4. Vecums | No 18 līdz 50 gadiem | labvēlīgi apstākļi | 2 | | No 51 gada līdz pensijas vecumam | vidēji labvēlīgi apstākļi | 1–2 | | Pensijas vecums | nelabvēlīgi apstākļi | 0–1 | | 5. Motivācija | Ir motivācija profesionālajai rehabilitācijai un nodarbinātībai (vēlme strādāt) | labvēlīgi apstākļi | 2 | | Nav motivācijas profesionālajai rehabilitācijai un nodarbinātībai | nelabvēlīgi apstākļi | 0 | |
Piezīme. Apstākļi profesionālajai rehabilitācijai vērtējami kā labvēlīgi, ja vērtējuma rezultāts ir no 6 līdz 10 ballēm, un kā nelabvēlīgi, ja vērtējuma rezultāts ir no 0 līdz 5 ballēm.
Labklājības ministre I.Jurševska
|
|
Saistītie dokumenti
-
Zaudējis spēku ar
-
Grozījumi
-
Izdoti saskaņā ar
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Skaidrojumi
-
Citi saistītie dokumenti
|