1. Noteikumi nosaka klaiņojošu suņu un kaķu (turpmāk – dzīvnieki) izķeršanas kārtību, kā arī dzīvnieku ķērāju apmācības kārtību.

2. Dzīvnieku ķērājs ir fiziska persona, kura ir apmācīta klaiņojošu dzīvnieku ķeršanā un saņēmusi biedrības "Latvijas Veterinārārstu biedrība" (turpmāk – biedrība) izsniegtu dzīvnieku ķērāja apliecību (turpmāk – apliecība) (pielikums), ar kuru saskaņā tai ir atļauts ķert dzīvniekus.

3. Dzīvnieku ķērājus apmāca biedrība saskaņā ar programmu, kas ietver šādas tēmas:

3.1. dzīvnieku labturības prasības;

3.2. dzīvnieku uzvedība;

3.3. dzīvnieku veselības stāvokļa novērtējums;

3.4. dzīvnieku ķeršanai nepieciešamais aprīkojums un tā lietošana;

3.5. dzīvnieku ķērāja tiesības un pienākumi;

3.6. dzīvnieku transportēšanas prasības.

4. Biedrība savā tīmekļa vietnē www.lvb.lv un vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv ievieto informāciju par dzīvnieku ķērāju apmācības kursiem.

5. Izdevumus, kas saistīti ar apmācību dzīvnieku ķeršanā un apliecības izgatavošanu un izsniegšanu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biedrības valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību samaksu sedz dzīvnieku ķērājs.

6. Praktizējošs veterinārārsts apliecību saņem pēc attiecīga iesnieguma iesniegšanas biedrībā. Praktizējošam veterinārārstam nav nepieciešams apgūt šajos noteikumos minēto dzīvnieku ķērāju apmācības programmu.

7. Biedrība piecu darbdienu laikā pēc apliecības izsniegšanas informāciju par dzīvnieku ķērāju iekļauj reģistrā, norādot šādu informāciju:

7.1. dzīvnieku ķērāja vārds, uzvārds un personas kods;

7.2. apliecības izsniegšanas datums;

7.3. apliecības reģistrācijas numurs.

8. Biedrība piecu darbdienu laikā pēc apliecības izsniegšanas savā tīmekļa vietnē www.lvb.lv un vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv ievieto informāciju par dzīvnieku ķērājiem, norādot šādu informāciju:

8.1. dzīvnieku ķērāja vārds un uzvārds;

8.2. apliecības izsniegšanas datums;

8.3. apliecības reģistrācijas numurs.

9. Vietējā pašvaldība, saņemot informāciju par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku, paziņo to dzīvnieku ķērājam, kurš vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos vai līgumā noteiktajā laikā izbrauc uz dzīvnieka atrašanās vietu.

10. Dzīvnieku ķērājs pēc dzīvnieka noķeršanas nekavējoties pārliecinās par to, vai dzīvnieku iespējams identificēt.

11. Ja dzīvnieku ķērājs konstatē, ka pēc dzīvnieka identifikācijas datiem (kaklasiksna ar kontaktinformāciju, mikroshēma vai tetovējums) ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku, tas rīkojas vienā no šādiem veidiem:

11.1. nekavējoties paziņo dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka atrašanās vietu vai par dzīvnieku patversmi vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādi, uz kuru nogādās noķerto dzīvnieku;

11.2. informē dzīvnieku patversmi par identificēto dzīvnieku un nepieciešamību sazināties ar dzīvnieka īpašnieku, ja dzīvnieku ķērājam tas nav bijis iespējams.

12. Dzīvnieka īpašnieks saskaņā ar vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai līgumu un dzīvnieku patversmes cenrādi sedz izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieka noķeršanu, izmitināšanu un aprūpi.

13. Dzīvnieku ķērājs astoņu stundu laikā pēc dzīvnieka noķeršanas nodrošina tā transportēšanu un ievietošanu dzīvnieku patversmē.

14. Ja noķertajam dzīvniekam nepieciešama neatliekama veterinārmedicīniskā aprūpe, dzīvnieku ķērājs nodrošina pēc iespējas ātrāku noķertā dzīvnieka nogādāšanu pie praktizējoša veterinārārsta.

15. Dzīvnieku ķērājs 24 stundu laikā pēc dzīvniekam sniegtās veterinārmedicīniskās aprūpes to nogādā dzīvnieku patversmē, ja praktizējošs veterinārārsts nav noteicis dzīvnieku turēt veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē ilgāku laiku.

16. Ja pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā noķertam kaķim veicama sterilizācija, dzīvnieku ķērājs pēc iespējas ātri nogādā noķerto kaķi pie praktizējoša veterinārārsta.

17. Dzīvnieku ķērājs 24 stundu laikā pēc kaķa sterilizācijas to nogādā atpakaļ vietā, kur kaķis noķerts.

18. Dzīvnieku ķērājs reģistrē šādu informāciju par noķerto dzīvnieku:

18.1. suga;

18.2. identifikācijas dati, ja tādi ir;

18.3. krāsa (vai citas raksturīgas pazīmes);

18.4. veselības stāvoklis;

18.5. noķeršanas vieta (adrese), datums un laiks;

18.6. izmitināšanas vieta.

19. Dzīvnieku ķērājs šo noteikumu 18.punktā minēto informāciju pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) inspektoram un glabā to divus gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas.

20. Dzīvnieku ķērājs dzīvnieku ķeršanai izvēlas paņēmienus un aprīkojumu, kas nerada dzīvniekam sāpes un ciešanas.

21. Dzīvnieku nomierināšanai var izmantot veterinārās zāles atbilstoši veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

22. Noķerto dzīvnieku transportē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku labturību transportēšanas laikā.

23. Dzīvnieku ķērājs savu pienākumu izpildes laikā pēc jebkuras personas pieprasījuma uzrāda apliecību un informē par dzīvnieku patversmi vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādi, uz kuru nogādās noķerto dzīvnieku.

24. Mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas dienests iesniedz biedrībā ziņas par dzīvnieku ķērājiem, kas ir apmācīti un saņēmuši apliecību saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumiem Nr.606 "Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas noteikumi". Biedrība savā tīmekļa vietnē www.lvb.lv un vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv ievieto šo noteikumu 8.punktā minēto informāciju par dzīvnieku ķērājiem.

25. Apliecības par apmācību, kas izsniegtas dzīvnieku ķērājiem saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumiem Nr.606 "Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas noteikumi", atzīstamas par spēkā esošām.

26. Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.