|
Attēlotā redakcija
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt rīkjoslā virs tiesību akta teksta.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Finanšu stabilitātes nodevas likums
1.pants. Finanšu stabilitātes nodevas mērķis Finanšu stabilitātes nodevas (turpmāk — nodeva) mērķis ir stiprināt visu finanšu sistēmu, lai, ja nepieciešams, finansētu pasākumus, kas mazinās finansiālās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī daļēji kompensētu valsts budžeta līdzekļus, kas tika novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guva banku sektors kopumā. 2.pants. Nodevas maksātāji Nodevu maksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes (izņemot elektroniskās naudas institūcijas) un to filiāles dalībvalstīs un ārvalstīs, kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijas Republikā (turpmāk — nodevas maksātāji). 4.pants. Nodevas objekts un likme (1) Nodevas objekts ir nodevas maksātāja saistību kopsumma taksācijas perioda beigās, no kuras atskaita: 1) noguldījumus, kas pakļauti Latvijas Republikas vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju shēmai; 2) nodevas maksātāja emitētās segtās obligācijas; 3) pakārtotās saistības, kas iekļautas pašu kapitāla aprēķinā kā subordinētais kapitāls saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem. (11) Ja nodevas maksātājs ir citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijas Republikā, Segto obligāciju likuma 87. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, piemērojot šā panta pirmās daļas 2. punktu, par nodevas maksātāja emitētajām segtajām obligācijām uzskatāmas attiecīgās dalībvalsts kredītiestādes emitētās obligācijas proporcionāli tās filiāles Latvijas Republikā to aktīvu īpatsvaram, kuri ir iekļauti attiecīgajā seguma portfelī. (12) Segto obligāciju likuma 88. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, piemērojot šā panta pirmās daļas 2. punktu, par nodevas maksātāja emitētajām segtajām obligācijām uzskatāmas attiecīgā emitenta emitētās obligācijas proporcionāli nodevas maksātāja to atsavināto aktīvu īpatsvaram, kuri ir iekļauti attiecīgajā seguma portfelī. (2) Nodevas likme ir 0,072 procenti gadā no šā panta pirmajā daļā minētās summas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. un 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.) 5.pants. Nodevas aprēķināšana un maksāšanas kārtība (1) Nodevas maksājums taksācijas periodā tiek sadalīts pa ceturkšņiem, katru ceturksni maksājot vienu ceturto daļu no aprēķinātā maksājuma. (2) Nodevu aprēķina saskaņā ar šā likuma 4.pantu un iemaksā Valsts kases norādītajā valsts budžeta ieņēmumu kontā līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam nodevas maksātājs, iesniedzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai maksājumu apstiprinošu dokumentu. (3) Nodevas maksātājs taksācijas perioda nodevas ceturkšņa maksājumus aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā taksācijas perioda gada pārskatā iekļauto finanšu pārskatu datiem, iepriekšējā taksācijas perioda beigās uzrādīto saistību kopsummu koriģējot saskaņā ar šā likuma 4.panta pirmo daļu un aprēķināto maksājuma summu proporcionāli sadalot pa ceturkšņiem, un sastāda nodevas ceturkšņa maksājumu grafiku. (4) Nodevas maksātājs taksācijas perioda nodevas ceturkšņa maksājumu grafiku līdz taksācijas perioda 15.aprīlim saskaņo ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. (5) Ja tiek konstatēts, ka pārskata ceturksnī samaksātā nodevas summa ir mazāka par summu, kāda maksājama saskaņā ar šā panta ceturtajā daļā minēto nodevas ceturkšņa maksājumu grafiku vai šajā likumā noteikto likmi, nodevas maksātājs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aprēķins, iemaksā Valsts kases norādītajā valsts budžeta ieņēmumu kontā atlikušo nodevas summu. (6) Nodevas maksātājs līdz nākamā taksācijas perioda 15.aprīlim sastāda un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai finanšu stabilitātes nodevas taksācijas perioda deklarāciju (turpmāk — deklarācija). Deklarācijas veidlapas paraugu un aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (7) Sastādot deklarāciju, nodevas maksātājs saskaņā ar šā likuma 4. pantu, pamatojoties uz taksācijas perioda gada pārskatā iekļauto finanšu pārskatu datiem, veic nodevas galīgo aprēķinu par taksācijas periodu. Šā likuma 4. panta 1.1 un 1.2 daļā minētajā gadījumā nodevas maksātājs deklarācijai pievieno segto obligāciju programmas valsts uzraudzības iestādes informāciju, no kuras var pārliecināties par pārrobežu programmas, kura atļauta (reģistrēta) citā dalībvalstī, ietvaros emitēto segto obligāciju apjomu un šādā segto obligāciju emisijā izmantoto nodevas maksātāja aktīvu īpatsvaru seguma portfelī. (8) Ja pēc šā panta septītajā daļā minētā aprēķina veikšanas tiek konstatēts, ka ceturkšņa maksājumos samaksātā nodevas summa ir mazāka par summu, kāda taksācijas periodā maksājama saskaņā ar šajā likumā noteikto likmi, nodevas maksātājs 30 dienu laikā pēc tam, kad taksācijas perioda deklarācija iesniegta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, iemaksā Valsts kases norādītajā valsts budžeta ieņēmumu kontā atlikušo nodevas summu, iesniedzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai maksājumu apstiprinošu dokumentu. (9) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai nodevas maksātājs 30 dienu laikā veic nodevas papildu maksājumu, par to rakstveidā informējot nodevas maksātāju, ja tā pēc nodevas maksātāja maksājamās nodevas kontroles (pārbaudes) ir konstatējusi, ka nodevas maksātājs nav veicis nodevas maksājumu pilnā apmērā, un pieņēmusi lēmumu par nodevas papildu maksājuma pamatotību. (10) Ja pēc šā panta septītajā daļā minētā aprēķina veikšanas tiek konstatēts, ka nodevas maksātāja ceturkšņa maksājumos samaksātā nodevas summa pārsniedz summu, kāda taksācijas periodā ir maksājama saskaņā ar šajā likumā noteikto likmi, pārmaksāto nodevas summu ieskaita nākamā taksācijas perioda maksājumos. (11) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodevas summas ieskaitīšanu nākamā taksācijas perioda maksājumos, par to rakstveidā informējot nodevas maksātāju, ja pēc taksācijas perioda deklarācijas saņemšanas tiek pieņemts lēmums par nodevas maksātāja maksājamās nodevas kontroles (pārbaudes) uzsākšanu, — līdz dienai, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēmusi lēmumu par pārmaksas pamatotību. (12) Ja nodevas maksātājs savu darbību sāk vai beidz taksācijas perioda vidū, nodevas apmēru nosaka proporcionāli tā darbības laikam taksācijas periodā. (13) Ja nodevas maksātājs savu darbību sāk taksācijas perioda vidū, nodevas ceturkšņa maksājumi pirmajā taksācijas periodā tiek aprēķināti no nodevas maksātāja pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša bilances pārskatā norādītās kopējo saistību summas, to attiecīgi koriģējot saskaņā ar šā likuma 4.pantu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.) 6.pants. Nodevas administrēšana (1) Nodevu administrē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija: 1) līdz taksācijas perioda 15.aprīlim saskaņo aprēķināto taksācijas perioda nodevas ceturkšņa maksājumu grafiku; 2) kontrolē nodevas maksāšanu; 3) kontrolē šā likuma 5.panta sestajā daļā minētajā deklarācijā norādītās informācijas pilnīgumu un pareizību; 4) sagatavo un nosūta nodevas maksātājam aprēķinu par nepilnīgi veikto nodevas maksājumu. 7.pants. Atbildība par nodevas maksāšanas termiņa nokavējumu Ja nodevas maksātājs neveic nodevas maksājumu šajā likumā noteiktajā termiņā, par nokavējuma periodu tam tiek aprēķināta nokavējuma nauda saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. 1. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.jūlijam izvērtē iespējas turpmākajos taksācijas periodos nodevu piemērot arī citiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un citiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgus šā likuma grozījumus. 2. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.janvārim izvērtē iespējas turpmākajos taksācijas periodos nodevas maksājumus novirzīt speciāli izveidotā stabilitātes fondā un, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgus šā likuma grozījumus. 3. Nodevas maksātājs, kurš līdz 2022. gada 1. janvārim ir izveidojis jaunu klientiem pieejamu finanšu pakalpojumu — saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē — un par to paziņojis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, saskaņā ar šā likuma 4. pantu aprēķināto nodevas summu ir tiesīgs samazināt par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā par 50 000 euro. (16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 4. Piemērojot pārejas noteikumu 3. punktu, nodevas maksātājs Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedz plānoto saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides izmaksu aprēķinu un to segšanas grafiku. (16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 5. Saņemot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņojumu par plānoto saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides izmaksu aprēķinu un to segšanas grafiku, nodevas maksātājs pēc kredītrēķina saņemšanas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ir tiesīgs nākamos nodevas ceturkšņa maksājumus samazināt par attiecīgajām faktiskajām saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides izmaksām, ievērojot šo pārejas noteikumu 3. punktu. (16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 6. Nodevas maksātājs, kurš saņēmis šo pārejas noteikumu 5. punktā minēto saskaņojumu, bet līdz 2022. gada 1. janvārim nav izveidojis saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, nav tiesīgs izmantot šo pārejas noteikumu 3. punktā minēto nodevas samazinājumu un tās samaksu veic šā likuma 5. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī zaudē tiesības turpmākajos ceturkšņos samazināt maksājamo nodevas summu. (16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 7. Nodevas maksātājs ir tiesīgs nākamā taksācijas perioda nodevas maksājumus samazināt par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides faktisko izmaksu summas daļu, kas pārsniedz saskaņā ar šā likuma 5. panta septīto daļu noteikto nodevas summu, ievērojot šo pārejas noteikumu 3., 4. un 5. punktu. (16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 8. Nodevas maksātājs, kurš piemērojis šo pārejas noteikumu 3. punktu, nav tiesīgs uz kopējo pakalpojumu cenu attiecināt saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides izmaksas, par kurām ir samazināts nodevas maksājums. (16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 9. Šo pārejas noteikumu 3. punktā minēto komercdarbības atbalstu nodevas maksātājam piešķir Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms šo pārejas noteikumu 5. punktā minētā saskaņojuma sniegšanas, ievērojot Komisijas 2013. gada 18. decembra regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. (16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.) Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 20.decembrī. Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 30.decembrī
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Finanšu stabilitātes nodevas likums
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:  
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
