Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1071

Rīgā 2010.gada 23.novembrī (prot. Nr.67 22.§)
Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei
Izdoti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma
8.panta trešo daļu, 9.panta otro daļu un 10.panta piekto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. jūras vides stāvokļa novērtējumā (turpmāk – jūras novērtējums) ietveramās informācijas saturu un veidu;

1.2. kvalitatīvos raksturlielumus laba jūras vides stāvokļa noteikšanai;

1.3. jūras vides stāvokli raksturojošo iezīmju, slodžu un ietekmju sarakstu;

1.4. prasības jūras vides mērķu un ar tiem saistīto rādītāju izstrādei.

2. Pēc Latvijas Hidroekoloģijas institūta pieprasījuma valsts institūcijas, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kā arī citas institūcijas bez maksas vai saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi sniedz tām pieejamo informāciju, kas nepieciešama jūras novērtējuma izstrādei un jūras vides mērķu noteikšanai, tai skaitā:

2.1. ģeotelpisko informāciju un digitālās kartes;

2.2. virszemes ūdeņu, gaisa un bioloģiskās daudzveidības monitoringa, kā arī citu veidu vides monitoringa datus;

2.3. informāciju, kas iegūta, izpildot Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 13.panta pirmajā daļā minētajos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

2.4. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus.

II. Jūras novērtējumā ietveramās informācijas saturs un veids

3. Jūras novērtējumu izstrādā Latvijas jūras ūdeņiem Baltijas jūras Austrumgotlandes baseinā un Rīgas jūras līcī.

4. Izstrādājot jūras novērtējumu, veic faktiskā jūras stāvokļa analīzi un raksturo jūras svarīgākās īpašības, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā minētos un citus Baltijas jūras reģiona jūras ūdeņiem raksturīgos ekosistēmas elementus, parametrus un iezīmes, kā arī to izmaiņu tendences. Atjaunojot jūras novērtējumu, atsevišķi izvērtē tendences, kas novērotas kopš iepriekšējā jūras novērtējuma izstrādes.

(Grozīts ar MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 24)

5. Analizējot jūrai radītās slodzes un to savstarpējo ietekmi, kā arī cilvēka darbības ietekmi uz jūras vidi:

5.1. kvalitatīvi un kvantitatīvi raksturo šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minēto antropogēno slodžu lielumu, izplatību un to izraisītās sekas un izmaiņas jūras vidē, kā arī iespējamās tendences;

5.2. novērtē jūras videi nodarīto kaitējumu, tai skaitā norādot, vai novērtētajos jūras ūdeņos un ekosistēmās konstatētas šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minēto fizikālo, hidroloģisko, ķīmisko un bioloģisko traucējumu vai kaitējumu izraisītas izmaiņas, kā arī šādu izmaiņu izplatību un apmērus;

5.3. atsevišķi izvērtē galveno slodžu kumulatīvo un sinerģisko (savstarpējo) ietekmi;

5.4. apraksta pašreiz novēroto un prognozēto klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz jūras ūdeņiem un jūras ekosistēmu kopumā, kā arī klimata pārmaiņu veicinātās citu slodžu izmaiņas.

6. Veicot pārrobežu piesārņojuma ietekmes analīzi, izvērtē pārrobežu gaisa un ūdeņu piesārņojuma pārnesi, norāda šā piesārņojuma avotus Baltijas jūras sateces baseinā, tā apjomus un īpatsvaru kopējā jūras piesārņojumā, kā arī pārrobežu piesārņojuma izmaiņu tendences.

7. Analizējot jūras izmantošanas sociālekonomiskos aspektus, kā arī zaudējumus, kas radušies jūras vides kvalitātes iespējamas pakāpeniskas pasliktināšanās dēļ un jūras ekosistēmas kapacitātes pavājināšanās dēļ, sagatavo:

7.1. jūras ekosistēmas nodrošināto pakalpojumu un resursu, kā arī to lietotāju aprakstu un attiecīgo pakalpojumu vērtības novērtējumu, norādot:

7.1.1. pakalpojumu un resursu ekonomisko, sociālo, kultūras un ekoloģisko vērtību;

7.1.2. jūras izmantošanas veidu tiešo un netiešo pievienoto vērtību un nodarbinātību;

7.1.3. pakalpojumus un resursus, ko ietekmē cilvēka darbība;

7.2. īsu vispārēju Latvijas sociālekonomisko raksturojumu. Sociālekonomiskajā raksturojumā norāda šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 2. punktā minētos jūras vidē notiekošos vai to ietekmējošos izmantošanas veidus, cilvēka darbības un tautsaimniecības nozares, kas rada šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 1. punktā minētās antropogēnās slodzes jūras vidē, tai skaitā inženierbūvniecību (piemēram, hidrotehnisko objektu būvniecību), ostu un kuģu piestātņu darbību, jūras transportu un cauruļvadu transportu, zvejniecību un zivsaimniecību, apstrādes un ieguves rūpniecību (derīgo izrakteņu ieguvi jūrā), lauksaimniecību, enerģētiku, tūrismu, komunālos pakalpojumus, raksturojot šo nozaru pašreizējo un paredzēto attīstību un izaugsmes potenciālu, kā arī kvalitatīvi un, ja iespējams, kvantitatīvi novērtējot šo nozaru radītās slodzes, sociālekonomisko nozīmi un to sagaidāmās attīstības tendences, galveno ietekmi uz jūras vidi, laba jūras vides stāvokļa un jūras ekosistēmas nodrošināto pakalpojumu un resursu nozīmību šo nozaru darbībai un attīstībai;

7.3. kopsavilkumu par jūras izmantošanas veidu radītajām slodzēm un to sagaidāmajām attīstības tendencēm, kā arī ietekmi uz jūras vidi, kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtējot jūras vides kvalitātes pakāpeniskas pasliktināšanās izraisītās sekas šobrīd un nākotnē, ja slodzes netiktu samazinātas, kā arī jūras vides kvalitātes pasliktināšanās radītos zaudējumus;

7.4. kopsavilkumu par spēkā esošajos normatīvajos aktos un attīstības plānošanas dokumentos paredzētajiem pasākumiem, kas pozitīvi ietekmēs jūras vides kvalitāti, un ar tiem saistītajām investīciju programmām, tai skaitā par šādu pasākumu sagaidāmo efektu un to īstenošanai nepieciešamajiem resursiem.

(Grozīts ar MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 24)

8. Jūras novērtējumā ietver Latvijas jūras ekosistēmas un jūras vides stāvokli raksturojošu ģeotelpisko informāciju un digitālās kartes, norādot vismaz:

8.1. Latvijas Republikas jūras robežas kopējā Baltijas jūras kartē;

8.2. jūras gultnes topogrāfiju, jūras ūdeņu dziļumu un sāļumu;

8.3. aizsargājamās jūras teritorijas, tai skaitā aizsargājamos jūras biotopus;

8.4. galveno slodžu ietekmētās jūras teritorijas, kā arī saimnieciskās darbības un citu slodžu veidus;

8.5. analīzes rezultātā iegūto jūras vides stāvokļa raksturojumu (tai skaitā sniedzot informāciju par eitrofikāciju, bioloģisko daudzveidību, piesārņojumu).

(Grozīts ar MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 24)

III. Kvalitatīvie raksturlielumi laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un prasības jūras vides mērķu izstrādei

9. Nosakot labu jūras vides stāvokli, ņem vērā jūras novērtējumu, kas izstrādāts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu, kā arī šo noteikumu:

9.1. 1. pielikuma 1. tabulā norādītos jūras ekosistēmas struktūras elementus, funkcijas un procesus un 2. tabulā minētās jūras vidē notiekošās vai to ietekmējošās antropogēnās slodzes, izmantošanas veidus un cilvēka darbības;

9.2. 2.pielikumā minētos kvalitatīvos raksturlielumus.

(Grozīts ar MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 24)

10. Jūras vides mērķus (turpmāk – mērķi) un ar tiem saistītos rādītājus nosaka, ņemot vērā jūras novērtējumu, kas izstrādāts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu, un ievērojot šādas prasības:

10.1. ņem vērā šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulā minētās jūras vidē notiekošās vai to ietekmējošās antropogēnās slodzes, izmantošanas veidus un cilvēka darbības;

10.2. mērķus nosaka tā, lai:

10.2.1. mērķi norāda vēlamo situāciju, kas atbilst laba jūras vides stāvokļa pazīmēm;

10.2.2. mērķi un ar tiem saistītie rādītāji ir izmērāmi un ļauj veikt jūras vides monitoringu un jūras novērtējumu;

10.2.3. konkrētiem īstenojamiem pasākumiem laba jūras vides stāvokļa panākšanai vai saglabāšanai noteiktie darbības mērķi veicina to izpildi;

10.3. norāda, kāds vides stāvoklis jāsasniedz vai jāsaglabā. Attiecīgo stāvokli izsaka ar izmērāmiem lielumiem, kas atbilst Latvijas jūras vides stāvokli raksturojošajām iezīmēm;

10.4. nodrošina visu mērķu savstarpēju saskaņotību un novērš pretrunas starp tiem;

10.5. norāda noteikto mērķu sasniegšanai nepieciešamos resursus;

10.6. nosaka mērķu, arī starpposma mērķu, ja tādi ir izvirzīti, sasniegšanas termiņu;

10.7. norāda, kādus rādītājus paredzēts izmantot, lai kontrolētu mērķu sasniegšanas gaitu un sekmētu to sasniegšanu;

10.8. ja nepieciešams, norāda bāzes līmeni vai references apstākļus (mērķiem un robežvērtībām);

10.9. nosakot mērķus, ievēro sociālekonomiskos apsvērumus;

10.10. lai sasniegtu labu jūras vides stāvokli un īstenotu Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktos mērķus, nodrošina mērķu saderību ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu noteiktajiem mērķiem saskaņā ar Helsinku konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību un citiem atbilstošiem starptautiskiem nolīgumiem.

(Grozīts ar MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 24)

11. Pēc mērķu un ar tiem saistīto rādītāju kopuma, kā arī bāzes līmeņa vai references apstākļu (mērķiem un robežvērtībām) noteikšanas tos kompleksi izvērtē, salīdzinot ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktajiem mērķiem, lai novērtētu, vai mērķu sasniegšana nodrošinās atbilstīgu jūras vides stāvokli.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 15.01.2019. noteikumu Nr. 24 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvas 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva);

2) Komisijas 2017. gada 17. maija Direktīvas 2017/845/ES, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK groza attiecībā uz to elementu indikatīvajiem sarakstiem, kas jāņem vērā, sagatavojot jūras stratēģijas.

Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.novembra noteikumiem Nr.1071
Jūras ekosistēmas elementu un jūras vidi ietekmējošo antropogēno slodžu un cilvēka darbību indikatīvie saraksti

(Pielikums MK 15.01.2019. noteikumu Nr. 24 redakcijā)

Jūras ekosistēmu struktūra, funkcijas un procesi

1. tabula

Temats Ekosistēmas elementi Iespējamie parametri un raksturīgās iezīmes1 Šo noteikumu 2. pielikumā noteiktie kvalitatīvie raksturlielumi2
1. Sugas Latvijas jūras ūdeņos un Baltijas jūras reģionā sastopamo jūras putnu, zīdītāju, rāpuļu, zivju un galvkāju sugu grupas3 1.1. Sugas vai populācijas mainība telpā un laikā:

1.1.1. izplatība, sastopamība un/vai biomasa;

1.1.2. izmēra klases, vecuma un dzimuma struktūra;

1.1.3. auglības, izdzīvotības un mirstības vai traumatisma rādītājs;

1.1.4. uzvedība, tostarp pārvietošanās un migrācija;

1.1.5. sugas dzīvotne (platība, piemērotība).

1.2. Grupas sugu sastāvs

1. Bioloģiskā daudzveidība.

3. Komerciāli izmantotās sugas

2. Biotopi Galvenie dzīvotņu veidi jeb biotopi vertikālajā ūdens slānī (pelaģiskie biotopi) un uz grunts (bentiskie biotopi)4 vai citi biotopi, tostarp ar tiem saistītās biocenozes Baltijas jūras reģionā 2.1. Ikviena biotopa:

2.1.1. izplatība un platība (attiecīgā gadījumā – arī tilpums);

2.1.2. sugu sastāvs, sastopamība un/vai biomasa (mainība telpā un laikā);

2.1.3. sugas izmēra klases, vecuma struktūra (attiecīgā gadījumā);

2.1.4. fizikālie, hidroloģiskie un ķīmiskie parametri.

2.2. Papildus par pelaģiskajiem biotopiem:

2.2.1. hlorofila koncentrācija;

2.2.2. planktona (aļģu) ziedēšanas biežums un teritoriālā izplatība

1. Bioloģiskā daudzveidība.

6. Jūras gultnes integritāte

3. Ekosistēmas, tostarp barošanās tīkli Ekosistēmu struktūra, funkcijas un procesi, tostarp:

1) fizikālie un hidroloģiskie parametri;

2) ķīmiskie parametri;

3) bioloģiskie parametri;

4) funkcijas un procesi

3.1. Parametru mainība telpā un laikā:

3.1.1. temperatūra un ledus;

3.1.2. hidroloģija (viļņu un straumju režīms; apvelings, sajaukšanās, uzturēšanās laiks, saldūdens ieplūšana; jūras līmenis);

3.1.3. batimetrija;

3.1.4. duļķainība (sanesu/nogulumu slodze), caurredzamība, skaņa;

3.1.5. jūras gultnes substrāts un morfoloģija;

3.1.6. sāļums, barības vielas (slāpeklis (N), fosfors (P)), organiskais ogleklis, izšķīdušās gāzes (pCO2, O2) un pH;

3.1.7. jūras putnu, zīdītāju, rāpuļu, zivju un galvkāju sugu saistība ar to dzīvotnēm;

3.1.8. pelaģisko un bentisko kopienu struktūra;

3.1.9. produktivitāte

1. Bioloģiskā daudzveidība.

4. Barības ķēdes

Piezīmes.
1 Šis parametru un raksturīgo iezīmju saraksts sugām, biotopiem, dzīvotnēm un ekosistēmām ir indikatīvs un atspoguļo parametrus, kurus ietekmē šā pielikuma 2. tabulā norādītās slodzes un uz kuriem attiecas saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu noteiktie laba jūras vides stāvokļa kritēriji. Konkrētie parametri un raksturīgās iezīmes, kas izmantojamas monitoringā un novērtējumā, jānosaka saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma un šo noteikumu prasībām.
2 Šā pielikuma 1. tabulā minēti tikai stāvokļa kvalitatīvie raksturlielumi (1., 3., 4. un 6.), kuru kritēriji ir noteikti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu un saskaņoti Baltijas jūras reģionālās sadarbības ietvaros. Slodžu kvalitatīvie raksturlielumi (2., 5., 7., 8., 9., 10. un 11.), kas minēti šo noteikumu 2. pielikumā, attiecas uz jebkuru no šā pielikuma 1. tabulā minētajiem tematiem.
3 Sugu grupas detalizētāk nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem sugu un biotopu aizsardzības jomā un Baltijas jūras reģionālās sadarbības ietvaros izstrādātajiem sugu sarakstiem, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulai (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK, un Padomes 2008. gada 25. februāra Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku.
4 Šos biotopus detalizētāk nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem sugu un biotopu aizsardzības jomā, Eiropas dabas informācijas sistēmas dzīvotņu (EUNIS) klasifikācijai un Baltijas jūras reģionālās sadarbības ietvaros.

Jūras vidē notiekošas vai to ietekmējošas antropogēnās slodzes, izmantošanas veidi un cilvēka darbības

2. tabula

1. Antropogēnās slodzes jūras vidē,
jo īpaši saistībā ar šo noteikumu 3., 4., 5. un 6. punktu un III nodaļu, kā arī Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 11. pantā noteikto jūras vides monitoringa programmu
Temats Slodze1 Iespējamie parametri Šo noteikumu 2. pielikumā noteiktie kvalitatīvie raksturlielumi2
1.1. Bioloģiskās slodzes 1.1.1. Svešo sugu ievadīšana vai izplatīšanās Slodzes intensitāte un mainība laikā un telpā jūras vidē un attiecīgā gadījumā – slodzes avotā.

Lai novērtētu slodzes ietekmi uz vidi, izvēlas attiecīgos ekosistēmas elementus un parametrus no šā pielikuma 1. tabulas

2. Svešās sugas.

3. Komerciāli izmantotās sugas

1.1.2. Patogēno mikroorganismu ievadīšana
1.1.3. Ģenētiski modificētu sugu ievadīšana un vietējo sugu pārvietošana
1.1.4. Dzīvnieku vai augu sugu kultivēšanas iespaidā notikusi dabīgo bioloģisko sabiedrību izzušana vai pārmaiņas
1.1.5. Cilvēka klātbūtnes radīts sugas traucējums (piemēram, vairošanās, atpūtas vai barošanās laikā)
1.1.6. Savvaļas sugu ieguve vai mirstība, vai traumatisms (komerciālajā un atpūtas zvejā un citās darbībās)
1.2. Fiziskās slodzes 1.2.1. Fiziska jūras gultnes izmainīšana (pagaidu vai atgriezeniska)   6. Jūras gultnes integritāte.

7. Hidrogrāfiskie apstākļi

1.2.2. Fiziski zaudējumi (neatgriezeniski izmainījies jūras gultnes substrāts vai morfoloģija, jūras gultnes substrāta ieguve)
1.2.3. Hidroloģisko apstākļu izmaiņas
1.3. Vielas, atkritumi, enerģija 1.3.1. Biogēnu ievade – difūzie avoti, punktveida avoti, atmosfēras pārnese 5. Eitrofikācija
1.3.2. Organisko vielu ievade – difūzie avoti un punktveida avoti
1.3.3. Citu vielu (piemēram, sintētisko vielu, nesintētisko vielu, radionuklīdu) ievade – difūzie avoti, punktveida avoti, atmosfēras pārnese, akūti gadījumi 8. Piesārņojošās vielas un savienojumi.

9. Piesārņojošās vielas un savienojumi pārtikā izmantojamos organismos

1.3.4. Atkritumu ievade (cietie atkritumi, tostarp mikroskopiska izmēra atkritumi) 10. Atkritumi
1.3.5. Antropogēnās skaņas ievade (impulsveida skaņa, nepārtraukta skaņa) 11. Enerģija
1.3.6. Citu veidu enerģijas (tostarp elektromagnētisko lauku, gaismas un siltuma) ievade
1.3.7. Ūdens ievade – punktveida avoti (piemēram, sāļš ūdens)
2. Jūras vidē notiekoši vai to ietekmējoši izmantošanas veidi un cilvēka darbības,
jo īpaši saistībā ar šo noteikumu 5. punktu, 7. punktu3 un 10. punktu, kā arī saistībā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 13. pantā noteikto pasākumu programmu
Temats Darbība
2.1. Fiziska upju, piekrastes vai jūras gultnes pārstrukturēšana (ūdens resursu apsaimniekošana) 2.1.1. Zemes atgūšana no jūras
2.1.2. Kanālu ierīkošana un citāda ūdensteču izmainīšana
2.1.3. Piekrastes nostiprināšana un pretplūdu aizsardzība*
2.1.4. Būves jūrā (izņemot naftas vai gāzes, vai atjaunojamās enerģijas jomu)*
2.1.5. Jūras gultnes morfoloģijas pārstrukturēšana, arī bagarēšana un izņemtās grunts izvietošana*
2.2. Nedzīvo resursu ieguve 2.2.1. Derīgo izrakteņu ieguve (ieži, metāla rūdas, grants, smilts, slāneklis)*
2.2.2. Naftas un gāzes ieguve, arī ar to saistītā infrastruktūra*
2.2.3. Sāls ieguve*
2.2.4. Ūdens ieguve*
2.3. Enerģijas ražošana 2.3.1. Atjaunojamās enerģijas ieguve (vēja, viļņu un straumju enerģija), arī ar to saistītā infrastruktūra*
2.3.2. Neatjaunojamās enerģijas ieguve*
2.3.3. Elektropārvade un komunikācijas (kabeļi)*
2.4. Dzīvo resursu ieguve 2.4.1. Zivju, gliemju un vēžveidīgo ieguve (komerciālā vai atpūtas nolūkā)*
2.4.2. Zivju, gliemju un vēžveidīgo apstrāde*
2.4.3. Jūras augu ieguve*
2.4.4. Medīšana un ievākšana citām vajadzībām*
2.5. Dzīvo resursu audzēšana 2.5.1. Akvakultūra – jūras, arī ar to saistītā infrastruktūra*
2.5.2. Saldūdens akvakultūra*
2.5.3. Lauksaimniecība
2.5.4. Mežsaimniecība
2.6. Transports 2.6.1. Transporta infrastruktūra*
2.6.2. Jūras transports*
2.6.3. Gaisa transports
2.6.4. Sauszemes transports
2.7. Pilsētu un rūpnieciskie izmantojumi 2.7.1. Izmantošana pilsētu vajadzībām
2.7.2. Izmantošana rūpnieciskiem mērķiem
2.7.3. Atkritumu apstrāde un apglabāšana*
2.8. Tūrisms un atpūta 2.8.1. Tūrisma un atpūtas infrastruktūra*
2.8.2. Tūrisma un atpūtas darbības*
2.9. Drošība un aizsardzība 2.9.1. Ar valsts aizsardzību un valsts drošības sargāšanu saistītās darbības4
2.10. Izglītība un pētniecība 2.10.1. Pētniecības, izpētes un ar izglītības iegūšanu saistītas darbības*
Piezīmes.
1 Slodzes novērtējumā izvērtē slodzes intensitāti jūras vidē un attiecīgā gadījumā – jūras vidē notiekošās ievades apjomu (no sauszemes vai no gaisa avotiem).
2 Šā pielikuma 2. tabulas 1. punktā minēti tikai slodžu kvalitatīvie raksturlielumi (2., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.), kuru kritēriji ir noteikti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu. Visi pārējie, tas ir, stāvokļa kvalitatīvie raksturlielumi, kas minēti šo noteikumu 2. pielikumā, var attiekties uz jebkuru no šā pielikuma 2. tabulā minētajiem tematiem.
3 Uz šo noteikumu 7.3. apakšpunktu attiecas tikai tās darbības, kas atzīmētas ar zvaigznīti (*).
4 Saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 2. panta trešo daļu.
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.novembra noteikumiem Nr.1071
Kvalitatīvie raksturlielumi laba jūras vides stāvokļa noteikšanai

(Pielikums grozīts ar MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 24)

Nr.p.k.

Kvalitatīvie raksturlielumi

Raksturojums

1. Bioloģiskā daudzveidība Bioloģiskā daudzveidība saglabājas. Biotopu kvalitāte un sastopamība, kā arī sugu izplatība un daudzveidība atbilst dominējošajiem fizioģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem
2. Svešās sugas Cilvēka introducētās svešās sugas nelabvēlīgi neietekmē ekosistēmu
3. Komerciāli izmantotās sugas Komerciāli izmantotās zivju, vēžveidīgo un molusku populācijas raksturojošie bioloģiskie rādītāji ir bioloģiski drošās robežās, populāciju vecuma un ķermeņa izmēra struktūra liecina par zivju, vēžveidīgo un molusku krājumu labu stāvokli
4. Barības ķēdes Visiem zināmajiem jūras barības ķēžu elementiem novērota normāla sastopamība un daudzveidība tādā līmenī, kas nodrošina sugu sastopamību ilgtermiņā un to pilnīgas reproduktīvās spējas saglabāšanu
5. Eitrofikācija Līdz minimumam ir samazināta cilvēka darbības izraisītā eitrofikācija un tās nelabvēlīgās sekas, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ekosistēmu degradācija, pārmērīga aļģu ziedēšana un skābekļa deficīts piedibens slānī
6. Jūras gultnes integritāte Jūras gultnes integritāte nodrošina nepieciešamo ekosistēmu struktūru un funkcijas un nerada nelabvēlīgu ietekmi uz bentiskajām ekosistēmām
7. Hidrogrāfiskie apstākļi Hidrogrāfisko apstākļu neatgriezeniskas pārmaiņas nelabvēlīgi neietekmē jūras ekosistēmu
8. Piesārņojošās vielas un savienojumi Piesārņojošo vielu un savienojumu koncentrācija neizraisa piesārņojumam raksturīgās sekas
9. Piesārņojošās vielas un savienojumi pārtikā izmantojamos organismos Piesārņojošās vielas un savienojumi zivīs un citās pārtikā izmantojamās jūras veltēs nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos līmeņus
10. Atkritumi Jūru piesārņojošo atkritumu īpašības un daudzums nekaitē piekrastes un jūras videi
11. Enerģija Jūrā ievadītā enerģija, tai skaitā zemūdens trokšņa līmenis, nelabvēlīgi neietekmē jūras vidi
Vides ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 1071Pieņemts: 23.11.2010.Stājas spēkā: 08.12.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 193 (4385), 07.12.2010.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
222270
{"selected":{"value":"18.01.2019","content":"<font class='s-1'>18.01.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"18.01.2019","iso_value":"2019\/01\/18","content":"<font class='s-1'>18.01.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"08.12.2010","iso_value":"2010\/12\/08","content":"<font class='s-1'>08.12.2010.-17.01.2019.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
18.01.2019
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva