Rezolūcija
Par cilvēkresursu attīstību darbaspēka migrācijas apstākļos

Baltijas Asambleja,

ņemot vērā Eiropā notiekošo iedzīvotāju novecošanās un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās procesu;

atzīmējot, ka investīcijas cilvēkresursos un tehnoloģijās ir visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu konkurētspējas pamatā un viens no būtiskākajiem ilgtermiņa uzdevumiem,

saistībā ar darbaspēka migrāciju

uzskata, ka darbaspēka brīva pārvietošanās no jaunajām ES dalībvalstīm, tai skaitā no Baltijas valstīm, ir būtisks ES pamatbrīvību jautājums, kā arī sociāls, ekonomisks un politisks izaicinājums, jo rada pārmaiņas Baltijas valstu darbaspēka struktūrā;

uzsver, ka ir īpaši svarīgi visupirms katrā zemē valsts līmenī izstrādāt savlaicīgus un ilgtspējīgus risinājumus migrācijas politikas veidošanā, kā arī koordinēt ar migrācijas jautājumu risināšanu saistīto institūciju sadarbību;

aicina Baltijas valstu valdības un Baltijas Ministru padomi

• pastiprināt starpvalstu sadarbību migrācijas jautājumu risināšanā, lai sekmīgāk izmantotu priekšrocības, ko sniedz darbaspēka brīva pārvietošanās;

• nodrošināt reģiona ilgtspējīgu attīstību, iesaistot informācijas apmaiņā un konkrētu uzdevumu īstenošanā sadarbības partnerus - Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentāro konsultatīvo padomi;

saistībā ar darbaspēka reemigrāciju

uzsver, ka Baltijas valstīs ir īpaši svarīgi īstenot līdzsvarotu reģionālās attīstības politiku, sekmējot uzņēmējdarbību, kā arī infrastruktūras un transporta sistēmas attīstību, un veicināt darbaspēka mobilitāti valsts ietvaros;

atzīmē, ka elastīgāka izglītības sistēma ļautu atbilstoši reaģēt uz pieaugušajām darba tirgus prasībām un vajadzībām;

aicina Baltijas valstu valdības un Baltijas Ministru padomi

• izstrādāt un īstenot iniciatīvas, kas veicina aizbraukušo cilvēku atgriešanos dzimtenē un reintegrāciju vietējā darba tirgū;

• uzturēt un stiprināt saikni ar diasporu tās mītnes zemēs, tādējādi nezaudējot saikni ar potenciālajiem reemigrantiem;

saistībā ar cilvēkkapitāla atdeves paaugstināšanu

atzīst, ka darba produktivitātes celšana ir viens no galvenajiem garantiem katras valsts līdzsvarotai attīstībai un dzīves līmeņa straujākai paaugstināšanai;

īpaši uzsver, ka pieaugošās interneta iespējas, pieejamās informācijas apjoma straujā palielināšanās un citi mūsu modernā laikmeta apstākļi liek valstīm nemitīgi palielināt cilvēka potenciāla iespējas, kā arī dažādot viņa prasmes un iemaņas, apmācot un pilnveidojot viņu visā aktīvās dzīves periodā, tas ir, nodrošināt cilvēka nepārtrauktu izglītošanu;

aicina Baltijas valstu valdības un Baltijas Ministru padomi

• izvērtēt, kādas izmaiņas nepieciešamas izglītības sistēmas dinamiskā pārveidē atbilstoši darba tirgus vajadzībām;

• izstrādāt un ieviest optimālākos cilvēkkapitāla izmantošanas modeļus;

• veicināt tādas uzņēmējdarbības attīstību, kura piedāvā jaunus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību;

• ES fondu līdzekļus mērķtiecīgi ieguldīt cilvēkresursu attīstībā un efektivitātes kāpināšanā;

• pilnīgāk izmantot atsevišķu iedzīvotāju grupu - jauniešu un pirmspensijas vecuma cilvēku - potenciālu.

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 

  

Rezolūcija
Par vienotu augstākās izglītības politiku Baltijas valstīs

Baltijas Asambleja,

atzīmējot, ka investīcijas cilvēkresursos un tehnoloģijās ir Eiropas Savienības dalībvalstu konkurētspējas pamatā,

ņemot vērā Lisabonas stratēģijas mērķus un studentu skaita izmaiņas tendences,

aicina Baltijas valstu valdības un Baltijas Ministru padomi:

• pastiprināt starpvalstu sadarbību vienotas augstākās izglītības telpas izveidē Baltijas valstīs, harmonizējot normatīvos aktus un veidojot kopīgas vai konkurējošas juridiski līdztiesīgas augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas institūcijas;

• padarīt augstāko izglītību konkurētspējīgāku un pieejamāku citu valstu pilsoņiem, jo tas ir pakalpojums ar augstu pievienoto vērtību un varētu būt daļējs augsti kvalificēta darbaspēka deficīta problēmas risinājums;

• koordinēt un koncentrēt ES fondu līdzekļu izlietošanu, lai izvairītos no dublēšanās Baltijas valstīs;

• ņemt vērā valstu līdzsvarotas izaugsmes nepieciešamību, nodrošinot studiju programmu attīstību reģionos;

• saskaņot, ciktāl tas iespējams, to specifisko studiju programmu skaitu un izvietojumu, kuras prasa lielu finansiālu ieguldījumu, kā arī izveidot vienotu zinātnisko grādu piešķiršanas sistēmu;

• veicināt visu Baltijas valstu augstskolu pieslēgumu globālajam akadēmisko datu pārraides tīklam;

• motivēt augstskolu absolventus uz aktīvāku rīcību inovāciju un darba tirgū.

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 

 

Rezolūcija
Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas gaisa telpas kopīgu uzraudzību

Baltijas Asambleja vienmēr ir veltījusi lielu uzmanību starptautiskās drošības un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas suverenitātes jautājumiem. Baltijas Asambleja bija nozīmīgs politiskais forums, kas stingri pieprasīja iespējami ātru Krievijas karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm. Baltijas Asambleja lielā mērā palīdzēja visām trim valstīm bruģēt ceļu uz līdzdalību NATO.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēsture ir apliecinājusi acīmredzamās priekšrocības, kādas dod Baltijas valstu nacionālās drošības kopīga nodrošināšana. Viena no drošības sektora vissarežģītākajām jomām ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa telpas aizsardzība, tostarp patrulēšana gaisa telpā. NATO sabiedrotie garantē mūsu gaisa telpas uzraudzību līdz 2018.gadam. Vēlāk gaisa telpas drošība būs jānodrošina Baltijas valstīm.

Baltijas Asambleja,

ņemot vērā gaisa telpas aizsardzības izšķirošo stratēģisko nozīmi un nepieciešamos milzīgos izdevumus tās nodrošināšanai, kā arī līdzšinējās militārās sadarbības sekmīgo pieredzi un militārās aviācijas speciālistu sagatavošanas laiku,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības

• turpināt aktīvas trīspusējās konsultācijas, lai rastu iespējami labākus ekonomiskos, politiskos un militāros risinājumus Baltijas valstu gaisa telpas drošības nodrošināšanai pēc 2018.gada;

• noteikt konkrētu šā uzdevuma veikšanas grafiku, lai galīgo lēmumu šajā jautājumā varētu pieņemt ne vēlāk kā līdz 2010.gada beigām.

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 

 

Rezolūcija
Par eitrofikācijas apkarošanu Baltijas jūrā

Baltijas Asambleja,

atzīmējot Baltijas jūras ekosistēmas problēmas un izaicinājumus, kurus izskatīja Baltijas jūras valstu parlamentu konferences izveidotā darba grupa eitrofikācijas apkarošanai;

piekrītot, ka eitrofikāciju Baltijas jūrā izraisa slāpekli un fosforu saturošo vielu intensīvā ieplūde jūrā, pastiprinot aļģu veidošanos, saduļķojot ūdeni un samazinot skābekļa līmeni;

augstu novērtējot attiecībā uz Baltijas jūru pieņemto HELCOM rīcības plānu, kas paredz konkrētu stratēģiju jūras piesārņojuma mazināšanai un iesaistītajām valstīm izvirza konkrētus mērķus un uzdevumus ekoloģiski tīras Baltijas jūras nodrošināšanai,

aicina Baltijas jūras reģiona valstu valdības

• attiecībā uz lauksaimniecību - efektīvāk koordinēt lauksaimniecības politiku un vides politiku;

• attiecībā uz notekūdeņiem - izmantot jaunākās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas gan nacionālā, gan vietējā mērogā, lai plūdu gadījumā nepieļautu notekūdeņu kolektoru pārplūšanu;

• attiecībā uz kuģniecību un aktivitātēm jūrā - ierobežot notekūdeņu izplūdi Baltijas jūrā no visu veidu kuģiem un nodrošināt, lai Baltijas jūras ostas varētu uzņemt kuģu notekūdeņus;

• attiecībā uz gaisa slāpekļa nosēdumiem - samazināt slāpekļa izplūdi gaisā no sauszemes un jūras transporta, degšanas procesiem un lauksaimnieciskās darbības Baltijas jūras reģionā, kā arī HELCOM un ES ietvaros veicināt starptautisko sadarbību pārrobežu slāpekļa emisiju ierobežošanā;

• attiecībā uz sabiedrības informēšanas, zinātnes un attīstības jomu - veicināt visas sabiedrības informēšanu par eitrofikācijas problēmām, tai skaitā nevalstiskajā, rūpniecības un izglītības sektorā, kā arī nodrošināt nacionālu un reģionālu zinātnisko programmu izveidi jauno tehnoloģiju, risinājumu un rekomendāciju izstrādāšanai nolūkā mazināt eitrofikāciju Baltijas jūrā.

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 

 

Rezolūcija
Par cīņu pret vardarbību ģimenē

Baltijas Asambleja,

atzinīgi novērtējot Eiropas Padomes uzsākto kampaņu, lai novērstu vardarbību pret sievieti;

atzīmējot, ka vardarbība ģimenē ir vispāratzīto cilvēktiesību pārkāpums un grauj sabiedrības un ģimenes pamatvērtības;

akcentējot, ka vardarbība ģimenē ir kompleksa problēma, kas aptver sociālos, ģimenes, garīgās veselības, psiholoģiskos un sabiedrībā pastāvošos vardarbības stereotipās izpratnes aspektus;

īpaši pasvītrojot, ka vardarbība jāuztver kā nepieļaujama rīcība attieksmē pret sievu, māti vai bērniem, pret tēvu un citiem ģimenes locekļiem;

uzsverot, ka, neraugoties uz pozitīvām pārmaiņām valstu likumdošanā, politikā un praksē, vardarbība ģimenē ir aktuāla problēma nacionālā, reģionālā un globālā mērogā,

aicina Baltijas valstu parlamentus un valdības

• izstrādāt vienotu juridisku jēdzienu "vardarbība ģimenē";

• izveidot Baltijas valstīs tiesībaizsardzības un sociālās aizsardzības institūcijās vienotu uzskaites sistēmu par vardarbības gadījumiem ģimenē;

• nodrošināt potenciāliem vardarbības upuriem iespēju visu diennakti izmantot uzticības tālruni profesionālu darbinieku atbalsta un padoma saņemšanai;

• nodrošināt vardarbības upuriem atbilstošu juridisko un sociālo palīdzību un aizsardzību;

• nodrošināt vardarbību izdarījušo personu pāraudzināšanas pasākumus, tādējādi sekmējot atkārtotas vardarbības mazināšanos;

• organizēt Baltijas valstu tiesībaizsardzības un sociālo institūciju darbinieku kopīgu apmācību jautājumos par vardarbību ģimenē, tādējādi veicinot ciešāku un operatīvāku šo dienestu sadarbību visā reģionā;

• pilnveidot valsts līmenī veicamo preventīvo pasākumu sistēmu, kuri vērsti pret vardarbību ģimenē, aicinot valsts un pašvaldību institūcijas pievērst īpašu uzmanību vardarbības cēloņiem un mazināt vardarbību atspoguļojošas informācijas izplatīšanu;

• īpaši veicināt sabiedrībā izpratni par to, ka ģimenē pastāvošās vardarbības problēmas sekmīga risināšana iespējama vienīgi sievietes un vīrieša kopīgiem spēkiem;

• stiprināt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, lai sabiedrībā veidotu neiecietību pret vardarbību ģimenē, lai veicinātu vardarbības gadījumu savlaicīgu atklāšanu un meklētu ceļus to novēršanai.

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 

 

Rezolūcija
Par Baltijas valstu kultūras dienu

Baltijas Asambleja,

• novērtējot Lietuvas pozitīvo tradīciju 15.aprīlī atzīmēt Nacionālo kultūras dienu;

• uzsverot kopējās Baltijas kultūras telpas izveides nozīmi;

• atzīstot katras valsts kultūras mantojuma un mūsdienu kultūras vērtību vienreizīgumu, kā arī nepieciešamību Baltijas valstīs nodrošināt regulāru informācijas apmaiņu kultūras jomā un vairot pasaulē informētību par Baltijas valstīm;

 

aicina Baltijas Ministru padomi

• pasludināt 15.aprīli par Baltijas valstu kultūras dienu un koordinēt pasākumus kopējās Baltijas kultūras telpas izveidei.

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 

 

Aicinājums
Par Via Hanseatica attīstību

Baltijas Asambleja,

atzīstot Via Hanseatica par nozīmīgu vēsturiski veidotu attīstības zonu, tai skaitā transporta koridoru ilgtspējīgai un līdzsvarotai Baltijas jūras reģiona attīstībai, īpaši atsevišķu Baltijas valstu reģionu ekonomikas stiprināšanai;

atzinīgi novērtējot Baltijas valstu reģionu un vietējo pašvaldību ciešo sadarbību Via Hanseatica transporta koridora attīstības projektu īstenošanā;

konstatējot, ka Baltijas valstis līdz šim ir veltījušas uzmanību Via Hanseatica kultūrvēsturiskā mantojuma un tūrisma potenciāla izpētei un tūrisma veicināšanai;

atzīstot, ka Baltijas valstīm nepieciešams labāk koordinēt Via Hanseatica attīstības pasākumus,

aicina Baltijas valstu valdības, reģionu administrācijas, attiecīgās pašvaldības un Baltijas Ministru padomi

• novērtēt Via Hanseatica potenciālu reģionu attīstības un Eiropas sadarbības kontekstā;

• uzdot atbildīgajām ministrijām un pašvaldībām formulēt Via Hanseatica attīstības un realizēšanas konkrēto projektu kopējo redzējumu;

• turpināt sadarbību tūrisma attīstīšanā Via Hanseatica transporta koridorā, izstrādājot Baltijas valstu mārketinga kopīgo stratēģiju;

• iecelt nacionālos koordinatorus Via Hanseatica attīstības zonas stiprināšanas pasākumu vadīšanai un koordinēšanai;

• iekļaut Baltijas Ministru Padomes darbakārtībā regulārus pārskatus par Via Hanseatica attīstību;

• vērsties pie Eiropas Komisijas, lai saņemtu finansiālu atbalstu projekta Via Hanseatica attīstīšanai.

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 

  

Paziņojums
Par 1932.-1933.gadā Ukrainā īstenotā genocīda un politisko represiju upuru piemiņu

Baltijas Asambleja,

atzīstot genocīdu un politiskās represijas par noziegumu pret cilvēcību;

nosodot 1932.-1933.gadā īstenoto genocīdu un politiskās represijas, kuru rezultātā Ukrainas tautai tika nodarītas morālas un fiziskas ciešanas;

akcentējot, ka Baltijas valstis it īpaši dziļi izprot Ukrainas tautas traģēdiju, jo Otrā pasaules kara laikā tās zaudēja savu neatkarību un simtiem tūkstošu pastāvīgo iedzīvotāju tika iznīcināti vai deportēti uz tāliem un klimatiskajā ziņā bargiem Padomju Savienības novadiem;

uzsverot Baltijas valstu solidaritāti ar Ukrainas tautu,

aicina plašāk informēt sabiedrību un it īpaši jauno paaudzi par genocīdu un citiem noziegumiem pret cilvēci;

izsaka visdziļāko līdzjūtību genocīda un politisko represiju upuriem un kopumā Ukrainas tautai, kas ir izgājusi cauri šīm ciešanām.

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 

 

Pārskats
Par Baltijas Asamblejas Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas ieguldījumu Baltijas enerģētikas stratēģijas izveidē

Baltijas valstīs visās jomās palielinās energoresursu patēriņš, tai skaitā elektroenerģijas, naftas produktu un siltumenerģijas patēriņš. Tomēr elektroenerģijas patēriņa pieaugums ievērojami atpaliek no nacionālā kopprodukta pieauguma. To izraisa augošais privātais patēriņš un straujā tautsaimniecības izaugsme. Jāņem vērā fakts, ka 2009.gadā pilnībā tiks slēgta Ignalinas AES un visi Igaunijā esošie energobloki Narvas elektrostacijās būs jāaptur līdz 2016.gadam. Igaunijā galvenokārt vides apsvērumu dēļ paredzēts atjaunot un modernizēt tikai iekšzemes patēriņam nepieciešamās jaudas. Baltijas valstīm ir jāmeklē citi enerģijas resursu avoti, īpaši steidzīgi jādomā par jaunu bāzes ģenerējošo staciju. Latvijas tautsaimniecības IKP šobrīd ir vairāk nekā 10%. Tiek lēsts, ka 2015.gadā tas būs 7%, bet ilgtermiņā (2025) - 5,5%. Turpretī elektroenerģijas pieaugums ik gadu nav pārsniedzis 3,5%. Turklāt līdz 2007.gada beigām Eiropas Komisija plāno izstrādāt jaunu direktīvu par to, kā izmantojama atjaunojamā enerģija, kura līdz šim rekomendēto atjaunojamās enerģijas īpatsvaru - līdz 20% no enerģijas kopapjoma - padarītu dalībvalstīm par juridiski saistošu. Svarīgi, ka 2006.gada 27.februārī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri panāca politisku vienošanos par kopējas Baltijas valstu enerģijas stratēģijas izveidi, kā arī par atbalstu jaunas AES celtniecības iespēju izpētei Lietuvā. Ir panākta vienošanās arī par Polijas iesaistīšanu projekta izpētē. Paralēli tam katra valsts turpina attīstīt videi draudzīgus alternatīvos enerģijas avotus un sadarbību ar citām enerģijas piegādātājvalstīm.

Baltijas valstīm ir labi attīstīta iekšējā elektroenerģijas pārvades, dabasgāzes un centralizētās siltumapgādes sistēma. Elektroenerģijas un dabasgāzes apgādes sistēmām Baltijas valstīs ir labi attīstīti starpsavienojumi. Tomēr ārpus reģiona tie ir ierobežoti un orientēti tikai uz Krieviju un Baltkrieviju. Visām trim Baltijas valstīm ir arī lielas energopatēriņa taupības iespējas, īpaši siltumapgādes jomā. Baltijas enerģētikas politikas attīstībā ļoti liela nozīme ir tam, ka tiek izveidota kopēja infrastruktūra ar citu ES dalībvalstu elektroenerģijas tīkliem. 2006.gadā darbu sāka Estlink - pirmais elektroenerģijas tīklu savienojums starp Baltijas valstīm un Somiju. Būtisks ir arī elektroenerģijas tīklu savienojums starp Lietuvu un Poliju, kā arī projekts par kabeli, kas savienos Zviedriju un Latviju vai Lietuvu. Tāpat nepieciešams izskatīt Baltijas valstu iespējamo integrāciju UCTE (Eiropas Elektroenerģijas pārvades koordinācijas apvienība). Stratēģiska nozīme Baltijas valstu enerģijas neatkarības nodrošināšanā ir Inčukalna dabasgāzes krātuvei, ko izmanto ne tikai Baltijas valstis, bet arī Krievija. Tomēr, ņemot vērā pieaugošo gāzes pieprasījumu Baltijas valstīs un Krievijā, kā arī Somijas ieinteresētību savienojuma izveidē ar Latvijas gāzes krātuvi, nākotnē nepieciešams paplašināt pašreizējo gāzes krātuvi, kā arī būtu apsverama iespēja izveidot Latvijā jaunas gāzes krātuves.

Enerģētikas jautājumi vienmēr ir bijuši viena no Baltijas Asamblejas darbības prioritātēm. Līdz ar globālu enerģijas piegādes un drošības jautājuma aktualizēšanos arī Baltijas Asambleja komiteju un sesiju ietvaros ir izskatījusi dažādus ar enerģiju saistītus jautājumus. 2006.gada 17.decembrī tika pieņemta Baltijas Asamblejas rezolūcija par enerģijas drošību Baltijas valstīs, kurā Baltijas valstu valdības tika aicinātas sekmēt energoresursu dažādošanu, izskatīt iespēju kādā no Baltijas valstīm būvēt sašķidrinātās gāzes termināli vai gāzesvadu, kas Baltijas valstis savienotu ar Eiropas gāzes tīkliem, paaugstināt enerģijas efektivitāti, kā arī valstiski atbalstīt vietējo resursu un atjaunojamo avotu enerģijas plašāku izmantošanu, izstrādāt Baltijas valstu kopīgo enerģētikas stratēģiju. Par stratēģijas projektu jau šobrīd tiek aktīvi diskutēts. Enerģijas jautājumi ir arī viena no prioritātēm sadarbībā ar Ziemeļu padomi. Piemēram, 2007.gada 26.janvārī Baltijas Asamblejas Vides aizsardzības un enerģētikas komiteja un Ziemeļu padomes Vides un dabas resursu komiteja pieņēma Kopējas sapratnes memorandu, kurā cita starpā tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt ilgtspējīgu un drošu energopiegādes, pārvades un patēriņa sistēmu, kas atbilstu ES valstu kopējām interesēm un politiskajiem centieniem. Tika atzīmēta BASREC loma Baltijas jūras reģionā un Eiropas Komisijas sagatavotā Zaļā grāmata par enerģijas politiku.

Enerģijas jautājumu kontekstā 2007.gadā Baltijas Asamblejas Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas darbība balstās uz trim prioritātēm: uz enerģētisko drošību un enerģijas deficīta prognozēm, sociāli ekonomisku izvērtējumu enerģijas deficīta samazināšanai, izmantojot alternatīvus enerģijas avotus, un atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespēju palielināšanu. Šā gada sākumā, 25.-26.janvārī, Daugavpilī komiteja organizēja semināru par minētajiem enerģētikas jautājumiem, kurā ar ziņojumiem piedalījās ne tikai eksperti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, bet arī pārstāvji no Ziemeļu padomes un Beniluksa parlamenta.

Enerģijas deficīta prognozes

Latvija importē 64-65% primāro energoresursu un 30-40% nepieciešamās elektroenerģijas. Tiek prognozēts, ka elektroenerģijas gada patēriņš pieaugs no 7,051 TWh 2005.gadā līdz 10,779 TWh 2016.gadā. Turklāt pēdējos gados elektroenerģijas piegādes bilancē importa daļa nav samazinājusies zem 30%.

Saskaņā ar 2006.gada statistikas datiem Igaunija importē trešdaļu (33,9%) no kopējā enerģijas apjoma. Plānots, ka elektroenerģijas galapatēriņš Igaunijā līdz 2010.gadam palielināsies no 5,4 TWh (2000.gadā) līdz 6,5-8,0 TWh.

Saskaņā ar Lietuvas nacionālo enerģijas stratēģiju līdz 2025.gadam elektroenerģijas patēriņš Lietuvā palielināsies 1,4-2,1 reizi. 2007.gadā Lietuva saražo 11,72 TWh enerģijas un patērē 11,0 TWh. Savukārt 2010.gadā Lietuva ražos 10,79 TWh, bet patērēs jau 12,2 TWh. Tiek prognozēts, ka pēc Ignalinas AES darbības apturēšanas pašreizējā un plānotā Lietuvas enerģijas ražošanas kapacitāte ekonomikas lēnas attīstības gadījumā būs pietiekama līdz 2020.gadam, ekonomikas ātras attīstības gadījumā - līdz 2015.gadam, ļoti ātras - līdz 2011.gadam.

Alternatīvas enerģijas deficīta samazināšanai

Lai izvairītos no riskiem, kas saistīti ar elektroenerģijas un primāro energoresursu importu, Latvijā tiks veikti pasākumi, kuru rezultātā tiks palielināts enerģijas pašnodrošinājums ar ģenerējošām jaudām. Plānots, ka elektroenerģijas pašnodrošinājumam 2012.gadā jāsasniedz 80%, bet 2016.gadā - 100% līmenis. Par vēlamo kurināmo elektroenerģijas ražošanai kondensācijas režīmā tiek noteikts cietais kurināmais (ogles kombinācijā ar tādiem atjaunojamiem enerģijas resursiem kā vējš+biomasa). Tiek ieteikta arī katlumāju pārbūve koģenerācijas režīmā citu vietējo kurināmā veidu izmantošanai.

Plānots, ka Igaunijā līdz 2020.gadam 20% elektroenerģijas nodrošinās koģenerācija. Patlaban šis skaitlis ir 13%. Plānots palielināt cietā kurināmā proporciju - patlaban tā veido 56%, un tas krietni pārsniedz ES vidējos rādītājus - 18%. Nafta, gāze un atjaunojamie resursi šobrīd jau ir 41% no kopējā enerģijas patēriņa, taču, neraugoties uz to, Igaunija iestājas par jaunas AES būvniecību Lietuvā.

Galvenais Lietuvas enerģijas avots ir kodolenerģija, taču pēc Ignalinas AES darbības pārtraukšanas Lietuva plāno līdz 2010.gadam palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu līdz 12% no primārajiem enerģijas avotiem. Tāpat līdz 7% paredzēts palielināt elektroenerģijas iegūšanu no atjaunojamiem resursiem. Viens no mērķiem ir arī līdz 2010.gada 31.decembrim nodrošināt biodegvielas izmantošanu 5,75% apmērā no kopējā degvielas un dīzeļdegvielas tirgus.

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas

• Enerģētiskās neatkarības veicināšanai un izmaksu samazināšanai Latvijas Vides ministrija 2006.gadā ir izstrādājusi Atjaunojamo energoresursu izmantošanas stratēģiju 2006.-2013.gadam, savukārt 2007.gadā Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas politikā prioritāte ir biomasai - no koksnes un dažādu atlikumu pārstrādes. Izstrādāta arī biogāzes ražošanas un izmantošanas programma, par kuru valdība lems jau tuvākajā laikā. Atbalstāma esot arī vēja enerģija un solārā enerģija. Jārunā par jauno Ministru kabineta lēmumu par atbalsta piešķiršanu atjaunotajiem energoresursiem.

• Latvija var ražot noteiktu elektroenerģijas daudzumu, izmantojot vēja enerģiju. Tomēr šādu projektu īstenošanā aktuāli ir vēl divi jautājumi: pirmkārt, kā saražot nepieciešamo pamatjaudu un, otrkārt, kā kompensēt izmaksu atšķirības, ņemot vērā, ka Latvijā vēja enerģija joprojām ir dārgāka nekā no citiem avotiem iegūtā enerģija. Būtiska nozīme būs arī jau esošo siltumapgādes katlumāju pārbūvei, lai varētu strādāt koģenerācijas režīmā.

• Gan Latvija, gan Igaunija atzinīgi vērtē atjaunojamo resursu iespējas enerģētikas efektivitātes palielināšanā, taču pauž bažas par emisijas kvotu sadalījumu nākamajiem gadiem. ES līdz 2008.gadam būtu jāvienojas par emisijas kvotu pārdošanas shēmu 2012.gadā. Straujā ekonomiskā attīstība varētu radīt sarežģījumus pieņemto izmešu standartu ievērošanā.

• 2005.gadā atjaunojamo resursu proporcija Lietuvas enerģētikas politikā bija 10,8%. Līdz 2025.gadam to plānots palielināt līdz 20% no primārajiem enerģijas avotiem, katru gadu līdz 2012.gadam palielinot to par 1,5%.

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 

 

Lēmums
Par grozījumu izdarīšanu Baltijas Asamblejas finanšu līdzekļu izmantošanas nolikumā

Baltijas Asambleja nolemj izdarīt Baltijas Asamblejas finanšu līdzekļu izmantošanas nolikumā šādus grozījumus:

1. Papildināt 16.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja kāda pasākuma tāme ir pārsniegta, lēmumu par papildu līdzekļu piešķiršanu apstiprinātā budžeta ietvaros pieņem Baltijas Asamblejas Prezidijs kopīgi ar Budžeta un kontroles komiteju."

2. Papildināt 17.punktu pēc vārda "komiteja" ar vārdiem "pēc attiecīgās komitejas priekšsēdētāja iesnieguma saņemšanas" un izteikt šo punktu šādā redakcijā:

"Ja pasākumu organizēšanai nepieciešami papildu līdzekļi, Baltijas Asamblejas Prezidijs un Budžeta un kontroles komiteja pēc attiecīgās komitejas priekšsēdētāja iesnieguma saņemšanas lemj par iespēju piešķirt papildu finansējumu."

3. Papildināt Nolikumu ar jaunu 18.punktu šādā redakcijā:

"Ja Baltijas Asamblejas sesiju starplaikā Baltijas Asamblejas darba plānā ir izdarīti nopietni grozījumi un ir nepieciešams izdarīt grozījumus budžeta posteņos, Baltijas Asamblejas Prezidijs un Budžeta un kontroles komiteja ir tiesīgi pieņemt lēmumu par šādiem grozījumiem divreiz gadā - līdz 1.jūnijam un līdz 1.oktobrim."

4. Uzskatīt līdzšinējo 18.-20.punktu attiecīgi par 19.-21.punktu.

5. Papildināt virsrakstu "Brīvo finanšu līdzekļu izmantošana" pēc vārda "līdzekļu" ar vārdiem "un Baltijas Asamblejas budžeta rezerves fonda" un izteikt to šādā redakcijā:

"Brīvo finanšu līdzekļu un Baltijas Asamblejas budžeta rezerves fonda izmantošana."

6. Papildināt Nolikumu ar jaunu 22.punktu šādā redakcijā:

"Baltijas Asamblejas Prezidijs un Budžeta un kontroles komiteja lemj par Baltijas Asamblejas budžeta rezerves fondu un tā izlietojumu."

7. Uzskatīt līdzšinējo 21.-25.punktu attiecīgi par 23.-27.punktu.

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 

 

Baltijas Asamblejas finanšu līdzekļu izmantošanas
Nolikums

1. Finanšu līdzekļu izmantošanas nolikuma mērķis ir regulēt Baltijas Asamblejas finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību nolūkā nodrošināt to racionālu un efektīvu izlietojumu.

2. Lēmumu par Baltijas Asamblejas finanšu līdzekļu izmantošanu savas kompetences ietvaros pieņem Baltijas Asamblejas sesija, Prezidijs, Budžeta un kontroles komiteja un Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītājs.

3. Baltijas Asamblejas finanšu līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar Baltijas Asamblejas statūtiem, Baltijas Asamblejas apstiprināto budžetu un šo nolikumu.

4. Baltijas Asamblejas finanšu līdzekļus veido Baltijas Asamblejas valstu dalības maksas, kā arī ziedojumi, ienākumi no Baltijas Asamblejas statūtos atļautās saimnieciskās darbības un citi ienākumi, kas ar Prezidija lēmumu iekļauti Baltijas Asamblejas budžetā.

5. Baltijas Asamblejas budžeta līdzekļi tiek izmantoti Baltijas Asamblejas un tās struktūru (Baltijas Asamblejas sesijas, Prezidija, komiteju, Sekretariāta sēdes utt.) darbības, kā arī rīkoto pasākumu (Baltijas Asamblejas balvas, semināri u.c.) nodrošināšanai. Izmantot līdzekļus ar Baltijas Asamblejas darbību nesaistītiem mērķiem nav atļauts.

Budžeta izstrādāšana un apstiprināšana

6. Budžeta projekts jāplāno tā, lai tas nodrošinātu Baltijas Asamblejas struktūru darbību un plānoto pasākumu norisi. Budžeta projektam jābūt pietiekami detalizētam, tam jāsniedz skaidrs un pilnīgs priekšstats par plānoto budžeta līdzekļu izlietojumu.

7. Budžetu nākamajam gadam apstiprina Baltijas Asamblejas sesija, bet šā budžeta kontrolskaitļus saskaņā ar Prezidija akceptētajiem Budžeta un kontroles komitejas lēmumiem sagatavo un parlamentiem kārtējā gada martā iesniedz Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītājs.

8. Baltijas Asamblejas budžeta sākotnējo projektu sagatavo kopīgi Baltijas Asamblejas Sekretariāts un Prezidijs saskaņā ar Baltijas Asamblejas darbības finansēšanas vispārīgajiem principiem un iesniedz Budžeta un kontroles komitejai. Pirmais budžeta projekts ir jāsagatavo un Budžeta un kontroles komitejai jāiesniedz līdz 1.oktobrim. Budžeta un kontroles komiteja kopīgi ar citu komiteju pārstāvjiem izskata iesniegto budžeta projektu un izdara tajā grozījumus. Budžeta projekts līdz 1.novembrim tiek iesniegts Prezidijam, kas to savukārt iesniedz Baltijas Asamblejas sesijai apstiprināšanai Baltijas Asamblejas statūtos noteiktajā kārtībā.

9. Baltijas Asamblejas budžeta projekts tiek sastādīts, pamatojoties uz Baltijas Asamblejas darbības plānu. Izstrādājot darbības programmas, Baltijas Ssamblejas delegācijām jāiesniedz arī to realizācijai nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķina projekts.

10. Baltijas Asamblejas sesija izskata iesniegto budžeta projektu un apstiprina to.

Budžeta grozījumi

11. Ja nepieciešams, Baltijas Asamblejas budžeta sadalījumā var izdarīt grozījumus. Lēmumu par šo grozījumu izdarīšanu sagatavo Baltijas Asamblejas Sekretariāts un iesniedz to Prezidijam. Pēc saskaņošanas ar Budžeta un kontroles komiteju Prezidijs lēmuma projektu iesniedz apstiprināšanai Baltijas Asamblejas sesijai.

12. Neplānotu ienākumu gūšanas gadījumā tiek sagatavots Prezidija lēmuma projekts par šo līdzekļu iekļaušanu Baltijas Asamblejas budžetā. Lēmuma projektā tiek norādīta šo ienākumu tāme un motivēts to izlietojums. Sagatavotā tāme tiek nodota saskaņošanai Budžeta un kontroles komitejai. Pēc saskaņošanas tā tiek apstiprināta un gūtie ienākumi iekļauti Baltijas Asamblejas budžetā.

13. Ja tiek saņemti neplānoti ziedojumi un ienākumi, Budžeta un kontroles komiteja par to izmantošanu ziņo nākamajā sesijā.

Budžeta līdzekļu izlietošana

14. Saskaņā ar Baltijas Asamblejas statūtiem Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītājam ir tiesības rīkoties ar Baltijas Asamblejas mantu un finanšu līdzekļiem.

15. Baltijas Asamblejas dalībvalstis veic iemaksas Baltijas Asamblejas budžetā katra ceturkšņa pirmajā nedēļā.

16. Ar Baltijas Asamblejas finanšu līdzekļiem rīkojas Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītājs. Finanšu līdzekļi tiek izmantoti tikai saskaņā ar apstiprināto Baltijas Asamblejas budžetu. Lai tiktu nodrošināts Baltijas Asamblejas struktūrvienību darbs, Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītājs ar budžeta līdzekļiem rīkojas saskaņā ar tāmi, kas izstrādāta, pamatojoties uz pieņemto budžetu un darba plānu. Ja, plānojot kādu pasākumu, tiek pārsniegti budžetā paredzētie līdzekļi, Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītājs var pieprasīt tāmes pārskatīšanu. Ja kāda pasākuma tāme ir pārsniegta, lēmumu par papildu līdzekļu piešķiršanu apstiprinātā budžeta ietvaros pieņem Baltijas Asamblejas Prezidijs kopīgi ar Budžeta un kontroles komiteju.

17. Ja pasākumu organizēšanai nepieciešami papildu līdzekļi, Baltijas Asamblejas Prezidijs un Budžeta un kontroles komiteja pēc attiecīgās komitejas priekšsēdētāja iesnieguma saņemšanas lemj par iespēju piešķirt papildu finansējumu.

18. Ja Baltijas Asamblejas sesiju starplaikā Baltijas Asamblejas darba plānā ir izdarīti nopietni grozījumi un ir nepieciešams izdarīt grozījumus budžeta posteņos, Baltijas Asamblejas Prezidijs un Budžeta un kontroles komiteja ir tiesīgi pieņemt lēmumu par šādiem grozījumiem divreiz gadā - līdz 1.jūnijam un līdz 1.oktobrim.

19. Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītājs apstiprina un paraksta visus finanšu dokumentus, organizē grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.

20. Baltijas Asamblejas finanšu līdzekļi glabājas bankas kontā. Lēmumu par Baltijas Asambleju apkalpojošās bankas izvēli pieņem Budžeta un kontroles komiteja pēc Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītāja ieteikuma.

Brīvo finanšu līdzekļu un

Baltijas Asamblejas budžeta rezerves fonda izmantošana

21. Baltijas Asamblejas brīvo finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību izstrādā Budžeta un kontroles komiteja un iesniedz sesijai apstiprināšanai.

22. Baltijas Asamblejas Prezidijs un Budžeta un kontroles komiteja lemj par Baltijas Asamblejas budžeta rezerves fondu un tā izlietojumu.

Budžeta līdzekļu izmantošanas kontrole

23. Budžeta līdzekļu izmantošanu savas kompetences ietvaros kontrolē Baltijas Asamblejas Prezidijs, Budžeta un kontroles komiteja un Baltijas Asamblejas sesija.

24. Budžeta un kontroles komitejai ir tiesības jebkurā laikā izskatīt un pārbaudīt Baltijas Asamblejas finanšu dokumentus.

25. Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītājs katru ceturksni sagatavo un iesniedz Prezidijam un Budžeta un kontroles komitejai pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu iepriekšējā ceturksnī.

26. Katra gada janvārī Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītājs sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu un saņemto ziedojumu vai citu neplānotu ienākumu izlietojumu iepriekšējā gadā un iesniedz to Prezidijam un Budžeta un kontroles komitejai. Budžeta un kontroles komiteja pārbauda un izskata šo pārskatu un, ja nepieciešams, izdara tajā grozījumus. Pēc pārskata apstiprināšanas komiteja sagatavo atzinumu par Baltijas Asamblejas izdevumu pamatotību. Pārskatu par iepriekšējā gada budžeta izlietojumu un atzinumu par izdevumu pamatotību Budžeta un kontroles komiteja iesniedz Baltijas Asamblejas sesijai.

27. Šis nolikums ir Baltijas Asamblejas statūtu neatņemams pielikums.

 

Apstiprināts 2003.gada 29.novembrī, grozījumi izdarīti 2007.gada 24.novembrī.

 

 

Lēmums
Par Baltijas Asamblejas 2006.gada budžeta izpildes pārskatu

 

Baltijas Asambleja apstiprina Baltijas Asamblejas 2006.gada budžeta izpildes pārskatu.

Baltijas Asamblejas prezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas Asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Baltijas Asamblejas viceprezidents Valērijs Simuliks Lietuvas Republika

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 

Lēmums
Par Baltijas Asamblejas 2008.gada budžetu

Baltijas Asambleja apstiprina Baltijas Asamblejas 2008.gada budžetu 330 288 eiro apmērā atbilstoši pievienotajiem Baltijas Asamblejas budžeta asignējumiem. Baltijas Asamblejas budžets 2008.gadam ietver visu triju Baltijas valstu dalības maksu: Latvija - 110 096 eiro, Lietuva - 110 096 eiro un Igaunija - 110 096 eiro.

Saskaņā ar Baltijas Asamblejas Statūtu 44.panta ceturto daļu Baltijas Asamblejas darbībai nepieciešamos izdevumus vienādās daļās sedz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamenti.

Baltijas Asamblejas prezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas Asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Baltijas Asamblejas viceprezidents Valērijs Simuliks Lietuvas Republika

Rīgā 2007.gada 24.novembrī

 
 

Baltijas Asamblejas 26.sesijas
Nobeiguma dokuments

Baltijas Asambleja,

sapulcējusies 2007.gada 23. un 24.novembrī Rīgā, Latvijas Republikā, uz savu 26.sesiju;

apspriedusi jautājumus par Baltijas valstu ieguldījumu Eiropas Savienības kaimiņpolitikas īstenošanā, kopējo Baltijas valstu enerģētikas politiku, Baltijas jūras aizsardzību, darba tirgu un darbaspēka migrāciju,

pieņēma šādus dokumentus:

Rezolūciju par cilvēkresursu attīstību darbaspēka migrācijas apstākļos;

Rezolūciju par vienotu augstākās izglītības politiku Baltijas valstīs;

Rezolūciju par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas gaisa telpas kopīgu uzraudzību;

Rezolūciju par eitrofikācijas apkarošanu Baltijas jūrā;

Rezolūciju par cīņu pret vardarbību ģimenē;

Rezolūciju par Baltijas valstu kultūras dienu;

Aicinājumu par Via Hanseatica attīstību;

Paziņojumu par 1932.-1933.gadā Ukrainā īstenotā genocīda un politisko represiju upuru piemiņu;

Lēmumu par grozījumu izdarīšanu BA finanšu līdzekļu izmantošanas nolikumā;

apstiprināja

Baltijas Asamblejas 2006.gada budžeta izpildes pārskatu, Baltijas Asamblejas 2008.gada budžetu un Pārskatu par Baltijas Asamblejas Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas ieguldījumu Baltijas enerģētikas stratēģijas izveidē;

noteica Baltijas Asamblejai 2008.gadā šādas prioritātes:

1) kopējā Baltijas valstu enerģētikas stratēģija (enerģijas ražošanas un piegādes drošuma stiprināšana, enerģijas efektīva izmantošana un enerģijas taupīšana);

2) parlamentu ieguldījums demokrātisku attiecību veidošanā ar ES kaimiņvalstīm;

3) sadarbība kibernoziegumu apkarošanā un informācijas telpas drošums;

noteica Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbībai 2008.gadā šādas prioritātes:

1) kopēja Baltijas valstu enerģētikas stratēģija; enerģijas ražošanas un piegādes drošums un energoefektivitāte;

2) sadarbība kibernoziedzības apkarošanā; kibertelpas drošība;

un nolēma, ka Baltijas Asamblejas 27.sesija notiks 2008.gada 4.- 6.decembrī Vilandē, Igaunijas Republikā.

 

Baltijas Asamblejas prezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas Asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Baltijas Asamblejas viceprezidents Valērijs Simuliks Lietuvas Republika

 

Rīgā 2007.gada 24.novembrī