1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā ierobežojama un kontrolējama prostitūcija (seksuālo pakalpojumu sniegšana par maksu).

2. Ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai un personai, kurai nav veselības kartes. Veselības karti (pielikums) prostitūtai pēc pirmreizējās veselības pārbaudes izsniedz dermatovenerologs. Veselības karti, kas noformēta grāmatiņas veidā (izmērs 10 cm x 10 cm), ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām izsniedz Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra.

(MK 13.02.2007. noteikumu Nr.117 redakcijā)

3. Pašvaldības, kuru teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20000, nosaka vietas, kur fiziskās personas, kas nodarbojas ar prostitūciju (turpmāk — prostitūtas), var piedāvāt seksuālos pakalpojumus vai pieņemt seksuālo pakalpojumu pasūtījumus. Pārējās pašvaldības šādas vietas nosaka pēc Valsts policijas rakstiska pieprasījuma.

4. Prostitūtai aizliegts piedāvāt seksuālos pakalpojumus vai pieņemt seksuālo pakalpojumu pasūtījumus ārpus pašvaldības noteiktajām vietām, kā arī dzīvoklī vai mājā, kas nav viņas īpašums vai par kuru viņa nav noslēgusi īres līgumu.

5. Prostitūtai aizliegts sniegt seksuālos pakalpojumus:

5.1. dzīvoklī vai mājā, kas nav viņas vai klienta īpašums vai par kuru viņa vai klients nav noslēguši īres līgumu;

5.2. ja attiecīgajā dzīvoklī vai telpā atrodas nepilngadīgais;

5.3. ja pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo attiecīgajā dzīvoklī vai mājā.

6. Prostitūtām aizliegts apvienoties grupās, lai piedāvātu un sniegtu seksuālos pakalpojumus, kā arī pieņemtu seksuālo pakalpojumu pasūtījumus.

7. Prostitūta reizi mēnesī pārbauda veselību pie dermatovenerologa. Dermatovenerologs atzinumu par prostitūtas veselības stāvokli ieraksta veselības kartē.

(MK 13.02.2007. noteikumu Nr.117 redakcijā)

8. Prostitūtai aizliegts nodarboties ar prostitūciju ārstēšanās un medicīniskās vai seroloģiskās novērošanas laikā līdz dermatovenerologa atzinuma saņemšanai par klīnisku izveseļošanos, ja prostitūtai diagnosticēta viena no šādām slimībām:

8.1. anoģenitālā herpes vīrusu infekcija;

8.2. dermatofitozes (mikrosporija, trihofitija);

8.3. kaunuma utainība;

8.4. gonokoku infekcija;

8.5. hlamīdiju ierosinātas seksuāli transmisīvas slimības;

8.6. kašķis;

8.7. lepra;

8.8. sifiliss.

(MK 13.02.2007. noteikumu Nr.117 redakcijā)

9. Personām, kuru asinīs atklātas antivielas pret HIV vai noteikta AIDS diagnoze, turpmāk aizliegts nodarboties ar prostitūciju.

10. Seksuālos pakalpojumus aizliegts piedāvāt un reklamēt tīklā "Internet", presē un citos sabiedrības saziņas līdzekļos (izņemot erotiska rakstura izdevumus), kā arī izmantojot citu personu starpniecību.

11. Ir aizliegta jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju.

12. Prostitūta pēc klienta pieprasījuma uzrāda veselības karti.

13. (Svītrots ar MK 13.02.2007. noteikumiem Nr.117.)

14. Dermatovenerologs, kurš izsniedzis veselības karti, izmeklējis prostitūtu vai noteicis ārstēšanu, triju darbdienu laikā pēc Valsts policijas rakstiska pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasīto informāciju.

(MK 13.02.2007. noteikumu Nr.117 redakcijā)

15. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts policijas priekšnieka noteiktās amatpersonas sadarbībā ar pašvaldībām. Veselības pārbaužu profesionālo kvalitāti ārstniecības iestādēs kontrolē Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.

16. Par šo noteikumu neievērošanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 4.novembra noteikumus Nr.427 "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 336.nr.).