Latvijas Republikas valdība un Baltkrievijas Republikas valdība, turpmāk sauktas par Pusēm,

vēloties attīstīt un padziļināt sadarbību starp abu valstu tautām,

ņemot vērā izveidojušās labās kaimiņattiecības, radniecības, kultūrvēsturiskās un citas saites starp pierobežas iedzīvotājiem, kā arī lai vienkāršotu pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējos braucienus,

ir vienojušās par turpmāko:

1. pants

Šajā Vienošanās lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

robeža – Latvijas un Baltkrievijas valsts robeža, kas noteikta saskaņā ar Līgumu par valsts robežas noteikšanu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku, kas parakstīts 1994. gada 21. februārī;

pierobežas teritorijas – Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pašvaldību (administratīvi teritoriālo vienību) teritorijas, kas piekļaujas Latvijas un Baltkrievijas robežai un atrodas ne tālāk kā 30 km no tās; ja daļa no šādas teritorijas atrodas 30 līdz 50 km no robežas, tad arī tā tiek uzskatīta par pierobežas teritorijas daļu. Pierobežas teritoriju saraksts ir iekļauts Pielikumā, kas ir šīs Vienošanās neatņemama sastāvdaļa;

pierobežas teritoriju iedzīvotāji – personas, kuras pastāvīgi dzīvo pierobežas teritorijā ne mazāk kā vienu gadu, kā arī viņu laulātie, vecāki, vecvecāki, nepilngadīgi bērni, nepilngadīgi adoptētie, nepilngadīgi aizbilstamie, nepilngadīgi mazbērni, nepilngadīgi mazmazbērni, ar kuriem ir kopīga saimniecība, pat ja viņi pierobežas teritorijā dzīvo mazāk nekā vienu gadu;

radinieki – vienas Puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kuriem ar otras Puses valsts pierobežas iedzīvotājiem ir šādas attiecības: vecāki, bērni, brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, laulātie, vecvecāki, vecvecmātes, vecvectēvi, mazbērni, mazmazbērni, tēvabrāļi, mātesbrāļi, tēvamāsas, mātesmāsas, brāļadēli, māsasdēli, brāļameitas, māsasmeitas, znoti, vedeklas, laulāto māsas un brāļi, laulāto vecāki, adoptētie, adoptētāji;

vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniedzējas iestādes:

Latvijas Republikai – Latvijas Republikas konsulāts Vitebskā,

Baltkrievijas Republikai – Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāts Daugavpilī;

vietējās pierobežas satiksmes atļauja – noteikta parauga dokuments, kuru izsniedz vienas Puses valsts vietējās pierobežas satiksmes atļaujas izsniedzēja iestāde otras Puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotājiem un kas dod viņiem tiesības dokumentā norādītajā laikā vairākkārt ieceļot, izceļot un uzturēties vienīgi otras Puses valsts pierobežas teritorijā;

pierobežas teritoriju kompetentās iestādes – Latvijas Republikas pierobežas teritoriju vietējo pašvaldību institūcijas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju ciemu, ciematu un pilsētu Deputātu padomes;

derīgi ceļošanas dokumenti – dokumenti, ko Puses atzīst par derīgiem, lai ieceļotu (uzturētos un izceļotu) savu valstu teritorijās, izņemot diplomātisko pasi, dienesta pasi, kā arī jūrnieka nacionālo personas apliecību (jūrnieka grāmatiņu).

2. pants

Šī Vienošanās nosaka vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniegšanas un vienkāršotas robežas šķērsošanas kārtību Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, lai viņi varētu uzturēties otras valsts pierobežas teritorijā šādos gadījumos:

a) regulāra piedalīšanās kultūras, izglītības, zinātniskos un sporta pasākumos, ko rīko Pušu valstu valsts pārvaldes institūcijas un iestādes, vai to organizēšana;

b) piederošs vai valdījumā esošs nekustamais īpašums;

c) radinieku apmeklēšana;

d) radinieku smaga slimība vai nāve;

e) radinieku apbedījuma vietu apmeklēšana;

f) medicīniskās palīdzības saņemšana;

g) piedalīšanās pasākumos, kas saistīti ar vietējām tradīcijām un reliģisku rituālu piekopšanu;

h) regulāru kontaktu īstenošana saimnieciskas darbības jomā bez tiesībām strādāt.

3. pants

1. Pušu valstu pierobežas teritoriju iedzīvotāji, uzrādot derīgus ceļošanas dokumentus ar vietējās pierobežas satiksmes atļaujām, valsts robežu šķērso bez vīzām caurlaides punktos, kas atvērti starptautiskai un divpusējai satiksmei.

2. Pušu valstu pierobežas teritoriju iedzīvotājiem šīs Vienošanās ietvaros nav vajadzīgas caurlaides, lai atrastos pierobežas joslā (pierobežas zonā).

3. Vienas Puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, uzturoties otras Puses valsts teritorijā, jābūt visu uzturēšanās laiku derīgam dokumentam (apdrošināšanas polisei, sertifikātam), kas apliecina, ka noslēgts medicīniskās apdrošināšanas līgums, garantējot veselības aizsardzības iestādei, ka pēkšņas saslimšanas vai nelaimes gadījumā tiks atlīdzinātas ārstēšanas izmaksas, kā arī pārvietošanās izdevumi ar sanitāro transportu uz pastāvīgo dzīvesvietas valsti.

4. pants

1. Vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniedz, pamatojoties uz pierobežas teritoriju iedzīvotāju sarakstiem (turpmāk – Saraksti).

Sarakstus sastāda katras Puses valsts pierobežas teritoriju kompetentās iestādes, pamatojoties uz pierobežas teritoriju iedzīvotāju iesniegumiem, un pēc saskaņošanas ar otras Puses valsts kompetentajām iestādēm līdz katra gada 1. februārim tos nodod vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniedzējām iestādēm.

2. Sarakstos norāda šādas ziņas:

a) vārdu, uzvārdu;

b) dzimšanas datumu un vietu;

c) personas kodu vai identifikācijas numuru;

d) derīga ceļošanas dokumenta veidu, sēriju un numuru; izdevējiestādi un izdošanas laiku;

e) personas dzīves vietu un pierobežas teritorijā likumīgi nodzīvoto laika posmu;

f) brauciena mērķi;

g) personas uzturēšanās vietu otras Puses valsts pierobežas teritorijā.

3. Atsevišķos gadījumos vietējās pierobežas satiksmes atļauju pierobežas iedzīvotājiem var izsniegt, ja dokumenti, kas apliecina personas likumīgu dzīvošanu pierobežas teritorijā, un dokumenti, kas apliecina ieceļošanas mērķi, tiek iesniegti tieši vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniedzējā iestādē.

4. Par vietējās pierobežas satiksmes atļaujas pieteikuma izskatīšanu tiek iekasēta nodeva 20 (divdesmit) eiro apmērā.

Pamatojoties uz abpusējību, no nodevas samaksas var tikt atbrīvoti pensionāri, invalīdi un bērni līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam.

5. Pierobežas teritoriju iedzīvotājiem vietējās pierobežas satiksmes atļaujas izsniedz ar derīguma termiņu no viena gada līdz pieciem gadiem, bet ne ilgāku kā derīgā ceļošanas dokumenta derīguma termiņš.

Kopējais uzturēšanās ilgums otras Puses valsts pierobežas teritorijā vietējās pierobežas satiksmes atļaujas derīguma termiņa laikā nedrīkst pārsniegt 90 (deviņdesmit) dienas 6 (sešu) mēnešu laikā.

5. pants

1. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas saņemšanai pierobežas teritoriju iedzīvotāji vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniedzējās iestādēs iesniedz šādus dokumentus:

a) derīgu ceļošanas dokumentu;

b) aizpildītu anketu;

c) fotogrāfiju;

d) dokumentu, kas apliecina, ka noslēgts medicīniskās apdrošināšanas līgums, kas derīgs uz pirmā brauciena laiku.

2. Nepieciešamības gadījumā vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniedzēja iestāde var pieprasīt iesniegt papildu dokumentus, kas apliecina ieceļošanas mērķi un to, ka persona likumīgi dzīvo pierobežas teritorijā.

3. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas izsniedz 20 (divdesmit) darba dienu laikā no dienas, kad iesniegti šajā pantā minētie dokumenti.

4. Ja nepieciešama iesniegto dokumentu papildu pārbaude, atsevišķos gadījumos vietējās pierobežas satiksmes atļaujas izsniegšanas termiņu var pagarināt līdz 30 (trīsdesmit) darba dienām.

6. pants

1. Sešu mēnešu laikā no šīs Vienošanās parakstīšanas dienas Puses pa diplomātiskajiem kanāliem papildus saskaņo šīs Vienošanās 4. panta pirmās daļas piemērošanas kārtību.

2. Sešu mēnešu laikā no šīs Vienošanās parakstīšanas dienas Puses pa diplomātiskajiem kanāliem apmainās ar vietējās pierobežas satiksmes atļauju paraugiem. Ja vietējās pierobežas satiksmes atļaujas paraugā tiek ieviestas izmaiņas, Puses viena otrai nosūta to paraugus ne vēlāk kā mēnesi pirms to ieviešanas.

7. pants

1. Ja vienas Puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, uzturoties otras Puses valsts pierobežas teritorijā, nozūd vai tiek sabojāti derīgie ceļošanas dokumenti vai vietējās pierobežas satiksmes atļaujas, šīs personas nekavējoties paziņo par to uzturēšanās valsts kompetentajām iekšlietu iestādēm, kas bez maksas izsniedz izziņu, kas apliecina šāda paziņojuma faktu.

2. Šī panta pirmajā daļā minētās personas var bez vīzām vai citām atļaujām atgriezties savas pastāvīgās uzturēšanās valstī, ja šīm personām ir atgriešanās apliecības vai derīgi ceļošanas dokumenti.

8. pants

Vienas Puses valsts pierobežas teritorijas iedzīvotājiem, kas saskaņā ar šīs Vienošanās noteikumiem uzturas otras Puses valsts pierobežas teritorijā, ir tiesības izbraukt ārpus pierobežas teritorijas šīs Vienošanās 7. pantā minētajos gadījumos, lai apmeklētu tuvāko savas pilsonības valsts vai pastāvīgās uzturēšanās valsts diplomātisko iestāžu un vai konsulāro pārstāvniecību ar mērķi saņemt atgriešanās apliecību vai jaunus derīgus ceļošanas dokumentus.

9. pants

1. Jautājumus, kas nav atrunāti šīs Vienošanās noteikumos, proti, atteikumu izsniegt vietējās pierobežas satiksmes atļauju, tās anulēšanu vai atcelšanu, ieceļošanas liegumu, uzturēšanās termiņa saīsināšanu un izraidīšanu, risina saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktiem no vienas puses un Baltkrievijas Republikas tiesību aktiem no otras puses.

2. Vienas Puses valsts pierobežas teritorijas iedzīvotājiem, kas saskaņā ar šīs Vienošanās noteikumiem uzturas otras Puses valsts pierobežas teritorijā, ir jāievēro uzturēšanās valsts tiesību akti.

3. Vienas puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kas pārkāpuši ar šo Vienošanos noteikto kārtību vai ieceļošanas, izceļošanas un uzturēšanās noteikumus otras Puses valsts pierobežas teritorijā, ir atbildīgi saskaņā ar Pušu valstu tiesību aktiem.

10. pants

Izņēmuma gadījumos valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai iedzīvotāju veselības interesēs Puses patur sev tiesības uz laiku pilnīgi vai daļēji apturēt šīs Vienošanās darbību. Puse, kas pieņēmusi šādu lēmumu, visīsākajā laikā, bet ne vēlāk kā 24 (divdesmit četras) stundas no šāda lēmuma pieņemšanas brīža pa diplomātiskajiem kanāliem informē otru Pusi par šādu pasākumu ieviešanu un attiecīgi par to atcelšanu.

11. pants

Pušu valstu kompetentās iestādes, neradot šķēršļus, uzņem atpakaļ savas valsts teritorijā visas personas, kas uzturas otras valsts teritorijā šīs Vienošanās ietvaros.

12. pants

1. Pēc Pušu savstarpējas rakstiskas vienošanās šajā Vienošanās var tikt veikti grozījumi un papildinājumi. Šādi grozījumi un papildinājumi ir šīs Vienošanās neatņemamas sastāvdaļas un stājas spēkā šīs Vienošanās 14. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

2. Jautājumus, kas saistīti ar šīs Vienošanās izpildi, Puses risinās savstarpēju konsultāciju un pārrunu ceļā.

13. pants

Puses apmainās ar informāciju par izmaiņām Pušu valstu tiesību aktos, kas regulē ārzemnieku ieceļošanas, izceļošanas un uzturēšanās jautājumus.

14. pants

1. Šī Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku un stājas spēkā dienā, kad pa diplomātiskajiem kanāliem saņemts pēdējais rakstveida paziņojums par to, ka Puses ir izpildījušas iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai šī Vienošanās stātos spēkā.

2. Katra Puse var izbeigt šīs Vienošanās darbību, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei. Tādā gadījumā šīs Vienošanās darbība tiek izbeigta pēc 3 (trīs) mēnešiem no minētā paziņojuma saņemšanas datuma.

15. pants

1. No šīs Vienošanās spēkā stāšanās datuma zaudē spēku Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem, kas parakstīta 2002. gada 27. novembrī.

2. Vīzas, kas izsniegtas saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem, ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām atbilstoši noteikumiem, kas šajā Vienošanās paredzēti attiecībā uz vietējās pierobežas satiksmes atļaujām.

Parakstīta Rīgā, 2010. gada 23. augustā divos oriģinālos eksemplāros, katrs latviešu, baltkrievu un krievu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Domstarpību gadījumā par šīs vienošanās noteikumu iztulkošanu noteicošais ir teksts krievu valodā.

Latvijas Republikā:

Republikas pilsēta – Daugavpils

Aglonas novada Aglonas, Grāveru, Kastuļinas, Šķeltovas pagasti.

Dagdas novada Dagdas pilsēta un Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes pagasti.

Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Kalkūnes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vecsalienas, Višķu pagasti.

Ilūkstes novada Šēderes pagasts.

Krāslavas novada Krāslavas pilsēta un Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Ūdrīšu pagasti.

Ludzas novada – Briģu, Istras, Nirzas, Pildas, Rundēnu pagasti.

Rēzeknes novada Kaunatas pagasts.

Zilupes novada Zilupes pilsēta un Lauderu, Pasienes, Zaļesjes pagasti.

Baltkrievijas Republikā:

Verhņedvinskas rajona Bigosovo, Čapajeva, Sarjas, Osvejas, Kohanoviču, Belkovščinas ciemu Deputātu padomes, pilsēta – Verhņedvinska.

Mioru rajona Povjatjes, Perebrodjes, Dolginovo, Mioru, Novij Pogosta, Turkovo ciemu Deputātu padomes, pilsēta – Мiori.

Braslavas rajona Drujas, Pļusu, Slobodkas, Opsas, Daļokiju, Ahremovcu, Mežanu, Teterku, Vidzu ciemu Deputātu padomes, pilsēta – Braslava, ciemats – Vidzi.