Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem pēc Saeimas 1999. gada 18. februāra sēdes

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes pēc Saeimas 1999. gada 18. februāra sēdes.

1. Reģ. nr. 5

Deputātu A.Bartaševiča, A.Klementjeva, B.Cileviča, M.Mitrofanova, O.Tolmačova jautājums

ārlietu ministram V.Birkavam:

Par Ārlietu ministrijas plāniem, kas saistīti ar Konvenciju par bezvalstnieku statusu ratifikāciju tuvākajā laikā

1954. gada 28. septembrī tika pieņemta ANO Konvencija par bezvalstnieku statusu, kura stājās spēkā 1960. gada 6. jūnijā. Šī Konvencija tika pieņemta sakarā ar to, ka pasaules sabiedrība pieņēma par vēlamu noregulēt un uzlabot bezvalstnieku stāvokli ar starptautisku vienošanos. Eiropas valstu lielākais vairākums ir ratificējušas šo Konvenciju, ar to demonstrējot savu demokrātijas izpratni, humānisma principus, labo gribu. Mēs esam spiesti izteikt neizpratni, kāpēc Ārlietu ministrija neiniciē šīs Konvencijas ratifikāciju Latvijā. Konvencija par bezvalstnieku statusu atspoguļo vispārcilvēciskās vērtības, līdz ar to tā nevar būt vērsta pret Latvijas valsti. Ņemot vērā reālo situāciju valstī, šīs Konvencijas ratifikācija orientētu Latvijas sabiedrību un valsts institūcijas uz to, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju integrācijas procesus, pilnvērtīgas tiesiskās valsts izveidošanu. Gribam vērst jūsu uzmanību uz to, ka izvairīšanās no starptautisko dokumentu ratifikācijas, kuri, atspoguļojot Eiropas un pasaules tautu pieredzi cilvēktiesību jomā, nosaka vispāratzītās cilvēktiesību normas, izolē Latvijas valsti no pasaules valstu sabiedrības un nekādi pūliņi Latvijas tēla veidošanā nespēs šeit kaut ko labot. Mēs ceram, ka Ārlietu ministrija, kuras kompetencē ir starptautisko tiesību normu sagatavošana ratifikācijai, izprot šīs Konvencijas piemērošanas nepieciešamību Latvijas politiskajiem un sociālajiem procesiem.

Lūdzam iepazīstināt mūs ar Ārlietu ministrijas plāniem, kas saistīti ar Konvenciju par bezvalstnieku statusu ratifikāciju tuvākajā laikā. Ja Ārlietu ministrija uzskata, ka minētās Konvencijas ratifikācija ir nevēlama Latvijas valstij, lūdzu Jūs pamatot šo pozīciju.

2. Reģ. nr. 6

Deputātu J.Jurkāna, J.Plinera, P.Maksimova, J.Sokolovska, B.Cileviča, J.Urbanoviča, M.Mitrofanova jautājums

izglītības un zinātnes ministram J.Gaigalam:

Par jaunā Izglītības likuma pārejas noteikumu 9. daļas 2. nodaļas nosacījumiem par mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā

Saskaņā ar jaunā Izglītības likuma spēkā stāšanos šā gada 1. jūnijā un šā likuma pārejas noteikumu 9. daļas 2. nodaļas nosacījumiem ("1999. gada 1. septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās iestādes ar citu mācībvalodu uzsāk mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā") lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Sakarā ar plānoto mazākumtautību skolu un klašu veidošanu uz valsts un pašvaldību budžeta finansēto skolu bāzes lūdzam izskaidrot šo skolu un klašu veidošanas kārtību un nosacījumus.

2. Lūdzam izskaidrot jaunajā 1999./2000. mācību gadā paredzētās bilingvārās apmācības — pēc "B" un "C" modeļa — īpatnības skolām ar krievu mācībvalodu.

3. Kad Jūsu vadītā ministrija pabeigs mazākumtautību izglītības paraugprogrammu izstrādi, un kad tās nosūtīs skolām?

4. Vai ir plānots izstrādāt mazākumtautību vidējās izglītības paraugprogrammas?

5. Kura no amatpersonām Jūsu vadītajā ministrijā ir personīgi atbildīga par šo programmu izstrādāšanu un īstenošanu?

3. Reģ. nr. 7 (dok. nr. 306a)

Saeimas deputātu jautājums

finansu ministram I.Godmanim:

Par mērķaizņēmumu obligāciju kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem

Saskaņā ar bijušās PSRS Ministru padomes 1990. gada 21. decembra lēmumu nr. 119 "Par 1990. gada valsts bezprocentu mērķaizņēmumu obligāciju izlaišanu" un Latvijas Republikas Ministru padomes 1990. gada 22. marta norādījumiem nr. 11–19/568 Latvijas Republikas Valsts krājbanka realizēja valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligācijas iedzīvotājiem.

Kopumā republikas iedzīvotājiem realizētas tika 16 veidu 30 091 mērķaizņēmuma obligācija par summu 56,4 milj. rubļu jeb 285 839,25 latiem. Obligāciju izplatīšanas rezultātā saņemtie līdzekļi tika ieskaitīti PSRS valsts budžetā. Sabrūkot vienotajai PSRS, šie līdzekļi tika attiecināti uz bijušās PSRS iekšējo parādu.

Latvija 1992. gadā nepiedalījās bijušās PSRS savienoto republiku sanāksmē par bijušās PSRS iekšējā parāda atmaksāšanas kārtību un neparakstīja 1992. gada 13. marta līgumu "Par bijušās PSRS iekšējā parāda apkalpošanas principiem un mehānismu", kas nosaka arī šo mērķaizņēmuma obligāciju kompensēšanas kārtību.

No šī laika gan Latvijas Krājbankas amatpersonas, gan dažādi ministri (A.Kreituss, A.Gorbunovs, R.Zīle) un premjerministri (M.Gailis), citas augstākās valsts amatpersonas (E.Repše, I.Kreituse, J.Kaksītis) un citi ir devuši desmitiem atbilžu šo mērķaizņēmuma obligāciju īpašniekiem Latvijā, kurās solīts risināt šo problēmu ar bijušās PSRS mantinieci — Krieviju — starpvaldību sarunās un sākt kompensāciju izmaksu no Latvijas valsts budžeta, bet līdz šim praktiska risinājuma nav bijis. 1994. gadā valsts budžetā šo obligāciju atpirkšanai bija pat paredzēti 450 000 latu, bet šis budžeta postenis netika apstiprināts.

Līdzšinējā Krievijas nostāja pret Latvijas priekšlikumu uzņemties šīs iekšējā parāda daļas apkalpošanu ir bijusi viennozīmīgi negatīva, jo Krievija apkalpo tikai savus pilsoņus un atbild par obligācijām, kas pirktas tās teritorijā, jo arī no obligācijām iegūtā nauda tika izmantota kreditēšanai visā bijušās PSRS teritorijā.

Latvijas valdība pēdējos četrus gadus nekādus praktiskus risinājumus nav meklējusi un Finansu ministrija, iespējams, pat nezina, cik daudz šo mērķaizņēmuma obligāciju un par kādu summu vēl joprojām atrodas Latvijas iedzīvotāju rīcībā, jo daļa no tām dažādā veidā varētu būt realizēta Krievijā (pārcelšanās uz dzīvi, mantojums), daļa — atsavināta vai zudusi citādā veidā.

Piemēram, sabiedriskā kustība, kas apvieno šo mērķobligāciju īpašniekus, ir spējusi apzināt tikai 3000 no sākotnējiem 30 tūkstošiem obligāciju īpašnieku. Minēto iemeslu dēļ mēs uzskatām, ka Finansu ministrijai kopīgi ar Latvijas Krājbanku ir neatliekami jāveic Latvijas iedzīvotāju īpašumā esošo 1990. gada mērķaizņēmuma obligāciju pārreģistrācija, jānosaka adekvāta proporcija šo obligāciju kompensēšanai naudā un atbilstoši pārreģistrācijas rezultātiem jāpieņem kompensāciju izmaksāšanas grafiks no Latvijas valsts budžeta.

Latvijas iedzīvotājiem nav jācieš no tā, ka divu valstu valdības nespēj vienoties par abpusēji pieņemamu jautājumu risinājumu. Mēs ceram sagaidīt no Jums, I.Godmaņa kungs, praktisku rīcību, ne kārtējos valdības solījumus par iespējamām starpvalstu sarunām par šo jautājumu nezināmā nākotnē, par ko arī lūdzam darīt mums zināmu likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 1999. gada 15. februārī Saeimas sekretāre S.Dreimane