1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos (turpmāk – neatliekamie pasākumi).

2. Nacionālos bruņotos spēkus iesaista avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos – palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai –, ja civilās aizsardzības sistēmas rīcībā esošie resursi ir nepietiekami apdraudējuma situācijas pārvarēšanas un seku likvidācijas neatliekamo pasākumu veikšanai un Nacionālo bruņoto spēku resursu piesaiste ievērojami paātrina neatliekamo pasākumu īstenošanu, mazina iespējamos zaudējumus, paātrina cilvēku glābšanu vai ja Nacionālo bruņoto spēku rīcībā ir speciāli resursi šo darbību veikšanai.

3. Piedaloties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos, Nacionālos bruņotos spēkus iesaista šādu darbu izpildē:

3.1. ugunsgrēka dzēšana;

3.2. pirmās palīdzības sniegšana cietušajiem iedzīvotājiem, viņu evakuācija, arī medicīniskā transportēšana ar gaisa kuģiem;

3.3. materiālo vērtību evakuācija un apsardze;

3.4. vides aizsardzības, tai skaitā dabas aizsardzības, pasākumu veikšana;

3.5. palīdzības sniegšana civilajām institūcijām, ja notikusi masveida saslimšana ar infekcijas slimībām un nepieciešama karantīnas pasākumu nodrošināšana;

3.6. materiāli tehniskās palīdzības (piemēram, transports, tehnika, ierīces, gaisa kuģi, kuģi, lauka virtuves, pārvietojamie vadības centri) sniegšana atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajiem resursiem;

3.7. palīdzības sniegšana medicīnisko rezervju izmantošanas nodrošināšanā;

3.8. spridzināšanas darbu veikšana civilajām vajadzībām, izmantojot sprāgstvielas;

3.9. citas darbības saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu;

3.10. psihologu un kapelānu atbalsts.

(Grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.157)

4. Avārijas (izņemot aviācijas nelaimes gadījumus un jūras avārijas), ugunsdzēsības un glābšanas (izņemot aviācijas nelaimes gadījumus un jūras glābšanas darbus) darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos Nacionālos bruņotos spēkus iesaista:

4.1. ja Nacionālie bruņotie spēki nepilda uzdevumus, kas saistīti ar bruņotu konfliktu vai tā novēršanas pasākumiem;

4.2. ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis.

5. Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšanu ugunsdzēsības darbos sauszemes teritorijā pieprasa:

5.1. visā valsts teritorijā vai tās reģionā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotā persona, bet meža ugunsgrēka gadījumā – arī Valsts meža dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarotā persona;

5.2. administratīvajā teritorijā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs, bet meža ugunsgrēka gadījumā – arī virsmežzinis vai viņa pilnvarotā persona. Par pieprasījumu informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas (turpmāk – Operatīvās pārvaldīšanas nodaļa) operatīvo dežurantu.

6. Ja izsludināta paaugstinātas ugunsbīstamības situācija, aizsardzības ministrs, pamatojoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vai Valsts meža dienesta ģenerāldirektora pieprasījumu par nepieciešamo gatavību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sniegt atbalstu ugunsdzēsības darbos, izdod pavēli Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Pavēlē nosaka veicamos uzdevumus un, ja nepieciešams, deleģē atbildīgo personu šo jautājumu koordinācijai.

7. Pieprasījumu iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus ugunsdzēsības darbos iesniedz un izpildi kontrolē šādā kārtībā:

7.1. Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvais dežurants vai Valsts meža dienesta ģenerāldirektors (vai viņa pilnvarotā persona) iesniedz pieprasījumu Nacionālo bruņoto spēku atbildīgajai amatpersonai, norādot ugunsgrēka vietu un tā raksturu, vēlamo Nacionālo bruņoto spēku personāla skaitu, pildāmos uzdevumus un uzdevumu izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu daudzumu;

7.2. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona:

7.2.1. ziņo par saņemto pieprasījumu aizsardzības ministram vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai);

7.2.2. informē Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvo dežurantu vai Valsts meža dienesta ģenerāldirektoru (vai viņa pilnvaroto personu) par aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) pieņemto lēmumu;

7.2.3. paziņo aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) lēmumu attiecīgajai Nacionālo bruņoto spēku vienībai, kura izpilda lēmumu;

7.2.4. kontrolē aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) lēmuma izpildi;

7.2.5. ziņo aizsardzības ministram vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai) par darbu veikšanas rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.

8. Ja nepieciešams reaģēt nekavējoties:

8.1. lēmumu par iesaisti ugunsdzēsības darbos pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāja (vai viņa pilnvarotās personas) vai virsmežziņa (vai viņa pilnvarotās personas) pieprasījuma ir tiesīgs pieņemt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dislocētās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris (ne ilgāk kā uz 24 stundām), ja ugunsdzēsības darbos iesaistāmo personu skaits nepārsniedz 50;

8.2. Nacionālo bruņoto spēku komandieris (vai viņa pilnvarotā persona) 24 stundu laikā izdod rīcību apstiprinošu pavēli par Nacionālo bruņoto spēku vienības iesaisti ugunsdzēsības darbos, ja ugunsdzēsības darbos iesaistāmo personu skaits nepārsniedz 50.

9. Lēmumu par iesaisti ugunsdzēsības darbos pieņem aizsardzības ministrs, ja iesaistāmo personu skaits pārsniedz 50.

10. Par pieņemto lēmumu iesaistīties ugunsdzēsības darbos administratīvajā teritorijā dislocētās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris nekavējoties informē:

10.1. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgo amatpersonu, kas par to ziņo Nacionālo bruņoto spēku komandierim vai aizsardzības ministram;

10.2. attiecīgo teritoriālo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību, bet meža ugunsgrēka gadījumā – virsmežzini.

11. Ugunsdzēsības darbos iesaistītās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris:

11.1. ziņo ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam par ierašanos un gatavību iesaistīties ugunsdzēsības darbos, kā arī par darbu pabeigšanu un notikuma vietas atstāšanu;

11.2. tiek iekļauts un strādā ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu operatīvā štāba sastāvā;

11.3. darbojas ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja vadībā;

11.4. organizē drošības pasākumus, vada padotā personāla darbu un ir atbildīgs par dotā uzdevuma izpildi;

11.5. ziņo Nacionālo bruņoto spēku atbildīgajai amatpersonai par darbu rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.

12. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona informē Valsts robežsardzi par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti ugunsdzēsības darbos pierobežas joslā.

13. Nacionālo bruņoto spēku vienības iesaistīšanu avārijas un glābšanas darbos sauszemes teritorijā pieprasa:

13.1. visā valsts teritorijā vai tās reģionā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotā persona;

13.2. administratīvajā teritorijā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Par pieprasījumu informē Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvo dežurantu;

13.3. visā valsts teritorijā vai tās reģionā – meklēšanas darbos, kas ir saistīti ar pazudušu cilvēku glābšanu, – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Operatīvās vadības biroja operatīvais dežurants.

(Grozīts ar MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 177)

14. Pieprasījumu iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus avārijas un glābšanas darbos iesniedz un izpildi kontrolē šādā kārtībā:

14.1. Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvais dežurants (ja veicama meklēšana, – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Operatīvās vadības biroja operatīvais dežurants) iesniedz pieprasījumu Nacionālo bruņoto spēku atbildīgajai amatpersonai, norādot glābšanas darbu vai avārijas vietu un tās raksturu, vēlamo Nacionālo bruņoto spēku personāla skaitu, pildāmos uzdevumus un uzdevumu izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu daudzumu;

14.2. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona:

14.2.1. ziņo par saņemto pieprasījumu aizsardzības ministram vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai);

14.2.2. informē Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvo dežurantu (ja veicama meklēšana, – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Operatīvās vadības biroja operatīvo dežurantu) par aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) lēmumu;

14.2.3. paziņo aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) lēmumu attiecīgajai Nacionālo bruņoto spēku vienībai, kura izpilda lēmumu;

14.2.4. kontrolē aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) lēmuma izpildi, ziņo aizsardzības ministram vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai) par darbu veikšanas rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.

(Grozīts ar MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 177)

15. Ja nepieciešams reaģēt nekavējoties:

15.1. lēmumu par iesaisti avārijas un glābšanas darbos pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāja (vai viņa pilnvarotās personas) pieprasījuma ir tiesīgs pieņemt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dislocētās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris (ne ilgāk kā uz 24 stundām), ja avārijas un glābšanas darbos iesaistāmo personu skaits nepārsniedz 50;

15.2. Nacionālo bruņoto spēku komandieris (vai viņa pilnvarotā persona) 24 stundu laikā izdod rīcību apstiprinošu pavēli par Nacionālo bruņoto spēku vienības iesaisti avārijas un glābšanas darbos, ja avārijas un glābšanas darbos iesaistāmo personu skaits nepārsniedz 50.

16. Lēmumu par iesaisti avārijas un glābšanas darbos pieņem aizsardzības ministrs, ja iesaistāmo personu skaits pārsniedz 50.

17. Par pieņemto lēmumu iesaistīties avārijas un glābšanas darbos attiecīgajā administratīvajā teritorijā dislocētās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris nekavējoties informē:

17.1. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgo amatpersonu, kas par to ziņo Nacionālo bruņoto spēku komandierim vai aizsardzības ministram;

17.2. attiecīgo teritoriālo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību, kas par to ziņo Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvajam dežurantam.

18. Avārijas un glābšanas darbos iesaistītās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris:

18.1. ziņo avārijas un glābšanas darbu vadītājam (vai viņa norīkotajai personai) par ierašanos un gatavību iesaistīties avārijas un glābšanas darbos, kā arī par darbu pabeigšanu un notikuma vietas atstāšanu;

18.2. tiek iekļauts un strādā operatīvā štāba sastāvā;

18.3. darbojas avārijas un glābšanas darbu vadītāja (vai viņa norīkotās personas) vadībā;

18.4. organizē drošības pasākumus, vada padotā personāla darbu un ir atbildīgs par dotā uzdevuma izpildi;

18.5. ziņo Nacionālo bruņoto spēku atbildīgajai amatpersonai par darbu rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.

19. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona informē Valsts robežsardzi par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti avārijas un glābšanas darbos pierobežas joslā.

20. Lai novērstu avārijas Valsts civilās aizsardzības plānā minētajos enerģētikas uzņēmumos un likvidētu to radītās sekas, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts civilās aizsardzības plānā un pašvaldību civilās aizsardzības plānos noteiktie par energoapgādes drošību atbildīgie izpildītāji (turpmāk – par energoapgādi atbildīgās institūcijas) sadarbojas tā, kā to nosaka noslēgtās savstarpējās vienošanās.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.157 redakcijā)

21. Pieprasīt, lai Nacionālie bruņotie spēki veic ugunsdzēsības darbus, izmantojot gaisa kuģi, var Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs (vai viņa norīkotā persona) vai virsmežzinis (vai viņa pilnvarotā persona), par to informējot Nacionālo bruņoto spēku atbildīgo amatpersonu.

22. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona par saņemto pieprasījumu veikt ugunsdzēsības darbus, izmantojot gaisa kuģi, ziņo Nacionālo bruņoto spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai). Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona par Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) lēmumu un gaisa kuģa un tā apkalpes gatavību veikt ugunsdzēsības darbus, izmantojot gaisa kuģi, paziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam vai Valsts meža dienestam.

23. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai Valsts meža dienesta norīkotie speciālisti koordinē Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģa veicamos ugunsdzēsības darbus notikuma vietā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai Valsts meža dienesta speciālisti, atrodoties gaisa kuģī, ievēro drošības noteikumus. Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģis veic ugunsdzēsības darbus, izmantojot Latvijas Republikas publisko ūdeņu vai ugunsdzēsības darbu vadītāja norādītos ūdens resursus.

(Grozīts ar MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 177)

24. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktors vai viņa pilnvarota persona var pieprasīt Nacionālo bruņoto spēku atbildīgajai amatpersonai sniegt atbalstu medicīniskajai transportēšanai Latvijā vai citā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstī, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģi. Pamatojoties uz pieprasījumu, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par medicīniskās transportēšanas veikšanu, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģi, Latvijā vai citā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstī un par gaisa kuģa un tā apkalpes gatavību informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktoru vai viņa pilnvaroto personu. Ja medicīnisko transportēšanu, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģi, veic tikai Latvijas Republikas teritorijā, ievēro šo noteikumu 24.² punktā minētās prasības. Lidojumam nepieciešamo ārvalsts gaisa telpas šķērsošanas atļauju saņemšana un gaisa telpas izmantošana notiek saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona par plānotajiem ārvalstu lidojumiem informē Valsts robežsardzi. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālisti, atrodoties gaisa kuģī, ievēro drošības noteikumus.

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

24.¹ Pieprasīt, lai Nacionālie bruņotie spēki novērstu avārijas Valsts civilās aizsardzības plānā minētajos enerģētikas uzņēmumos un likvidētu to radītās sekas, izmantojot gaisa kuģi, ir tiesīgs par energoapgādi atbildīgās institūcijas vadītājs (vai viņa pilnvarotā persona), par to informējot Nacionālo bruņoto spēku atbildīgo amatpersonu. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona par saņemto pieprasījumu ziņo Nacionālo bruņoto spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai), kā arī ziņo par energoapgādi atbildīgās institūcijas vadītājam (vai viņa pilnvarotajai personai) par Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) lēmumu un gaisa kuģa un tā apkalpes gatavību novērst avārijas enerģētikas uzņēmumos un likvidēt to radītās sekas, izmantojot gaisa kuģi. Par energoapgādi atbildīgās institūcijas darbinieki, atrodoties gaisa kuģī, ievēro drošības noteikumus.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr. 157 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 177)

24.² Pieprasīt, lai Nacionālie bruņotie spēki veic meklēšanas darbus, kas saistīti ar pazudušu cilvēku meklēšanu un glābšanu, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģi, ir tiesīgs Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Operatīvās vadības biroja operatīvais dežurants, par to informējot Nacionālo bruņoto spēku atbildīgo amatpersonu. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona par saņemto pieprasījumu ziņo Nacionālo bruņoto spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai), kā arī ziņo Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Operatīvās vadības biroja operatīvajam dežurantam par Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) lēmumu un gaisa kuģa un tā apkalpes gatavību veikt meklēšanas un glābšanas darbus, izmantojot gaisa kuģi. Valsts policijas amatpersonas, atrodoties gaisa kuģī, ievēro drošības noteikumus.

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

24.³ Ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs vai veselības ministrs var pieprasīt aizsardzības ministram sniegt atbalstu evakuācijai vai medicīniskajai transportēšanai, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģi, valstī, kas nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts. Pamatojoties uz pieprasījumu, aizsardzības ministrs var pieņemt lēmumu par evakuācijas vai medicīniskās transportēšanas veikšanu, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģi, valstī, kas nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts, un par gaisa kuģa un tā apkalpes gatavību informē attiecīgi ārlietu ministru, iekšlietu ministru vai veselības ministru. Lidojumam nepieciešamo ārvalsts gaisa telpas šķērsošanas atļauju saņemšana un gaisa telpas izmantošana notiek saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona par plānotajiem ārvalstu lidojumiem informē Valsts robežsardzi. Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Veselības ministrijas pārstāvji, atrodoties gaisa kuģī, ievēro drošības noteikumus.

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

24.⁴ Šo noteikumu 22., 24., 24.¹ un 24.² punktā minēto darbu veikšanai, ja nepieciešams, gaisa telpu izveido saskaņā ar noslēgto un valsts aģentūrā "Civilās aviācijas aģentūra" apstiprināto sadarbības procedūru starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru un valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme".

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

25. Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšanu neatliekamo pasākumu veikšanā – palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai – pieprasa:

25.1. Ministru kabinets (pēc Krīzes vadības padomes priekšlikuma) – ja ārkārtējā situācija izsludināta visā valsts teritorijā vai nozīmīgā tās daļā;

25.2. pašvaldību civilās aizsardzības komisija – ja ārkārtējā situācija izsludināta administratīvajā teritorijā;

25.3. valsts operatīvā medicīniskā komisija – ja izsludināta ārkārtas medicīniskā un ārkārtas sabiedrības veselības situācija.

26. Aizsardzības ministrs izdod pavēli par Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšanu neatliekamajos pasākumos. Pavēlē ietver informāciju par:

26.1. ārkārtējās situācijas raksturu, ziņas par valsts pārvaldes iestādēm un dienestiem, kas piedalās neatliekamajos pasākumos;

26.2. uzdevumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem palīdzības sniegšanai civilās aizsardzības sistēmai neatliekamajos pasākumos;

26.3. kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku darbība koordinējama ar neatliekamajos pasākumos iesaistītajām valsts iestādēm un dienestiem.

27. Neatliekamajos pasākumos iesaistītās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris:

27.1. ziņo amatpersonai, kura vada neatliekamos pasākumus, un Nacionālo bruņoto spēku atbildīgajai amatpersonai par ierašanos un gatavību iesaistīties neatliekamajos pasākumos, kā arī par darbu pabeigšanu un notikuma vietas atstāšanu;

27.2. darbojas tās amatpersonas vadībā, kura vada neatliekamos pasākumus;

27.3. organizē drošības pasākumus, vada padotā personāla darbu un ir atbildīgs par dotā uzdevuma izpildi;

27.4. ziņo Nacionālo bruņoto spēku atbildīgajai amatpersonai par darbu rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.

28. Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona informē Valsts robežsardzi par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti neatliekamajos pasākumos pierobežas joslā.

29. Avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos var iesaistīt attiecīgi sagatavotu Nacionālo bruņoto spēku personālu, kas nodrošināts ar uzdevuma izpildei nepieciešamo speciālo aprīkojumu.

30. Nacionālie bruņotie spēki organizē personāla apmācību, lai paaugstinātu personāla gatavību piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos.

31. Par to Nacionālo bruņoto spēku vienību nodrošinājumu ar uzdevumu izpildei nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem un speciālo aprīkojumu, kuras plānots iesaistīt avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos, un minēto darbu veikšanai nepieciešamo materiālu rezervju izveidi ir atbildīgs Nacionālo bruņoto spēku komandieris.