Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr.874

Rīgā 2010.gada 14.septembrī (prot. Nr.47 80.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude"

Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 15.panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 41.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīvas 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā."

2. Izteikt 2.pielikuma 12.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.1. Dzelzceļa vilces līdzekļa vadīšana  
12.1.1.

Vilces
līdzekļa vadītājs
(mašīnists)

Līdz 55 gadu vecumam - reizi trijos gados, pēc 55 gadu vecuma - reizi gadā.

Ārpuskārtas (papildu) periodisko veselības pārbaudi veic:

1. ja ir pamats domāt, ka nodarbinātajam ir kāda no šajos noteikumos minētajām kontrindikācijām;

2. ja arodslimību ārsts uzskata, ka šāda veselības pārbaude ir nepieciešama pēc tam, kad nodarbinātajam ir bijusi vismaz 30 dienu darbnespēja slimības dēļ;

3. ja noticis nelaimes gadījums darbā;

4. ja nodarbinātais ticis atsaukts no pienākumu veikšanas drošības apsvērumu dēļ;

5. reizi gadā vai citā ārsta noteiktā termiņā veic arodslimību ārsts un oftalmologs, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija;

6. ja arodslimību ārsts uzskata, ka nodarbinātā veselības stāvokļa dēļ nepieciešams palielināt pārbaužu biežumu

arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs, neirologs, psihiatrs, psihologs**, narkologs, ginekologs-dzemdību speciālists logopēds 1. vispārējā medicīnas izmeklēšana (tai skaitā vispārēja apskate, asinsspiediena noteikšana u.c.);

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), krāsu signālu atpazīstamības noteikšana (pārbaude balstīta tikai uz krāsu, nevis salīdzināmo atšķirību atpazīšanu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. vestibulārā aparāta izmeklēšana;

5. KAA;

6. urīna analīze (turpmāk - UA);

7. cukurs asinīs (ar glikometru);

8. EKG miera stāvoklī;

9. analīze psihotropo vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

10. kognitīvo spēju (uzmanība, koncentrēšanās spēja, atmiņa, uztvere un spriestspēja), komunikācijas spēju un psihomotoro reakciju (reakcijas ātrums, roku kustību koordinācija) pārbaude neirologa, psihologa un psihiatra apskates ietvaros;

11. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

1. vispārējā medicīnas izmeklēšana (tai skaitā, vispārēja apskate, asinsspiediena noteikšana u.c.);

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), krāsu signālu atpazīstamības noteikšana (pārbaude balstīta tikai uz krāsu, nevis salīdzināmo atšķirību atpazīšanu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. vestibulārā aparāta izmeklēšana;

5. KAA;

6. UA;

7. cukurs asinīs (ar glikometru);

8. EKG miera stāvoklī (pēc 40 gadu vecuma);

9. analīze psihotropo vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

10. papildu okulista apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

 

1. Jebkāda veida veselības traucējumi vai medikamentu, narkotiku vai vielu lietošana, kas varētu izraisīt pēkšņu samaņas zudumu, uzmanības vai koncentrēšanās spēju mazināšanos, pēkšņu darbnespēju, līdzsvara vai koordinācijas zudumu, ievērojamu pārvietošanās (kustību) spēju ierobežojumu:

1.1. jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi;

1.2. atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē;

1.3. dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes;

1.4. augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums;

1.5. iekšķīgās slimības:

1.5.1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā - individuāla pieeja);

1.5.2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II-III pakāpes asinsrites nepietiekamību;

1.5.3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;

1.5.4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II-III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;

1.5.5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;

1.5.6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu-sirds nepietiekamības simptomiem;

1.5.7. persistējoša bronhiālā astma;

1.5.8. kuņģa-zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;

1.5.9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;

1.5.10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;

1.5.11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;

1.5.12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana;

1.6. ginekoloģiskās slimības:

1.6.1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;

1.6.2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;

1.6.3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;

1.6.4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;

1.6.5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem;

1.7. ķirurģiskās slimības:

1.7.1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;

1.7.2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;

1.7.3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;

1.7.4. izteiktas plaukstu deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;

1.7.5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;

1.7.6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, pieeja ir individuāla;

1.8. grūtniecība:

1.8.1. nepanesība (grūtniecības toksikoze);

1.8.2. grūtniecības patoloģija****.

2. Redzes traucējumi, kas izpaužas kā:

2.1. redzes asums ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem zemāks par: 1,0; zemāks par 0,5 acij ar pasliktinātu redzes spēju;

2.2. redzi koriģējošu lēcu stiprums lielāks par +5 - hipermetropijai, lielāks par -8 -miopijai*****;

2.3. nepietiekama redze tuvumā un vidējā attālumā ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem;

2.4. izmainīta krāsu redze;

2.5. krāsu signālu neatpazīšana;

2.6. izmainīts redzes lauks;

2.7. neefektīva binokulārā redze;

2.8. neefektīva redze abām acīm******;

2.9. slikta kontrastjutība;

2.10. nespēja paciest apžilbināšanu;

2.11. progresējoša acu saslimšana ar redzes funkciju traucējumiem;

2.12. krāsaino kontaktlēcu un fotohromatisko lēcu lietošana (izņemot lēcas ar UV staru aizsardzību).

3. Dzirdes traucējumi, kas izpaužas kā:

3.1. nepietiekami laba dzirde, lai varētu sarunāties pa telefonu, kā arī sadzirdēt brīdinājuma skaņas un radio ziņojumus;

3.2. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 40 dB 500 un 1000 Hz frekvencē;

3.3. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 45 dB 2000 Hz frekvencē ausij ar pasliktinātu skaņas plūsmas vadītspēju;

3.4. dzirdes aparātu lietošana*******.

4. Hroniski runas defekti (nespēja nodot ziņojumus skaļā un skaidrā balsī).

5. Vestibulārā aparāta anomālijas

12.1.2. Vilces līdzekļa vadītājs

(mašīnists) instruktors

Vilces
līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs

Līdz 62 gadiem - reizi trijos gados, pēc 62 gadu vecuma - reizi gadā. Ārpuskārtas (papildu) periodisko veselības pārbaudi veic:

1. ja ir pamats domāt, ka nodarbinātajam ir kāda no šajos noteikumos minētajām kontrindikācijām;

2. ja arodslimību ārsts uzskata, ka šāda veselības pārbaude ir nepieciešama pēc tam, kad nodarbinātajam ir bijusi vismaz 30 dienu darbnespēja slimības dēļ;

3. ja nodarbinātais ticis atsaukts no pienākumu veikšanas drošības apsvērumu dēļ (pēc negadījuma vai starpgadījuma, ko izraisījusi šā nodarbinātā personiska kļūme);

4. reizi gadā vai citā ārsta noteiktā termiņā veic arodslimību ārsts un oftalmologs, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija;

5. ja arodslimību ārsts uzskata, ka nodarbinātā veselības stāvokļa dēļ nepieciešams palielināt pārbaužu biežumu

arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs, neirologs, psihiatrs, narkologs 1. vispārējā medicīnas izmeklēšana;

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. KAA;

5. UA;

6. cukurs asinīs (ar glikometru);

7. analīze psihotropu vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

8. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā oftalmologa noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

1. vispārējā medicīnas izmeklēšana;

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. KAA;

5. UA;

6. cukurs asinīs (ar glikometru);

7. analīze psihotropu vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

8. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

1. Jebkāda veida veselības traucējumi vai medikamentu, narkotiku vai vielu lietošana, kas varētu izraisīt pēkšņu samaņas zudumu, uzmanības vai koncentrēšanās spēju mazināšanos, pēkšņu darbnespēju, līdzsvara vai koordinācijas zudumu, ievērojamu pārvietošanās (kustību) spēju ierobežojumu:

1.1. jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi;

1.2. atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē;

1.3. dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes;

1.4. augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums;

1.5. iekšķīgās slimības:

1.5.1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā - individuāla pieeja);

1.5.2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II-III pakāpes asinsrites nepietiekamību;

1.5.3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;

1.5.4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II-III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;

1.5.5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;

1.5.6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu-sirds nepietiekamības simptomiem;

1.5.7. persistējoša bronhiālā astma;

1.5.8. kuņģa-zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;

1.5.9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;

1.5.10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;

1.5.11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;

1.5.12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana;

1.6. ginekoloģiskās slimības:

1.6.1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;

1.6.2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;

1.6.3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;

1.6.4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;

1.6.5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem;

1.7. ķirurģiskās slimības:

1.7.1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;

1.7.2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;

1.7.3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;

1.7.4. izteiktas plaukstu deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;

1.7.5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;

1.7.6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla;

1.8. grūtniecība:

1.8.1. nepanesība (grūtniecības toksikoze);

1.8.2. grūtniecības patoloģija****.

2. Redzes traucējumi, kas izpaužas kā:

2.1. redzes asums ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem zemāks par 1,0; zemāks par 0,5 acij ar pasliktinātu redzes spēju;

2.2. redzi koriģējošu lēcu stiprums lielāks par +5 - hipermetropijai, lielāks par -8 -miopijai*****;

2.3. nepietiekama redze tuvumā un vidējā attālumā ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem;

2.4. izmainīta krāsu redze;

2.5. krāsu signālu neatpazīšana;

2.6. izmainīts redzes lauks;

2.7. neefektīva binokulārā redze;

2.8. neefektīva redze abām acīm******;

2.9. slikta kontrastjutība;

2.10. nespēja paciest apžilbināšanu;

2.11. progresējoša acu saslimšana ar redzes funkciju traucējumiem;

2.12. krāsaino kontaktlēcu un fotohromatisko lēcu lietošana (izņemot lēcas ar UV staru aizsardzību).

3. Dzirdes traucējumi, kas izpaužas kā:

3.1. nepietiekami laba dzirde, lai varētu sarunāties pa telefonu, kā arī sadzirdēt brīdinājuma skaņas un radio ziņojumus;

3.2. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 40 dB 500 un 1000 Hz frekvencē;

3.3. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 45 dB 2000 Hz frekvencē ausij ar pasliktinātu skaņas plūsmas vadītspēju;

3.4. dzirdes aparātu lietošana*******.

4. Hroniski runas defekti (nespēja nodot ziņojumus skaļā un skaidrā balsī).

5. Vestibulārā aparāta anomālijas"


3. Izteikt 2.pielikuma piezīmi šādā redakcijā:

"Piezīmes.

1. * Ja šo veselības traucējumu dēļ darbs konkrētajos īpašajos apstākļos saistīts ar nelaimes gadījumu risku pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem cilvēkiem.

2. ** Veicot apskati, pārliecinās, vai pretendentam nav atklātu psiholoģisku trūkumu, īpaši attiecībā uz rīcībspēju, vai citu būtisku, personību ietekmējošu faktoru, kas var kavēt pilnvērtīgi un droši pildīt darba pienākumus.

3. *** Ja nepieciešams, atbilstoši narkologa norādījumiem.

4. **** Nepanesības vai patoloģijas gadījumos grūtniecību uzskata par iemeslu pagaidu atbrīvošanai no pienākumu pildīšanas, kā arī piemēro tiesiskas normas, kas aizsargātu dzelzceļa vilces līdzekļa vadītājas - grūtnieces.

5. ***** Atkāpju gadījumā okulists atzinumā var norādīt, ka redzes stāvoklis atbilst veicamajam darbam, ja izmanto redzi koriģējošos līdzekļus. Šādā gadījumā arodslimību ārsts pieņem lēmumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.

6. ****** Izņemot gadījumu, ja persona zaudējusi binokulāro redzi pēc tam, kad sākusi strādāt, un tā ir pietiekami pielāgojusies, kā arī tai ir pietiekamas kompensējošas spējas.

7. ******* Otolaringologs atzinumā norāda, ka dzirdes stāvoklis atbilst veicamajam darbam, ja izmanto dzirdes aparātu. Šādā gadījumā arodslimību ārsts pieņem lēmumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam."

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs K.Gerhards

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 874Pieņemts: 14.09.2010.Stājas spēkā: 23.09.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 150, 22.09.2010.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
218211
23.09.2010
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)