Vilces
līdzekļa vadītājs
(mašīnists)

Ārpuskārtas (papildu) periodisko veselības pārbaudi veic:

1. ja ir pamats domāt, ka nodarbinātajam ir kāda no šajos noteikumos minētajām kontrindikācijām;

2. ja arodslimību ārsts uzskata, ka šāda veselības pārbaude ir nepieciešama pēc tam, kad nodarbinātajam ir bijusi vismaz 30 dienu darbnespēja slimības dēļ;

3. ja noticis nelaimes gadījums darbā;

4. ja nodarbinātais ticis atsaukts no pienākumu veikšanas drošības apsvērumu dēļ;

5. reizi gadā vai citā ārsta noteiktā termiņā veic arodslimību ārsts un oftalmologs, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija;

6. ja arodslimību ārsts uzskata, ka nodarbinātā veselības stāvokļa dēļ nepieciešams palielināt pārbaužu biežumu

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), krāsu signālu atpazīstamības noteikšana (pārbaude balstīta tikai uz krāsu, nevis salīdzināmo atšķirību atpazīšanu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. vestibulārā aparāta izmeklēšana;

5. KAA;

6. urīna analīze (turpmāk - UA);

7. cukurs asinīs (ar glikometru);

8. EKG miera stāvoklī;

9. analīze psihotropo vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

10. kognitīvo spēju (uzmanība, koncentrēšanās spēja, atmiņa, uztvere un spriestspēja), komunikācijas spēju un psihomotoro reakciju (reakcijas ātrums, roku kustību koordinācija) pārbaude neirologa, psihologa un psihiatra apskates ietvaros;

11. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), krāsu signālu atpazīstamības noteikšana (pārbaude balstīta tikai uz krāsu, nevis salīdzināmo atšķirību atpazīšanu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. vestibulārā aparāta izmeklēšana;

5. KAA;

6. UA;

7. cukurs asinīs (ar glikometru);

8. EKG miera stāvoklī (pēc 40 gadu vecuma);

9. analīze psihotropo vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

10. papildu okulista apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

1.1. jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi;

1.2. atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē;

1.3. dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes;

1.4. augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums;

1.5. iekšķīgās slimības:

1.5.1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā - individuāla pieeja);

1.5.2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II-III pakāpes asinsrites nepietiekamību;

1.5.3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;

1.5.4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II-III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;

1.5.5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;

1.5.6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu-sirds nepietiekamības simptomiem;

1.5.7. persistējoša bronhiālā astma;

1.5.8. kuņģa-zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;

1.5.9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;

1.5.10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;

1.5.11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;

1.5.12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana;

1.6. ginekoloģiskās slimības:

1.6.1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;

1.6.2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;

1.6.3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;

1.6.4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;

1.6.5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem;

1.7. ķirurģiskās slimības:

1.7.1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;

1.7.2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;

1.7.3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;

1.7.4. izteiktas plaukstu deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;

1.7.5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;

1.7.6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, pieeja ir individuāla;

1.8. grūtniecība:

1.8.1. nepanesība (grūtniecības toksikoze);

1.8.2. grūtniecības patoloģija****.

2. Redzes traucējumi, kas izpaužas kā:

2.1. redzes asums ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem zemāks par: 1,0; zemāks par 0,5 acij ar pasliktinātu redzes spēju;

2.2. redzi koriģējošu lēcu stiprums lielāks par +5 - hipermetropijai, lielāks par -8 -miopijai*****;

2.3. nepietiekama redze tuvumā un vidējā attālumā ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem;

2.4. izmainīta krāsu redze;

2.5. krāsu signālu neatpazīšana;

2.6. izmainīts redzes lauks;

2.7. neefektīva binokulārā redze;

2.8. neefektīva redze abām acīm******;

2.9. slikta kontrastjutība;

2.10. nespēja paciest apžilbināšanu;

2.11. progresējoša acu saslimšana ar redzes funkciju traucējumiem;

2.12. krāsaino kontaktlēcu un fotohromatisko lēcu lietošana (izņemot lēcas ar UV staru aizsardzību).

3. Dzirdes traucējumi, kas izpaužas kā:

3.1. nepietiekami laba dzirde, lai varētu sarunāties pa telefonu, kā arī sadzirdēt brīdinājuma skaņas un radio ziņojumus;

3.2. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 40 dB 500 un 1000 Hz frekvencē;

3.3. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 45 dB 2000 Hz frekvencē ausij ar pasliktinātu skaņas plūsmas vadītspēju;

3.4. dzirdes aparātu lietošana*******.

4. Hroniski runas defekti (nespēja nodot ziņojumus skaļā un skaidrā balsī).

5. Vestibulārā aparāta anomālijas

(mašīnists) instruktors

Vilces
līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs

1. ja ir pamats domāt, ka nodarbinātajam ir kāda no šajos noteikumos minētajām kontrindikācijām;

2. ja arodslimību ārsts uzskata, ka šāda veselības pārbaude ir nepieciešama pēc tam, kad nodarbinātajam ir bijusi vismaz 30 dienu darbnespēja slimības dēļ;

3. ja nodarbinātais ticis atsaukts no pienākumu veikšanas drošības apsvērumu dēļ (pēc negadījuma vai starpgadījuma, ko izraisījusi šā nodarbinātā personiska kļūme);

4. reizi gadā vai citā ārsta noteiktā termiņā veic arodslimību ārsts un oftalmologs, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija;

5. ja arodslimību ārsts uzskata, ka nodarbinātā veselības stāvokļa dēļ nepieciešams palielināt pārbaužu biežumu

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. KAA;

5. UA;

6. cukurs asinīs (ar glikometru);

7. analīze psihotropu vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

8. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā oftalmologa noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. KAA;

5. UA;

6. cukurs asinīs (ar glikometru);

7. analīze psihotropu vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

8. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

1.1. jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi;

1.2. atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē;

1.3. dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes;

1.4. augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums;

1.5. iekšķīgās slimības:

1.5.1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā - individuāla pieeja);

1.5.2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II-III pakāpes asinsrites nepietiekamību;

1.5.3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;

1.5.4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II-III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;

1.5.5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;

1.5.6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu-sirds nepietiekamības simptomiem;

1.5.7. persistējoša bronhiālā astma;

1.5.8. kuņģa-zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;

1.5.9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;

1.5.10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;

1.5.11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;

1.5.12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana;

1.6. ginekoloģiskās slimības:

1.6.1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;

1.6.2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;

1.6.3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;

1.6.4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;

1.6.5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem;

1.7. ķirurģiskās slimības:

1.7.1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;

1.7.2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām  čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;

1.7.3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;

1.7.4. izteiktas plaukstu deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;

1.7.5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;

1.7.6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla;

1.8. grūtniecība:

1.8.1. nepanesība (grūtniecības toksikoze);

1.8.2. grūtniecības patoloģija****.

2. Redzes traucējumi, kas izpaužas kā:

2.1. redzes asums ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem zemāks par 1,0; zemāks par 0,5 acij ar pasliktinātu redzes spēju;

2.2. redzi koriģējošu lēcu stiprums lielāks par +5 - hipermetropijai, lielāks par -8 -miopijai*****;

2.3. nepietiekama redze tuvumā un vidējā attālumā ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem;

2.4. izmainīta krāsu redze;

2.5. krāsu signālu neatpazīšana;

2.6. izmainīts redzes lauks;

2.7. neefektīva binokulārā redze;

2.8. neefektīva redze abām acīm******;

2.9. slikta kontrastjutība;

2.10. nespēja paciest apžilbināšanu;

2.11. progresējoša acu saslimšana ar redzes funkciju traucējumiem;

2.12. krāsaino kontaktlēcu un fotohromatisko lēcu lietošana (izņemot lēcas ar UV staru aizsardzību).

3. Dzirdes traucējumi, kas izpaužas kā:

3.1. nepietiekami laba dzirde, lai varētu sarunāties pa telefonu, kā arī sadzirdēt brīdinājuma skaņas un radio ziņojumus;

3.2. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 40 dB 500 un 1000 Hz frekvencē;

3.3. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 45 dB 2000 Hz frekvencē ausij ar pasliktinātu skaņas plūsmas vadītspēju;

3.4. dzirdes aparātu lietošana*******.

4. Hroniski runas defekti (nespēja nodot ziņojumus skaļā un skaidrā balsī).

5. Vestibulārā aparāta anomālijas"