1. Noteikumi nosaka augu karantīnas organisma – kartupeļu vēža – apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtību.

2. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests):

2.1. uzrauga un kontrolē kartupeļu vēža izplatību un nosaka kartupeļu vēža izplatības ierobežošanas un apkarošanas pasākumus (turpmāk – fitosanitārie pasākumi);

2.2. laboratoriski diagnosticē kartupeļu vēzi;

2.3. katru gadu līdz 1.janvārim nosūta Eiropas Komisijai to kartupeļu šķirņu sarakstu, kuras oficiālos pētījumos ir atzītas par izturīgām pret kartupeļu vēža ierosinātāju (Synchytrium endobioticum) un ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā, norādot konkrētos kartupeļu vēža ierosinātāja (Synchytrium endobioticum) patotipus, pret kuriem kartupeļu šķirne ir izturīga.

3. Personām nav atļauts uzglabāt vai pavairot kartupeļu vēža ierosinātāja (Synchytrium endobioticum) tīrkultūru, izņemot gadījumus, kas noteikti normatīvajos aktos par izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijai paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas un pārvietošanas kārtību.

4. Kartupeļu lauks vai kartupeļu partija ir inficēta ar kartupeļu vēzi, ja tā simptomi konstatēti vismaz vienam augam vai bumbulim.

5. Ja konstatēts kartupeļu vēža ierosinātājs (Synchytrium endobioticum), dienests pieņem lēmumu par šādu fitosanitāro pasākumu veikšanu:

5.1. noteikt par inficētu:

5.1.1. lauku, kurā auguši kartupeļi, un inficētā lauka robežas iezīmēt plānā;

5.1.2. kartupeļu partiju, kurā konstatēts inficētais bumbulis;

5.2. noteikt buferzonu apkārt inficētajam laukam un iezīmēt tā robežas plānā. Buferzonas lielumu nosaka, ņemot vērā augu karantīnas organisma bioloģiskās īpatnības, lai pasargātu apkārtējās teritorijas no inficēšanās riska;

5.3. uzdot inficētā lauka īpašniekam vai turētājam:

5.3.1. apstrādāt kartupeļu bumbuļus un lakstus, lai iznīcinātu kartupeļu vēža ierosinātāju;

5.3.2. dezinficēt lauksaimniecības tehniku un aprīkojumu katru reizi pēc to izmantošanas inficētajā laukā;

5.4. aizliegt inficētā lauka īpašniekam vai turētājam inficētajā laukā 20 gadus audzēt vai uzglabāt:

5.4.1. kartupeļus un citus Solonaceae dzimtas augus;

5.4.2. pārstādīšanai paredzētos augus.

6. Buferzona ir teritorija, kurā augu karantīnas organisms nav sastopams vai tiek apkarots un kura ietver inficēto teritoriju vai piekļaujas tai.

7. Buferzonā atļauts audzēt kartupeļu šķirnes, kuras saskaņā ar Latvijas augu šķirņu katalogu vai Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējo katalogu uzskatāmas par izturīgām pret kartupeļu vēža rasi, kas konstatēta inficētajā laukā.

8. Kartupeļu šķirni uzskata par izturīgu pret konkrēto kartupeļu vēža ierosinātāja (Synchytrium endobioticum) patotipu, ja tā uz inficēšanos ar minēto patotipu reaģē tādā veidā, ka nepastāv sekundārās inficēšanās iespējas.

9. Dienests:

9.1. lēmumā norāda fitosanitāro pasākumu izpildes termiņu;

9.2. veic noteikto fitosanitāro pasākumu izpildes uzraudzību un kontroli.

10. Dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu daļēju atcelšanu, atļaujot inficētā lauka īpašniekam vai turētājam inficētajā laukā audzēt pret kartupeļu vēzi izturīgas kartupeļu šķirnes pārtikai, ja:

10.1. pagājuši vismaz 10 gadi pēc fitosanitāro pasākumu noteikšanas;

10.2. inficētais lauks 10 gadus ir kultivēts un tajā nav audzēti daudzgadīgie zālāji;

10.3. augsnes parauga bioloģiskās pārbaudes rezultāts ir negatīvs un tiešajā mikroskopēšanā vienā gramā augsnes konstatēti mazāk nekā pieci dzīvotspējīgi sporangiji.

11. Lai pārbaudītu augsnes atbilstību šo noteikumu 10.3.apakšpunktā minētajām prasībām, dienests ņem augsnes paraugus (no katriem 0,33 hektāriem inficētā lauka ņem vienu paraugu, kurā ir 60 noņēmumi) un veic to laboratoriskās analīzes saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minētajām metodēm.

12. Ja augsnes parauga tiešajā mikroskopēšanā vienā gramā augsnes konstatēti vairāk nekā pieci dzīvotspējīgi sporangiji vai, izmantojot bioloģisko metodi, iegūts pozitīvs rezultāts, dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu turpināšanu un veic lauka pārbaudi pēc diviem–pieciem gadiem atkarībā no infekcijas pakāpes vai atrasto dzīvotspējīgo sporangiju daudzuma.

13. Dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu atcelšanu, ja:

13.1. pagājuši vismaz 20 gadi pēc fitosanitāro pasākumu noteikšanas;

13.2. lauks 20 gadus ir kultivēts un tajā nav audzēti daudzgadīgie zālāji;

13.3. augsnes parauga tiešajā mikroskopēšanā nav konstatēti dzīvotspējīgi sporangiji un bioloģiskajās pārbaudēs kartupeļiem nav konstatētas slimības pazīmes. Ja tiešajā mikroskopēšanā konstatē dzīvotspējīgus sporangijus, bioloģiskās pārbaudes var neveikt.

14. Lai pārbaudītu augsnes atbilstību šo noteikumu 13.3.apakšpunktā minētajām prasībām, dienests ņem augsnes paraugus (no katriem 0,33 hektāriem inficētā lauka ņem vienu paraugu, kurā ir 60 noņēmumi) un veic to laboratoriskās analīzes saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minētajām metodēm.

15. Ja kādā no laboratoriskajām analīzēm tiek atklāts kartupeļu vēža ierosinātājs (Synchytrium endobioticum), dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu turpināšanu un šo noteikumu 5.punktā minēto fitosanitāro pasākumu noteikšanu vēl uz trim gadiem.

16. Pēc fitosanitāro pasākumu atcelšanas dienests ražas novākšanas laikā pārbauda to šķirņu kartupeļu pirmo ražu, kuras ir ieņēmīgas pret kartupeļu vēzi. Persona, kas audzē pret kartupeļu vēzi ieņēmīgas kartupeļu šķirnes, vismaz 10 darbdienas pirms paredzētās ražas novākšanas par to informē dienestu.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1969.gada 8.decembra Direktīvas 69/464/EEK par kartupeļu vēža kontroli.