(Rīcības plāns grozīts ar MK 13.11.2010. rīkojumu Nr.654)

Rīcības plāns par pārtikas produktu eksporta veicināšanu uz Krievijas Federāciju (turpmāk - KF) sagatavots saskaņā ar š.g. 28.maija Ministru prezidenta rīkojuma Nr.222, 4.punktu.

1. Latvijas pārtikas nozares raksturojums

Pārtikas nozare ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. 2009.gadā tā veidoja 22,1% no apstrādes rūpniecības iekšzemes kopprodukta pievienotās vērtības.

Kopš 2008.gada lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu¹ (turpmāk – lauksaimniecības produktu) eksports vērtības ziņā ir nozīmīgākais Latvijas eksporta sektors. 2009.gadā, kad lauksaimniecības produktu un arī kopējais Latvijas eksports būtiski samazinājās, lauksaimniecība saglabāja nozīmīgākās Latvijas eksporta nozares pozīciju (LVL 727 milj. jeb 19% no kopējā Latvijas eksporta).

2009.gads ir pirmais gads kopš 2004.gada, kad lauksaimniecības produktu ārējā tirdzniecībā bija novērojams eksporta un importa samazinājums. Lauksaimniecības produktu eksports 2009.gadā salīdzinot ar 2008.gadu samazinājās par LVL 99 milj. jeb 12%. Tomēr samazinājums lauksaimniecības produktu eksportā apskatītajā periodā ir bijis gandrīz 2 reizes mazāks nekā kopējais Latvijas eksporta samazinājums (LVL 1 006 milj. jeb 21%).

Lauksaimniecības produktu imports 2009.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās vēl straujāk nekā šo produktu eksports, t.i. par LVL 170 milj. jeb 16 %.

2. Lauksaimniecības produktu ārējā tirdzniecība ar KF

KF ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un līdere Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta partnervalstu starpā.

2009.gadā uz KF tika eksportēti 19% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta (48% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta apjoma uz trešajām valstīm). Savukārt, no KF tika importēti 4% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu importa apjoma (31% no visa trešo valstu importa).

KF īpatsvars kopējā Latvijas lauksaimniecības produktu eksportā un importā 2009.gadā, milj. LVL un īpatsvars %

Avots: ZM pēc Eurostat datiem

Laika posmā no 2006.gada Latvijas lauksaimniecības produktu tirdzniecības bilance ar KF ir pozitīva. 2009.gadā eksports uz KF sastādīja 140,9 milj. LVL, savukārt, imports no Krievijas sastādīja 32,5 milj. LVL.

2009.gadā kopējā Latvijas lauksaimniecības produktu eksportā uz KF alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni sastādīja 44 %, pārtikas rūpniecības atliekas (sojas rauši; produkti, kurus izmanto dzīvnieku barībai; suņu un kaķu barība) – 20 %, bet gaļas un zivju izstrādājumi – 8 %.

Latvijas lauksaimniecības produktu eksports uz KF, milj. LVL

Avots: ZM pēc Eurostat datiem

Uz 2010.gada 1.janvāri Pārtikas un veterinārajā dienestā bija atzīti 1325 pārtikas uzņēmumi, tai skaitā, dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi, kuriem ir tiesības eksportēt savu produkciju uz KF.

Nozīmīgākie KF importa produkti 2009.gadā Latvijā bija alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni (47 % no KF importa Latvijā) un pārtikas rūpniecības atliekas (cietes ražošanas atlikumi; augu tauku vai eļļu ekstrakcijas rezultātā iegūtie rauši un citi atlikumi; 21 % no KF importa Latvijā).

3. Atbalsts eksporta veicināšanai

Latvijas pārtikas preču eksportētājiem ir pieejami tiešie eksporta atbalsta pakalpojumi, kurus sniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Eksportspējas palielināšanai uz ārvalstu tirgiem, tai skaitā uz KF tiek īstenotas sekojošas aktivitātes: tirdzniecības misijas; biznesa forumi, semināri; komersantu apaļā galda tikšanās; kontaktbiržas; individuālas tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem; konsultācijas par ārējiem tirgiem un eksporta uzsākšanu; individuālās vizītes pie potenciālajiem partneriem ārvalstīs un citi ārējā mārketinga pasākumi.

Padziļinātu atbalstu KF komersantiem nodrošina Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecība KF sadarbībā ar Latvijas Republikas diplomātiskām pārstāvniecībām – vēstniecību Maskavā, ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā un konsulātu Pleskavā, kā arī Zemkopības ministrijas specializētais atašejs KF.

Daļai pārtikas nozares komercsabiedrību ir pieejams atbalsts arī valsts atbalsta programmas ietvaros "Ārējo tirgu apgūšana", kas tiek finansēta no ES struktūrfondu līdzekļiem. Šīs atbalsta programmas ietvaros tiek sniegts plašs atbalsts ārējā mārketinga pasākumu īstenošanā – dalībai izstādēs, kontaktbiržās, tirdzniecības misijās, semināru un konferenču organizēšanā.

Savukārt valsts subsīdiju programmas lauksaimniecībai ietvaros līdzfinansējumu lauksaimniecības un pārtikas ražotāju kopstendu veidošanai starptautiskajās izstādēs 2010.gadā sniedz Zemkopības ministrija. Kopstendus izstādēs organizē Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts daļēji sedzot nomas maksu par stenda platību.

Latvijas Garantiju aģentūra ar 2009.gada 1.jūniju ir uzsākusi eksporta kredītu garantiju pieteikumu pieņemšanu un to izvērtēšanu uz trešo valstu tirgiem Latvijā ražotiem produktiem. Kopš programmas uzsākšanas 2009.gada 1.jūnija līdz 2010.gada 1.jūnijam ir saņemti 61 eksporta kredīta garantiju pieteikumi no 26 uzņēmumiem, no kuriem 9 ir pārtikas produktu ražotāji vai ar pārtikas produktu pārstrādi saistīti uzņēmumi. Ir apstiprināti 33 projekti par kopējo summu 2,06 milj. LVL no kuriem noslēgti 26 līgumi par kopējo summu 1,46 milj. LVL. Pārtikas vai zivju apstrādes nozarē apstiprināti 8 pieteikumi no kuriem noslēgti 3 eksporta kredīta garantiju līgumi par kopējo summu 422 385,2 LVL (viens darījums uz Izraēlu, divi uz KF).

4. Līgumtiesiskā bāze

Ārējās tirdzniecības politikas jomā šobrīd Eiropas Savienības (turpmāk –ES) attiecības ar KF regulē 1994. gadā parakstītais un 1997. gadā spēkā stājušais Partnerības un sadarbības līgums, kura darbības termiņš beidzās 2007. gada novembrī. Sekojoši ES un KF vienojās pagarināt minētā līguma darbību līdz jauna juridiski saistoša dokumenta izstrādāšanai. 2008. gada jūlijā tika uzsāktas sarunas par jaunu ES-KF ietvara līgumu, kas veidotu jaunu pamatu turpmākajām ES-KF attiecībām. Jaunā sadarbības līguma ietvaros ES ir gatava uzsākt arī padziļinātu un visaptverošu ekonomisko integrāciju ar KF. Tas gan varētu notikt tikai pēc KF uzņemšanas Pasaules Tirdzniecības organizācijā (turpmāk- PTO) un ir atkarīgs no KF, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnijas attīstības.

KF šobrīd atrodas iestāšanās procesa PTO noslēguma fāzē. Tomēr KF, Baltkrievijas un Kazahstānas kopīgas muitas ūnijas izveidošana ar 2010. gada 1. janvāri, ir būtiski paildzinājis KF iestāšanās procesa PTO virzību. Neskatoties uz 2009. gadā notikušajām konsultācijām, joprojām ir daudz neskaidru jautājumu par virkni ar muitas ūniju saistītiem jautājumiem, piemēram, par triju valstu iestāšanās procesu PTO virzību un sasvstarpējo pozīciju un saistību saskaņošanu. Latvija atbalsta iespējami ātru KF iestāšanos PTO, tomēr prioritāte ir KF iestāšanās nosacījumu saturs, nevis iestāšanās ātrums.

Kopš 2004. gada 1.maija starp ES un KF ir noslēgti 9 nolīgumi par sanitāriem un fitosanitāriem (SPS) pasākumiem, kas nodrošina produktu atbilstību eksportam uz KF.

Latvijas Republika ar KF ir noslēgusi starpvaldību divpusējo vienošanos par ekonomisko sadarbību, kas paredz Latvijas un KF divpusējo ekonomisko attiecību intensifikāciju dažādos ekonomikas sektoros, kā arī par starpvaldību komisijas (turpmāk- SVK) izveidošanu ekonomiskās, zinātniski-tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās.

Latvijas–KF SVK sēdes notiek regulāri, saskaņā ar vienošanās nosacījumiem ne retāk kā reizi gadā. Regulāri Latvijas – KF SVK sēdēs tiek skatīti arī jautājumi, saistīti ar Latvijas preču eksporta veicināšanu. Kārtējā Latvijas–KF SVK sēde notika 2010.gada 4.jūnijā, Pleskavā. Balstoties uz pozitīvo pieredzi par memoranda noslēgšanu zivsaimniecībā, no Latvijas puses tika virzīts jautājums par iespēju noslēgt līdzīgu vienošanos par Latvijas piena, gaļas produktu un konditorejas izstrādājumu piegādēm KF. Šis punkts tika iekļauts sēdes protokolā. Puses vienojās, ka nākošajās SVK darba grupās tiks pieaicinātas atbildīgās amatpersonas no KF Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta un KF Lauksaimniecības ministrijas.

5. Nozīmīgākās problēmas un šķēršļi pārtikas preču eksportam uz KF

5.1. Laikietilpīga robežšķērsošana un neprognozējamas muitas procedūras

Nemitīgi mainīgās KF muitas likumdošanas dēļ rodas aizkavējumi uz robežas un muitas noliktavās. Līdz ar to, jāveic darbības, lai noteiktu pārtikas uzņēmumu un pārvadātāju eksporta kravas robežu šķērsotu bez kontroles KF, atstājot kontroles veikšanu eksporta kravas gala mērķa muitas iestādē.

5.2. Atšķirīgu sanitāro un fitosanitāros standartu piemērošana

KF noteiktās pieļaujamās normas ir atšķirīgas un bieži vien stingrākas par ES normatīvajos aktos noteiktajām normām, tādēļ Latvijas pārtikas eksportētājiem ir jārēķinās ar būtisku tirdzniecības barjeru – KF noteikto pesticīdu atliekvielu pieļaujamo daudzumu pārtikā, mikrobioloģiskajiem rādītājiem un veterināro medikamentu atliekvielu līmeni (sanitārie un fitosanitārie standarti). Tā kā KF nav PTO dalībvalsts un tai nav noteikti saistību līmeņi, KF izmanto iespēju piemērot atšķirīgus sanitāros un fitosanitāros standartus, kā arī palielināt importa tarifus ar mērķi mazināt importa apjomu un aizsargāt savu iekšējo tirgu.

5.3. Laikietilpīgā eksportētāju atzīšanas procedūra

Lai varētu uzsākt KF prasībām un standartiem atbilstošu pārtikas produktu eksportu, KF kompetento institūciju amatpersonas veic Latvijas pārtikas eksportētāju atzīšanu. Būtiskākais šīs procedūras trūkums ir laika patēriņš, jo atzīšanas procedūra ir ilgstoša un bez tās īstenošanas eksportētājam nav iespēju eksportēt savu produkciju uz KF.

Piemēram, korespondences apmaiņa par pieprasītajām inspektoru vizītēm ar KF kompetento iestādi ilgst vairākus mēnešus. Pieredze liecina, ka inspektori no KF nav varējuši ierasties pietiekami īsā laikā, kā to vēlētos Latvijas komersanti. Līdz ar to, eksportētāji ne tikai saskaras ar eksportēšanas šķēršļiem, bet arī nevar reaģēt uz īslaicīgām pieprasījuma izmaiņām tirgū un eksportēt produkciju, pirms uzņēmumi nav iekļauti atzīto uzņēmumu sarakstā.

5.4. Tirdzniecības barjeras KF

Kopš 2008. gada novembra, kad KF valdība pieņēma ekonomiskās krīzes pārvarēšanas plānu, KF salīdzinājumā ar citām valstīm ir ieviesusi visvairāk protekcionistiska rakstura pasākumus. KF vairākkārt noteiktie ievedmuitas tarifu palielinājumi, tostarp, sviestam un piena taukiem, atsevišķiem piena un krējuma produktiem un sieram, nav atbalstāma rīcība globālās ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanai, un ir pretrunā arī 2008. gada 15.novembrī Vašingtonā un 2009. gada 2.aprīlī Londonā pieņemtajām G20 valstu deklarācijām, kas paredz valstu, t.sk., KF, apņemšanos atturēties no protekcionisma pasākumu īstenošanas. Turklāt minētie pasākumi ir ne vien pretrunā ar KF virzību uz PTO, bet arī ir pretstatā pašreizējā ES-KF Partnerības un sadarbības līguma 16. panta nosacījumiem, kas paredz abām pusēm konsultēties pirms tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas.

5.5. Nepietiekams atbalsts pārtikas uzņēmumiem ārējo tirgu apgūšanai

Zemkopības ministrija valsts subsīdiju programmas ietvaros līdz šim ir atbalstījusi pārtikas uzņēmumu dalību starptautiskās izstādēs un citos eksportu veicinošos pasākumos t.sk. uz KF. Taču ņemot vērā to, ka 2010.gadā ievērojami tika samazināts valsts subsīdiju apjoms, lielāka daļa atbalsta tika novirzīta lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam. Attiecīgi, pieejamais valsts atbalsts lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus veicināšanas pasākumiem tika samazināts. 2010.gadā šiem pasākumiem valsts subsīdiju programmas ietvaros tika atvēlēti tikai 90 tūkst. Ls, kas salīdzinājumā ar 2009.gadu ir par 7 reizēm mazāk.

6. Darba grupā pārstāvošo nozaru pārstāvju identificētie nepieciešamie risinājumi pārtikas nozares eksporta veicināšanai uz KF

Izmantojot aktīvāku nozaru institūciju dialogu ar KF atbildīgajām institūcijām, nepieciešams vienoties un sekmēt ātrākas robežas šķērsošanas sistēmas izveidi.

Kā piemēru var minēt Zemkopības ministrijas, sadarbībā ar vienu no Latvijas piena produktu ražotājiem, veiksmīgi realizēto projektu par piena produkcijas piegādēm KF vairumtirdzniecības bāzēm. Tādējādi, tika izveidota sistēma piena produktu paātrinātai Latvijas–KF robežas šķērsošanai un izstrādātie priekšlikumi tika iesniegti KF kompetentajiem dienestiem. Atbalsts robežas šķērsošanas nosacījumu izstrādei tika lūgts un īstenots sadarbībā ar KF Tirdzniecības un rūpniecības palātu. Zemkopības ministrija plāno arī turpmāk politiski lobēt un sniegt savu atbalstu ieinteresētajiem uzņēmumiem un sekmēt ātrāku robežas šķērsošanas procedūru pārtikas produktiem ar īsu realizācijas termiņu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ES tiek īstenota kopēja ārējās tirdzniecības politika, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē. Šajā sakarā Zemkopības ministrija aicinās Eiropas Komisiju ES un tās dalībvalstu vārdā aktīvi iesaistīties sarunās ar KF kompetentajām institūcijām par divpusēju līgumu noslēgšanu ar ES par piena, gaļas produktu un konditorejas izstrādājumu eksportu uz KF. Vienlaikus, Zemkopības ministrija, konsultējoties ar Eiropas Komisiju, ir gatava risināt arī divpusējas sarunas ar KF par vienošanos/memorandu noslēgšanu attiecībā uz gaļas, piena un konditorejas izstrādājumu eksporta nosacījumu uzlabošanu uz KF.

Tāpat nepieciešams veikt izmaiņas atbalsta piešķiršanas nosacījumos ārējo tirgu apgūšanai (nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus 2009.gada 17.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.582 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings" sesto un turpmākajām kārtām"), lai paplašinātu atbalsta pretendentu loku ar tādiem pārtikas uzņēmumiem, kas ražo arī Līguma par ES darbību 1.Pielikumā minētos lauksaimniecības produktu pārstrādes produktus un alkoholiskos dzērienus.

7. Rīcības plāna mērķis, ietekmes izvērtējums un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

Rīcības plāna mērķis ir uzlabot Latvijas pārtikas preču eksporta nosacījumus uz KF.

Plāna īstenošanas rezultātā tiks atvieglots un sekmēts Latvijas pārtikas preču eksporta pieaugums uz KF. Tiks paplašināta līgumtiesiskā bāze ar KF kā ekonomiskās sadarbības partneri ārpus ES, un radīti labvēlīgākus nosacījumi Latvijas eksporta attīstībai uz šo valsti: nodrošināta vienotu kritēriju ieviešana gaļas un piena produktu eksportam, vienkāršota gaļas un piena produktu eksporta procedūra, samazinātas tirdzniecības tehniskās barjeras konditorejas izstrādājumu realizācijai KF tirgū, uzlabota loģistikas sistēma Latvijas produkcijas eksportam uz KF. Tāpat, tiks paplašināts valsts atbalsta pretendentu loks pārtikas nozarē, kā arī veicināta vienotas pārtikas produktu eksporta platformas izveide uz KF.

Plānā paredzēti konkrēti pasākumi, kas būtu veicami 2010.gadā papildus jau esošajiem eksporta atbalsta pasākumiem. Ievērojot to, ka daļa pasākumu virzība ir atkarīga gan no ES, gan no KF pusēm, to realizācija turpināsies arī turpmākos gados. Plānā noteikto uzdevumu īstenošana ir paredzēta atbildīgajām institūcijām iedalīto 2010.gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Plānā ietvertās aktivitātes ir papildinošas šādiem politikas plānošanas dokumentiem:

· Latvijas preču un pakalpojumu un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns 2010.-2011.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 31.marta rīkojumu Nr.181);

· Informatīvais ziņojums par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 10.novembra sēdes protokolu Nr.79 52.§);

· Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas 2010.gada pasākumu plāns (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.164).

Latvijas pārtikas produktu eksporta veicināšanas uz KF rīcības plāns

¹ Lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu ārējās tirdzniecības analīzē ir izmantota informācija par produktiem, kas ietverti kombinētās nomenklatūras (KN) 1.-24.grupās