1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu (turpmāk – pabalsts amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā);

1.1.¹ kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas nāves gadījumā (izņemot šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto gadījumu) tās laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu (turpmāk – pabalsts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas nāves gadījumā);

1.2. kārtību un apmēru, kādā piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu amatpersonai (darbiniekam), kura, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai militārajam darbiniekam, kurš, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir cietis nelaimes gadījumā un guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai kura veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) (turpmāk – nelaimes gadījuma pabalsts), kā arī veselības bojājumus, kuru dēļ izmaksā nelaimes gadījuma pabalstu;

1.2.¹ kārtību, kādā piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonai, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus un guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai tās veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) (turpmāk – nelaimes gadījuma pabalsts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonai);

1.3. kārtību, kādā amatpersonas (darbinieka) laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu, ja amatpersona (darbinieks), pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai militārais darbinieks, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir gājis bojā vai miris gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ (turpmāk – pabalsts sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju);

1.4. kārtību un apmēru, kādā sedz ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistītos izdevumus, ja amatpersona (darbinieks) gājusi bojā, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ;

1.4.¹ kārtību un apmēru, kādā sedz ar militārā darbinieka apbedīšanu saistītos izdevumus, ja militārais darbinieks gājis bojā, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, vai miris gada laikā pēc militārajās mācībās notikušā nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ;

1.5. kārtību, kādā amatpersonai (darbiniekam) piešķir un izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi;

1.6. kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonai, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un kura maina dzīvesvietu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu (turpmāk – pārcelšanās pabalsts);

1.7. kārtību, kādā amatpersonai (darbiniekam) kompensē mācību izdevumus, kā arī šo izdevumu kompensēšanas un atmaksāšanas nosacījumus un gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar mācību maksas kompensēšanu saistītos izdevumus;

1.8. kārtību, kādā amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, kā arī ar kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar tās kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus;

1.8.¹ kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai, kura amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību iegūst, nepārtraucot amata pienākumu izpildi, kompensē ceļa izdevumus, kas tai radušies, dodoties uz izglītības iestādi un atgriežoties no tās, un izdevumus par naktsmītni, kā arī kompensējamo izdevumu apmēru;

1.9. kārtību un apmēru, kādā izmaksā kompensāciju par izdevumiem, kas amatpersonai (darbiniekam) radušies, izmantojot sabiedrisko transportu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei;

1.10. kārtību un apmēru, kādā izmaksā kompensāciju par transportlīdzekļa nolietojumu un transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumiem, kas amatpersonai (darbiniekam) radušies, izmantojot tās īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei (turpmāk – kompensācija par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu);

1.11. kārtību un apmēru, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai izmaksā kompensāciju par izdevumiem, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu, lai nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās;

1.12. kārtību un apmēru, kādā kompensē ceļa izdevumus, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonu dienesta interesēs uz noteiktu laiku pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un viņa nemaina dzīvesvietu;

1.13. kārtību un apmēru, kādā kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus, ja amatpersonu (darbinieku) dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un viņa maina dzīvesvietu;

1.14. kārtību un apmēru, kādā amatpersonai (darbiniekam) izmaksā kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja amatpersonu dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku;

1.15. kārtību, kādā piešķir un izmaksā ikmēneša kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonai, kura dienesta interesēs maina dzīvesvietu uz citu administratīvo teritoriju, ja viņa laulātais pārcelšanās dēļ zaudē darbu, nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pensiju vai citus pastāvīgus ienākumus un jaunajā dienesta vietā citu darbu nav atradis (turpmāk – kompensācija sakarā ar laulātā ienākumu zaudēšanu);

1.16. kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, kas nodarīti amatpersonas (darbinieka) vai tās ģimenes locekļu (vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā, adoptētāja, brāļa, māsas, pusbrāļa, pusmāsas vai laulātā) mantai, kā arī kārtību, kādā atlīdzināms veselībai nodarītais kaitējums sakarā ar amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi (turpmāk – zaudējumu un kaitējuma kompensācija);

1.17. kārtību un apmēru, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi kompensē dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes izdevumus, ja dienesta pienākumi to specifikas dēļ veicami civilajā apģērbā (turpmāk – dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācija);

1.18. (svītrots ar MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.837);

1.19. kārtību un apmēru, kādā amatpersonai (darbiniekam) piešķir apmaksātu papildatvaļinājumu;

1.20. (svītrots ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469).

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr. 469; MK 28.10.2014. noteikumiem Nr. 660; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80; MK 10.05.2022. noteikumiem Nr. 273; MK 17.01.2023. noteikumiem Nr. 11; MK 15.08.2023. noteikumiem Nr. 450)

2. Noteikumi neattiecas uz profesionālā dienesta karavīriem.

3. Lai saņemtu pabalstu amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā, viens no amatpersonas (darbinieka) ģimenes locekļiem vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) nāves iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kurā norāda pabalsta saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma pabalsta summa. Iesniegumā norāda arī mirušās amatpersonas vārdu, uzvārdu un miršanas datumu. Amatpersonas (darbinieka) ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, ir tiesīga iesniegt miršanas apliecības kopiju, uzrādot tās oriģinālu. Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

4. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

5. Pabalsta summu mēneša laikā pēc šo noteikumu 3.punktā minēto dokumentu saņemšanas pārskaita uz ģimenes locekļa vai personas, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, norādīto kontu kredītiestādē.

(Nodaļa MK 28.10.2014. noteikumu Nr. 660 redakcijā; nodaļas nosaukums grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

5.¹ Lai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie radinieki saņemtu pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas nāves gadījumā, viņi sešu mēnešu laikā pēc amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas nāves iesniedz institūcijā, kurā amatpersona ir veikusi dienesta pienākumus, iesniegumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu, norādot pabalsta saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontu kredītiestādē, mirušās amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas vārdu, uzvārdu un miršanas datumu, kā arī radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopiju.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

5.² Šo noteikumu 5.¹ punktā minēto iesniegumu persona, kas ir tiesīga saņemt pabalstu, var iesniegt gada laikā pēc Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas nāves, ja šo noteikumu 5.¹ punktā minētajā termiņā tā ir rakstveidā informējusi institūciju par objektīviem apstākļiem, kas liedza laikus iesniegt iesniegumu. Ievērojot iesniegumā norādītos objektīvos apstākļus, institūcija nosaka termiņu radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegšanai.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

5.³ (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

5.⁴ Pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas nāves gadījumā vienādās daļās piešķir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas laulātajam un lejupējiem. Ja lejupējo nav, tad pusi no pabalsta apmēra piešķir laulātajam, bet otru pusi – tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem, kuri ir pieteikušies pabalsta saņemšanai šo noteikumu 5.¹ un 5.² punktā noteiktajā kārtībā un termiņā.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

5.⁵ Institūcija mēneša laikā pēc šo noteikumu 5.¹ punktā minētā termiņa beigām pieņem lēmumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas nāves gadījumā, norādot piešķirtā pabalsta apmēru, vai par atteikumu piešķirt pabalstu. Šo noteikumu 5.² punktā minētajā gadījumā pabalstu vai tā daļu rezervē līdz brīdim, kad tiek iesniegta radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopija.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

5.⁶ Ja persona, kas ir tiesīga saņemt pabalstu, institūcijas noteiktajā termiņā nav iesniegusi radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopiju, institūcija pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pabalstu vai tā daļu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas nāves gadījumā un attiecīgā pabalsta vai tā daļas summu proporcionāli izmaksā citiem pabalsta saņēmējiem, ja tādi ir.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

5.⁷ Šo noteikumu 5.⁵ punktā minēto lēmumu par pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas nāves gadījumā institūcija nosūta personām, kas ir tiesīgas saņemt pabalstu, un institūcijai, kas veic pabalsta izmaksu.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

5.⁸ Pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas nāves gadījumā izmaksā:

5.⁸ 1. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, ja mirusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi;

5.⁸ 2. Ieslodzījuma vietu pārvalde, ja mirusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi;

5.⁸ 3. attiecīgā valsts drošības iestāde, ja mirusi valsts drošības iestādes amatpersona.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

5.⁹ Pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas nāves gadījumā vai tā daļu var izmaksāt divās vienādās daļās, pirmo daļu izmaksājot divu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pabalsta piešķiršanu un otro daļu izmaksājot sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pabalsta piešķiršanu. Attiecīgo summu pārskaita uz laulātā un lejupējo, bet ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējo radinieku norādīto kontu kredītiestādē.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

6. Institūcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu izmeklēšanu izveido izmeklēšanas komisiju un izmeklē nelaimes gadījumu.

6.¹ Pabalstu izmaksā gadījumos, ja amatpersona (darbinieks), kuras amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde ir saistīta ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku), ir cietusi:

6.¹ 1. aizsargājot citu personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, kā arī sniedzot medicīnisko vai cita veida palīdzību atbilstoši amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumiem;

6.¹ 2. pārvietojoties specializētā transportlīdzeklī ar ieslēgtām bākugunīm, veicot ugunsdzēsības un glābšanas darbus, tai skaitā veicot meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un dzēšanu vai tehnisko līdzekļu paaugstināta riska sagatavošanas darbus, kā arī zemūdens meklēšanas darbus;

6.¹ 3. veicot tiešas robežkontroles funkcijas, kā arī tieši kontrolējot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu izpildi un atbilstoši tiem turot ārzemniekus apsardzībā, pavadot apsardzes uzraudzībā vai izraidot;

6.¹ 4. veicot reaģēšanas vai neatliekamos seku likvidēšanas pasākumus katastrofas gadījumā, kā arī veicot radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

6.¹5. tieši nodrošinot personu aizturēšanu, kā arī drošības līdzekļa (apcietinājums) vai kriminālsoda (brīvības atņemšana) izpildi;

6.¹ 6. piedaloties institūcijas vadītāja noteiktajā speciālajā apmācībā, treniņnodarbībās vai sporta pasākumos, kas ir tieši saistīti ar iestādes pamatfunkciju veikšanu;

6.¹ 7. veicot normatīvo aktu prasību pārbaudi, konstatējot, izmeklējot un novēršot pārkāpumus, kā arī pieņemot lēmumu par soda uzlikšanu vainīgajai personai;

6.¹ 8. apmeklējot militāros objektus, bruņoto spēku vienību dislokācijas vietas un mācību poligonus, kā arī apsekojot vietas, kur iespējama saskare ar nesprāgušu munīciju;

6.¹ 9. veicot amata (dienesta, darba) pienākumus ārvalstī, tai skaitā piedaloties starptautiskā misijā vai operācijā, un ciešot karadarbībā, pilsoņu karā, bruņotā konfliktā, terora aktā, ārvalsts sankcionētā vardarbībā, dabas vai citā katastrofā vai citos nepārvaramas varas apstākļos;

6.¹ 10. veicot sociālās uzvedības korekcijas pasākumus soda izciešanas vietās, apmeklējot notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī organizējot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskā darba – izpildi vai veicot nosacīti notiesāto personu, pirms termiņa no soda atbrīvoto personu, kā arī to personu uzraudzību, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un īstenojot probācijas programmas;

6.¹ 11. veicot dienesta pienākumus, kas saistīti ar izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības pasākumu veikšanu un valsts noslēpuma aizsardzību.

(MK 06.08.2013. noteikumu Nr. 469 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80; MK 10.05.2022. noteikumiem Nr. 273)

7. Amatpersonai (darbiniekam) nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

7.1. nelaimes gadījums noticis, pildot šo noteikumu 6.¹ punktā minētos pienākumus;

7.2. amatpersona (darbinieks) guvusi šo noteikumu 1. pielikumā minēto veselības bojājumu;

7.3. komisija, kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus, ir sastādījusi aktu, konstatējot, ka nelaimes gadījums noticis, pildot šo noteikumu 6.¹ punktā minētos pienākumus;

7.4. tās institūcijas vadītājs, kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarota amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par pabalsta piešķiršanu (turpmāk – lēmums).

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

7.¹ Lēmumu par pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs mēneša laikā pēc Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – CMEK) atzinuma saņemšanas vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma saņemšanas par amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi piešķirto invaliditātes grupu. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Ieslodzījuma vietu pārvalde mēneša laikā pēc CMEK atzinuma saņemšanas vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma saņemšanas par amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi piešķirto invaliditātes grupu.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

7.² Lēmumu par pabalsta piešķiršanu valsts drošības iestāžu amatpersonām pieņem attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs mēneša laikā pēc ārstniecības iestādes sagatavotas izziņas saņemšanas par veselības bojājuma smaguma pakāpi vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma saņemšanas par valsts drošības iestādes amatpersonai piešķirto invaliditātes grupu.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

7.³ Militārajam darbiniekam nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā arī tad, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

7.³1. nelaimes gadījums noticis, pildot amata pienākumus militārajās mācībās;

7.³2. militārais darbinieks ir guvis šo noteikumu 1. pielikumā minēto veselības bojājumu;

7.³3. komisija, kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus, ir sastādījusi aktu, konstatējot, ka nelaimes gadījums noticis, pildot amata pienākumus militārajās mācībās;

7.³4. tās institūcijas vadītājs, kurā militārais darbinieks pilda darba pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarota amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par pabalsta piešķiršanu.

(MK 17.01.2023. noteikumu Nr. 11 redakcijā)

7.⁴ Lēmumu par pabalsta piešķiršanu militārajam darbiniekam pieņem mēneša laikā pēc Iekšlietu ministrijas CMEK atzinuma saņemšanas vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma saņemšanas par militārajam darbiniekam piešķirto invaliditātes grupu.

(MK 17.01.2023. noteikumu Nr. 11 redakcijā)

8. Lēmumu sagatavo četros eksemplāros (izņemot gadījumu, kad lēmums tiek sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti) pa vienam eksemplāram:

8.1. attiecīgajai institūcijai (struktūrvienībai), kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus;

8.2. amatpersonai (darbiniekam);

8.3. institūcijai, kura izmaksās nelaimes gadījuma pabalstu, ja tā nav šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētā institūcija. Lēmuma eksemplāram pievieno normatīvajos aktos par nelaimes gadījuma izmeklēšanu noteiktajā kārtībā sastādītā akta kopiju par nelaimes gadījumu darbā;

8.4. nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijai (uzglabāšanai lietvedībā).

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469)

8.¹ Lēmumu, ko pieņēmis attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs, sagatavo divos eksemplāros (izņemot gadījumu, kad lēmums tiek sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti) – pa vienam eksemplāram:

8.¹ 1. attiecīgajai valsts drošības iestādei, kurā amatpersona pilda dienesta (amata) pienākumus;

8.¹ 2. valsts drošības iestādes amatpersonai.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

9. Nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

9.¹ Nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi valsts drošības iestādes amatpersonai atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumam nosaka ārstniecības iestāde, ar kuru valsts drošības iestāde noslēgusi vienošanos. Veselības bojājuma smaguma pakāpi nosaka, pamatojoties uz akta kopiju par nelaimes gadījumu darbā, valsts drošības iestādes amatpersonas iesniegtajiem ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu un citiem dokumentiem.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

9.² Šo noteikumu 9.¹ punktā minētos dokumentus valsts drošības iestādes amatpersonas gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai attiecīgā valsts drošības iestāde nosūta ārstniecības iestādei pēc minētās amatpersonas ārstēšanās pabeigšanas.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

9.³ Valsts drošības iestādes amatpersonai ir pienākums pēc valsts drošības iestādes pieprasījuma lūgt attiecīgā speciālista atzinumu vai veikt papildizmeklējumus, kas nepieciešami nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma noteikšanai, un iesniegt attiecīgajai valsts drošības iestādei minētā atzinuma un papildizmeklējumu rezultātus.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

9.⁴ Pēc nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanas ārstniecības iestāde sagatavo izziņu par veselības bojājuma smaguma pakāpi atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētajiem kritērijiem. Ja gūta atkārtota trauma ar to pašu lokalizāciju un ir saglabājušās iepriekš gūtās traumas sekas, to norāda minētajā izziņā. Ārstniecības iestādes sagatavoto izziņu nosūta attiecīgajai valsts drošības iestādei.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

10. Nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi amatpersonai (darbiniekam), izņemot valsts drošības iestādes amatpersonu, nosaka Iekšlietu ministrijas CMEK, pamatojoties uz institūcijas nosūtījumu un akta kopiju par nelaimes gadījumu darbā, kā arī amatpersonas (darbinieka) iesniegtajiem ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu.

(MK 06.08.2013. noteikumu Nr. 469 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.10.2014. noteikumiem Nr. 660; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

10.¹ Izdevumus, kas saistīti ar veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanu, sedz institūcija, kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus vai kura amatpersonu (darbinieku) ir norīkojusi dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi šos izdevumus sedz institūcija, kura apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus un izmeklējumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei.

(MK 06.08.2013. noteikumu Nr.469 redakcijā)

11. Amatpersonu (darbinieku) veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai uz CMEK nosūta pēc ārstēšanās pabeigšanas vai pēc 16 nedēļu ilga ārstēšanās perioda, ja darbnespēja turpinās saskaņā ar nosūtījumu veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai (3.pielikums).

(MK 06.08.2013. noteikumu Nr.469 redakcijā)

11.¹ Nosakot veselības traucējuma smaguma pakāpi, CMEK izvērtē:

11.¹ 1. traumas vai cita nodarījuma smagumu uzreiz pēc nelaimes gadījuma, kā arī tā izraisītās komplikācijas, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm apstiprinātās seku parādības un funkciju traucējumus pēc ārstēšanās;

11.¹ 2. medicīnisko dokumentāciju pirms nelaimes gadījuma un aktā vai paskaidrojumā minētos nelaimes gadījuma apstākļus;

11.¹ 3. ārstniecības personas izsniegtos medicīniskās dokumentācijas izrakstus par veselības stāvokli uzreiz pēc nelaimes gadījuma un ārstēšanās laikā veiktajiem izmeklējumiem un izmantotajām ārstniecības metodēm.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

11.² Amatpersonai (darbiniekam) ir pienākums, pamatojoties uz CMEK nosūtījumu, lūgt attiecīgā speciālista atzinumu vai veikt papildizmeklējumus un iesniegt minēto atzinumu un papildizmeklējumu rezultātus CMEK atzinuma sagatavošanai.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

12. Ja amatpersona (darbinieks) nelaimes gadījumā guvusi veselības bojājumus ar dažādām smaguma pakāpēm, kopējo smaguma pakāpi nosaka atbilstoši smagākajiem veselības bojājumiem. Ja gūta trauma, noteicošais ir traumas smagums un tās radītās sekas, nevis amatpersonas (darbinieka) darbspēju zaudējuma ilgums. Izmaksājamo pabalstu aprēķina atbilstoši veselības bojājumu smagākajai pakāpei vienā nelaimes gadījumā.

13. Vienas un tās pašas lokalizācijas atkārtotas traumas gadījumā, ja saglabājušās iepriekš gūtās traumas sekas, nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no attiecīgajai smaguma pakāpei noteiktā apmēra.

14. Pabalstu akūtas infekcijas gadījumā piešķir un izmaksā, ja inficēšanās notikusi nelaimes gadījumā, kas saistīts ar bioloģisko terorismu, katastrofu seku likvidāciju, tiešu kontaktu ar asinīm vai citiem infekcioziem biomateriāliem, un:

14.1. inficēšanās risks dokumentēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījuma izmeklēšanu;

14.2. primārajā medicīniskajā pārbaudē uzreiz pēc nelaimes gadījuma un medicīniskās novērošanas sākumā veiktajos asins paraugu izmeklējumos inficēšanās ar šajā punktā minētajiem slimību izraisītājiem nav konstatēta;

14.3. inficēšanās diagnosticēta medicīniskās novērošanas laikā.

15. Pēc nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanas CMEK sagatavo atzinumu par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi (turpmāk – atzinums) (4.pielikums). Ja trauma ir vienas un tās pašas lokalizācijas atkārtota trauma un saglabājušās iepriekš gūtās traumas sekas, to norāda atzinumā.

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469)

16. CMEK atzinumu nosūta institūcijai (struktūrvienībai), kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus un kura ir nosūtījusi amatpersonu (darbinieku) uz komisiju.

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469)

17. (Svītrots ar MK 28.10.2014. noteikumiem Nr.660)

18. Ja amatpersonai (darbiniekam) piecu gadu laikā pēc nelaimes gadījuma veselības stāvoklis ir pasliktinājies un noteikta invaliditāte vai cita invaliditātes grupa uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maina arī pabalsta apmēru. Ja amatpersonai (darbiniekam) gada laikā, atkārtoti nosakot invaliditāti, tiek noteikta vieglāka invaliditātes grupa, nelaimes gadījuma pabalstu piešķir atbilstoši laikposmam, uz kuru gada laikā piešķirta attiecīgā invaliditātes grupa.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

18.¹ Ja nelaimes gadījuma pabalsta apmērs tiek pārskatīts, no amatpersonai izmaksājamā pabalsta atskaita summu, kura jau ir izmaksāta par to pašu nelaimes gadījumu.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

19. Lai saņemtu pabalstu, amatpersona (darbinieks), kurai noteikta invaliditāte uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, vai persona, kura pārstāv viņas intereses, ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc invaliditātes grupas piešķiršanas iesniedz tās institūcijas vadītājam, kura veiks nelaimes gadījuma pabalsta izmaksu, vai institūcijas vadītāja pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot amatpersonas (darbinieka) vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un kontu kredītiestādē, kā arī informāciju par amatpersonai (darbiniekam) piešķirto invaliditātes grupu. Amatpersona (darbinieks) ir tiesīga iesniegt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par amatpersonai (darbiniekam) piešķirto invaliditātes grupu.

(MK 06.08.2013. noteikumu Nr.469 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

20. Lai saņemtu nelaimes gadījuma pabalstu, amatpersona (darbinieks), kurai radušies veselības bojājumi, 18 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz institūcijā iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, dienesta vietu, amatu un kontu kredītiestādē.

21. Pabalstu var izmaksāt divās daļās, pārskaitot pabalsta summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē:

21.1. ne mazāk kā 50 % no pabalsta apmēra – triju mēnešu laikā pēc visu pabalsta izmaksai nepieciešamo dokumentu saņemšanas;

21.2. atlikušo pabalsta daļu – sešu mēnešu laikā pēc visu pabalsta izmaksai nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

(Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1155)

22. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

22.¹ Amatpersona (darbinieks) papildus šo noteikumu 7. un 7.³ punktā minētajam nelaimes gadījuma pabalstam var saņemt nelaimes gadījuma pabalstu un pabalstu par morālām ciešanām nelaimes gadījuma laikā arī no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Par pašvaldības piešķirtā pabalsta apmēru un izmaksāšanas kārtību lemj attiecīgā pašvaldība.

(MK 17.01.2023. noteikumu Nr. 11 redakcijā)

(Nodaļa MK 28.10.2014. noteikumu Nr. 660 redakcijā; nodaļas nosaukums grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

22.² Lai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersona saņemtu pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar dienesta (amata) pienākumu pildīšanu, bet persona ir guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai tās veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) un 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija attiecīgajai personai noteikusi invaliditāti uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, amatpersona mēneša laikā pēc invaliditātes grupas piešķiršanas iesniedz institūcijā, kurā tā veic dienesta pienākumus, iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

22.³ Lai amatpersona saņemtu pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar dienesta (amata) pienākumu pildīšanu, bet persona ir guvusi smagu, vidēju vai vieglu (ja pārejošā darbnespēja ilgst vairāk par sešām dienām) veselības bojājumu, tā mēneša laikā pēc darbnespējas beigšanās iesniedz institūcijā, kurā amatpersona veic dienesta pienākumus, iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē.

22.⁴ Ja nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu izpildes laika, amatpersona vienlaikus ar šo noteikumu 22.² un 22.³ punktā minēto iesniegumu institūcijā iesniedz paskaidrojumu par notikušā nelaimes gadījuma apstākļiem, apliecinājumu, ka nepastāv Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas ierobežojumi, kā arī ārstniecības personas izsniegtu izziņu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības bojājumiem.

22.⁵ Mēneša laikā pēc šo noteikumu 22.⁴ punktā minēto dokumentu saņemšanas institūcija noskaidro nelaimes gadījuma apstākļus, ja nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu izpildes laika, un:

22.⁵ 1. sagatavo atzinumu, kuru veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai nosūta CMEK un institūcijai, kas izmaksā pabalstu, ja nelaimes gadījums noticis Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi;

22.⁵ 2. sagatavo aktu par nelaimes gadījumu, un amatpersonas iesniegtos dokumentus par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības bojājumiem un to ārstēšanu nosūta ārstniecības iestādei, ar kuru valsts drošības iestāde noslēgusi vienošanos, veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai, ja nelaimes gadījums noticis valsts drošības iestādes amatpersonai.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

22.⁶ CMEK, pamatojoties uz institūcijas nosūtījumu un aktu (kopija) par nelaimes gadījumu darbā vai šo noteikumu 22.⁵ punktā minētā atzinuma kopiju, kā arī amatpersonas iesniegtajiem ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu, mēneša laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas nosaka nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi. Valsts drošības iestādes amatpersonai ārstniecības iestāde, ar kuru valsts drošības iestāde noslēgusi vienošanos, pamatojoties uz aktu (kopija) par nelaimes gadījumu, kā arī ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu un papildu dokumentiem par personas apskati vai izmeklējumu (ja šādas darbības ir nepieciešamas), mēneša laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas nosaka nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

22.⁷ Amatpersonu uz CMEK veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai nosūta un atzinumu sagatavo šo noteikumu 11., 11.¹, 11.², 12., 13., 15. un 16. punktā noteiktajā kārtībā. Valsts drošības iestādes amatpersonai nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi nosaka un izziņu sagatavo šo noteikumu 9.¹, 9.², 9.³, 9.⁴, 12. un 13. punktā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

22.⁸ Institūcija lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu pieņem mēneša laikā pēc šo noteikumu 22.⁷ punktā minētā atzinuma vai izziņas saņemšanas. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Ieslodzījuma vietu pārvalde. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu valsts drošības iestāžu amatpersonām pieņem attiecīgā valsts drošības iestāde. Pabalstu piešķir, ja amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersona guvusi šo noteikumu 1. pielikumā minēto veselības bojājumu.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

22.⁹ Lēmumu par pabalsta piešķiršanu sagatavo trijos eksemplāros (izņemot gadījumu, ja lēmums tiek sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti) un pa vienam eksemplāram izsniedz:

22.⁹ 1. institūcijai, kurā amatpersona pilda dienesta (amata) pienākumus;

22.⁹ 2. amatpersonai;

22.⁹ 3. institūcijai, kas veic pabalsta izmaksu.

22.¹⁰ Ja piecu gadu laikā pēc nelaimes gadījuma amatpersonas veselības stāvoklis ir pasliktinājies un noteikta invaliditāte vai cita invaliditātes grupa uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, atbilstoši noteiktajai invaliditātes grupai pārskata arī pabalsta apmēru. Ja pabalsta apmērs tiek mainīts, no amatpersonai izmaksājamā pabalsta atskaita summu, kura jau ir izmaksāta par to pašu nelaimes gadījumu. Ja amatpersonai, gada laikā atkārtoti nosakot invaliditāti, noteikta vieglāka invaliditātes grupa, nelaimes gadījuma pabalstu piešķir atbilstoši laikposmam, uz kuru gada laikā piešķirta attiecīgā invaliditātes grupa.

22.¹¹ Izdevumus, kas saistīti ar veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanu, sedz institūcija, kura apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus un izmeklējumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei.

22.¹² Pabalstu amatpersonai izmaksā šo noteikumu 21. punktā minētajā kārtībā.

23. Lai amatpersonas (darbinieka) laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie radinieki saņemtu pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju, viņi sešu mēnešu laikā pēc amatpersonas (darbinieka) nāves iesniedz institūcijā, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, iesniegumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu, norādot pabalsta saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontu kredītiestādē, mirušās amatpersonas (darbinieka) vārdu, uzvārdu un miršanas datumu un radniecību apliecinoša dokumenta kopiju.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

23.¹ Pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju izmaksā šo noteikumu 6.1 un 7.³ punktā minētajos gadījumos.

(MK 17.01.2023. noteikumu Nr. 11 redakcijā)

23.² Šo noteikumu 23. punktā minēto iesniegumu persona, kas ir tiesīga saņemt pabalstu, var iesniegt gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) nāves, ja tā šo noteikumu 23. punktā minētajā termiņā ir rakstveidā informējusi institūciju par objektīviem apstākļiem, kas liedza laikus iesniegt iesniegumu. Ievērojot iesniegumā norādītos objektīvos apstākļus, institūcija nosaka termiņu radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegšanai.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

24. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

25. Ja tās institūcijas vadītājs, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarota amatpersona, pamatojoties uz nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas komisijas sastādīto aktu, ir pieņēmusi lēmumu izmaksāt pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju, lēmumu kopā ar sastādītā akta apstiprinātu kopiju un šo noteikumu 23.punktā minētajiem dokumentiem nosūta institūcijai, kura izmaksās pabalstu.

26. Pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju izmaksā vienādās daļās amatpersonas (darbinieka) laulātajam un lejupējiem. Ja lejupējo nav, tad pusi no pabalsta apmēra piešķir laulātajam, bet otru pusi – tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem, kuri ir pieteikušies pabalsta saņemšanai šo noteikumu 23. un 23.² punktā noteiktajā termiņā.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

26.¹ Institūcija mēneša laikā pēc šo noteikumu 23. punktā minētā termiņa beigām pieņem lēmumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju, norādot piešķirtā pabalsta apmēru, vai par atteikumu piešķirt pabalstu. Šo noteikumu 23.² punktā minētajā gadījumā pabalsts vai tā daļa tiek rezervēta līdz brīdim, kad tiek iesniegta radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopija.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

26.² Ja radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopija netiek iesniegta institūcijas noteiktajā termiņā, institūcija pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pabalstu vai tā daļu amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā un pabalsts vai tā daļa tiek proporcionāli izmaksāta citiem pabalsta saņēmējiem, ja tādi ir.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

27. Pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju vai tā daļu var izmaksāt divās vienādās daļās, pirmo daļu izmaksājot divu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pabalsta piešķiršanu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju un otro daļu izmaksājot sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pabalsta piešķiršanu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju. Attiecīgo summu pārskaita uz laulātā un lejupējo, bet ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējo radinieku norādīto kontu kredītiestādē.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

28. Ja tās institūcijas vadītājs, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarota amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu izmaksāt pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju, institūcija nosūta lēmumu amatpersonas (darbinieka) laulātajam un lejupējiem, bet ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem, kuri ir pieteikušies pabalsta saņemšanai.

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469)

29. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

30. No valsts budžeta līdzekļiem sedz šādus ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistītos izdevumus:

30.1. zārka iegādes izdevumus;

30.2. maksu par morga pakalpojumiem;

30.3. maksu par apbedīšanas piederumiem;

30.4. maksu par vainagu un sēru lenti;

30.5. maksu par transporta pakalpojumiem (katafalks, autobuss);

30.6. maksu par pakalpojumiem kapos;

30.7. maksu par bēru ceremoniju;

30.8. maksu par dokumentu noformēšanu;

30.9. maksu par kremāciju;

30.10. maksu par kapu apmalēm un kapu plāksnēm.

31. Maksimālais ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistīto izdevumu apmērs, ko sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ir 1138,3 euro.

(Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1155)

32. Ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistīto izdevumu summu atbilstoši šos izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem institūcija var pārskaitīt:

32.1. ar apbedīšanu saistītā pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar tā iesniegtu rēķinu;

32.2. personai, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus.

33. Lai personai, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus, tiktu atmaksāti ar apbedīšanu saistītie izdevumi, viņa gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) apbedīšanas iesniedz tās institūcijas vadītājam, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

33.1. iesniegumu par apbedīšanas izdevumu segšanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma apbedīšanas izdevumu summa. Iesniegumā norāda arī mirušās amatpersonas (darbinieka) vārdu, uzvārdu un miršanas datumu. Persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus, ir tiesīga iesniegt miršanas apliecības kopiju, uzrādot tās oriģinālu. Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti;

33.2. apbedīšanas izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (čekus, kvītis, rēķinus).

34. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

35. Personai, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, apbedīšanas izdevumus atmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 33.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

36. Lai amatpersona (darbinieks) saņemtu pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātais, bērni, mazbērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie, brāļi, māsas, pusbrāļi un pusmāsas) vai apgādājamā nāvi, amatpersona (darbinieks) gada laikā pēc ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Amatpersona (darbinieks) ir tiesīga iesniegt miršanas apliecības kopiju, kā arī radniecību, laulību vai apgādību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu. Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 273 redakcijā)

37. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

38. Pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 36.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot pabalsta summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

39. Lai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersona saņemtu pārcelšanās pabalstu, viņa divu mēnešu laikā pēc dzīvesvietas maiņas iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kurā norādītas ziņas (vārds, uzvārds) par katru ģimenes locekli un apgādājamo, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā dzīvesvietā. Amatpersona ir tiesīga iesniegt dzīvesvietas maiņu apliecinoša dokumenta kopiju, kā arī ģimenes locekļu vai apgādājamo radniecību vai apgādību apliecinoša dokumenta kopiju. Prasība iesniegt dokumentu kopijas nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

40. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

41. Ja dienesta interesēs uz citu administratīvo teritoriju pārceļ Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas, kas ir laulātie, pārcelšanās pabalstu piešķir tai amatpersonai, kurai pabalsta apmērs ir lielāks. Otram laulātajam pārcelšanās pabalstu nosaka tādā apmērā, kāds tas paredzēts ģimenes loceklim.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

42. Pārcelšanās pabalstu izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 39.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot pabalsta summu uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas kontu kredītiestādē. Pārcelšanās pabalstu neizmaksā, ja amatpersonas ģimenes locekļu dzīvesvietas maiņa notiek pēc tam, kad pagājusi puse no laika, uz kuru amatpersona pārcelta.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

43. Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas un viņas ģimenes locekļu dzīvesvietas maiņa nenotiek vienlaikus, amatpersona šo noteikumu 39.punktā minētos dokumentus iesniedz par katru personu divu mēnešu laikā pēc attiecīgās personas dzīvesvietas maiņas.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

44. Lai saņemtu mācību maksas kompensāciju, amatpersona (darbinieks) iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

44.1. iesniegumu par mācību maksas kompensācijas izmaksāšanu (norādot kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma mācību maksas kompensācijas summa);

44.2. izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka amatpersona (darbinieks) uzņemta attiecīgajā izglītības iestādē (norāda studiju programmas (apakšprogrammas) nosaukumu), bet katrā nākamajā mācību gadā – izglītības iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka amatpersona (darbinieks) ir sekmīgi nokārtojusi attiecīgā semestra pārbaudījumus un tai nav akadēmisko parādu (izņemot parādus, kuri radušies mācību plānu atšķirības dēļ un kurus pieļauj izglītības iestādes noteiktais semestra pārbaudījumu kārtošanas termiņš);

44.3. izglītības iestādes izziņu par mācību gada maksu attiecīgajā gadā;

44.4. mācību maksas samaksu apliecinošu dokumentu vai tā kopiju.

45. Institūcija mēneša laikā pēc institūcijas vadītāja rakstiska rīkojuma (pavēles) izdošanas vai institūcijas iekšējā normatīvajā aktā paredzētajā kārtībā pārskaita kompensējamo summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

46. Amatpersona (darbinieks), kuru atbrīvo no amata vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus institūcijā mazāk par trim gadiem, atmaksā institūcijai tās segto mācību maksu (izņemot šo noteikumu 48.punktā minētos gadījumos) gada laikā pēc amatpersonas atbrīvošanas no amata, atvaļināšanas no dienesta vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas. Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem šādā apmērā:

46.1. 100 % apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts mazāk par gadu;

46.2. 50 % apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts no viena līdz diviem gadiem;

46.3. 20 % apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts no diviem līdz trim gadiem.

47. Ja amatpersonu (darbinieku) atskaita no izglītības iestādes nesekmības dēļ (izņemot šo noteikumu 48.3.apakšpunktā minēto gadījumu) vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, amatpersonai (darbiniekam) piecu darbdienu laikā jāinformē par to institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Šajā gadījumā amatpersona (darbinieks) atmaksā institūcijai tās segto mācību maksu 100 % apmērā ar vienu vai vairākiem maksājumiem gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) atskaitīšanas no izglītības iestādes.

48. Amatpersona (darbinieks) neatmaksā institūcijai tās segto mācību maksu, kā arī šo noteikumu 53. un 54.punktā minētos izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas paaugstināšanu, šādos gadījumos:

48.1. tiek izbeigtas dienesta tiesiskās attiecības sakarā ar:

48.1.1. to, ka amatpersona nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, vai sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

48.1.2. termiņa izbeigšanos;

48.1.3. valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu;

48.1.4. iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;

48.1.5. noteikta vecuma sasniegšanu, pēc kura nav pieļaujama atrašanās dienestā;

48.1.6. izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu;

48.1.7. amatpersonas nāvi;

48.2. tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības pēc darba devēja uzteikuma sakarā ar to, ka:

48.2.1. darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;

48.2.2. darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;

48.2.3. ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;

48.2.4. tiek samazināts darbinieku skaits;

48.2.5. tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība;

48.3. amatpersonu (darbinieku) atskaita no izglītības iestādes ar veselības bojājumiem saistītas nesekmības dēļ.

49. Ja amatpersona (darbinieks) neatmaksā institūcijas segto mācību maksu šo noteikumu 46. un 47.punktā noteiktajos termiņos, institūcija attiecīgo summu piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

50. Ja amatpersona (darbinieks) pēc amata (darba, dienesta) tiesisko attiecību pārtraukšanas nodibina amata (darba, dienesta) tiesiskās attiecības citā no valsts budžeta finansētā institūcijā vai tiek pārcelta amatā (dienestā) citā no valsts budžeta finansētā institūcijā, amatpersonas (darbinieka) saistības saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 53. un 54.punktu saglabājas. Amatpersonas (darbinieka) pienākums ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms amata (dienesta, darba) attiecību pārtraukšanas ir informēt pašreizējo darba devēju par amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes uzsākšanu citā no valsts budžeta finansētā institūcijā, iesniedzot attiecīgu apliecinājumu no jaunā darba devēja. Pašreizējais darba devējs informē jauno darba devēju par amatpersonas (darbinieka) saistībām saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 53. un 54.punktu. Amatpersona (darbinieks) minēto saistību izpildi nodrošina pie jaunā darba devēja.

(MK 31.07.2012. noteikumu Nr.528 redakcijā)

51. Institūcija izvērtē, vai amatpersonai (darbiniekam) ir nepieciešams paaugstināt kvalifikāciju, un pieņem lēmumu par amatpersonas (darbinieka) nosūtīšanu paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos (t.sk. semināros, lekcijās) Latvijā vai ārvalstīs (turpmāk – mācību kursi). Ja mācību kursu ilgums pārsniedz divas dienas, amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju ar institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstisku rīkojumu vai institūcijas iekšējā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā. Ja kvalifikācijas paaugstināšana notiek ārvalstīs ilgāk par mēnesi, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona un amatpersona (darbinieks) noslēdz mācību līgumu.

52. Izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas paaugstināšanu mācību kursos (mācību maksa, mācību komandējuma izdevumi, amatpersonai (darbiniekam) izmaksājamā mēnešalga par visu kvalifikācijas celšanas laiku) sedz institūcija, pamatojoties uz institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstisku rīkojumu vai saskaņā ar institūcijas iekšējā normatīvajā aktā noteikto kārtību un mācību organizētāja izsniegto rēķinu vai citu mācību maksu apliecinošu dokumentu. Ja kvalifikācijas paaugstināšana notiek ārvalstīs ilgāk par mēnesi, institūcijas vadītājs un amatpersona (darbinieks) mācību līgumā vienojas, kādus kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumus un kādā apmērā sedz institūcija un kādus atmaksā amatpersona (darbinieks).

55. Ja amatpersona (darbinieks) neatmaksā izdevumus, kas noteikti saskaņā ar šo noteikumu 53. un 54.punktu, institūcija attiecīgos izdevumus piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

56. Ja amatpersona (darbinieks) bez attaisnojoša iemesla pārtrauc paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, tos nepabeidz un neiegūst kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, tas neatbrīvo viņu no pienākuma atmaksāt mācību maksu vai mācību līgumā minētos izdevumus 100 % apmērā. Atmaksājamos izdevumus aprēķina, ņemot vērā kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursu faktiskās izmaksas dienā, kad tika pārtrauktas mācības.

(Grozīts ar MK 31.07.2012. noteikumiem Nr.528)

(Nodaļa MK 15.08.2023. noteikumu Nr. 450 redakcijā)

56.¹ Tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai, kuru valsts institūcija nosūta uz izglītības iestādi amata pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai un kura minēto izglītību iegūst, nepārtraucot amata pienākumu izpildi, attiecīgā valsts institūcija kompensē:

56.¹1. ceļa izdevumus nokļūšanai uz izglītības iestādi un atpakaļ uz dzīvesvietu, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru), pilnā apmērā, ņemot vērā sabiedriskā transporta biļešu cenu attiecīgajā maršrutā. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona izmanto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, ceļa izdevumus kompensē atbilstoši minimālajai braukšanas cenai (tarifam) sabiedriskajā transportā attiecīgajā maršrutā;

56.¹2. izdevumus par naktsmītni faktiskajā apmērā, bet ne vairāk kā 20 euro par diennakti.

(MK 15.08.2023. noteikumu Nr. 450 redakcijā)

56.² Lai tiesībaizsardzības iestādes amatpersona saņemtu kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, tā līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniedz attiecīgās valsts institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

56.²1. iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu ceļa izdevumu segšanai;

56.²2. faktiskos ceļa izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus (sabiedriskā transporta biļetes), ja izmantots sabiedriskais transports.

(MK 15.08.2023. noteikumu Nr. 450 redakcijā)

56.³ Lai tiesībaizsardzības iestādes amatpersona saņemtu kompensāciju izdevumu segšanai par naktsmītni, nepārsniedzot šo noteikumu 56.¹2. apakšpunktā minēto apmēru, tā līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniedz attiecīgās valsts institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

56.³1. iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu izdevumu segšanai par naktsmītni;

56.³2. izdevumus par naktsmītni apliecinošos attaisnojuma dokumentus (rēķinus, čekus, kvītis).

(MK 15.08.2023. noteikumu Nr. 450 redakcijā)

56.⁴ Kompensāciju ceļa izdevumu segšanai vai kompensāciju izdevumu segšanai par naktsmītni izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 56.² vai 56.³ apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas, to pārskaitot uz tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas norādīto kontu kredītiestādē.

(MK 15.08.2023. noteikumu Nr. 450 redakcijā)

57. Kompensācijas apmēru par sabiedriskā transporta izdevumiem, kas amatpersonai (darbiniekam) radušies, izmantojot sabiedrisko transportu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei, nosaka, ņemot vērā faktiskos izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes, čekus).

58. Lai saņemtu sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju, amatpersona (darbinieks) līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

58.1. informāciju par sabiedriskā transporta izmantošanas nepieciešamību amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes nodrošināšanai (5.pielikums), norādot katru sabiedriskā transporta izmantošanas gadījumu iepriekšējā kalendāra mēnesī;

58.2. faktiskos sabiedriskā transporta izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes, čekus).

59. Lai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona saņemtu sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju, ja tā izmantojusi sabiedrisko transportu, lai nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās, tā mēneša laikā pēc ārstniecības iestādes apmeklējuma iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

59.1. iesniegumu par sabiedriskā transporta izdevumu kompensācijas piešķiršanu;

59.2. faktiskos sabiedriskā transporta izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes, čekus).

60. Sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 58. un 59.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

61. Institūcija var nodrošināt amatpersonu (darbinieku) ar elektronisko viedkarti. Šajā gadījumā amatpersonai (darbiniekam) nav jāiesniedz šo noteikumu 58.2. un 59.2.apakšpunktā minētie dokumenti.

62. Ja amatpersonai (darbiniekam) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes nodrošināšanai nav iespējams izmantot institūcijas valdījumā esošu transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu un amatpersona (darbinieks) izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona slēdz ar amatpersonu (darbinieku) līgumu par amatpersonas (darbinieka) īpašumā vai valdījumā esoša transportlīdzekļa izmantošanu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes nodrošināšanai un par tā nolietojuma un ekspluatācijas izdevumu kompensēšanu.

63. Līgumā norāda transportlīdzekļa izmantojamās degvielas veidu, marku un patēriņa normu uz 100 km nobraukuma un, ja nepieciešams, norāda transportlīdzekļa odometra (nobraukuma rādītāja) rādījumu transportlīdzekļa ekspluatācijas sākumā. Līgumam pievieno transportlīdzekļa tehniskās apliecības kopiju.

64. Lai saņemtu kompensāciju par personiskā transportlīdzekļa nolietojumu un ekspluatācijas izdevumiem, amatpersona (darbinieks) institūcijas vadītāja noteiktajā kārtībā iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

64.1. ceļazīmi vai maršruta lapu;

64.2. faktiskos izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (čekus, kvītis) par patērēto degvielu.

65. Kompensācijas apmērs par personiskā transportlīdzekļa nolietojumu un ekspluatācijas izdevumiem (izņemot izdevumus par patērēto degvielu) nedrīkst pārsniegt četrus centus par katru nobraukto kilometru. Kompensācijas konkrēto apmēru nosaka iestādes vadītājs, ņemot vērā automašīnas motora tilpumu un automašīnas izlaides gadu.

(Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1155)

66. Kompensāciju par personiskā transportlīdzekļa nolietojumu un ekspluatācijas izdevumiem izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 64.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

67. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonai, kura dienesta interesēs uz noteiktu laiku pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju, bet nav mainījusi dzīvesvietu, kompensāciju ceļa izdevumu segšanai piešķir par dienām, kurās amatpersonai bija jāpilda dienesta pienākumi un kurās viņa ir tos pildījusi.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

68. Ceļa izdevumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonai kompensē pilnā apmērā, ņemot vērā sabiedriskā transporta biļešu cenu vai transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksas, ja līdz dienesta vietai nekursē sabiedriskais transports vai sabiedriskais transports nenodrošina ierašanos dienesta vietā noteiktā laikā un amatpersona izmanto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

69. Ja nokļūšanai līdz jaunajai dienesta vietai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersona izmanto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, amatpersona sastāda aktu, kurā norāda informāciju par brauciena maršrutu, kilometru skaitu, transportlīdzekļa marku, transportlīdzekļa degvielas patēriņu uz 100 km nobraukuma un degvielas marku. Aktu apstiprina institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

70. Lai saņemtu kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersona iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

70.1. iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu;

70.2. faktiskos ceļa izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (sabiedriskā transporta biļetes, degvielas uzpildes stacijas kases čekus vai kvītis);

70.3. šo noteikumu 69.punktā minēto aktu.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

71. Šo noteikumu 70.1. un 70.2.apakšpunktā minētos dokumentus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersona iesniedz līdz katra mēneša desmitajam datumam par iepriekšējo mēnesi. Kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo dokumentu iesniegšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

72. Pārcelšanās izdevumus amatpersonai (darbiniekam) kompensē pilnā apmērā, ņemot vērā sabiedriskā transporta biļešu cenu vai transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksas, kā arī pakalpojuma izmaksas saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja rēķinu (ja amatpersonas (darbinieka), viņas ģimenes locekļu un apgādājamo īpašumā esošās iedzīves pārvešanai izmantoti šādi pakalpojumi). Par transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksām amatpersona (darbinieks) sastāda aktu. Aktā norāda brauciena maršrutu, kilometru skaitu, transportlīdzekļa degvielas patēriņu uz 100 km nobraukuma, degvielas marku un degvielas izmaksas saskaņā ar degvielas uzpildes stacijas kases čeku (kvīti). Aktu apstiprina institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

73. Lai saņemtu pārcelšanās izdevumu kompensāciju, amatpersona (darbinieks) iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

73.1. iesniegumu par pārcelšanās izdevumu kompensēšanu;

73.2. pārcelšanās izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (piemēram, biļetes, rēķinus, čekus, kvītis);

73.3. šo noteikumu 72.punktā minēto aktu, ja iedzīves pārvešanai tiek izmantots transportlīdzeklis.

74. Pārcelšanās izdevumu kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 73.punktā minēto dokumentu iesniegšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

75. Lai saņemtu kompensāciju sakarā ar laulātā ienākumu zaudēšanu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersona iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu. Amatpersona ir tiesīga iesniegt laulību apliecinoša dokumenta kopiju, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka laulātajam piešķirts bezdarbnieka statuss un ka viņš nesaņem valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus vai citus pastāvīgus ienākumus. Prasība iesniegt dokumentu kopijas nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

76. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

77. Ja laulātais ir stājies darba (dienesta) tiesiskajās attiecībās vai sāk saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus vai citus pastāvīgus ienākumus, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersona piecu darbdienu laikā rakstiski informē par to institūcijas vadītāju vai viņa pilnvarotu amatpersonu.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 80)

78. Kompensācijas izmaksu sakarā ar laulātā ienākumu zaudēšanu uzsāk mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 75.punktā minēto dokumentu saņemšanas un turpmāk izmaksā vienlaikus ar darba samaksu, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas (darbinieka) kontu kredītiestādē.

79. Kompensācijas apmēru nosaka, ņemot vērā faktisko izdevumu apmēru un samaksu apliecinošajos attaisnojuma dokumentos (līgums par dzīvojamās telpas īri, komunālo maksājumu (maksa par elektroenerģiju, ūdeni, gāzi un apkuri) apmēru apliecinoši attaisnojuma dokumenti (rēķini, čeki, kvītis)) norādīto izdevumu summu, nepārsniedzot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto šīs kompensācijas apmēru.

80. Lai saņemtu kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem, amatpersona (darbinieks) iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

80.1. iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu;

80.2. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

80.3. faktiskos izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus.

81. Ja uz citu administratīvo teritoriju pārceļ amatpersonas (darbiniekus), kas ir laulātie, un viņiem šajā administratīvajā teritorijā ir kopīga dzīvesvieta, kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem saņem viens no laulātajiem.

82. Šo noteikumu 80.3.apakšpunktā minētos dokumentus amatpersona (darbinieks) iesniedz reizi mēnesī par iepriekšējo mēnesi. Kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo dokumentu iesniegšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

83. Lai saņemtu vienreizēju zaudējumu un kaitējuma kompensāciju, amatpersona (darbinieks), viņas vecāki, vecvecāki, bērns, mazbērns, adoptētais vai adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa vai laulātais iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par zaudējumu atlīdzību atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam. Iesniegumā norāda kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma kompensācijas summa. Iesniegumam pievieno amatpersonas (darbinieka), viņas vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas, pusbrāļa, pusmāsas vai laulātā rīcībā esošos mantai nodarīto zaudējumu vai amatpersonas (darbinieka) vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas, pusbrāļa, pusmāsas vai laulātā veselībai nodarītā kaitējuma apmēru apliecinošos dokumentus.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 273 redakcijā)

84. Amatpersona (darbinieks) ir tiesīga iesniegt amatpersonas (darbinieka), viņas vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas, pusbrāļa, pusmāsas vai laulātā rīcībā esošās mantas īpašuma vai valdījuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu), kā arī, ja zaudējumi nodarīti amatpersonas (darbinieka) vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas, pusbrāļa, pusmāsas vai laulātā mantai vai veselībai, – radniecību, laulību vai adopciju apliecinošo dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu). Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 273 redakcijā)

85. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

86. Institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona izveido komisiju, kura izskata un pārbauda dokumentus, kas apliecina citas personas rīcības rezultātā radīto zaudējumu nodarīšanas faktu un tā cēlonisko sakarību ar amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi.

(MK 31.07.2012. noteikumu Nr.528 redakcijā)

87. Atlīdzināmo zaudējumu apmēra izvērtēšanai un noteikšanai komisija ir tiesīga pieaicināt speciālistus un ekspertus, kā arī pieprasīt no institūcijām lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus (izņemot medicīnisko dokumentāciju).

88. Institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

88.1. atlīdzināt zaudējumus pilnā apmērā saskaņā ar personas iesniegtajiem zaudējumus apliecinošiem dokumentiem, bet ne vairāk kā 71145 euro apmērā;

88.2. daļēji atlīdzināt zaudējumus saskaņā ar komisijas pieaicināto speciālistu un ekspertu veikto novērtējumu, bet ne vairāk kā 71145 euro apmērā;

88.3. atteikt zaudējumu atlīdzināšanu.

(Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1155)

89. Par amatpersonas (darbinieka), viņas vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas, pusbrāļa, pusmāsas vai laulātā mantu neuzskata minēto personu lietošanā nodotu valsts vai pašvaldības mantu. Amatpersonas (darbinieka) vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas, pusbrāļa, pusmāsas vai laulātā veselībai nodarītā kaitējuma kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam nelaimes gadījuma pabalsta apmēram, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā minēto veselības bojājuma veidu un šo noteikumu 2. pielikumā minēto veselības bojājuma smaguma pakāpi.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 273 redakcijā)

90. Ja nav iespējams noteikt precīzu amatpersonas (darbinieka), viņas vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas, pusbrāļa, pusmāsas vai laulātā īpašumā vai valdījumā esošajai mantai nodarīto zaudējuma apmēru, komisija novērtē zaudējumu kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas, ņemot vērā ekspertu noteikto mantas tirgus vērtību.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 273 redakcijā)

91. Institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona atsaka zaudējumu atlīdzināšanu, ja:

91.1. pārbaudot iesniegtos dokumentus, nav konstatēta cēloniska sakarība starp citas personas rīcības rezultātā radītajiem mantas bojājumiem vai veselībai nodarīto kaitējumu un amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi;

91.2. nav iesniegti šo noteikumu 83. un 84.punktā minētie dokumenti.

(Grozīts ar MK 31.07.2012. noteikumiem Nr.528)

92. Institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 88.punktā minētā lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē personu, kura iesniegusi iesniegumu, nosūtot viņai attiecīgā lēmuma kopiju.

93. Atlīdzību izmaksā 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 88.punktā minētā lēmuma stāšanās spēkā. Attiecīgo summu pārskaita uz personas iesniegumā norādīto kontu kredītiestādē.

94. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

95. Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācijas apmērs ir 120,94 euro gadā.

(Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1155)

96. Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensāciju izmaksā, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi kalendāra gadā ne mazāk kā sešus mēnešus ir pildījusi amata pienākumus, kas dod tiesības saņemt kompensāciju.

(MK 31.07.2012. noteikumu Nr.528 redakcijā)

97. Institūcijas vadītājs ar rīkojumu (pavēli) apstiprina amatus, kuros dienesta pienākumus to specifikas dēļ veic civilajā apģērbā, un atbilstoši minētajiem amatiem katru gadu izdod rīkojumu (pavēli), nosakot konkrētas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kurām izmaksājama dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācija.

98. Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 97.punktā minētā rīkojuma (pavēles) izdošanas, pārskaitot kompensācijas summu uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi norādīto kontu kredītiestādē.

(Nodaļa svītrota ar MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.837)

99. (Svītrots ar MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.837)

100. (Svītrots ar MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.837)

101. (Svītrots ar MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.837)

102. (Svītrots ar MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.837)

103. Amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz apmaksātu papildatvaļinājumu atbilstoši amatpersonas (darbinieka) darbības un tās rezultātu novērtējumam (izņemot novērtējumu pirms pārbaudes laika beigām) iepriekšējā periodā šādā apmērā:

103.1. ja amata (darba) pienākumu izpilde visās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības – no piecām līdz desmit darbdienām;

103.2. ja amata (darba) pienākumu izpilde atsevišķās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības – no četrām līdz deviņām darbdienām;

103.3. ja amata (darba) pienākumu izpildes rezultāti atbilst amatam izvirzītajām prasībām – no trim līdz astoņām darbdienām.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 273 redakcijā)

104. Papildatvaļinājuma dienu konkrēto sadalījumu atbilstoši novērtējumam attiecīgajā institūcijā, ņemot vērā finanšu resursus un cilvēkresursus, kā arī amatpersonas (darbinieka) darba izpildes intensitāti un atbildības pakāpi nosaka institūcijas vadītājs.

105. Lai saņemtu apmaksātu papildatvaļinājumu, amatpersona (darbinieks) iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par apmaksāta papildatvaļinājuma piešķiršanu. Iesniegumu saskaņo ar tiešo struktūrvienības vadītāju. Amatpersona (darbinieks) papildatvaļinājumu var izmantot pa daļām.

(Nodaļa svītrota ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469)

106. (Svītrots ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469)

107. (Svītrots ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469)

108. (Svītrots ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469)

109. (Svītrots ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469)

110. (Svītrots ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469)

111. (Svītrots ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469)

112. Atzīt par spēku zaudējušiem:

112.1. Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumus Nr.995 "Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 210.nr.; 2006, 101., 176., 206.nr.; 2007, 73.nr.; 2008, 12., 98., 176.nr.; 2009, 6., 17., 103., 177.nr.);

112.2. Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumus Nr.968 "Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, kas sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dienesta darbību nodarīti minētās amatpersonas, tās laulātā, radinieka, adoptētā vai adoptētāja mantai vai veselībai" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 194.nr.);

112.3. Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.466 "Valsts tiesu eksperta mācību maksas un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 99.nr.);

112.4. Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra noteikumus Nr.84 "Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 22., 203.nr.).

113. (Svītrots ar MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.837)

114. Šo noteikumu IX nodaļas nosacījumi ir piemērojami tiem kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursiem, kuri uzsākti pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

115. Šo noteikumu 6.¹ punktu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvalde piemēro ar 2014.gada 1.janvāri.

(MK 06.08.2013. noteikumu Nr.469 redakcijā)

116. Ja nelaimes gadījums noticis līdz 2013.gada 20. novembrim, šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minēto pabalstu izmaksā 42687 euro apmērā.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1155 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.10.2014. noteikumiem Nr.660)

116.¹ Ja nelaimes gadījums noticis laikposmā no 2013. gada 21. novembra līdz 31. decembrim, nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā šādā apmērā:

116.¹ 1. smaga veselības bojājuma gadījumā – 10 000 euro;

116.¹ 2. vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā – 5000 euro;

116.¹ 3. viegla veselības bojājuma gadījumā – 200 euro.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

117. Šo noteikumu izpildi nodrošina iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1155 redakcijā)

118. Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem ir radušās tiesības saņemt pabalstu minētās amatpersonas nāves gadījumā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, tad šo noteikumu 5.¹ punktā minētais iesniegums ir iesniedzams līdz 2015. gada 31. janvārim. Šo noteikumu 5.¹ punktā minēto iesniegumu ir tiesības iesniegt gada laikā no minētās amatpersonas nāves, kas iestājusies laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, ja institūcija līdz 2015. gada 31. janvārim ir rakstveidā informēta par objektīviem apstākļiem, kas liedza laikus iesniegt iesniegumu.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

119. Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem ir radušās tiesības saņemt pabalstu minētās amatpersonas nāves gadījumā laikposmā no 2014. gada 1. maija līdz 31. oktobrim, tad šo noteikumu 5.¹ punktā minētais iesniegums ir iesniedzams līdz 2015. gada 30. aprīlim. Šo noteikumu 5.¹ punktā minēto iesniegumu ir tiesības iesniegt gada laikā no minētās amatpersonas nāves, kas iestājusies laikposmā no 2014. gada 1. maija līdz 31. oktobrim, ja institūcija līdz 2015. gada 30. aprīlim ir rakstveidā informēta par objektīviem apstākļiem, kas liedza laikus iesniegt iesniegumu.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

120. Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ir radušās tiesības saņemt nelaimes gadījuma pabalstu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim, tad šo noteikumu 22.² un 22.³ punktā minēto iesniegumu iesniedz līdz 2014. gada 1. decembrim.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

121. Ja amatpersonas (darbinieka) laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem ir radušās tiesības saņemt pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju laikposmā no 2013. gada 31. oktobra līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad šo noteikumu 23. punktā minēto iesniegumu ir tiesības iesniegt gada laikā no amatpersonas (darbinieka) bojāejas.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

122. Ja amatpersonas (darbinieka) laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem ir radušās tiesības saņemt pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju laikposmā no 2014. gada 1. maija līdz 31. oktobrim, tad šo noteikumu 23. punktā minēto iesniegumu ir tiesības iesniegt līdz 2015. gada 30. aprīlim. Šo noteikumu 23. punktā minēto iesniegumu ir tiesības iesniegt gada laikā no amatpersonas (darbinieka) bojāejas, ja institūcija līdz 2015. gada 30. aprīlim ir rakstveidā informēta par objektīviem apstākļiem, kas liedza laikus iesniegt iesniegumu.

(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.660 redakcijā)

123. Ja valsts drošības iestāžu amatpersonas laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem ir radušās tiesības saņemt pabalstu minētās amatpersonas nāves gadījumā laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 13. februārim, tad šo noteikumu 5.¹ punktā minētais iesniegums ir iesniedzams līdz 2020. gada 13. augustam. Minēto iesniegumu iesniedz līdz 2021. gada 13. februārim, ja institūcija līdz 2020. gada 13. augustam ir rakstveidā informēta par objektīviem apstākļiem, kas liedza laikus iesniegt iesniegumu.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

124. Ja valsts drošības iestādes amatpersonai ir radušās tiesības saņemt nelaimes gadījuma pabalstu laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 13. februārim, tad šo noteikumu 22.² un 22.³ punktā minēto iesniegumu iesniedz līdz 2020. gada 14. martam.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

125. Ja valsts drošības iestādes amatpersonai ir radušās tiesības saņemt pārcelšanās pabalstu laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 13. februārim, tad šo noteikumu 39. un 43. punktā minēto iesniegumu iesniedz līdz 2020. gada 14. aprīlim.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)

126. Ja valsts drošības iestādes amatpersonai ir radušās tiesības saņemt kompensāciju sakarā ar laulātā ienākumu zaudēšanu laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 13. februārim, tad šo noteikumu 75. punktā minēto iesniegumu iesniedz līdz 2020. gada 14. martam.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 80 redakcijā)