Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.496

Rīgā 2010.gada 1.jūnijā (prot. Nr.28 18.§)
Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.2 panta sesto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību.

2. Šie noteikumi neattiecas uz kritisko infrastruktūru, kuras darbību nosaka 1961.gada Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem.

II. Nacionālās drošības starpinstitūciju komisija

3. Nacionālās drošības starpinstitūciju komisija (turpmāk – komisija) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kura izvērtē un pilnveido kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, sistēmu un drošības pasākumu kopumu. Komisija darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem.

(MK 25.06.2013. noteikumu Nr.333 redakcijā)

4. Komisijai ir šādi uzdevumi:

4.1. izskatīt nozares atbildīgo ministriju vai komisijas locekļu priekšlikumus par kritiskās infrastruktūras noteikšanu;

4.2. pēc nozares atbildīgo ministriju vai komisijas locekļu priekšlikumu izskatīšanas sagatavot iesniegšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par kritiskās infrastruktūras kopumu un valsts drošības iestāžu kompetences sadali kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas nodrošināšanā;

4.3. ne retāk kā reizi gadā sagatavot iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kritiskās infrastruktūras drošības situāciju;

4.4. sagatavot iesniegšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par kritisko infrastruktūru un Eiropas kritisko infrastruktūru;

4.5. pēc nozares atbildīgās ministrijas vai komisijas locekļu priekšlikumu izskatīšanas sagatavot priekšlikumus Iekšlietu ministrijai:

4.5.1. par atsevišķas kritiskās infrastruktūras noteikšanu par Eiropas kritisko infrastruktūru;

4.5.2. par nepieciešamību informēt Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras var būtiski ietekmēt kāda iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra, par šo Eiropas kritisko infrastruktūru un iemesliem, kāpēc tā noteikta par iespējamo Eiropas kritisko infrastruktūru;

4.5.3. par nepieciešamību nodrošināt divpusējas vai daudzpusējas pārrunas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras var būtiski ietekmēt iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra;

4.6. reizi gadā sagatavot informāciju Eiropas Komisijai par katrā nozarē noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru skaitu un par to, cik Eiropas Savienības dalībvalstis ir atkarīgas no katras noteiktās Eiropas kritiskās infrastruktūras, un iesniegt to apstiprināšanai Ministru kabinetā;

4.7. pamatojoties uz Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta ziņojumu, reizi divos gados sagatavot informāciju Eiropas Komisijai par apdraudējumu, draudu un neaizsargātības veidiem katrā Eiropas kritiskās infrastruktūras nozarē un iesniegt to apstiprināšanai Ministru kabinetā;

4.8. izskatīt nozares atbildīgās ministrijas sagatavotos priekšlikumus par katras iespējamās Eiropas kritiskās infrastruktūras precīzu robežvērtību noteikšanu, kuras piemērojamas pārnozaru kritērijiem.

5. Komisijai ir šādas tiesības:

5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām komisijas darbam nepieciešamo informāciju par kritisko infrastruktūru, tajā skaitā par Eiropas kritisko infrastruktūru;

5.2. uzaicināt uz komisijas sēdēm citu institūciju amatpersonas un speciālistus, kā arī kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, īpašniekus vai tiesiskos valdītājus;

5.3. atbilstoši kompetencei īstenot nepieciešamo komunikāciju ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

6. Komisijas sastāvā ir pilnvarotas amatpersonas no šādām institūcijām:

6.1. Aizsardzības ministrijas;

6.2. Ārlietu ministrijas;

6.3. Ekonomikas ministrijas;

6.4. Finanšu ministrijas;

6.5. Iekšlietu ministrijas;

6.6. Satiksmes ministrijas;

6.7. Tieslietu ministrijas;

6.8. Veselības ministrijas;

6.9. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;

6.10. (svītrots ar MK 25.06.2013. noteikumiem Nr.333);

6.11. Drošības policijas;

6.12. Latvijas Bankas;

6.13. Militārās izlūkošanas un drošības dienesta;

6.14. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

6.15. Satversmes aizsardzības biroja;

6.16. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta;

6.17. Valsts policijas;

6.18. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas.

(Grozīts ar MK 25.06.2013. noteikumiem Nr.333)

6.1 Komisijas sastāvu apstiprina iekšlietu ministrs.

(MK 25.06.2013. noteikumu Nr.333 redakcijā)

7. Komisijas locekļiem nepieciešama vismaz otrās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

8. Komisijas priekšsēdētājs ir Iekšlietu ministrijas pilnvarota amatpersona.

9. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Drošības policijas pilnvarota amatpersona.

10. Komisijas priekšsēdētājs:

10.1. plāno komisijas darbu un vada komisijas sēdes;

10.2. apstiprina komisijas sēdes darba kārtību;

10.3. sasauc komisijas sēdes;

10.4. paraksta komisijas lēmumus, sēžu protokolus un citus komisijas dokumentus;

10.5. sniedz informāciju atbilstoši komisijas kompetencei.

11. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

12. Komisijas ārkārtas sēdi var sasaukt pēc komisijas priekšsēdētāja vai vismaz piecu komisijas locekļu ierosinājuma.

13. Komisijas sekretārs ir Iekšlietu ministrijas pilnvarota amatpersona. Komisijas sekretārs veic šādas funkcijas:

13.1. protokolē komisijas sēdes;

13.2. sagatavo izskatīšanai komisijas sēdē paredzēto dokumentāciju;

13.3. sagatavo parakstīšanai komisijas dokumentus.

14. Komisijas sēdes notiek ne retāk kā četras reizes gadā.

15. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem. Komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

16. Komisijas sēdes protokolā ieraksta darba kārtībā iekļautos jautājumus un komisijas lēmumus, norāda personas, kas piedalījušās sēdē, kā arī komisijas locekļu atsevišķos viedokļus par attiecīgo jautājumu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un komisijas sekretārs. Protokola kopijas nosūta visiem komisijas locekļiem.

17. Komisijas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Iekšlietu ministrija atbilstoši tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

III. Kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšana

18. Par nozari atbildīgās ministrijas, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests:

18.1. apzina iespējamo kritisko infrastruktūru un iesniedz komisijai priekšlikumus par tās iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā;

18.2. apzina iespējamo Eiropas kritisko infrastruktūru un iesniedz komisijai priekšlikumus tās noteikšanai par Eiropas kritisko infrastruktūru.

19. Kritisko infrastruktūru var atzīt par Eiropas kritisko infrastruktūru, ja attiecīgās kritiskās infrastruktūras darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu vismaz divas Eiropas Savienības dalībvalstis un ir panākta vienošanās ar attiecīgajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šādas ietekmes nozīmīgumu novērtē pārnozaru kritēriju izteiksmē, ietverot sekas, ko rada vairāku nozaru atkarība no cita veida kritiskās infrastruktūras.

20. Šo noteikumu 19.punktā minētie pārnozaru kritēriji ir:

20.1. zaudējumu kritērijs (nosaka pēc iespējamā bojāgājušo vai ievainoto skaita);

20.2. ekonomiskās ietekmes kritērijs (nosaka pēc saimniecisko zaudējumu apmēra vai preču vai pakalpojumu kvalitātes samazināšanās, tajā skaitā pēc būtisku pakalpojumu zaudēšanas, pakalpojumu sniegšanas alternatīvām un pakalpojuma darbības pārtraukuma un atjaunošanas ilguma);

20.3. sabiedriskās ietekmes kritērijs (nosaka pēc ietekmes uz sabiedrības uzticību, pēc fiziskām ciešanām un ikdienas dzīves traucējumiem, tajā skaitā pēc būtisku pakalpojumu zaudēšanas, pakalpojumu sniegšanas alternatīvām un pakalpojuma darbības pārtraukuma un atjaunošanas ilguma).

21. Pārnozaru kritēriju robežvērtību pamatā ir konkrētās kritiskās infrastruktūras darbības traucējumu vai iznīcināšanas seku nopietnība.

22. Atbildīgā ministrija sagatavo un iesniedz komisijai priekšlikumus par katras kritiskās infrastruktūras precīzu robežvērtību noteikšanu, kuras piemērojamas pārnozaru kritērijiem.

23. Iekšlietu ministrija, pamatojoties uz komisijas priekšlikumiem:

23.1. informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras var būtiski ietekmēt kāda iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra, par šo Eiropas kritisko infrastruktūru un iemesliem, kāpēc tā noteikta par iespējamo Eiropas kritisko infrastruktūru;

23.2. koordinē divpusējas vai daudzpusējas pārrunas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras var būtiski ietekmēt iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra.

IV. Kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošana

24. Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kritiskās infrastruktūras kopumā noteiktajai kompetencei informē kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju:

24.1. par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā;

24.2. par kritiskās infrastruktūras noteikšanu par Eiropas kritisko infrastruktūru.

25. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par infrastruktūras drošību atbildīgo personu un nosaka tās uzdevumus.

(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 299)

26. Par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgā persona var būt persona:

26.1. kurai ir Latvijas pilsonība;

26.2. kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

26.3. kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

26.4. kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

26.5. pār kuru nav nodibināta aizgādnība;

26.6. kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

26.7. kura nav vai nav bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

26.8. kura ir saņēmusi narkologa un psihiatra atzinumu par to, ka tai nav diagnosticēti psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

26.9. kura saskaņā ar Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta vai Valsts policijas rīcībā esošajām ziņām nepieder pie organizētās noziedzības grupējuma, nelikumīga militarizēta vai bruņota formējuma, kā arī pie nevalstiskās organizācijas vai nevalstisko organizāciju apvienības, kas uzsākusi darbību (juridisko) pirms tās reģistrācijas vai turpina darboties pēc tam, kad tās darbība ir apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu;

26.10. kurai ir vismaz divu gadu darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā. Šo nosacījumu nepiemēro par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgajai personai, kuru atbilstoši kompetencei ir pārbaudījušas valsts drošības iestādes.

(MK 25.06.2013. noteikumu Nr. 333 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 299)

27. Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests var pārbaudīt kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras darbiniekus, kā arī, ja komersants sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, komersanta īpašnieku, valdes locekļus un darbiniekus, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām vai kuri sniedz kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus, un izvērtēt informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, attiecīgā valsts drošības iestāde sniedz ieteikumus par drošības pasākumu veikšanu kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

28. Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei pārbauda un apstiprina par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās personas kandidatūru.

(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 299)

28.1 Ja Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka persona neatbilst šo noteikumu 26. punktā noteiktajām prasībām, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests iesaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ierobežot minētajai personai piekļuvi kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

29. Par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgā persona:

29.1. plāno kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus;

29.2. izvērtē un nosaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu vai pakalpojumu sarakstu, kuru iesniedz Drošības policijā, Satversmes aizsardzības birojā vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestā atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei;

29.3. ne retāk kā reizi gadā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā organizē kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību;

29.4. ne vēlāk kā mēnesi pirms šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minēto mācību norises dienas informē Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 299 redakcijā; sk. 40. punktu)

30. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos iekļauj šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 299)

31. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošos dokumentus saskaņo ar Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei.

32. Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kompetencei kontrolē kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību izpildi un sniedz ieteikumus pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sniedz ieteikumus par šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minēto apmācību tēmu.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

33. Drošības policija sniedz ieteikumus kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu pastiprināšanai atbilstoši noteiktajiem terorisma draudu līmeņiem.

34. Civilās aviācijas objektiem, jonizējošā starojuma objektiem, ostu un ostu iekārtu objektiem, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, ja tie noteikti par kritisko infrastruktūru vai Eiropas kritisko infrastruktūru, drošības vai aizsardzības plānus izstrādā un saskaņo attiecīgo nozari reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

V. Kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu īstenošana

35. A kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas īstenotāju nosaka ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu.

36. B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu īstenošanu nodrošina kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

37. Ministru kabinets var noteikt, ka Valsts policijas vai Nacionālo bruņoto spēku vienības nodrošina atsevišķas B kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu īstenošanu.

37.1 Bez saskaņošanas ar kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS" (2. pielikums).

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

38. Enerģētiskās krīzes, augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinets var lemt, ka Nacionālie bruņotie spēki vai Valsts policija pārņem atsevišķas B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras pilnīgu vai daļēju fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanu.

39. Augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ar terorismu un sabiedriskām nekārtībām saistītas ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa izsludināšanas gadījumā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savu rīcību saskaņo ar Valsts policiju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai valsts drošības iestāžu kompetencei, ņemot vērā attiecīgās kritiskās infrastruktūras izvietojumu un citus specifiskus faktorus.

VI. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

40. Šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minēto sarakstu attiecīgajā valsts drošības iestādē iesniedz līdz 2018. gada 1. janvārim.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 2008.gada 8.decembra Direktīvas 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministre L.Mūrniece
1. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 1. jūnija
noteikumiem Nr. 496
Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos obligāti iekļaujamā informācija

(Pielikums grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 299)

1. Vispārēja informācija par kritisko infrastruktūru vai Eiropas kritisko infrastruktūru – nosaukums, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras atrašanās vieta (adrese), dokumenta mērķis.

2. Institūcija (struktūrvienība), kas nodrošina drošības pasākumu īstenošanu.

3. Ārējā perimetra aizsardzība (piemēram, žogi un to izvietojums, apgaismojums un tā izvietojums, videonovērošana, signalizācija).

4. Iekļūšanas kontrole kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas kritiskajā infrastruktūrā vai tās teritorijā (piemēram, iekļūšanas punkti, to izvietojums, darba laiks, noteiktais caurlaižu režīms darbiniekiem, apmeklētājiem, transportlīdzekļiem un kravām, personu identifikācijas dokumentu paraugi).

5. Ierobežotas piekļuves zonas (piemēram, izvietojums, iekļūšanas punkti, noteiktā iekļūšanas kontrole darbiniekiem, apmeklētājiem un transportlīdzekļiem).

6. Apsardzes personāla funkcijas (piemēram, izvietojums, pienākumi, tiesības, patrulēšanas režīms).

7. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras videonovērošanas sistēmas un videonovērošanas sistēmas shēma.

8. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības signalizācijas sistēmas.

9. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras plānojums.

10. Rīcība apdraudējuma situācijās (sprādziens, bruņots uzbrukums, sprādzienbīstama priekšmeta atrašana, informācijas saņemšana par spridzināšanas draudiem, aizdomīga pasta sūtījuma saņemšana, nesankcionēta iekļūšana vai tās mēģinājums, nesankcionēta kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta filmēšana, fotografēšana vai cita veida dokumentēšana).

Iekšlietu ministre L.Mūrniece
2. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 1. jūnija
noteikumiem Nr. 496
Informatīvās norādes paraugs

(Pielikums MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

1. Informatīvā norāde "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS" ir balts taisnstūra laukums melnā ietvarā ar stilizētu filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogrammu un uzrakstu latviešu valodā.

2. Informatīvās norādes pamats ir baltā krāsā, 210 x 297 mm (attēls). Informatīvās norādes vidusdaļā ir stilizēta filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogramma melnā krāsā. Aizlieguma zīme ir apļa formā, zīmes malas un diagonālā līnija, kura šķērso piktogrammu no kreisās uz labo pusi 45° leņķī, ir sarkana (sarkanajai daļai jābūt vismaz 35 % no zīmes laukuma). Aizlieguma zīmes diametrs – 14 cm. Informatīvās norādes teksts "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS" izkārtots četrās rindās. Teksta burtu augstums virs piktogrammas ir 12 mm, teksta burtu augstums zem piktogrammas – 17 mm. Informatīvās norādes apakšējā kreisajā malā uzraksts latviešu valodā ar melniem burtiem "TĀLRUNIS:" (teksta burtu augstums – 5 mm) un vieta, kur kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norāda attiecīgās kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras kontakttālruni.

3. Informatīvās norādes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

3.1. taisnstūra laukums, kā arī filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogrammas fons – baltā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0);

3.2. stilizēta filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogramma un uzraksts "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT" – melnā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0);

3.3. aizlieguma zīmes kontūra un uzraksts "AIZLIEGTS" – sarkanā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42);

3.4. informatīvās norādes ietvars – melnā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42).

4. Zīmes lietošanas kārtība:

4.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

4.1.1. 148 x 210 mm;

4.1.2. 210 x 297 mm;

4.1.3. 297 x 420 mm;

4.2. poligrāfiskajos izdevumos informatīvās norādes izmēru, saglabājot taisnstūra proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 148 x 210 mm;

4.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot taisnstūra proporcijas.

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 496Pieņemts: 01.06.2010.Stājas spēkā: 19.06.2010. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 97 (4289), 18.06.2010.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
212031
{"selected":{"value":"09.06.2017","content":"<font class='s-1'>09.06.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"09.06.2017","iso_value":"2017\/06\/09","content":"<font class='s-1'>09.06.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"28.06.2013","iso_value":"2013\/06\/28","content":"<font class='s-1'>28.06.2013.-08.06.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.06.2010","iso_value":"2010\/06\/19","content":"<font class='s-1'>19.06.2010.-27.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
09.06.2017
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)