Zaudējis spēku - Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr.482

Rīgā 2010.gada 25.maijā (prot. Nr.27 48.§)

Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām

Izdoti saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 14.panta 5.punktu

1. Noteikumi nosaka vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības līmeņa un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksa (turpmāk – teritorijas attīstības indekss) aprēķināšanas kārtību un tā vērtības.

2. Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanai izmanto rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību un to nozīmības svaru (1.pielikums).

3. Teritorijas attīstības indeksu aprēķina un tā vērtības nosaka:

3.1. novadiem (2.pielikums);

3.2. republikas pilsētām (3.pielikums);

3.3. plānošanas reģioniem (4.pielikums).

4. Valsts reģionālās attīstības aģentūra katru gadu līdz 15.februārim aprēķina teritorijas attīstības indeksu par iepriekšējo gadu, un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs līdz attiecīgā gada 1.aprīlim iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem šo noteikumu 2., 3. un 4.pielikumā.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.318)

5. Teritorijas attīstības indeksu aprēķina šādi:

5.1. izmanto rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību:

5.1.1. novadu un republikas pilsētu grupās izmanto četrus rādītājus;

5.1.2. plānošanas reģionu grupā izmanto astoņus rādītājus;

5.2. katra rādītāja nozīmību novērtē ar īpašu nozīmības svaru (1.pielikums). Rādītāju nozīmības svaru summa katrā teritoriju grupā ir 1;

5.3. lai teritorijas attīstību raksturojošos rādītājus, kas izteikti dažādās vienībās (piemēram, cilvēki, lati, procenti), apvienotu un izveidotu teritorijas attīstības indeksu, veic rādītāju statistisku standartizāciju, izmantojot šādu formulu:

, kur

t – attīstības pamatrādītāja standartizētā vērtība konkrētā teritorijā;

x – standartizējamais attīstības pamatrādītājs konkrētā teritorijā, izteikts savā specifiskajā mērvienībā attiecīgajā gadā;

– attiecīgā attīstības pamatrādītāja svērtais aritmētiskais vidējais teritoriju grupā attiecīgajā gadā (attīstības līmeņa indekss) vai iepriekšējā gadā (attīstības līmeņa izmaiņu indekss);

s – standartnovirze, variācijas rādītājs, kuru aprēķina par attiecīgo gadu (attīstības līmeņa indekss) vai iepriekšējo gadu (attīstības līmeņa izmaiņu indekss), izmantojot šādu formulu:

, kur

f – statistiskais svars (iedzīvotāju skaits teritorijā, darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, platība km², izmantojot attiecīgos attīstības pamatrādītājus);

5.4. lai katram rādītājam piešķirtu tā specifisko nozīmību, katru standartizēto rādītāju reizina ar nozīmības svaru, tādējādi aprēķinot teritorijas attīstības indeksa komponentus. Komponentu summa veido teritorijas attīstības indeksu;

5.5. teritorijas attīstības indeksa vērtību šo noteikumu 3.punktā noteiktajām teritorijām aprēķina Latvijas mērogā;

5.6. teritorijas attīstības līmeņa indekss raksturo attīstības līmeni attiecīgajā gadā, parādot teritoriju augstāku vai zemāku attīstību, salīdzinot ar vidējo attīstības līmeni valstī;

5.7. teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss raksturo attīstības līmeņa izmaiņas pret iepriekšējo gadu, parādot teritoriju atpaliekošu vai apsteidzošu attīstību, salīdzinot ar vidējo attīstības līmeni iepriekšējā gadā.

6. Teritorijas attīstības līmeņa indeksu (šo noteikumu 2., 3., 4.pielikuma 3.aile) piemēro, lai aprēķinātu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai.

7. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumus Nr.319 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 60.nr.).

Ministru prezidenta vietā – vides ministrs R.Vējonis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D.Staķe

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija noteikumiem Nr.482

Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanai nepieciešamie rādītāji un to nozīmības svars¹

Nr.p.k.	Rādītājs²	Plānošanas reģioni		Novadi vai republikas pilsētas
Nr.p.k.	Rādītājs²	+ vai –	svars	+ vai –	svars
1.	Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, latos (faktiskajās cenās)³	+	0,3	–	–
2.	Bezdarba līmenis, % (reģistrēto bezdarbnieku skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu)⁴	+	0,15	+	0,3
3.	Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju, latos	+	0,1	+	0,3
4.	Nefinanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju (latos) (ietverti nemateriālie ieguldījumi, dzīvojamās ēkas, citas būves un celtnes, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, pārējie pamatlīdzekļi un inventārs, kā arī pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto būvprojektu un kapitālā remonta izmaksas)	+	0,1	–	–
5.	Demogrāfiskās slodzes līmenis (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, reizināts ar 1000)	+	0,1	+	0,2
6.	Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem	+	0,1	–	–
7.	Pastāvīgo iedzīvotāju blīvums (cilvēku skaits uz vienu kvadrātkilometru)	+	0,05	–	–
8.	Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, % (starpība starp pastāvīgo iedzīvotāju skaitu perioda beigās un perioda sākumā pret iedzīvotāju skaitu perioda sākumā, reizināta ar 100)	+	0,1	+	0,2
Svaru summa			1,0		1,0

Paskaidrojumi.

1. Plusa zīme (+) norāda, ka attiecīgo rādītāju izmanto.

2. Mīnusa zīme (–) norāda, ka attiecīgo rādītāju neizmanto.

Piezīmes.

¹ Nozīmības svars – rādītāju svarīgums jeb nozīme kopējā teritorijas attīstības indeksa vērtībā.

² Šā pielikuma 1., 4. un 6.punktā minētā rādītāja avots – Centrālā statistikas pārvalde, 2.punktā minētā rādītāja avots – Nodarbinātības valsts aģentūra (reģistrēto bezdarbnieku skaits) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits), 3.punktā minētā rādītāja avots – Valsts kase (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (pastāvīgo iedzīvotāju skaits), 5. un 8.punktā minētā rādītāja avots – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 7.punktā minētā rādītāja avots – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (pastāvīgo iedzīvotāju skaits) un Valsts zemes dienests (platība, km²).

³ Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumu Nr.482 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām" 4.punktā minētajā plānošanas reģionu teritorijas attīstības indeksa ikgadējā aprēķināšanā gadam t tiek izmantota statistika atbilstoši 1.punktā minētajam rādītājam par gadu t-2, kā arī atbilstoši 4. un 6.punktā minētajam rādītājam par gadu t-1.

⁴ Darbspējas vecuma iedzīvotāji – sievietes 15–61 gads, vīrieši 15–61 gads.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D.Staķe

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija noteikumiem Nr.482

Teritorijas attīstības indekss novadiem

(Pielikums MK 29.05.2012. noteikumu Nr.371 redakcijā)

Nr. p.k.	Novads	Teritorijas attīstības līmeņa indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2011.gada vidējiem rādītājiem)	Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2010.gada vidējiem rādītājiem)
1.	Garkalnes novads	2,308	2,415
2.	Mārupes novads	2,188	2,291
3.	Ādažu novads	1,741	1,861
4.	Stopiņu novads	1,677	1,800
5.	Babītes novads	1,639	1,787
6.	Ķekavas novads	1,595	1,754
7.	Ikšķiles novads	1,232	1,393
8.	Ropažu novads	1,211	1,291
9.	Carnikavas novads	1,186	1,332
10.	Olaines novads	0,955	1,077
11.	Salaspils novads	0,937	1,078
12.	Sējas novads	0,898	1,017
13.	Baldones novads	0,674	0,817
14.	Inčukalna novads	0,664	0,786
15.	Ķeguma novads	0,653	0,776
16.	Aizkraukles novads	0,609	0,743
17.	Siguldas novads	0,608	0,753
18.	Krimuldas novads	0,582	0,704
19.	Lielvārdes novads	0,528	0,666
20.	Ogres novads	0,466	0,622
21.	Mālpils novads	0,434	0,563
22.	Iecavas novads	0,394	0,525
23.	Ozolnieku novads	0,367	0,505
24.	Priekuļu novads	0,345	0,473
25.	Cēsu novads	0,343	0,504
26.	Saulkrastu novads	0,273	0,462
27.	Engures novads	0,226	0,375
28.	Kocēnu novads	0,216	0,314
29.	Ventspils novads	0,190	0,314
30.	Bauskas novads	0,181	0,294
31.	Smiltenes novads	0,168	0,292
32.	Vecumnieku novads	0,152	0,274
33.	Salacgrīvas novads	0,147	0,277
34.	Rojas novads	0,135	0,250
35.	Beverīnas novads	0,129	0,244
36.	Jelgavas novads	0,103	0,196
37.	Tērvetes novads	0,097	0,192
38.	Naukšēnu novads	0,068	0,176
39.	Dobeles novads	0,058	0,184
40.	Burtnieku novads	0,054	0,171
41.	Saldus novads	0,049	0,160
42.	Talsu novads	0,043	0,159
43.	Amatas novads	0,035	0,151
44.	Salas novads	0,024	0,107
45.	Tukuma novads	0,011	0,145
46.	Kokneses novads	0,001	0,126
47.	Jaunjelgavas novads	–0,003	0,096
48.	Nīcas novads	–0,004	0,114
49.	Grobiņas novads	–0,008	0,121
50.	Pārgaujas novads	–0,031	0,074
51.	Jaunpils novads	–0,040	0,068
52.	Aknīstes novads	–0,043	0,059
53.	Dundagas novads	–0,079	0,045
54.	Vecpiebalgas novads	–0,109	–0,013
55.	Kandavas novads	–0,134	–0,019
56.	Gulbenes novads	–0,139	–0,031
57.	Durbes novads	–0,164	–0,038
58.	Raunas novads	–0,167	–0,047
59.	Madonas novads	–0,175	–0,064
60.	Neretas novads	–0,177	–0,084
61.	Rūjienas novads	–0,191	–0,070
62.	Rundāles novads	–0,200	–0,105
63.	Limbažu novads	–0,220	–0,096
64.	Preiļu novads	–0,223	–0,118
65.	Brocēnu novads	–0,245	–0,101
66.	Jaunpiebalgas novads	–0,270	–0,160
67.	Skrīveru novads	–0,279	–0,116
68.	Pāvilostas novads	–0,312	–0,178
69.	Lubānas novads	–0,322	–0,201
70.	Mērsraga novads	–0,323	–0,184
71.	Kuldīgas novads	–0,347	–0,234
72.	Jēkabpils novads	–0,368	–0,271
73.	Cesvaines novads	–0,394	–0,277
74.	Alojas novads	–0,409	–0,288
75.	Alūksnes novads	–0,430	–0,321
76.	Pļaviņu novads	–0,432	–0,283
77.	Apes novads	–0,442	–0,327
78.	Alsungas novads	–0,525	–0,398
79.	Līgatnes novads	–0,532	–0,424
80.	Auces novads	–0,538	–0,411
81.	Daugavpils novads	–0,576	–0,489
82.	Balvu novads	–0,591	–0,491
83.	Līvānu novads	–0,622	–0,534
84.	Ērgļu novads	–0,659	–0,516
85.	Ilūkstes novads	–0,661	–0,545
86.	Valkas novads	–0,695	–0,563
87.	Krustpils novads	–0,753	–0,643
88.	Aizputes novads	–0,757	–0,614
89.	Priekules novads	–0,774	–0,651
90.	Viesītes novads	–0,868	–0,742
91.	Skrundas novads	–0,905	–0,782
92.	Mazsalacas novads	–0,910	–0,766
93.	Rucavas novads	–0,957	–0,830
94.	Ludzas novads	–0,992	–0,894
95.	Krāslavas novads	–1,000	–0,906
96.	Strenču novads	–1,044	–0,897
97.	Rugāju novads	–1,056	–0,980
98.	Rēzeknes novads	–1,113	–1,051
99.	Varakļānu novads	–1,141	–1,000
100.	Riebiņu novads	–1,148	–1,067
101.	Ciblas novads	–1,231	–1,150
102.	Vārkavas novads	–1,288	–1,186
103.	Viļakas novads	–1,349	–1,242
104.	Dagdas novads	–1,366	–1,277
105.	Aglonas novads	–1,368	–1,271
106.	Vaiņodes novads	–1,531	–1,375
107.	Zilupes novads	–1,551	–1,483
108.	Viļānu novads	–1,624	–1,542
109.	Baltinavas novads	–1,765	–1,661
110.	Kārsavas novads	–1,789	–1,683

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija noteikumiem Nr.482

Teritorijas attīstības indekss republikas pilsētām

(Pielikums MK 29.05.2012. noteikumu Nr.371 redakcijā)

Nr. p.k.	Republikas pilsēta	Teritorijas attīstības līmeņa indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2011.gada vidējiem rādītājiem)	Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2010.gada vidējiem rādītājiem)
1.	Jūrmala	0,736	0,840
2.	Ventspils	0,359	0,372
3.	Rīga	0,281	0,297
4.	Valmiera	0,126	0,153
5.	Jelgava	0,030	0,055
6.	Daugavpils	–0,680	–0,678
7.	Jēkabpils	–0,829	–0,749
8.	Liepāja	–1,222	–1,146
9.	Rēzekne	–1,931	–1,810

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija noteikumiem Nr.482

Teritorijas attīstības indekss plānošanas reģioniem

(Pielikums MK 29.05.2012. noteikumu Nr.371 redakcijā)

Nr. p.k.	Plānošanas reģions	Teritorijas attīstības līmeņa indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2011.gada vidējiem rādītājiem)	Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2010.gada vidējiem rādītājiem)
1.	Rīgas reģions	0,839	0,495
2.	Kurzemes reģions	–0,432	–0,666
3.	Zemgales reģions	–0,500	–0,549
4.	Vidzemes reģions	–0,605	–0,712
5.	Latgales reģions	–1,203	–1,187

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 482Pieņemts: 25.05.2010.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 88, 03.06.2010.

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Grozījumi
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Izdoti saskaņā ar
Anotācija / tiesību akta projekts
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids