Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Apstiprināts
ar Izglītības un zinātnes ministrijas
1997.gada 1. decembra rīkojumu nr. 686

Latvijas vispārizglītojošo skolu pedagogu atestācijas nolikums

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šis nolikums nosaka valsts un pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu atestācijas (turpmāk - atestācija) norises vispārīgo kārtību.

2. Atestācijas laikā tiek novērtēta pedagoga profesionālā meistarība, pieņemts lēmums par atestējamā pedagoga atbilstību amatam un noteikta profesionālās kvalifikācijas kategorija.

3. Atestācijas galvenie uzdevumi ir:

3.1. analizēt un izvērtēt pedagogu izglītību un profesionālo meistarību un piešķirt viņiem atbilstošu pedagogu profesionālās kvalifikācijas kategoriju;

3.2. ņemot vērā Latvijas vispārizglītojošo skolu attīstības perspektīvas, izstrādāt prasības un ieteikumus pedagogu izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei;

3.3. ieviest vienotu pedagogu materiālās stimulēšanas sistēmu atbilstoši noteiktajai profesionālās kvalifikācijas kategorijai.

4. Atestācija sākumposmā - līdz pretendentu pedagogu pamata un vidējās profesionālās kvalifikācijas kategorijas atestācijas uzsākšanai - ir brīvprātīga.

5. Atestācija notiek pēc Galvenās pedagogu atestācijas komisijas izstrādāta un apstiprināta plāna atbilstoši valsts budžetā paredzētajiem finansu līdzekļiem atestācijas organizēšanai un mērķdotācijām atestēto pedagogu piemaksām par darba kvalitāti.

6. Atestācija tiek uzsākta, izvērtējot pedagogus, kuri pretendē uz augstāko profesionālo kvalifikācijas kategoriju: pedagogs eksperts un pedagogs valsts eksperts.

II. Pedagogu profesionālās kvalifikācijas kategorijas

7. Ir trīs pedagogu profesionālās kvalifikācijas kategorijas (turpmāk - kategorija):

7.1. pamata kategorija - pedagogs;

7.2. vidējā kategorija - vecākais pedagogs;

7.3. augstākā kategorija - pedagogs eksperts un pedagogs valsts eksperts.

8. Kategorijas tiek noteiktas saskaņā ar šajā dokumentā minētajiem raksturlielumiem un atbilstoši vispārizglītojošo skolu pedagogu atestācijas metodikai.

9. Pamata kategorija un vidējā kategorija pedagogiem tiek piešķirta uz trim gadiem, augstākā kategorija uz pieciem gadiem.

10. Pamata kategoriju un vidējo kategoriju pedagogiem piešķir skolas pedagogu atestācijas komisija, to saskaņojot ar valsts izglītības inspektoru. Pamata kategorija ir spēkā tikai tajā skolā, kura šo kategoriju piešķīrusi. Vidējā kategorija ir spēkā tajā skolā, kura to ir piešķīrusi, kā arī citā skolā līdz sešiem mēnešiem. Pēc sešiem mēnešiem tā jāapstiprina attiecīgās skolas pedagogu atestācijas komisijā.

11. Augstāko kategoriju pedagogiem piešķir Galvenā pedagogu atestācijas komisija, un tā ir spēkā visās valsts un pašvaldību vispārizglītojošās skolās.

12. Pedagogu var atestēt, ja viņš nostrādājis amatā ne mazāk kā vienu mācību gadu.

13. Pedagogs, kam piešķirta kategorija, var pretendēt uz augstāku kategoriju ne ātrāk kā pēc gada.

14. Pedagogi, kam nav augstākās pedagoģiskās izglītības un kas sekmīgi turpina iegūt izglītību atbilstoši Latvijas Pedagogu izglītības ieguves nolikumam, var tikt atestēti uz vienu mācību gadu attiecīgās skolas pedagogu atestācijas komisijā.

15. Galvenā pedagogu atestācijas komisija ir tiesīga pārskatīt pedagoga atbilstību piešķirtai kategorijai, pamatojoties uz skolas administrācijas, skolu valdes vai Izglītības valsts inspekcijas rakstisku motivētu iesniegumu Galvenai pedagogu atestācijas komisijai.

III. Pedagoga profesionālās darbības vērtēšana

16. Pedagoga profesionālās darbības vērtēšanas pamatā noteicošā ir pedagoga profesionālās darbības atbilstība Latvijas Izglītības koncepcijas pamatnostādnēm.

17. Lēmumu par pedagoga kategorijas piešķiršanu attiecīgā pedagogu atestācijas komisija pieņem, izvērtējot šādus raksturlielumus:

17.1. pedagoga profesionālo darbību izglītībsituācijās (mācībstundā, ārpusstundu darbā, darbā ar skolēnu vecākiem u.tml.) atbilstoši šādām pedagoga darbības četrām jomām:

17.1.1. mācības:

17.1.1.1. prasme veidot mācību programmu,

17.1.1.2. prasme izvirzīt un sasniegt mācību mērķi un uzdevumus,

17.1.1.3. prasme lietot mācību metodes un līdzekļus,

17.1.1.4. prasme izvērtēt savus un skolēnu sasniegumus,

17.1.1.5. prasme mācīt mācīties,

17.1.1.6. prasme rosināt skolēnus efektīvai mācību darbībai;

17.1.2. audzināšana:

17.1.2.1. izpratnes radīšana skolēniem par tiesībām un morāli,

17.1.2.2. pilsoniskuma veidošana, kultūras vērtību apguves sekmēšana un bagātināšana,

17.1.2.3. skolēna darbības un uzvedības motivācijas veidošana,

17.1.2.4. skolēnu spēju patstāvīgi saskatīt un lietpratīgi risināt dzīves problēmas sekmēšana,

17.1.2.5. skolēnu spēju veidot, pamatot un aizstāvēt savu viedokli sekmēšana,

17.1.2.6. brīvas un atbildīgas personas audzināšana;

17.1.3. pedagoģiskā saskarsme:

17.1.3.1. pedagoga profesionālās ētikas ievērošana,

17.1.3.2. mācībsatura apguvei labvēlīgas saskarsmes veidošana,

17.1.3.3. spēja konstatēt un prognozēt pedagoģiskas problēmsituācijas un rast to risinājumu,

17.1.3.4. labvēlīgas psiholoģiskās vides radīšana skolēna attīstībai,

17.1.3.5. skolēna individualitātes respektēšana un viņa personības attīstības veicināšana,

17.1.3.6. saskarsmes kultūras prasmju veidošana skolēnam;

17.1.4. pedagoģiskā aktivitāte:

17.1.4.1. darbība skolas pedagogu kolektīvā,

17.1.4.2. darbība pedagogu profesionālajās organizācijās skolā un ārpus tās,

17.1.4.3. sadarbība ar skolēnu vecākiem,

17.1.4.4. radošu projektu īstenošana;

17.2. pedagoga izglītība un tālākizglītība;

17.3. atestācijas komisijai rakstiski iesniegtais pedagoga darbības komplekss pašvērtējums.

18. Raksturlielumi, kas minēti 17.1. (17.1.1., 17.1.2., 17.1.3.un 17.1.4.) un 17.2.apakšpunktā, tiek novērtēti šādi:

18.1. augsts līmenis - 5 balles;

18.2. labs līmenis - 4 balles;

18.3. pietiekams līmenis - 3 balles;

18.4. nepietiekams līmenis - 0 balles.

19. Pedagoga profesionālās meistarības novērtējums ir šāds raksturlielumu kopvērtējums, kas izteikts ballēs:

19.1. augstāko kategoriju un pedagoga valsts eksperta nosaukumu piešķir, ja kopvērtējums ir 25 balles;

19.2. augstāko kategoriju un pedagoga eksperta nosaukumu piešķir, ja kopvērtējums ir vismaz 23 balles;

19.3. vidējo kategoriju un vecākā pedagoga nosaukumu piešķir, ja kopvērtējums ir vismaz 20 balles;

19.4. pamata kategoriju piešķir, ja kopvērtējums ir vismaz 15 balles.

IV. Atestācijas organizācija

20. Atestāciju veic:

20.1. Galvenā pedagogu atestācijas komisija;

20.2. skolas pedagogu atestācijas komisija.

21. Atestāciju vada un uzrauga izglītības un zinātnes ministra apstiprināta Galvenā pedagogu atestācijas komisija, kura darbojas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu Galvenās pedagogu atestācijas komisijas nolikumu.

22. Galvenās pedagogu atestācijas komisijas vadītājs ir izglītības un zinātnes ministra iecelta amatpersona. Komisijas sastāvā tiek iekļauti trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Latvijas Pedagogu domes pārstāvis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvis, Pedagoģijas zinātnieku asociācijas pārstāvis, Izglītības satura un eksaminācijas centra pārstāvis, Izglītības valsts inspekcijas pārstāvis, Pedagogu izglītības atbalsta centra pārstāvis, skolu valžu pārstāvis.

23. Galvenā pedagogu atestācijas komisija:

23.1. vada un uzrauga atestācijas norisi valstī;

23.2. organizē atestācijas dokumentu izstrādi un apstiprina tos;

23.3. izveido apakškomisijas to pedagogu darbības izvērtēšanai, kuri pretendē uz augstāko kategoriju;

23.4. pieņem lēmumu par augstākās kategorijas piešķiršanu pedagogiem;

23.5. nosaka atestācijas apliecību (pielikums) izsniegšanas kārtību;

23.6. apkopo un analizē atestācijas rezultātus;

23.7. izstrādā ieteikumus pedagogu izglītošanas un profesionalitātes pilnveidei.

24. Galvenās pedagogu atestācijas komisijas apakškomisijas darbojas sakaņā ar Galvenās pedagogu atestācijas komisijas apstiprinātu nolikumu, to sastāvā ir ne mazāk kā pieci apakškomisijas locekļi. Apakškomisiju sastāvā var tikt iekļauti augstskolu mācību spēki, Izglītības un zinātnes ministrijas un tās pakļautības iestāžu pārstāvji, mācību priekšmetu profesionālo asociāciju un apvienību pārstāvji, vispārizglītojošo skolu augstākās profesionālās kvalifikācijas kategorijas pedagogi u.c. speciālisti.

25. Skolas pedagogu atestācijas komisija darbojas saskaņā ar skolas direktora apstiprinātu nolikumu, kas izstrādāts atbilstoši Galvenās pedagogu atestācijas komisijas izstrādātam skolas pedagogu atestācijas komisijas paraugnolikumam. Tās vadītājs ir atestēts skolas direktors. Tās sastāvā ir ne mazāk kā pieci komisijas locekļi: skolas direktors, ne vairāk kā divi viņa vietnieki, attiecīgās pašvaldības pārstāvis, vecāku pārstāvis un augstākās kategorijas pedagogi. Komisijas sastāvā var tikt pieaicināti rajona, pilsētas metodiskās apvienības vai asociācijas pārstāvis, vismaz vidējā kategorijā atestēts pedagogs, skolēnu pašpārvaldes pārstāvis un arodbiedrības pārstāvis.

26. Skolas pedagogu atestācijas komisija:

26.1. organizē atestācijas norisi skolā;

26.2. izvērtē atestējamā pedagoga atbilstību pamata kategorijai un vidējai kategorijai, pieņem lēmumu par attiecīgas kategorijas piešķiršanu.

27. Skolas pedagogu atestācijas komisijas sastāvā, ja tajā strādā ne mazāk kā desmit pedagogu, kam ir valsts prasībām atbilstoša izglītība, iekļaujams attiecīgā rajona vai republikas pilsētas valsts izglītības inspektors vai Galvenās pedagogu atestācijas komisijas norīkots eksperts vai attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētā izveidojama vispārizglītojošās skolas apvienota pedagogu atestācijas komisija.

V. Atestācijas norise

28. Pedagoga profesionālo darbību vērtē un kategoriju nosaka attiecīgā pedagogu atestācijas komisija. Pedagoga darbības vērtēšanai var pieaicināt ekspertus. Skolas pedagogu atestācijas komisija var uzaicināt ekspertus - Galvenās pedagogu atestācijas komisijas apakškomisiju locekļus un rajonu vai republikas pilsētu mācību priekšmetu metodisko apvienību pārstāvjus. Šajos gadījumos eksperti komisijai iesniedz rakstisku vērtējumu.

29. Ne vēlāk kā mēnesi pirms atestācijas sākuma pedagogam tiek paziņots par atestācijas kārtību un kategoriju noteikšanas kritērijiem.

30. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms atestācijas sākuma vai vienlaikus ar iesniegumu atbilstīgajai pedagogu atestācijas komisijai pedagogs iesniedz atbilstoši pedagogu atestācijas komisiju apstiprinātai shēmai savu izglītību, kvalifikāciju un tālākizglītību apliecinošu dokumentu kopijas un rakstisku pašvērtējumu.

31. Atestējamais pedagogs par atestācijas komisijas sēdi tiek rakstiski informēts ne vēlāk kā nedēļu pirms tās.

32. Skolas pedagogu atestācijas komisija un Galvenās pedagogu atestācijas komisijas apakškomisija atklātā sēdē iepazīstas ar atestējamā pedagoga pašvērtējumu par savu profesionālo darbību. Komisijas locekļi var uzdot atestējamajam precizējošus jautājumus par viņa profesionālo darbību, izglītību, tālākizglītību u. tml.

33. Pēc atklātās sēdes slēgtā sēdē pieņem lēmumu par pedagoga atestāciju un kategorijas piešķiršanu saskaņā ar šī nolikuma 17.punktu.

34. Atestējamais pedagogs tiek rakstiski iepazīstināts ar attiecīgās pedagoga atestācijas komisijas lēmumu un, ja nepieciešams, priekšlikumiem darba pilnveidei ne vairāk kā 15 darbadienu laikā pēc atestācijas komisijas sēdes.

35. Pamatojoties uz komisijas lēmumu, mēneša laikā tiek noformēta atestācijas apliecība izsniegšanai atestētajam pedagogam.

36. Pedagogam pēc lēmuma saņemšanas par kategorijas piešķiršanu ir tiesības 15 dienu laikā iesniegt motivētu rakstisku iesniegumu attiecīgā rajona vai republikas pilsētas valsts izglītības inspektoram, ja viņš nepiekrīt skolas pedagogu atestācijas komisijas lēmumam un Galvenai pedagogu atestācijas komisijai, ja viņš nepiekrīt Galvenās pedagogu atestācijas komisijas apakškomisijas lēmumam.

37. Pamatojoties uz atestējamā pedagoga motivētu rakstisku iesniegumu par pamata kategorijas vai vidējās kategorijas piešķiršanu vai nepiešķiršanu, valsts izglītības inspektors ir tiesīgs jautājuma izskatīšanai pieaicināt ekspertus (rajona vai republikas pilsētas metodisko apvienību vadītājus, skolu valdes pārstāvjus u.c) un iesniegt pieprasījumu skolas pedagogu atestācijas komisijai. Minētajā gadījumā skolas pedagogu atestācijas komisijai veikt atkārtotu jautājuma izskatīšanu galīgā lēmuma pieņemšanai.

38. Galīgo lēmumu par augstākās kategorijas piešķiršanu pieņem Galvenā pedagogu atestācijas komisija.

VI. Pedagoga tiesības un pienākumi

39. Pedagogam ir šādas tiesības:

39.1. ne vēlāk kā mēnesi pirms atestācijas saņemt informāciju par atestācijas kārtību un profesionālās kvalifikācijas kategoriju noteikšanas kritērijiem;

39.2. atestācijas norises laikā aizstāvēt savu darbību un pašvērtējumu;

39.3. iesniegt rakstisku motivētu iesniegumu attiecīgā rajona vai republikas pilsētas valsts izglītības inspektoram, ja viņš nepiekrīt skolas pedagogu atestācijas komisijas lēmumam par atestācijas rezultātu;

39.4. saņemt šādu piemaksu:

39.4.1. ne mazāk kā 60% no noteiktās amatalgas - pedagogam valsts ekspertam;

39.4.2. ne mazāk kā 40% no noteiktās amatalgas - pedagogam ekspertam;

39.4.3. ne mazāk kā 20% no noteiktās amatalgas - vecākajam pedagogam.

40. Piemaksu pie amatalgas atestētajam un kvalifikāciju ieguvušajam pedagogam piešķir ar to dienu, kad attiecīgā pedagogu atestācijas komisija ir pieņēmusi lēmumu par vidējās kategorijas un augstākās kategorijas piešķiršanu.

41. Pedagoga pienākums ir iesniegt atestācijas komisijai tās darbam nepieciešamos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Izglītības un zinātnes ministrija Veids: rīkojums Numurs: 686Pieņemts: 01.12.1997.Stājas spēkā: 01.12.1997.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 319/321 (1034/1036), 10.12.1997.
210836
01.12.1997
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva