Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.417
Rīgā 2010.gada 5.maijā (prot. Nr.22 34.§) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas
dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" 10. panta trešās daļas 1. un 2. punktu (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" (turpmāk – konkurss) nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas patēriņu Latvijas Republikas valsts dibināto un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu (turpmāk – valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes) ēkās. 3. Par konkursa īstenošanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds). (Grozīts ar MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.217) 4. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 16 988 821,44 euro. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finanšu instrumenta finansējums ir 42 686,15 euro, maksimālais finanšu instrumenta finansējums – 1 422 871,81 euro. (MK 19.11.2013. noteikumu Nr.1345 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu) 4.1 Finanšu instrumenta finansējumu, kas radies, ja konkursa īstenošanas laikā tiek izbeigts ar finansējuma saņēmēju noslēgts projekta līgums vai ja projekta ieviešanas laikā, grozot ar finansējuma saņēmēju noslēgtu projekta līgumu, tiek samazināta šā projekta līguma ietvaros pieejamā finanšu instrumenta finansējuma summa, vai arī ja pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas un gala maksājuma pārskaitīšanas tiek konstatēts, ka finansējuma saņēmējs nav izmantojis visu projekta ietvaros pieejamo finanšu instrumenta finansējumu, pievieno Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" ietvaros pieejamajam finanšu instrumenta finansējumam. (MK 14.08.2012. noteikumu Nr.558 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.252) 5. Maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējuma apmērs ir 85 % no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas. Pārējās attiecināmās izmaksas sedz projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs), kurš noslēdzis līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu par projektu īstenošanu (turpmāk – finansējuma saņēmējs). Valsts profesionālās izglītības iestādēm 15 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem. 6. Katrā ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, jāpanāk atbilstība šādiem kritērijiem: 6.1. siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 100 kWh/m2 gadā. Siltumenerģijas patēriņu gadā aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi; 6.2. oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,25 kgCO2/euro gadā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. (Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1345; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu) 7. Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes finansējuma saņēmējs īsteno līdz 2011.gada 1.decembrim. 8. Lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu un tā rezultātu atbilstību iespējami lielākam oglekļa dioksīda emisiju samazinājumam, projekta iesniedzējs ievēro ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības, kā arī "zaļā iepirkuma" principus, tai skaitā nosakot projektētāju un būvuzņēmēju atlases kritērijus. 9. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka projektā paredzētās aktivitātes nav iespējams īstenot līdz 2011.gada 1.decembrim, finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.novembrim var pieprasīt projekta līguma pagarinājumu, iesniedzot atbildīgajā iestādē un Vides investīciju fondā iesniegumu, kurā norāda apstākļus, kas kavē līguma īstenošanu. Ja atbildīgā iestāde iesniegumā minētos apstākļus atzīst par pamatotiem, finansējuma saņēmējs, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds noslēdz rakstisku vienošanos par grozījumiem līgumā, pagarinot līgumu, bet ne ilgāk kā par gadu. Grozījumus līgumā saistībā ar projekta līguma pagarinājumu drīkst izdarīt vienu reizi. 10. Finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu īstenošanas pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroles kārtību nosaka normatīvajos aktos par finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanu, pārskatu iesniegšanu un pārbaudi. 12. Viens projekta iesniedzējs drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniegums var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā vai vairākās ēkās. Par vienu un to pašu ēku drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. 13. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja: 13.1. projekta iesniegums atbildīgajā iestādē ir iesniegts noteiktajā termiņā un to ir parakstījusi atbildīgā amatpersona; 13.2. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā vai tā pielikumos ir sniedzis patiesu informāciju; 13.3. projekta iesniedzējs par finanšu instrumenta finansētajām attiecināmajām izmaksām šim projektam nav saņēmis vai nepretendē saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem; 13.4. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai ietekmēt projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citas konkursa vērtēšanā iesaistītās amatpersonas un ekspertus. III. Konkursa ietvaros noteiktās prasības ēkām, atbalstāmās aktivitātes, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
14. Konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt projekti, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās, kas atbilst šādām prasībām: 14.1. ēka ir projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā, vai, ja ēka ir valsts vai pašvaldības manta, ir projekta iesniedzēja lietojumā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc plānotās projekta īstenošanas pabeigšanas, un ir ierakstīta zemesgrāmatā; 14.2. ēku izmanto profesionālās izglītības funkciju nodrošināšanai, un tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka būvju klasifikāciju, atbilst kādai no šādām ēku klasēm: 14.2.1. skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas (kods 1263); 14.2.2. dienesta viesnīcas (kods 12110102); 14.2.3. sporta ēkas (kods 1265). 15. Konkursa ietvaros atbalsta šādas projekta aktivitātes: 15.1. energoaudita, tehniskās izpētes slēdziena, tai skaitā alternatīvu risinājumu izvērtējuma, būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana atbilstoši ēku energoefektivitāti un būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem; 15.2. energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas, renovācijas vai vienkāršotās renovācijas darbu veikšana; 15.3. siltumapgādes sistēmas maiņa no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, tai skaitā atjaunojamo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli) uzstādīšana un pieslēgšana; 15.4. inženierkomunikāciju rekonstrukcijas un renovācijas, tai skaitā vienkāršotās rekonstrukcijas un renovācijas, darbu veikšana, ja tie atbilstoši energoauditam samazina siltumenerģijas patēriņu; 15.5. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana; 15.6. ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude būvniecības stadijā, gaiscaurlaidības tests, kurš veikts atbilstoši gaiscaurlaidības testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un termofotografēšana; 15.7. projekta publicitātes pasākumi. 16. Konkursa ietvaros attiecināmas ir šādas projekta izmaksas: 16.1. šo noteikumu 25.2., 25.3., 25.4. un 25.5.apakšpunktā minētās projekta iesnieguma tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas; 16.2. projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas – būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas būvprojekta – izstrādes izmaksas; 16.3. būvuzraudzības izmaksas, ja ar būvuzraudzības izpildītāju noslēgts pakalpojumu līgums; 16.4. autoruzraudzības izmaksas, ja ar autoruzraudzības izpildītāju noslēgts pakalpojumu līgums; 16.5. būvdarbu izmaksas ēkas rekonstrukcijai vai renovācijai, ja šādi būvdarbi ir iekļauti energoaudita pārskatā un sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera (ja plānota vienkāršotā renovācija) parakstītā paskaidrojuma rakstā kā veicamie pasākumi un nodrošina siltumenerģijas patēriņa samazināšanu; 16.6. inženierkomunikāciju rekonstrukcijas un renovācijas, tai skaitā vienkāršotās rekonstrukcijas un renovācijas, darbu izmaksas, ja šādi darbi ir iekļauti energoaudita pārskatā un sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera (ja plānota vienkāršotā renovācija) parakstītā paskaidrojuma rakstā kā veicamie pasākumi un nodrošina siltumenerģijas patēriņa samazināšanu; 16.7. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas izmaksas, ja tas paredzēts energoaudita pārskatā un nodrošina elektroenerģijas patēriņa samazināšanu; 16.8. atjaunojamo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli) uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas, ja tādā veidā tiek nodrošināta siltumapgādes sistēmas pāreja no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem; 16.9. izmaksas, kas saistītas ar informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā; 16.10. izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā, gaiscaurlaidības testu, kurš veikts atbilstoši gaiscaurlaidības testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un termofotografēšanu; 16.11. enerģijas pasākumu plāna izstrādes izmaksas, ja par plāna izstrādi ir noslēgts pakalpojumu līgums; 16.12. ēkas energosertifikāta izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas, ja ēkas energosertificēšana veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitāti. 17. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās: 17.1. atbilst šo noteikumu 16.punktā minētajām izmaksām; 17.2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un līgumā ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu (turpmāk – projekta līgums); 17.3. ir radušās pēc konkursa izsludināšanas (izņemot projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas), taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām; 17.4. ir faktiski veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības, kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, ja ēka ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis vai tā daļa, kā arī "zaļā iepirkuma" principus; 17.5. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām; 17.6. ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto dokumentu kopijas (piemēram, projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem); 17.7. ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi tās personas aktīvos, kuras uzskaitē atrodas projektā iekļauta ēka. 18. Projekta attiecināmajām izmaksām ir noteikti šādi ierobežojumi: 18.1. šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.3. un 16.4.apakšpunktā minētās tehniskās dokumentācijas izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta iesniegumā norādītajām plānotajām attiecināmajām izmaksām; 18.2. projekta izmaksas, kas saistītas ar informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā, nedrīkst pārsniegt 0,5 % no projekta iesniegumā norādītajām plānotajām attiecināmajām izmaksām; 18.3. neparedzētās izmaksas, kas radušās tehniskā projekta izstrādes vai būvdarbu gaitā un atbilst šo noteikumu 17.punktam, var būt iekļautas projekta attiecināmajās izmaksās, grozot projekta līgumu, bet nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta iesniegumā norādītajām plānotajām attiecināmajām būvdarbu izmaksām; 18.4. attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz projektam apstiprināto kopējo attiecināmo izmaksu apmēru, netiek segtas no projekta budžeta līdzekļiem. 20. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas: 20.1. izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 16. un 17.punktā; 20.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 18.punktā minētos izmaksu ierobežojumus; 20.3. izmaksas, kas radušās pirms konkursa izsludināšanas (izņemot šo noteikumu 16.1. un 16.2.apakšpunktā minētās projekta iesnieguma un projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas) vai pēc projekta īstenošanas termiņa beigām; 20.4. elektroiekārtu nomaiņas vai remonta izmaksas (piemēram, veļas mašīnu, televizoru vai ledusskapju iegāde vai remonts); 20.5. izmaksas, kas nav norādītas energoaudita pārskatā un sertificētā arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojuma rakstā vai ir norādītas šajos dokumentos kā projekta neattiecināmās izmaksas; 20.6. kārtējie uzturēšanas izdevumi; 20.7. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas; 20.8. līzinga un nomas darījumu izmaksas; 20.9. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi; 20.10. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta; 20.11. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu, tai skaitā samaksa par konsultāciju pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, izņemot šo noteikumu 16.punktā minētās izmaksas; 20.12. izmaksas, kas radušās, ja iepirkums nav veikts saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu; 20.13. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot izmaksas, kas radušās, sakārtojot teritoriju būvdarbu zonā ap ēku pēc darbu veikšanas; 20.14. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas; 20.15. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai; 20.16. lietotu preču un iekārtu iegādes izmaksas; 20.17. samaksa par juridiskajām, finanšu un tehniskajām konsultācijām projekta ieviešanas laikā; 20.18. investīciju izmaksas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanā; 20.19. izmaksas, kas saistītas ar investīcijām finanšu ieņēmumu gūšanai projekta īstenošanas rezultātā. 20.1 Ja finansējuma saņēmējs, kas ir valsts profesionālās izglītības iestāde, iesniedz atbildīgajā iestādē ar atbildīgo nozares ministriju saskaņotu iesniegumu, kurā norāda apstākļus, kas kavējuši finansējuma apguvi projekta īstenošanas laikā, un atbildīgā iestāde norādītos apstākļus atzīst par pamatotiem, izmaksas, kas radušās pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, var tikt segtas no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", ja tās: 20.1 1. atbilst šo noteikumu 16.punktam; 20.1 2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā; 20.1 3. ir radušās pēc konkursa izsludināšanas (izņemot projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas); 20.1 4. ir radušās, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, ja ēka vai tā daļa ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis; 20.1 5. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas; 20.1 6. ir norādītas finansējuma saņēmēja iesniegumā un tam ir pievienotas projekta līgumā noteikto dokumentu (piemēram, projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas. (MK 19.11.2013. noteikumu Nr.1345 redakcijā) 21. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas par visu šo noteikumu 3.punktā minēto finansējumu. 22. Atbildīgā iestāde konkursu izsludina, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.vidm.gov.lv) un Vides investīciju fonda interneta vietnē (www.lvif.gov.lv). Konkursa izsludināšanas dienā atbildīgās iestādes interneta vietnē tiek ievietotas vadlīnijas projektu iesniedzējiem. (Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1345) 23. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku) un vietu (atbildīgās iestādes adresi). 24. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 45 darbdienām no konkursa izsludināšanas dienas. 25. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz atbildīgajā iestādē projekta iesniegumu. Projekta iesniegumā ietver: 25.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2.pielikums); 25.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitāti sertificēta energoauditora veikta energoaudita pārskatu (3.pielikums); 25.3. sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera (ja plānota vienkāršotā renovācija) parakstītu paskaidrojuma rakstu ar būvniecības izmaksu tāmi (4.pielikums); 25.4. tehnoloģisko iekārtu specifikāciju ar tāmi (ja attiecināms); 25.5. ēkas enerģijas patēriņa aprēķinu saskaņā ar Latvijas standartu LVS EN ISO 13790:2009 "Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana (ISO 13790:2008)", izmantojot pasīvo ēku projektēšanas programmu, mainīgu enerģijas sistēmu simulācijas programmu vai analogu aprēķina programmatūru, ja attiecināms. Aprēķinu iesniedz, ja projekta iesniegumā ir iekļauta ēka ar tādu siltumenerģijas patēriņu apkurei, kas pēc projekta īstenošanas nepārsniedz 60 kWh/m2 gadā; 25.6. papildus iesniedzamos dokumentus: 25.6.1. ja projekta iesniedzējs ir pašvaldības profesionālās izglītības iestāde, – pašvaldības lēmuma izrakstu par projekta ieviešanu un nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanu; 25.6.2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegtu izziņu, kas apliecina valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu (ja attiecināms). Ja projekta iesniedzējs izziņu projekta iesniegumam nav pievienojis, atbildīgā iestāde to iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā; 25.6.3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu par šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētā dokumenta atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis vai tā daļa; 25.6.4. paziņojuma kopijas par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja projekta iesniedzējs kādu no šo noteikumu 16.2., 25.2., 25.3., 25.4. un 25.5.apakšpunktā minētajām tehniskās dokumentācijas sastāvdaļām ir izstrādājis pirms konkursa izsludināšanas; 25.6.5. nozares ministrijas izsniegtu izziņu, ka profesionālās izglītības iestādes attīstības un investīciju stratēģija ir saskaņota; 25.6.6. apliecinājumu, ka ēkai, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids vai tā netiks demontēta. Apliecinājumu izsniedz nozares ministrija, kuras institucionālajā padotībā ir valsts profesionālās izglītības iestāde, ja projekta iesniedzējs ir valsts profesionālās izglītības iestāde, vai pašvaldība, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldības profesionālās izglītības iestāde. 26. Iepirkumus, kuri nepieciešami šo noteikumu 25.2., 25.3., 25.4. un 25.5.apakšpunktā minētās iesnieguma tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas (būvprojekts vai būvprojekta daļas un vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte) izstrādei un projekta īstenošanai, projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un atbilstoši "zaļā iepirkuma" principiem. Ja projekta iesniedzējs kādu no šo noteikumu 16.2., 25.2., 25.3., 25.4. un 25.5.apakšpunktā minētajām tehniskās dokumentācijas sastāvdaļām ir izstrādājis pirms konkursa izsludināšanas, projekta iesniedzējam jānodrošina to atbilstība kopējai iesnieguma dokumentācijai. 27. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu (oriģinālu), pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā veidā elektronisko datu nesējā. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu. 28. Atbildīgā iestāde projekta iesnieguma iesniegšanas laiku nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 28.1. ja projekta iesniegumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas laiku uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā; 28.2. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata atbildīgās iestādes spiedogā norādīto projekta iesnieguma saņemšanas datumu; 28.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, par tā iesniegšanas brīdi uzskata laiku, kad projekta iesniegums ir nosūtīts pa elektronisko pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad projekta iesniegums nosūtīts. 29. Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus: 29.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām; 29.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.2.2.apakšpunktu; 29.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 29.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmanto naudas vienību – euro, finanšu instrumenta finansējumu un attiecināmo izmaksu kopsummu norāda euro, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata; 29.5. projekta iesniegumu aizpilda bez neatrunātiem svītrojumiem, dzēsumiem, aizkrāsojumiem, labojumiem un papildinājumiem; 29.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir attiecīgās iestādes apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam; 29.7. projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja institūcijas paraksttiesīga amatpersona vai tās pilnvarota persona; 29.8. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā: 29.8.1. projekta iesnieguma veidlapai jābūt identiskai ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā veidā; 29.8.2. projekta iesniegumam pievieno kompaktdisku (CD) ar projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā veidā, kas sagatavota DOC, DOCX, XLS, XLSX, JPG vai PDF datņu formātā; 29.9. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā: 29.9.1. to noformē atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem; 29.9.2. iesnieguma veidlapu izstrādā DOC vai DOCX formātā, energoaudita pārskatu un tehniskās apsekošanas atzinumu – DOC, DOCX, PDF vai JPG formātā, rasējumus – PDF formātā, tāmi un laika grafiku – XLS vai XLSX formātā. (Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1345; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu) 30. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu vai iesniedzot to atbildīgajā iestādē personīgi, to ievieto aizzīmogotā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās"" un "Neatvērt pirms projektu vērtēšanas uzsākšanas". 31. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un paziņo projekta iesniedzējam uzreiz. 32. Projektu iesniegumus vērtē projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija). Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas nolikumu un vērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu. 33. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti četri atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas. Ja kāda no minētajām ministrijām nedeleģē pārstāvi darbam vērtēšanas komisijā, vērtēšanas komisijas sastāvs netiek paplašināts. 34. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Atbilstību vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms). 35. Ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 5.pielikuma 3.4., 3.6.1., 3.6.2., 3.6.3., 3.6.4., 3.6.5., 3.6.6., 4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.6., 4.7., 4.8., 5.2., 5.3., 5.5., 5.6., 15.3.apakšpunktā un 8., 13., 14., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatēto neatbilstību un aicina projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes informācijas saņemšanas dienas. 36. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu atbilstoši administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē atkārtoti, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām un ir virzāms kvalitātes vērtēšanas kritēriju izvērtēšanai. 37. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai arī pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem un projekta iesniegumu tālāk nevērtē. 38. Projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Maksimālais vienam projektam piešķiramais punktu skaits ir 30 punktu. 39. Vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju (šo noteikumu 2.pielikuma 2.7.apakšpunkts) atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai tehniskajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietas – ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes, un projekta iesniedzējs ekspertiem nodrošina piekļuvi tām. 40. Ja projekta iesnieguma vērtēšanas procesā tiek konstatētas aritmētiskas kļūdas vai neatbilstība vienam vai vairākiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski piedāvā projekta iesniedzējam precizēt projekta iesniegumu vai izslēgt attiecīgajās ēkās plānotās projekta aktivitātes no projekta iesnieguma un atbilstoši precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes pieprasījuma saņemšanas dienas. 41. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā vai tā pielikumos ir sniedzis nepatiesu informāciju, atbildīgajai iestādei ir tiesības pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. 42. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtajam punktu skaitam. 43. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku energoefektivitātes rādītāju saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. 44. Atbildīgā iestāde lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 44.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem; 44.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 43.punktā minētajā secībā ir pieejams pietiekams finansējums; 44.3. nozares ministrija, kuras institucionālajā padotībā ir valsts profesionālās izglītības iestāde, vai pašvaldība ir apliecinājusi, ka ēkai, par kuru iesniegts projekta iesniegums, vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas netiks mainīts lietošanas veids vai tā netiks demontēta. 45. Projektu vērtēšanas termiņš ir divi kalendāra mēneši no projektu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas. Vērtēšanas komisijai ir tiesības termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā par vienu kalendāra mēnesi. 46. Atbildīgā iestāde 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu nosūta projekta iesniedzējam attiecīgo lēmumu. Ja projekta iesniedzējs ir valsts profesionālās izglītības iestāde, lēmumu nosūta arī nozares ministrijai, kuras institucionālajā padotībā ir attiecīgā profesionālās izglītības iestāde. 47. Projekta iesniedzējs 10 darbdienu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas atver norēķinu kontu Valsts kasē (turpmāk – projekta konts), lai varētu saņemt finansējumu, kā arī pēc projekta līguma noslēgšanas veikt visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus. Ja projekta iesniedzējs ir valsts profesionālās izglītības iestāde, nozares ministrija atver projekta kontu atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību. 48. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu. Ja projekta iesniedzējs ir valsts profesionālās izglītības iestāde, līgums tiek slēgts ar atbildīgo iestādi, Vides investīciju fondu un nozares ministriju, kuras institucionālajā padotībā ir attiecīgā profesionālās izglītības iestāde. 49. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā pēc atbildīgās iestādes lēmuma saņemšanas, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to iesnieguma iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai. 50. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem. 51. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs: 51.1. projekta īstenošanas laikā ne retāk kā reizi ceturksnī sagatavo informāciju par projekta aktivitātēm un rezultātiem, tai skaitā par ietekmi uz vidi un energoefektivitāti kopumā, un atklātā diskusijā informē profesionālās izglītības iestādes vadību, mācību spēkus un audzēkņus; 51.2. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem; 51.3. ne retāk kā reizi ceturksnī ievieto finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē informāciju par plānotajiem un īstenotajiem publicitātes pasākumiem, projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu; 51.4. pēc projekta pabeigšanas sagatavo un izvieto mācību iestādē publiski pieejamā telpā vizuālu informāciju, kurā uzskatāmi parādīti projekta rezultāti un ēkas energosertifikāts pēc rekonstrukcijas; 51.5. pie katras ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes, piestiprina informatīvu plāksni atbilstoši projekta līgumā noteiktajām prasībām. 52. Līguma darbības laikā par katru triju mēnešu periodu (turpmāk – projekta ceturksnis) līdz projekta ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Starpposma pārskatam pievieno projekta līgumā noteiktos projekta aktivitāšu izpildi un apmaksu apliecinošos dokumentus (piemēram, līgumus, pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus, pavadzīmes). 53. Mēneša laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta līgumā noteiktos projekta aktivitāšu izpildi un apmaksu apliecinošos dokumentus (piemēram, līgumus, pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus, pavadzīmes). 54. Piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām (turpmāk – monitoringa periods) finansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Finansējuma saņēmējs iesniedz monitoringa pārskatu par monitoringa gadu, kas sākas kārtējā kalendāra gada 1. janvārī un ilgst līdz kārtējā kalendāra gada 31. decembrim. Finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu par nepilnu monitoringa gadu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 55. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts profesionālās izglītības iestāde, tad, īstenojot projektu, tā maksājumus veic no līdzekļiem, kas finanšu instrumenta projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras institucionālajā padotībā ir attiecīgā valsts profesionālās izglītības iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā saņemto transfertu no atbildīgās iestādes atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. 56. Finansējuma saņēmējam – pašvaldības profesionālās izglītības iestādei – ir pieejami šādi maksājumu veidi: 56.1. avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas; 56.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 40 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas; 56.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu. 57. Finansējuma saņēmējs – pašvaldības profesionālās izglītības iestāde – maksājumus var saņemt, ja izpildīti šādi nosacījumi: 57.1. avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam; 57.2. starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo projekta ceturksni un starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izmaksu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis starpposma pārskatu. Starpposma maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi projekta ceturksnī; 57.3. noslēguma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu un noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izmaksu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis noslēguma pārskatu. 58. Maksājumus finansējuma saņēmējam – pašvaldības profesionālās izglītības iestādei – veic atbildīgā iestāde, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu. IX. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta īstenošanas rezultātiem
(Nodaļa MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 59. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā un projekta iesniegumā plānoto rezultātu sasniegšanu, izņemot siltumenerģijas patēriņu apkurei. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 60. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (izņemot pēdējo monitoringa gadu) konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – oglekļa dioksīda emisijas neatbilstība) par pilnu monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 61. Finansējuma saņēmējs 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 60. punktā minētās informācijas saņemšanas par oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības apmēru iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 62. Finansējuma saņēmējs plānā ietver: 62.1. nepieciešamos oglekļa dioksīda emisijas samazināšanas organizatoriskos vai tehniskos pasākumus; 62.2. ja nepieciešams, – papildu energoefektivitātes pasākumus atbilstoši šo noteikumu 15. punktā minētajām atbalstāmajām aktivitātēm (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot tos, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu jebkuru citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās, kas atbilst šo noteikumu 14. punktā minētajām prasībām, ja tās ir izpildītas projekta monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā; 62.3. pamatotu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 63. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda tā atbilstību šo noteikumu 62. punktam un apstiprina to. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 62. punktam, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus. Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz plānu vai nenovērš minētos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Ja plāns atbilst šo noteikumu 62. punktam, finansējuma saņēmējs īsteno plānu saskaņā ar šo noteikumu 64. punktu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 64. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no dienas, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 62.2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 62.1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 65. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gadu vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 66. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 66. un 67. punktu, pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 66. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai nosaka: 66.1. izmantojot šādu formulu:
KPFIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); CO2_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas; CO2_1.gads; CO2_2.gads; CO2_3.gads; CO2_4.gads; CO2_n.gads – piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa gadā sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); n – gadu skaits; KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro; ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme; 66.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, izmantojot šādu formulu:
KPFIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); CO2_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas; CO2_max1; CO2_max2; CO2_max3; CO2_max4; CO2_max5 – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi, kuros ir lielākais sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro; ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 67. Atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai, ņem vērā oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, un finansējuma saņēmēja sniegto pamatoto informāciju par oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) 68. Finansējuma saņēmējam, kura projekta monitoringa periods vai pēdējais monitoringa gads ir beidzies un projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā monitoringa periodā nav sasniegts, ir tiesības lūgt Vides investīciju fondu pagarināt šo noteikumu 54. punktā minēto monitoringa periodu, bet ne ilgāk kā par trim gadiem, iesniegt plānu un veikt projekta monitoringu par attiecīgi pagarināto periodu atbilstoši šajā nodaļā minētajām prasībām. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds izdara projekta līgumā attiecīgus grozījumus. Ja projekta monitoringa periodu pagarina, šo noteikumu 54. punktā minētās prasības izpilda par attiecīgi pagarināto projekta monitoringa periodu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 453 redakcijā) Ministru prezidents V.Dombrovskis
Vides ministra, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītāja vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs 1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) ietaupījumu, kas panākts, samazinot valsts vai pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēku siltumenerģijas patēriņu, nosaka atbilstoši CO2 emisijas faktoram – 0,264 t/MWh (turpmāk – vidējais emisijas faktors). 2. Vidējais emisijas faktors raksturo, cik daudz CO2 tiek emitēts atmosfērā, saražojot 1 MWh siltumenerģijas. Vidējais emisijas faktors ir aprēķināts atbilstoši kopējām emisijām Latvijā pārveidošanas sektorā (katlumājas un koģenerācijas stacijas), kas attiecinātas pret centralizētās siltumenerģijas gala patēriņu – vidējo vērtību laikposmā no 2000.gada līdz 2007.gadam –, koriģējot indikatora vērtību par koģenerācijas stacijās izmantoto kurināmā daudzumu, kas patērēts elektroenerģijas ražošanai, t.i., neņemot vērā CO2 emisijas, kas radušās, ražojot elektroenerģiju. 3. Ja konkrētas ēkas autonomo apkuri vai centralizēto siltumapgādi nodrošina ar kurināmo, kam ir augstāks emisijas faktors nekā norādītā vidējā emisijas faktora vērtība, projekta iesniedzējs var izmantot attiecīgā kurināmā CO2 emisijas faktoru atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. 1.tabula Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktors
4. Vidējo emisijas faktoru piemēro ēkām, kuras apkurina, izmantojot biomasu (piemēram, malka, šķelda, granulas), vai kuras ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kurā siltuma ražošanai tiek izmantota biomasa. 5. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu: E = ECO2 x Q / ŋ, kur E – emisijas (t); ECO2 – CO2 emisijas faktors (t/MWh) saskaņā ar šā pielikuma 1.tabulu; Q – saražotā enerģija (MWh); ŋ – katlumājas lietderības koeficients saskaņā ar energoaudita datiem. 6. Elektroenerģijas ražošanas emisijas faktors ir vienāds ar 0,397 t CO2/MWh. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu, kas radies no elektroenerģijas patēriņa samazinājuma, aprēķina, izmantojot šādu formulu: E = ECO2 x Qee , kur E – emisijas (t); ECO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors (0,397 t/MWh); Qee – saražotā elektroenerģija (MWh). 7. Siltumsūkņa saražotajai siltumenerģijai CO2 emisijas faktoru aprēķina, izmantojot šādu formulu: ECO2 siltumsūknis = (k x ECO2 silt - ECO2 ee) / k, kur ECO2 siltumsūknis – CO2 emisijas faktors (t/MWh); ECO2 silt – CO2 emisijas faktors saskaņā ar šā pielikuma 1.tabulu vai vidējais emisijas faktors saskaņā ar šā pielikuma 4.punktu; ECO2 ee – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors (0,397 t/MWh); k – siltumsūkņa transformācijas koeficients. Vides ministra, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra
pienākumu izpildītāja vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs 2.pielikums
Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumiem Nr.417 (Pielikums grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1345; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" iesnieguma veidlapa
Piezīme. Ja projekta iesniegums iesniegts elektroniska dokumenta veidā atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumu Nr.417 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 27.punktā minētajām prasībām, projekta iesnieguma veidlapas 1.lapu atbildīgā iestāde aizpilda kā atsevišķu elektronisko dokumentu.
1.1. Projekta iesniedzējs
1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona
1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona
2.1. Projekta mērķis Formulēt projekta mērķi (ne vairāk kā 500 rakstu zīmes) 2.2. Projekta kopsavilkums 2.2.1. Projekta kopsavilkums latviešu valodā Īsi aprakstīt projekta nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus, parādot ieguvumus siltumenerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšanā, vides aizsardzības uzlabošanā un ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes) 2.2.2. Projekta kopsavilkums angļu valodā Angļu valodā īsi aprakstīt projekta mērķi, nepieciešamību, būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus, parādot ieguvumus siltumenerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšanā, vides aizsardzības uzlabošanā un ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes) 2.3. Projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums Norādīt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas ar projekta palīdzību, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Norādīt būtiskākās projekta aktivitātes, raksturot projektā izmantojamās tehnoloģijas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus un pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai (ne vairāk kā 6000 rakstu zīmes) 2.4. Projekta aktivitāšu īstenošanai izmantojamie iepirkumi 2.4.1. Projekta ietvaros plānoto publisko iepirkumu raksturojums Norādīt projekta ietvaros plānotos publiskos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes) 2.4.2. Vides nosacījumu izmantošana publiskajos iepirkumos Lai aizpildītu šo sadaļu, pirms tam ieteicams iepazīties ar Informatīvo ziņojumu par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai1 un konsultēties ar iepirkumu organizētāju jūsu iestādē. 1 Informatīvais ziņojums par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra sēdē (prot. Nr.94 92.§)) (http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/zalais_publiskais_iepirkums/?doc=8012) Novērtējiet Jūsu plānoto iepirkuma procedūru atbilstību šādiem nosacījumiem un kritērijiem: 2.4.2.1. Konkursa nosaukums (līguma priekšmets) Vai konkursa nosaukumā (līguma priekšmetā) ietverti energoefektivitātes un vides nosacījumi? Piemēram:
Ja neatbilst, kāds ir konkursa/līguma nosaukums? 2.4.2.2. Atlases kritēriji Vai ir ietverti šādi nosacījumi:
Ja neatbilst, vai ir citi atlases kritēriji? Ja ir, norādīt, kādi. Īss uzskaitījums 2.4.2.3. Tehniskās specifikācijas/Vērtēšanas kritēriji Vai ir ietverti nosacījumi šādās kategorijās?
Ja tiek izmantotas citas specifikācijas, norādīt, kādas. Īss uzskaitījums 2.4.2.4. Līguma izpildes nosacījumi Līguma izpildes nosacījumiem jābūt skaidri izteiktiem paziņojumā par iepirkumu, lai pretendentiem būtu saprotamas visas saistības. Vai jūsu iepirkumos iekļauti šādi līguma izpildes nosacījumi?
Ja tiek izmantoti citi līguma izpildes nosacījumi, norādīt, kādi. Īss uzskaitījums 2.5. Ēkas, kurās īstenojamas projekta aktivitātes
* Atbilstoši noteikumu 14.2.apakšpunktam.
2.6.3. Projekta ieviešanas laika grafiks
2.7. Projektā sasniedzamie rādītāji
3.1. Projekta ieviešanas un vadības kapacitāte Raksturot projekta dalībnieku pieredzi līdzīga mēroga un specifikas projektu ieviešanā, kā arī būvniecības darbu organizēšanā un vadīšanā. Norādīt pieredzi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā un videi draudzīgas būvniecības darbu organizēšanā, ja tāda ir (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes) 3.2. Projekta ieviešanas riski Identificēt un raksturot iespējamos projekta ieviešanas riskus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes) 3.3. Pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai Raksturot preventīvos pasākumus projekta ieviešanas risku mazināšanai (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes) 3.4. Projektā paredzētie avansa un starpposma maksājumi (aizpilda pašvaldību profesionālās izglītības iestādes) 3.4.1. Avansa maksājums Vai projekta ietvaros projekta iesniedzējs vēlēsies saņemt avansa maksājumu? Jā Nē 3.4.2. Starpposma maksājumi Vai projekta ietvaros projekta iesniedzējs vēlēsies saņemt starpposma maksājumu? Jā Nē
4.1. Publicitātes pasākumu plāns Īsi aprakstīt publicitātes pasākumu veikšanas plānu, nosaucot to mērķauditoriju, īstenošanas laiku un būtiskākos satura elementus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes) 4.2. Publicitātes pasākumu veidi Atzīmēt, kāda veida publicitātes pasākumi tiks veikti projekta īstenošanas laikā
5.1. Projekta finansēšanas plāns (euro)
5.2. Aktivitāšu izmaksu kopsavilkums
5.3. Finanšu plūsmas grafiks (aizpilda pašvaldību profesionālās izglītības iestādes)
Es, apakšā parakstījies(-usies),
Apliecinu, ka, ja projekts tiks apstiprināts:
Apliecinu, ka pēc projekta ieviešanas:
Apzinos, ka projektu var neapstiprināt līdzfinansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots. Apzinos, ka gadījumā, ja apliecinājumā sniegta nepatiesa informācija, administratīva un finansiāla rakstura sankcijas var tikt uzsāktas pret minēto projekta iesniedzēju. Apliecinu, ka projekta iesniegumam pievienotās kopijas atbilst manā rīcībā esošajiem dokumentu oriģināliem un projekta iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst iesniegtā projekta iesnieguma oriģinālam.
Zīmoga vieta Piezīme. Dokumenta rekvizītus "Datums", "Paraksts" un "Zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Vides ministra, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra
pienākumu izpildītāja vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs Ēkas energoaudita pārskats
(Pielikums grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1345; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu) Ēkas adrese ______________________________ Saturs 1.daļa. Pamatinformācija par ēku un apsaimniekotāju 2.daļa. Apsekošanas ziņojums 3.daļa. Pamatinformācija par auditēto objektu A. Ēka B. Siltuma un karstā ūdens piegāde un sadale C. Enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda emisijas apjoma dati 4.daļa. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas 5.daļa. Ēkas renovācijas projekta priekšlikums 6.daļa. Ēkas energoreitings un tā izmaiņu prognoze
1.daļa. Pamatinformācija par ēku un apsaimniekotāju 1.1. Pamatinformācija par ēku
1.2. Pamatinformācija par apsaimniekotāju
2.daļa. Apsekošanas ziņojums
3.daļa. Pamatinformācija par auditēto objektu A. Ēka 3.1. Vispārīga informācija
Piezīme. * Pārbaudes gadījumā aizpilda un pievieno aktu saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumu Nr.40 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 4. vai 5.pielikumu. 3.2. Informācija par ēkas norobežojošajām konstrukcijām
3.3. Ēkas norobežojošo konstrukciju atbilstība būvnormatīvam LBN 002-01
B. Siltuma un karstā ūdens piegāde un sadale 3.4. Siltumenerģijas piegāde/ražošana
3.5. Siltuma sadale – apkures sistēma
3.6. Karstā ūdens sadales sistēma
3.7. Ventilācija
3.8. Saules siltuma ieguvumi
3.9. Iekšējie siltuma ieguvumi
3.10. Gaisa dzesēšana
3.11. Apgaismošana
3.12. Tarifi un maksājumu iekasēšana
C. Enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda emisijas apjoma dati Piezīme. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina, pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" publicētajiem emisijas faktoriem, kas izmantoti pēdējā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu". 3.13. Enerģijas patēriņa dati pēc skaitītāju rādījumiem1 3.13.1. Siltumenerģijas patēriņš TELPU APKURE
Piezīme. * Aprēķina, reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru (t CO2 / MWh). 1 Norāda atbilstoši ēkā faktiski uzstādītajiem skaitītājiem, piemēram, TELPU APKURE, KARSTAIS ŪDENS, AUKSTAIS ŪDENS, ELEKTROENERĢIJA. Pārskatā ievieto tabulas atbilstoši skaitītāju esībai ēkā. Ja ēkas siltumenerģijas skaitītājs uzskaita gan apkuri, gan karsto ūdeni, datus norāda vienā tabulā.
3.13.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošana
Piezīme. * Aprēķina, reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru (t CO2 / MWh). 3.13.3. Aukstā ūdens patēriņš
3.13.4. Karstā ūdens patēriņš
3.13.5. Elektroenerģijas patēriņš
Piezīme. * Aprēķina, reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru (t CO2 / MWh). 3.13.6. Enerģijas patēriņa sadalījums
Piezīmes. * Norāda enerģijas patēriņu, kas koriģēts saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem. ** Summā veido 100 %. 2 Kopējais enerģijas patēriņš ietver apkures siltuma enerģijas, siltuma enerģijas karstā ūdens sagatavošanai un elektroenerģijas patēriņus.
4.daļa. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas 5.daļa. Ēkas renovācijas projekta priekšlikums (ieteicamais pasākumu komplekss) 5.1. Energoefektivitātes novērtējums
5.2. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi
Piezīmes. 1 Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energoaudita pārskata autors sadarbojas ar sertificētu arhitektu vai sertificētu būvinženieri, kas atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumu Nr.417 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" nolikums" 4.pielikumam sagatavo paskaidrojuma rakstu, tādējādi nodrošinot vienādu pasākumu paredzēšanu abos dokumentos. 2 Izmērītais ēkas energoefektivitātes novērtējums – energoefektivitātes novērtējums, kuru veic, pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem. 3 Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas veidojas, sadedzinot fosilo kurināmo ēkas apkurei, gaisa kondicionēšanai (dzesēšanai), karstā ūdens sagatavošanai, ventilācijai un apgaismojumam nepieciešamās enerģijas ražošanas procesā. CO2 emisijas samazinājumu rēķina no piegādātās enerģijas īpatnējā ietaupījuma. 6.daļa. Ēkas energoreitings un tā izmaiņu prognoze
Piezīme. Energoresursu ietaupījumu prognozē saskaņā ar energoaudita ieteikumiem un ēkas renovācijas projekta priekšlikumu sadaļu un to nosaka kā izmērīto enerģijas patēriņu pēc pasākumu veikšanas. Vides ministra, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra
pienākumu izpildītāja vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs 1. Pamatinformācija par paskaidrojuma raksta sagatavotāju
2. Sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojums 2.1. Ēkas novietojums un esošā situācija
2.2. Arhitektūras daļa. Apraksts par ēkas norobežojošo konstrukciju piemērotību energoauditā ieteiktajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Iespējamie tehnoloģiskie risinājumi norobežojošajās konstrukcijās, ja projektā paredzēts sasniegt zemu energopatēriņa rādītāju apkurē (15–60 kWh/m2 gadā)
2.3. Būvkonstrukciju daļa. Apraksts par ēkas nesošo konstrukciju piemērotību energoauditā ieteiktajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem
2.4. Apkure un ventilācija. Ventilācijas un apkures sistēmas apraksts, tehnoloģiju apraksts energoefektivitātes paaugstināšanai, iekārtu parametri
2.5. Telpu apgaismojums, tā atbilstība normatīviem, apgaismes ķermeņu parametri un energoefektivitātes rādītāji attiecībā pret iepriekš izmantotajiem apgaismes ķermeņiem (vai standarta risinājumiem)
2.6. Projekta apgrūtinājumi, kas saistīti ar ēkas atrašanos pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā vai ar ēkas valsts vai vietējas nozīmes pieminekļa statusu, vai apgrūtinājumi saskaņā ar vietējās būvvaldes lēmumu par ēkas nozīmi publiskajā telpā, vai apgrūtinājumi saskaņā ar ēkas tehniskā apsekojuma rezultātiem
3. Darbu organizācija Apraksts par enerģiju taupošajām būvniecības metodēm, kuras būtu piemērojamas projektā, un to atbilstību "zaļā iepirkuma" prasībām. Prasības būvniecības energopatēriņa pārraudzībai un būvmateriāliem
4. Papildu pasākumi Papildu pasākumi, kurus sertificēts arhitekts vai sertificēts būvinženieris uzskata par nepieciešamiem papildus energoaudita pārskatā norādītajiem pasākumiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā, bet kā neattiecināmās izmaksas). 4.1. Pasākumu raksturojums
4.2. Informācija par papildu pasākumu veikšanas saskaņošanu no projekta iesniedzēja puses un papildu pasākumu finansēšanas avotu
5. Pārskats par izskatīto dokumentāciju
6. Pielikumā: 6.1. Būvdarbu koptāme atbilstoši būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem (izmaksu novērtējums, ņemot vērā šajā paskaidrojuma rakstā ietverto informāciju) 6.2. Pieņēmumi izmaksu noteikšanai
7. Apliecinājums Apliecinu, ka energoaudita atzinumā un šajā paskaidrojuma rakstā iekļautie energoefektivitātes pasākumi un to risinājumi neatšķiras, atbilst finanšu instrumenta ierobežojumiem, kā arī atbilst ēkas tehniskā apsekojuma atzinumiem un citiem izskatītajiem dokumentiem. Apliecinu, ka ar projekta iesniedzēju ir saskaņota šā paskaidrojuma raksta 4.punktā norādīto papildu pasākumu veikšana, kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu.
Piezīme. Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Vides ministra, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra
pienākumu izpildītāja vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs Administratīvās vērtēšanas kritēriji
(Pielikums grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1345; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)
Piezīme. * Nav attiecināms. Vides ministra, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra
pienākumu izpildītāja vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs Kvalitātes vērtēšanas kritēriji
(Pielikums MK 19.11.2013. noteikumu Nr.1345 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)
Piezīmes. 1. * Zaļā publiskā iepirkuma prasības energoefektivitātei ir ietvertas kvalitātes kritēriju 2., 3. un 4.punktā. Projekti, kas neatbilst šo kritēriju minimālajām energoefektivitātes prasībām, netiek vērtēti. Projekta iesniedzējam projekta iesnieguma veidlapā (Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumu Nr.417 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 2.pielikums) jānorāda, kā tiks ievērotas zaļā iepirkuma prasības, savukārt projekta īstenošanas laikā zaļā iepirkuma prasību izpilde jāiekļauj iepirkumos, tehniskajos risinājumos un darba organizācijā. Prasību izpildei jābūt definētai ar pārbaudāmiem dokumentiem un monitoringu. 2. ** Sk. noteikumu 5.punktu. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|