Šīs konvencijas AUGSTĀS
LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,
ATSAUCOTIES uz Eiropas
Savienības Padomes 1995. gada 23. jūlija aktu;
ATGĀDINOT saistības Konvencijā
par savstarpēju palīdzību muitas pārvalžu starpā, kas
parakstīta Romā 1967. gada 7. septembrī;
UZSKATOT, ka Kopienas teritorijā
un pie Kopienas ārējām robežām muitas pārvaldes kopā ar citām
kompetentām iestādēm atbild par to, lai tiktu novērsti,
izmeklēti un pārvarēti ne tikai Kopienas noteikumu pārkāpumi,
bet arī valstu noteikumu pārkāpumi, jo īpaši to likumu
pārkāpumi, kas paredzēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma
36. un 223. pantā;
UZSKATOT, ka visu veidu
nelikumīgas tirdzniecības attīstība nopietni apdraud cilvēku
veselību, sabiedrības morāli un drošību;
PĀRLIECĪBĀ, ka ir jānostiprina
sadarbība muitas pārvalžu starpā atbilstīgi noteikumiem Eiropas
Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz
personas datu automātisko apstrādi, kura tika pieņemta
Strasbūrā 1981. gada 28. janvārī, paredzot procedūras, kas ļaus
muitas pārvaldēm darboties vienoti un apmainīties ar personas
vai cita veida datiem par nelikumīgas tirdzniecības darbībām,
izmantojot jaunu šāda tipa informācijas pārvaldības un
pārraides tehnoloģiju;
PATUROT PRĀTĀ to, ka savā
ikdienas darbā muitas pārvaldēm ir jāpiemēro gan Kopienas, gan
valstu noteikumi un ka tāpēc noteikti jāgādā, lai Kopienas un
valstu noteikumi par savstarpēju palīdzību un administratīvo
sadarbību abos sektoros pēc iespējas tiktu izstrādāti
paralēli,
IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM
NOTEIKUMIEM.
I nodaļa
DEFINĪCIJAS
1. pants
Šajā konvencijā:
1) termins "valsts likumi"
nozīmē kādas dalībvalsts normatīvos aktus, kuru piemērošana
pilnīgi vai daļēji ir šīs dalībvalsts muitas pārvaldes
kompetencē, par
- preču kustību, uz ko attiecas
aizliegumi, ierobežojumi vai kontrole, jo īpaši saskaņā ar
Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 36. un 223. pantu,
- par darbībām nolūkā nodot,
konvertēt, noklusēt vai slēpt īpašumu vai ieņēmumus, kas tieši
vai netieši gūti vai izmantoti, piekopjot nelikumīgu
tirdzniecību ar narkotikām starptautiskā līmenī;
2) termins "personas dati"
nozīmē jebkuru informāciju par identificētu vai identificējamu
indivīdu;
3) termins "datu
piegādātājdalībvalsts" nozīmē valsti, kurā ievada datus muitu
informācijas sistēmā.
II nodaļa
MUITU INFORMĀCIJAS
SISTĒMAS IZVEIDE
2. pants
1. Dalībvalstu muitu pārvaldes
izveido un uztur kopīgu automatizētu informācijas sistēmu
atbilstoši muitu vajadzībām, kas še turpmāk saukta par "muitu
informācijas sistēmu".
2. Muitu informācijas sistēmas
mērķis saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem ir palīdzēt
novērst, izmeklēt un saukt pie atbildības par smagiem valstu
likumu pārkāpumiem, izmantojot ātru informācijas izplatīšanu,
kas ļauj kāpināt dalībvalstu muitas pārvalžu sadarbības un
kontroles procedūru efektivitāti.
III nodaļa
MUITU INFORMĀCIJAS
SISTĒMAS DARBĪBA UN IZMANTOŠANA
3. pants
1. Muitu informācijas sistēmu
veido centrālā datu bāze, kas ir pieejama, izmantojot
termināļus katrā dalībvalstī. Tajā ietilpst vienīgi dati,
tostarp arī personas dati, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu
mērķi, kā paredzēts 2. panta otrajā daļā, kuri iedalīti šādās
kategorijās:
i) preces,
ii) transportlīdzekļi,
iii) uzņēmumi,
iv) personas,
v) krāpšanas tendences,
vi) pieejamā ekspertīze.
2. Komisija nodrošina muitu
informācijas sistēmas infrastruktūras tehnisko vadību saskaņā
ar normām, ko paredz Padomē pieņemtie izpildes pasākumi.
Komisija sniedz pārskatu par
vadību komitejai, kas minēta 16. pantā.
3. Komisija dara zināmu pieņemto
tehniskās vadības īstenošanas kārtību iepriekš minētajai
komitejai.
4. pants
Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai
sasniegtu sistēmas mērķi, dalībvalstis nosaka, kādi elementi
iekļaujami muitu informācijas sistēmā atbilstoši katrai
kategorijai 3. panta i) līdz vi) punktā. Personas datus nekādā
gadījumā nedrīkst norādīt datu kategorijās, kas paredzētas 3.
panta v) un vi) punktā. Sistēmā ievadītie dati nav plašāki par
šādiem datiem:
i) uzvārds, pirmslaulību
uzvārds, priekšvārds un aizgūtais vārds;
ii) dzimšanas datums un
vieta;
iii) nacionālā piederība;
iv) dzimums;
v) visas īpašās faktiskās un
pastāvīgās auguma īpatnības;
vi) datu iekļaušanas
iemesls;
vii) ierosinātā darbība;
viii) brīdinājuma kods, kas
norāda, ka persona jau bijusi bruņota, varmācīga vai bēguļojusi
no iestādēm.
Nekādā gadījumā neiekļauj
personas datus, kas paredzēti 6. panta pirmajā teikumā
Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu
automātisko apstrādi, kuru Eiropas Padome pieņēma 1981. gada
28. janvārī Strasbūrā, kas še turpmāk saukta par "1981. gada
Strasbūras konvenciju".
5. pants
1. Datus, kas attiecināmi uz
kategorijām 3. panta i) līdz iv) punktā, iekļauj muitu
informācijas sistēmā vienīgi novērošanas un ziņošanas,
diskrētas novērošanas vai īpašas kontroles vajadzībām.
2. Ierosināto darbību
vajadzībām, kuras minētas pirmajā daļā, personas datus, kas
ietilpst 3. panta i) līdz iv) punkta kategorijās, var iekļaut
muitu informācijas sistēmā vienīgi tad, ja īpaši ir pamatojums
par iepriekš piekoptām nelikumīgām darbībām, ir faktiskas
norādes, kas ļauj domāt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi,
izdara vai izdarīs smagus valsts likumu pārkāpumus.
6. pants
1. Ja tiek īstenotas 5. panta
pirmajā daļā minētās ierosinātās darbības, šādas ziņas,
pilnīgas vai daļējas, var tikt iegūtas un nosūtītas datu
piegādātājdalībvalstij:
i) to, ka atrasta konkrēta
prece, transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona;
ii) kontroles vieta, laiks un
iemesls;
iii) ceļojuma maršruts un
mērķis;
iv) personas, kas ir kopā ar
attiecīgo personu, vai personas attiecīgajā
transportlīdzeklī;
v) izmantotais
transportlīdzeklis;
vi) objekti, kas tiek
transportēti;
vii) apstākļi, kādos tika
atklāta prece, transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona.
Gadījumā, kad šāda informācija
ir iegūta, veicot diskrētu novērošanu, ir jāveic pasākumi, kas
nodrošina, ka netiek apdraudēta novērošanas slepenība.
2. Sakarā ar īpašo kontroli, kas
minēta 5. panta pirmajā daļā, personas, transportlīdzekļus un
objektus var pārmeklēt, ciktāl to atļauj likumi, noteikumi un
procedūras dalībvalstī, kur notiek pārmeklēšana. Ja kādas
dalībvalsts likumi nepieļauj īpašo kontroli, minētā dalībvalsts
to automātiski pārveido novērošanā un ziņošanā.
7. pants
1. Tieša pieeja muitu
informācijas sistēmas datiem ir vienīgi katras dalībvalsts
izraudzītajām valsts iestādēm. Šīs valsts iestādes ir muitu
pārvaldes, bet var būt arī citas iestādes, kas saskaņā ar
attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām ir
kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 2.
panta otrajā daļā.
2. Katra dalībvalsts nosūta
pārējām dalībvalstīm un komitejai, kas minēta 16. pantā,
saskaņā ar pirmo daļu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu,
kam ir atļauts tieši piekļūt muitu informācijas sistēmas
datiem, attiecībā uz katru iestādi norādot, kuriem datiem tai
var būt pieeja un kādiem nolūkiem.
3. Atkāpjoties no noteikumiem
pirmajā un otrajā daļā, dalībvalstis ar vienprātīgu nolīgumu
var atļaut starptautiskām vai reģionālām organizācijām pieeju
muitu informācijas sistēmai. Šāds nolīgums īstenojams kā
protokols, ko pievieno šai konvencijai. Pieņemot savu lēmumu,
dalībvalstis ņem vērā visus spēkā esošus divpusējus nolīgumus
un atzinumus, ko sniegusi kopīgā pārraudzības iestāde, kas
minēta 18. pantā, par datu aizsardzības pasākumu
pietiekamību.
8. pants
1. Dalībvalstis var izmantot
muitu informācijas sistēmas datus vienīgi tam, lai sasniegtu
mērķi, kas paredzēts 2. panta otrajā daļā; tomēr ar iepriekšēju
atļauju un ievērojot nosacījumus, ko paredz dalībvalsts, kas
attiecīgos datus ievadījusi sistēmā, tās var izmantot tos
administratīviem un citiem nolūkiem. Šāds cits izmantojums
saskan ar likumiem, noteikumiem un procedūrām dalībvalstī, kura
vēlas tos izmantot, un atbilst 5.5. principam Eiropas Padomes
Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumā R
(87)15.
2. Neskarot šā panta pirmo un
ceturto daļu un 7. panta trešo daļu, katrā dalībvalstī muitu
informācijas sistēmas datus var izmantot tikai attiecīgās
dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes, kuras saskaņā ar
likumiem, noteikumiem un procedūrām minētajā dalībvalstī ir
kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķus, kas paredzēti 2.
panta otrajā daļā.
3. Katra dalībvalsts nosūta
pārējām dalībvalstīm un komitejai, kas minēta 16. pantā, to
iestāžu sarakstu, kuras tā ir izraudzījusi saskaņā ar otro
daļu.
4. Muitu informācijas sistēmas
datus, ar iepriekšēju atļauju un ievērojot nosacījumus, ko
noteikusi dalībvalsts, kas šos datus ievadījusi sistēmā, var
nosūtīt iestādēm, kas nav tās iestādes, kas izraudzītas saskaņā
ar otro daļu, valstīm ārpus Kopienas, starptautiskām vai
reģionālām organizācijām, kas vēlas tos izmantot. Katra
dalībvalsts veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu šo datu
drošību, kad tos pārraida vai piegādā dienestiem, kas atrodas
ārpus to teritorijas. Šo pasākumu aprakstu nosūta kopīgajai
pārraudzības iestādei, kas minēta 18. pantā.
9. pants
1. Datu iekļaušanu muitu
informācijas sistēmā regulē datu piegādātājdalībvalsts likumi,
noteikumi un procedūras, ja vien šī konvencija neparedz
stingrākus noteikumus.
2. To, kā izmanto no muitu
informācijas sistēmas iegūtus datus, tostarp to, kā veic kādu
darbību saskaņā ar 5. pantu, kuru ierosinājusi datu
piegādātājdalībvalsts, regulē likumi, noteikumi un procedūras
dalībvalstī, kas izmanto šos datus, ja vien šī konvencija
neparedz stingrākus noteikumus.
10. pants
1. Katra dalībvalsts izrauga
kompetentu muitas pārvaldi, kas valstī atbild par muitu
informācijas sistēmu.
2. Šī pārvalde atbild par to,
lai attiecīgajā dalībvalstī muitu informācijas sistēmu
izmantotu pareizi, un veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai
nodrošinātu atbilstību šīs konvencijas noteikumiem.
3. Dalībvalstis cita citai dara
zināmu kompetento pārvaldi, kas paredzēta pirmajā daļā.
IV nodaļa
DATU
GROZĪŠANA
11. pants
1. Tikai datu
piegādātājdalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot vai
dzēst datus, kurus tā ievadījusi muitu informācijas
sistēmā.
2. Ja datu piegādātājdalībvalsts
konstatē vai uzzina, ka dati, kurus tā ievadījusi, ir faktiski
kļūdaini vai ka tie ievadīti un glabāti pretēji šai
konvencijai, tā pēc vajadzības tos groza, papildina, labo vai
dzēš un par to brīdina pārējās dalībvalstis.
3. Ja kādai no dalībvalstīm ir
pierādījumi, kas liek domāt, ka dati daļēji tiešām ir kļūdaini
vai tika iekļauti un tiek glabāti pretrunā ar šo konvenciju,
cik drīz vien tas ir iespējams, tā par to brīdina datu
piegādātājdalībvalsti. Pēdējā minētā valsts pārbauda attiecīgos
datus un vajadzības gadījumā tūlīt labo vai dzēš konkrēto datu
daļu. Datu piegādātājdalībvalsts brīdina pārējās dalībvalstis
par visiem labojumiem un likvidācijām, ko tā veikusi.
4. Ja, ievadot datus muitu
informācijas sistēmā, kāda dalībvalsts konstatē, ka tās
ziņojums satura ziņā vai attiecībā uz ierosināto darbību ir
pretrunā ar iepriekšējo ziņojumu, tā tūlīt brīdina dalībvalsti,
kas veica iepriekšējo ziņojumu. Tad abas dalībvalstis mēģina
jautājumu atrisināt. Gadījumā, ja nevar panākt vienošanos,
pirmo ziņojumu saglabā, bet tās jaunā ziņojuma daļas, kas nav
pretrunā ar pirmo ziņojumu, iekļauj sistēmā.
5. Ievērojot šīs konvencijas
noteikumus, gadījumā, kad kādā dalībvalstī tiesa vai cita šīs
dalībvalsts kompetenta iestāde pieņem galīgo lēmumu grozīt,
papildināt, labot vai dzēst datus muitu informācijas sistēmā,
attiecīgās dalībvalstis abpusēji uzņemas piemērot šādu lēmumu.
Gadījumā, kad šādi lēmumi, kurus pieņēmušas tiesas vai citas
kompetentas iestādes dažādās dalībvalstīs, tostarp 15. panta
ceturtajā daļā paredzētie lēmumi attiecībā uz labojumu vai
likvidāciju, ir pretrunīgi, dalībvalsts, kas ievadījusi
konkrētos datus sistēmā, tos izdzēš.
V nodaļa
DATU
GLABĀŠANA
12. pants
1. Muitu informācijas sistēmā
iekļautus datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai
sasniegtu mērķi, kura dēļ tie tika iekļauti. Datu
piegādātājdalībvalsts vismaz reizi gadā pārbauda vajadzību tos
saglabāt.
2. Datu piegādātājdalībvalsts
pārbaudes laikā var izlemt saglabāt šos datus līdz nākošajai
pārbaudei, ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ
šie dati tika iekļauti sistēmā. Neskarot 15. pantu, ja lēmums
saglabāt datus netiek pieņemts, tos automātiski pārvieto uz to
muitu informācijas sistēmas daļu, kurai pieeja ir ierobežota
saskaņā ar ceturto daļu.
3. Kad saskaņā ar otro daļu ir
paredzēta muitu informācijas sistēmā glabātu datu pārvietošana,
par to muitu informācijas sistēma automātiski vienu mēnesi
iepriekš informē datu piegādātājdalībvalsti.
4. Saskaņā ar otro daļu
pārvietotus datus vienu gadu turpina glabāt muitu informācijas
sistēmā, bet, neskarot 15. pantu, tie ir pieejami tikai 16.
pantā minētās komitejas pārstāvim vai pārraudzības iestādēm,
kas minētas 17. panta pirmajā daļā vai 18. panta pirmajā daļā.
Šajā laikā tos var aplūkot vienīgi, lai pārbaudītu to
precizitāti un likumību, pēc tam tie ir jāizdzēš.
VI nodaļa
PERSONAS DATU
AIZSARDZĪBA
13. pants
1. Katra dalībvalsts, kas plāno
iegūt personas datus no muitu informācijas sistēmas vai tos
ievadīt muitu informācijas sistēmā, ne vēlāk par brīdi, kad
stājas spēkā šī konvencija, pieņem attiecīgus valsts tiesību
aktus, kas nodrošina tādu personas datu aizsardzības līmeni,
kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko paredz 1981. gada Strasbūras
konvencijas principi.
2. Dalībvalsts var iegūt
personas datus no muitu informācijas sistēmas vai tos tur
ievadīt, kad šīs dalībvalsts teritorijā stājusies spēkā
kārtība, kas paredzēta, lai aizsargātu pirmajā daļā minētos
datus. Dalībvalsts arī iepriekš izrauga vienu vai vairākas
valsts pārraudzības iestādes saskaņā ar 17. pantu.
3. Lai nodrošinātu to, ka
pareizi piemēro šīs konvencijas datu aizsardzības noteikumus,
katrā dalībvalstī muitu informācijas sistēmu uzskata par datu
krātuvi, uz ko attiecas valsts noteikumi, kas minēti pirmajā
daļā, un visi stingrāki noteikumi šajā konvencijā.
14. pants
1. Ievērojot 8. panta pirmo
daļu, katra dalībvalsts gādā par to, lai tādu personas datu
izmantojums, kas iegūti no muitu informācijas sistēmas, nolūkā,
kas atšķiras no 2. panta otrajā daļā paredzētā mērķa, būtu
pretrunā ar tās likumiem, noteikumiem un procedūrām.
2. Datus var pavairot vienīgi
tehniskām vajadzībām ar nosacījumu, ka šāda kopija ir vajadzīga
7. pantā minēto iestāžu informācijas meklējumiem. Ievērojot 8.
panta pirmo daļu, personas datus, ko ievadījusi cita
dalībvalsts, nevar kopēt no muitu informācijas sistēmas citā
valsts datu krātuvē.
15. pants
1. Personu tiesības attiecībā uz
personas datiem muitu informācijas sistēmā, jo īpaši to
piekļuves tiesības, tiek īstenotas saskaņā ar likumiem,
noteikumiem un procedūrām dalībvalstī, kur šādas tiesības
izmanto.
Ja attiecīgās dalībvalsts
likumi, noteikumi un procedūras to paredz, 17. pantā paredzētā
valsts pārraudzības iestāde lemj, vai ziņas ir jāsniedz un pēc
kādas procedūras.
Dalībvalsts, kas nav piegādājusi
attiecīgos datus, var nosūtīt datus vienīgi tad, ja tā vispirms
devusi datu piegādātājdalībvalstij iespēju pieņemt savu
nostāju.
2. Dalībvalsts, kam iesniegts
pieteikums par pieeju personas datiem, atsaka pieeju, ja tas
var kaitēt 5. panta pirmajā daļā minētajā ziņojumā norādītās
darbības īstenošanai vai apdraudēt citu tiesības un brīvības.
Pieeju atsaka vienmēr laikā, kad tiek veikta diskrēta
novērošana vai novērošana un ziņošana.
3. Katrā dalībvalstī jebkura
persona saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem
un procedūrām var uzdot, lai tiktu izlaboti vai dzēsti personas
dati, kas attiecas uz to, ja šie dati ir faktiski kļūdaini vai
iekļauti un tiek glabāti muitu informācijas sistēmā pretēji
mērķim, kas noteikts šīs konvencijas 2. panta otrajā daļā, vai
noteikumiem 1981. gada Strasbūras konvencijas 5. pantā.
4. Katrā dalībvalstī jebkura
persona saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem
un procedūrām var iesniegt prasību vai, vajadzības gadījumā,
sūdzību tiesā vai iestādē, kas ir kompetenta saskaņā ar šīs
dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām, sakarā ar
personas datiem, kas attiecībā uz to iekļauti muitu
informācijas sistēmā, lai
i) tiktu izlaboti vai dzēsti
faktiski kļūdaini personas dati;
ii) lai tiktu izlaboti vai
dzēsti personas dati, kas iekļauti vai tiek glabāti muitu
informācijas sistēmā pretēji šai konvencijai;
iii) lai iegūtu pieeju personas
datiem;
iv) lai iegūtu kompensāciju
saskaņā ar 21. panta otro daļu.
Attiecīgās dalībvalstis uzņemas
savstarpēji īstenot galīgos lēmumus, kurus pieņēmusi tiesa vai
cita kompetenta iestāde saskaņā ar i), ii) un iii) punktu.
5. Norāde šajā pantā un 11.
panta piektajā daļā uz "galīgu lēmumu" nenozīmē, ka
dalībvalstij ir jāpārsūdz lēmums, ko pieņēmusi tiesa vai cita
kompetenta iestāde.
VII nodaļa
IESTĀŽU
SISTĒMA
16. pants
1. Izveido komiteju, ko veido
dalībvalstu muitu pārvalžu pārstāvji. Savus lēmumus attiecībā
uz otrās daļas pirmā ievilkuma noteikumiem komiteja pieņem
vienprātīgi, bet lēmumus attiecībā uz otrās daļas otrā
ievilkuma noteikumiem - ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
Komiteja apstiprina savu reglamentu ar vienprātīgu lēmumu.
2. Komiteja atbild
- par šīs konvencijas noteikumu
izpildi un pareizu piemērojumu, neskarot 17. panta pirmajā daļā
un 18. panta pirmajā daļā minēto iestāžu pilnvaras;
- par to, lai muitu informācijas
sistēma tehniski un funkcionāli darbotos pareizi. Komiteja veic
visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 12. un 19. pantā
paredzēto pasākumu pareizu piemērojumu attiecībā uz muitu
informācijas sistēmu. Šā panta piemērošanas nolūkā komitejai
var būt tieša pieeja muitu informācijas sistēmā ievadītajiem
datiem un tiesības tos izmantot.
3. Saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienību VI sadaļu komiteja reizi gadā ziņo Padomei par to,
cik efektīva ir muitu informācijas sistēma, un, vai tā darbojas
pareizi, vajadzības gadījumā izvirzot priekšlikumus.
4. Komisija piedalās komitejas
darbā.
VIII nodaļa
PERSONAS DATU
AIZSARDZĪBAS PĀRRAUDZĪBA
17. pants
1. Katra dalībvalsts izrauga
vienu vai vairākas valsts pārraudzības iestādes, kas atbild par
personas datu aizsardzību, lai tās neatkarīgi pārraudzītu šāda
tipa muitu informācijas sistēmā ievadītus datus.
Pārraudzības iestādes saskaņā ar
attiecīgiem savas valsts likumiem veic neatkarīgu pārraudzību
un pārbaudes, lai nodrošinātu, ka muitu informācijas sistēmā
glabāto datu apstrāde un izmantojums nebūtu pretrunā ar
attiecīgās personas tiesībām. Šai nolūkā pārraudzības iestādēm
ir pieeja muitu informācijas sistēmai.
2. Jebkura persona no jebkuras
valsts pārraudzības iestādes var prasīt, lai tā pārbaudītu
muitu informācijas sistēmā ievadītus personas datus, kas
attiecas uz viņu, un to, kā minētie dati tiek izmantoti.
Minētās tiesības regulē likumi, noteikumi un procedūras
dalībvalstī, kur veikts attiecīgais pieprasījums. Ja šos datus
ievadījusi cita dalībvalsts, pārbaudi veic ciešā sadarbībā ar
šīs citas dalībvalsts pārraudzības iestādi.
18. pants
1. Izveido kopīgu pārraudzības
iestādi. To veido divi pārstāvji no katras dalībvalsts, kuri
nāk no vienas vai vairākām neatkarīgām valsts pārraudzības
iestādēm katrā no šīm valstīm.
2. Kopīgā pārraudzības iestāde
veic savu uzdevumu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un
1981. gada Strasbūras konvencijas noteikumiem, ņemot vērā
Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra
Ieteikumu R (87)15.
3. Kopīgā pārraudzības iestāde
ir kompetenta pārraudzīt muitu informācijas sistēmas darbību,
pārbaudīt visas piemērojuma vai iztulkošanas grūtības, kas var
rasties sistēmas darbības laikā, izpētīt grūtības, kas var
rasties sakarā ar neatkarīgo pārraudzību, ko īsteno dalībvalstu
pārraudzības iestādes, vai īstenojot indivīdu sistēmpieejas
tiesības, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai rastu kopīgus
problēmu risinājumus.
4. Lai kopīgā pārraudzības
iestāde varētu veikt savus uzdevumus, tai ir pieeja muitu
informācijas sistēmai.
5. Kopīgās pārraudzības iestādes
izstrādātos ziņojumus pārsūta iestādēm, kam valsts pārraudzības
iestādes iesniedz savus ziņojumus.
IX nodaļa
MUITU INFORMĀCIJAS
SISTĒMAS DROŠĪBA
19. pants
1. Visus nepieciešamos
administratīvos drošības pasākumus
i) attiecībā uz muitu
informācijas sistēmas termināļiem savās valstīs veic
dalībvalstu kompetentās iestādes;
ii) attiecībā uz muitu
informācijas sistēmu un termināļiem, kas atrodas tajās pašās
telpās, kur atrodas sistēma un ko izmanto tehniskām vajadzībām
un trešajā daļā paredzētajām pārbaudēm, veic komiteja, kas
minēta 16. pantā.
2. Jo īpaši kompetentās iestāde
un 16. pantā minētā komiteja veic pasākumus:
i) lai personas bez atļaujas
nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;
ii) lai personas bez atļaujas
nevarētu lasīt, kopēt, grozīt vai likvidēt datus vai datu
nesējus;
iii) lai nepieļautu, ka datus
ievada, iegūst, groza vai dzēš neatļauti;
iv) lai personām bez atļaujas
nebūtu pieejas muitu informācijas sistēmas datiem, izmantojot
datu pārraides iekārtas;
v) lai attiecībā uz muitu
informācijas sistēmas izmantojumu garantētu, ka personām ar
atļaujām būtu pieejas tiesības, kas ļauj piekļūt tikai tiem
datiem, kas atbilst to kompetencei;
vi) lai garantētu, ka to, kurām
iestādēm var pārraidīt datus ar datu pārraides iekārtām, var
pārbaudīt un konstatēt;
vii) lai garantētu, ka pēc datu
ievadīšanas var pārbaudīt un konstatēt, kādi dati ievadīti
muitu informācijas sistēmā, kad un kas to ir veicis, kā arī
pārraudzīt šo datu apskati;
viii) lai novērstu to, ka laikā,
kad pārraida datus vai transportē datu nesējus, var neatļauti
nolasīt, nokopēt, grozīt vai dzēst datus.
3. Komiteja, kas minēta 16.
pantā, pārrauga muitu informācijas sistēmas datu apskatu, lai
pārbaudītu, vai veiktie meklējumi bija atļauti un vai tos
veikuši lietotāji ar atļaujām. Pārbauda vismaz 1% veikto
meklējumu. Šo meklējumu un šo pārbaužu pārskatu ievada sistēmā,
un tas kalpo vienīgi iepriekš minētajām pārbaudēm, ko veic 16.
pantā paredzētā komiteja un 17. un 18. pantā paredzētās
pārraudzības iestādes, un to dzēš pēc sešiem mēnešiem.
20. pants
Kompetentās muitas pārvaldes,
kas minētas šīs konvencijas 10. panta pirmajā daļā, atbild par
19. pantā paredzētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz
termināļiem, kas atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā,
pārbaudēm, kas paredzētas 12. panta pirmajā un otrajā daļā, kā
arī par šīs konvencijas pareizu piemērojumu, ciktāl tas ir
vajadzīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem,
noteikumiem un procedūrām.
X nodaļa
ATBILDĪBA UN
PIENĀKUMI
21. pants
1. Katra dalībvalsts atbild par
to, lai dati, ko tā ievadījusi muitu informācijas sistēmā, būtu
precīzi, aktuāli un saskaņā ar likumu. Katra dalībvalsts atbild
arī par to, lai būtu izpildīti 1981. gada Strasbūras
konvencijas 5. panta noteikumi.
2. Katra dalībvalsts saskaņā ar
saviem likumiem, noteikumiem un procedūrām atbild par
kaitējumu, kas nodarīts kādai personai sakarā ar muitu
informācijas sistēmas izmantojumu attiecīgajā dalībvalstī.
Tas pats attiecas uz gadījumiem,
kad kaitējums nodarīts sakarā ar to, ka datu
piegādātājdalībvalsts ievadījusi kļūdainus datus vai ievadījusi
tos pretēji šai konvencijai.
3. Ja dalībvalsts, pret kuru
izvirzīta prasība sakarā ar kļūdainiem datiem, nav dalībvalsts,
kas sniegusi šos datus, konkrētās dalībvalstis mēģina vienoties
par kompensācijas summu varbūtējo proporciju, ko dalībvalsts,
kas piegādājusi šos datus, atmaksā šai citai dalībvalstij. Šādi
apstiprinātas summas atmaksā pēc pieprasījuma.
22. pants
1. Katra dalībvalsts sedz
izdevumus sakarā ar muitu informācijas sistēmas darbību, kas
rodas, dalībvalstīm izmantojot muitu informācijas sistēmu savās
teritorijās.
2. Dalībvalstis sedz pārējos
izdevumus, kas radušies, īstenojot šo konvenciju, izņemot tos,
kurus nevar nošķirt no muitu informācijas sistēmas darbības
Kopienas muitas un lauksaimniecības noteikumu piemērošanas
nolūkiem. Katras dalībvalsts iemaksas daļu nosaka saskaņā ar
nacionālā kopprodukta attiecību pret dalībvalstu nacionālo
kopproduktu kopsummu par gadu pirms gada, kurā radušies
izdevumi.
Šajā daļā "nacionālais
kopprodukts" ir nacionālais kopprodukts, ko nosaka saskaņā ar
Padomes 1989. gada 13. februāra Direktīvu 89/130/EEK,
Euratom par to, kā saskaņojama nacionālā kopprodukta
apkopošana tirgus cenās 1, vai visiem citiem Kopienas
instrumentiem, kas to groza vai aizstāj.
XI nodaļa
PIEMĒROJUMS UN NOBEIGUMA
NOTEIKUMI
23. pants
Dalībvalstu iestādes tieši
apmainās ar informāciju, ko sniedz saskaņā ar konvenciju.
24. pants
1. Šo konvenciju pieņem
dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām
prasībām.
2. Dalībvalstis informē Eiropas
Savienības Padomes ģenerālsekretāru par konstitucionālo prasību
izpildi šīs konvencijas pieņemšanai.
3. Šī konvencija stājas spēkā
deviņdesmit dienas pēc tam, kad pēdējā dalībvalsts ir
iesniegusi otrajā daļā norādīto paziņojumu par šīs formalitātes
izpildi.
25. pants
1. Šai konvencijai var
pievienoties jebkura valsts, kas kļuvusi par Eiropas Savienības
dalībvalsti.
2. Šīs konvencijas tekstam, ko
sagatavojusi Eiropas Savienības Padome, ir jābūt autentiskam
tās valsts valodā, kas pievienojusies.
3. Pievienošanās dokumenti
glabājas depozitārijā.
4. Šī konvencija stājas spēkā
attiecībā uz jebkuru tai pievienojušos valsti deviņdesmit
dienas pēc datuma, kad deponēts pievienošanās dokuments vai
konvencijas spēkā stāšanās datumā, ja tā vēl nav stājusies
spēkā minētā deviņdesmit dienu perioda izbeigšanās laikā.
26. pants
1. Eiropas Savienības Padomes
ģenerālsekretārs darbojas kā šīs konvencijas depozitārijs.
2. Depozitārijs publicē "Eiropas
Kopienu Oficiālajā Vēstnesī" informāciju par dokumentu
pieņemšanas un pievienošanās gaitu, deklarācijām un atrunām, kā
arī visus citus paziņojumus attiecībā uz šo konvenciju.
27. pants
1. Visi dalībvalstu strīdi par
šīs konvencijas iztulkošanu vai piemērošanu sākotnēji ir
jāizskata Padomē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI
sadaļā noteikto kārtību nolūkā panākt risinājumu.
Ja sešu mēnešu laikā risinājums
nav atrasts, viena no strīdā iesaistītajām pusēm šajā jautājumā
var vērsties Eiropas Kopienu Tiesā.
2. Sakarā ar jebkuru strīdu, kas
radies starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un Eiropas Kopienu
Komisiju, par šīs konvencijas piemērojumu, ko nevar atrisināt
sarunu ceļā, var vērsties Tiesā.
________________________
1 OJ No L 49, 21. 2.
1989, p. 26.