Šīs konvencijas AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS
PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,
ATSAUCOTIES uz Eiropas Savienības Padomes
1995. gada 23. jūlija aktu;
ATGĀDINOT saistības Konvencijā par
savstarpēju palīdzību muitas pārvalžu starpā, kas parakstīta
Romā 1967. gada 7. septembrī;
UZSKATOT, ka Kopienas teritorijā un pie
Kopienas ārējām robežām muitas pārvaldes kopā ar citām
kompetentām iestādēm atbild par to, lai tiktu novērsti,
izmeklēti un pārvarēti ne tikai Kopienas noteikumu pārkāpumi,
bet arī valstu noteikumu pārkāpumi, jo īpaši to likumu
pārkāpumi, kas paredzēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma
36. un 223. pantā;
UZSKATOT, ka visu veidu nelikumīgas
tirdzniecības attīstība nopietni apdraud cilvēku veselību,
sabiedrības morāli un drošību;
PĀRLIECĪBĀ, ka ir jānostiprina sadarbība
muitas pārvalžu starpā atbilstīgi noteikumiem Eiropas Padomes
Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu
automātisko apstrādi, kura tika pieņemta Strasbūrā 1981. gada
28. janvārī, paredzot procedūras, kas ļaus muitas pārvaldēm
darboties vienoti un apmainīties ar personas vai cita veida
datiem par nelikumīgas tirdzniecības darbībām, izmantojot jaunu
šāda tipa informācijas pārvaldības un pārraides
tehnoloģiju;
PATUROT PRĀTĀ to, ka savā ikdienas darbā
muitas pārvaldēm ir jāpiemēro gan Kopienas, gan valstu
noteikumi un ka tāpēc noteikti jāgādā, lai Kopienas un valstu
noteikumi par savstarpēju palīdzību un administratīvo sadarbību
abos sektoros pēc iespējas tiktu izstrādāti paralēli,
IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM.
I nodaļa
DEFINĪCIJAS
1. pants
Šajā konvencijā:
1) termins "valsts likumi" nozīmē kādas
dalībvalsts normatīvos aktus, kuru piemērošana pilnīgi vai
daļēji ir šīs dalībvalsts muitas pārvaldes kompetencē, par
- preču kustību, uz ko attiecas aizliegumi,
ierobežojumi vai kontrole, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Kopienas
dibināšanas līguma 36. un 223. pantu,
- par darbībām nolūkā nodot, konvertēt,
noklusēt vai slēpt īpašumu vai ieņēmumus, kas tieši vai netieši
gūti vai izmantoti, piekopjot nelikumīgu tirdzniecību ar
narkotikām starptautiskā līmenī;
2) termins "personas dati" nozīmē jebkuru
informāciju par identificētu vai identificējamu indivīdu;
3) termins "datu piegādātājdalībvalsts"
nozīmē valsti, kurā ievada datus muitu informācijas
sistēmā.
II nodaļa
MUITU INFORMĀCIJAS SISTĒMAS
IZVEIDE
2. pants
1. Dalībvalstu muitu pārvaldes izveido un
uztur kopīgu automatizētu informācijas sistēmu atbilstoši muitu
vajadzībām, kas še turpmāk saukta par "muitu informācijas
sistēmu".
2. Muitu informācijas sistēmas mērķis
saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem ir palīdzēt novērst,
izmeklēt un saukt pie atbildības par smagiem valstu likumu
pārkāpumiem, izmantojot ātru informācijas izplatīšanu, kas ļauj
kāpināt dalībvalstu muitas pārvalžu sadarbības un kontroles
procedūru efektivitāti.
III nodaļa
MUITU INFORMĀCIJAS SISTĒMAS DARBĪBA
UN IZMANTOŠANA
3. pants
1. Muitu informācijas sistēmu veido centrālā
datu bāze, kas ir pieejama, izmantojot termināļus katrā
dalībvalstī. Tajā ietilpst vienīgi dati, tostarp arī personas
dati, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķi, kā paredzēts 2.
panta otrajā daļā, kuri iedalīti šādās kategorijās:
i) preces,
ii) transportlīdzekļi,
iii) uzņēmumi,
iv) personas,
v) krāpšanas tendences,
vi) pieejamā ekspertīze.
2. Komisija nodrošina muitu informācijas
sistēmas infrastruktūras tehnisko vadību saskaņā ar normām, ko
paredz Padomē pieņemtie izpildes pasākumi.
Komisija sniedz pārskatu par vadību
komitejai, kas minēta 16. pantā.
3. Komisija dara zināmu pieņemto tehniskās
vadības īstenošanas kārtību iepriekš minētajai komitejai.
4. pants
Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu
sistēmas mērķi, dalībvalstis nosaka, kādi elementi iekļaujami
muitu informācijas sistēmā atbilstoši katrai kategorijai 3.
panta i) līdz vi) punktā. Personas datus nekādā gadījumā
nedrīkst norādīt datu kategorijās, kas paredzētas 3. panta v)
un vi) punktā. Sistēmā ievadītie dati nav plašāki par šādiem
datiem:
i) uzvārds, pirmslaulību uzvārds,
priekšvārds un aizgūtais vārds;
ii) dzimšanas datums un vieta;
iii) nacionālā piederība;
iv) dzimums;
v) visas īpašās faktiskās un pastāvīgās
auguma īpatnības;
vi) datu iekļaušanas iemesls;
vii) ierosinātā darbība;
viii) brīdinājuma kods, kas norāda, ka
persona jau bijusi bruņota, varmācīga vai bēguļojusi no
iestādēm.
Nekādā gadījumā neiekļauj personas datus,
kas paredzēti 6. panta pirmajā teikumā Konvencijā par personu
aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi,
kuru Eiropas Padome pieņēma 1981. gada 28. janvārī Strasbūrā,
kas še turpmāk saukta par "1981. gada Strasbūras
konvenciju".
5. pants
1. Datus, kas attiecināmi uz kategorijām 3.
panta i) līdz iv) punktā, iekļauj muitu informācijas sistēmā
vienīgi novērošanas un ziņošanas, diskrētas novērošanas vai
īpašas kontroles vajadzībām.
2. Ierosināto darbību vajadzībām, kuras
minētas pirmajā daļā, personas datus, kas ietilpst 3. panta i)
līdz iv) punkta kategorijās, var iekļaut muitu informācijas
sistēmā vienīgi tad, ja īpaši ir pamatojums par iepriekš
piekoptām nelikumīgām darbībām, ir faktiskas norādes, kas ļauj
domāt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi, izdara vai izdarīs
smagus valsts likumu pārkāpumus.
6. pants
1. Ja tiek īstenotas 5. panta pirmajā daļā
minētās ierosinātās darbības, šādas ziņas, pilnīgas vai
daļējas, var tikt iegūtas un nosūtītas datu
piegādātājdalībvalstij:
i) to, ka atrasta konkrēta prece,
transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona;
ii) kontroles vieta, laiks un iemesls;
iii) ceļojuma maršruts un mērķis;
iv) personas, kas ir kopā ar attiecīgo
personu, vai personas attiecīgajā transportlīdzeklī;
v) izmantotais transportlīdzeklis;
vi) objekti, kas tiek transportēti;
vii) apstākļi, kādos tika atklāta prece,
transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona.
Gadījumā, kad šāda informācija ir iegūta,
veicot diskrētu novērošanu, ir jāveic pasākumi, kas nodrošina,
ka netiek apdraudēta novērošanas slepenība.
2. Sakarā ar īpašo kontroli, kas minēta 5.
panta pirmajā daļā, personas, transportlīdzekļus un objektus
var pārmeklēt, ciktāl to atļauj likumi, noteikumi un procedūras
dalībvalstī, kur notiek pārmeklēšana. Ja kādas dalībvalsts
likumi nepieļauj īpašo kontroli, minētā dalībvalsts to
automātiski pārveido novērošanā un ziņošanā.
7. pants
1. Tieša pieeja muitu informācijas sistēmas
datiem ir vienīgi katras dalībvalsts izraudzītajām valsts
iestādēm. Šīs valsts iestādes ir muitu pārvaldes, bet var būt
arī citas iestādes, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts
likumiem, noteikumiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties,
lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 2. panta otrajā daļā.
2. Katra dalībvalsts nosūta pārējām
dalībvalstīm un komitejai, kas minēta 16. pantā, saskaņā ar
pirmo daļu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu, kam ir
atļauts tieši piekļūt muitu informācijas sistēmas datiem,
attiecībā uz katru iestādi norādot, kuriem datiem tai var būt
pieeja un kādiem nolūkiem.
3. Atkāpjoties no noteikumiem pirmajā un
otrajā daļā, dalībvalstis ar vienprātīgu nolīgumu var atļaut
starptautiskām vai reģionālām organizācijām pieeju muitu
informācijas sistēmai. Šāds nolīgums īstenojams kā protokols,
ko pievieno šai konvencijai. Pieņemot savu lēmumu, dalībvalstis
ņem vērā visus spēkā esošus divpusējus nolīgumus un atzinumus,
ko sniegusi kopīgā pārraudzības iestāde, kas minēta 18. pantā,
par datu aizsardzības pasākumu pietiekamību.
8. pants
1. Dalībvalstis var izmantot muitu
informācijas sistēmas datus vienīgi tam, lai sasniegtu mērķi,
kas paredzēts 2. panta otrajā daļā; tomēr ar iepriekšēju
atļauju un ievērojot nosacījumus, ko paredz dalībvalsts, kas
attiecīgos datus ievadījusi sistēmā, tās var izmantot tos
administratīviem un citiem nolūkiem. Šāds cits izmantojums
saskan ar likumiem, noteikumiem un procedūrām dalībvalstī, kura
vēlas tos izmantot, un atbilst 5.5. principam Eiropas Padomes
Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumā R
(87)15.
2. Neskarot šā panta pirmo un ceturto daļu
un 7. panta trešo daļu, katrā dalībvalstī muitu informācijas
sistēmas datus var izmantot tikai attiecīgās dalībvalsts
izraudzītās valsts iestādes, kuras saskaņā ar likumiem,
noteikumiem un procedūrām minētajā dalībvalstī ir kompetentas
rīkoties, lai sasniegtu mērķus, kas paredzēti 2. panta otrajā
daļā.
3. Katra dalībvalsts nosūta pārējām
dalībvalstīm un komitejai, kas minēta 16. pantā, to iestāžu
sarakstu, kuras tā ir izraudzījusi saskaņā ar otro daļu.
4. Muitu informācijas sistēmas datus, ar
iepriekšēju atļauju un ievērojot nosacījumus, ko noteikusi
dalībvalsts, kas šos datus ievadījusi sistēmā, var nosūtīt
iestādēm, kas nav tās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar otro
daļu, valstīm ārpus Kopienas, starptautiskām vai reģionālām
organizācijām, kas vēlas tos izmantot. Katra dalībvalsts veic
īpašus pasākumus, lai nodrošinātu šo datu drošību, kad tos
pārraida vai piegādā dienestiem, kas atrodas ārpus to
teritorijas. Šo pasākumu aprakstu nosūta kopīgajai pārraudzības
iestādei, kas minēta 18. pantā.
9. pants
1. Datu iekļaušanu muitu informācijas
sistēmā regulē datu piegādātājdalībvalsts likumi, noteikumi un
procedūras, ja vien šī konvencija neparedz stingrākus
noteikumus.
2. To, kā izmanto no muitu informācijas
sistēmas iegūtus datus, tostarp to, kā veic kādu darbību
saskaņā ar 5. pantu, kuru ierosinājusi datu
piegādātājdalībvalsts, regulē likumi, noteikumi un procedūras
dalībvalstī, kas izmanto šos datus, ja vien šī konvencija
neparedz stingrākus noteikumus.
10. pants
1. Katra dalībvalsts izrauga kompetentu
muitas pārvaldi, kas valstī atbild par muitu informācijas
sistēmu.
2. Šī pārvalde atbild par to, lai
attiecīgajā dalībvalstī muitu informācijas sistēmu izmantotu
pareizi, un veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu
atbilstību šīs konvencijas noteikumiem.
3. Dalībvalstis cita citai dara zināmu
kompetento pārvaldi, kas paredzēta pirmajā daļā.
IV nodaļa
DATU GROZĪŠANA
11. pants
1. Tikai datu piegādātājdalībvalsts ir
tiesīga grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus, kurus tā
ievadījusi muitu informācijas sistēmā.
2. Ja datu piegādātājdalībvalsts konstatē
vai uzzina, ka dati, kurus tā ievadījusi, ir faktiski kļūdaini
vai ka tie ievadīti un glabāti pretēji šai konvencijai, tā pēc
vajadzības tos groza, papildina, labo vai dzēš un par to
brīdina pārējās dalībvalstis.
3. Ja kādai no dalībvalstīm ir pierādījumi,
kas liek domāt, ka dati daļēji tiešām ir kļūdaini vai tika
iekļauti un tiek glabāti pretrunā ar šo konvenciju, cik drīz
vien tas ir iespējams, tā par to brīdina datu
piegādātājdalībvalsti. Pēdējā minētā valsts pārbauda attiecīgos
datus un vajadzības gadījumā tūlīt labo vai dzēš konkrēto datu
daļu. Datu piegādātājdalībvalsts brīdina pārējās dalībvalstis
par visiem labojumiem un likvidācijām, ko tā veikusi.
4. Ja, ievadot datus muitu informācijas
sistēmā, kāda dalībvalsts konstatē, ka tās ziņojums satura ziņā
vai attiecībā uz ierosināto darbību ir pretrunā ar iepriekšējo
ziņojumu, tā tūlīt brīdina dalībvalsti, kas veica iepriekšējo
ziņojumu. Tad abas dalībvalstis mēģina jautājumu atrisināt.
Gadījumā, ja nevar panākt vienošanos, pirmo ziņojumu saglabā,
bet tās jaunā ziņojuma daļas, kas nav pretrunā ar pirmo
ziņojumu, iekļauj sistēmā.
5. Ievērojot šīs konvencijas noteikumus,
gadījumā, kad kādā dalībvalstī tiesa vai cita šīs dalībvalsts
kompetenta iestāde pieņem galīgo lēmumu grozīt, papildināt,
labot vai dzēst datus muitu informācijas sistēmā, attiecīgās
dalībvalstis abpusēji uzņemas piemērot šādu lēmumu. Gadījumā,
kad šādi lēmumi, kurus pieņēmušas tiesas vai citas kompetentas
iestādes dažādās dalībvalstīs, tostarp 15. panta ceturtajā daļā
paredzētie lēmumi attiecībā uz labojumu vai likvidāciju, ir
pretrunīgi, dalībvalsts, kas ievadījusi konkrētos datus
sistēmā, tos izdzēš.
V nodaļa
DATU GLABĀŠANA
12. pants
1. Muitu informācijas sistēmā iekļautus
datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu
mērķi, kura dēļ tie tika iekļauti. Datu piegādātājdalībvalsts
vismaz reizi gadā pārbauda vajadzību tos saglabāt.
2. Datu piegādātājdalībvalsts pārbaudes
laikā var izlemt saglabāt šos datus līdz nākošajai pārbaudei,
ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ šie dati
tika iekļauti sistēmā. Neskarot 15. pantu, ja lēmums saglabāt
datus netiek pieņemts, tos automātiski pārvieto uz to muitu
informācijas sistēmas daļu, kurai pieeja ir ierobežota saskaņā
ar ceturto daļu.
3. Kad saskaņā ar otro daļu ir paredzēta
muitu informācijas sistēmā glabātu datu pārvietošana, par to
muitu informācijas sistēma automātiski vienu mēnesi iepriekš
informē datu piegādātājdalībvalsti.
4. Saskaņā ar otro daļu pārvietotus datus
vienu gadu turpina glabāt muitu informācijas sistēmā, bet,
neskarot 15. pantu, tie ir pieejami tikai 16. pantā minētās
komitejas pārstāvim vai pārraudzības iestādēm, kas minētas 17.
panta pirmajā daļā vai 18. panta pirmajā daļā. Šajā laikā tos
var aplūkot vienīgi, lai pārbaudītu to precizitāti un likumību,
pēc tam tie ir jāizdzēš.
VI nodaļa
PERSONAS DATU
AIZSARDZĪBA
13. pants
1. Katra dalībvalsts, kas plāno iegūt
personas datus no muitu informācijas sistēmas vai tos ievadīt
muitu informācijas sistēmā, ne vēlāk par brīdi, kad stājas
spēkā šī konvencija, pieņem attiecīgus valsts tiesību aktus,
kas nodrošina tādu personas datu aizsardzības līmeni, kas ir
vismaz līdzvērtīgs tam, ko paredz 1981. gada Strasbūras
konvencijas principi.
2. Dalībvalsts var iegūt personas datus no
muitu informācijas sistēmas vai tos tur ievadīt, kad šīs
dalībvalsts teritorijā stājusies spēkā kārtība, kas paredzēta,
lai aizsargātu pirmajā daļā minētos datus. Dalībvalsts arī
iepriekš izrauga vienu vai vairākas valsts pārraudzības
iestādes saskaņā ar 17. pantu.
3. Lai nodrošinātu to, ka pareizi piemēro
šīs konvencijas datu aizsardzības noteikumus, katrā dalībvalstī
muitu informācijas sistēmu uzskata par datu krātuvi, uz ko
attiecas valsts noteikumi, kas minēti pirmajā daļā, un visi
stingrāki noteikumi šajā konvencijā.
14. pants
1. Ievērojot 8. panta pirmo daļu, katra
dalībvalsts gādā par to, lai tādu personas datu izmantojums,
kas iegūti no muitu informācijas sistēmas, nolūkā, kas atšķiras
no 2. panta otrajā daļā paredzētā mērķa, būtu pretrunā ar tās
likumiem, noteikumiem un procedūrām.
2. Datus var pavairot vienīgi tehniskām
vajadzībām ar nosacījumu, ka šāda kopija ir vajadzīga 7. pantā
minēto iestāžu informācijas meklējumiem. Ievērojot 8. panta
pirmo daļu, personas datus, ko ievadījusi cita dalībvalsts,
nevar kopēt no muitu informācijas sistēmas citā valsts datu
krātuvē.
15. pants
1. Personu tiesības attiecībā uz personas
datiem muitu informācijas sistēmā, jo īpaši to piekļuves
tiesības, tiek īstenotas saskaņā ar likumiem, noteikumiem un
procedūrām dalībvalstī, kur šādas tiesības izmanto.
Ja attiecīgās dalībvalsts likumi, noteikumi
un procedūras to paredz, 17. pantā paredzētā valsts
pārraudzības iestāde lemj, vai ziņas ir jāsniedz un pēc kādas
procedūras.
Dalībvalsts, kas nav piegādājusi attiecīgos
datus, var nosūtīt datus vienīgi tad, ja tā vispirms devusi
datu piegādātājdalībvalstij iespēju pieņemt savu nostāju.
2. Dalībvalsts, kam iesniegts pieteikums par
pieeju personas datiem, atsaka pieeju, ja tas var kaitēt 5.
panta pirmajā daļā minētajā ziņojumā norādītās darbības
īstenošanai vai apdraudēt citu tiesības un brīvības. Pieeju
atsaka vienmēr laikā, kad tiek veikta diskrēta novērošana vai
novērošana un ziņošana.
3. Katrā dalībvalstī jebkura persona saskaņā
ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām
var uzdot, lai tiktu izlaboti vai dzēsti personas dati, kas
attiecas uz to, ja šie dati ir faktiski kļūdaini vai iekļauti
un tiek glabāti muitu informācijas sistēmā pretēji mērķim, kas
noteikts šīs konvencijas 2. panta otrajā daļā, vai noteikumiem
1981. gada Strasbūras konvencijas 5. pantā.
4. Katrā dalībvalstī jebkura persona saskaņā
ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām
var iesniegt prasību vai, vajadzības gadījumā, sūdzību tiesā
vai iestādē, kas ir kompetenta saskaņā ar šīs dalībvalsts
likumiem, noteikumiem un procedūrām, sakarā ar personas datiem,
kas attiecībā uz to iekļauti muitu informācijas sistēmā,
lai
i) tiktu izlaboti vai dzēsti faktiski
kļūdaini personas dati;
ii) lai tiktu izlaboti vai dzēsti personas
dati, kas iekļauti vai tiek glabāti muitu informācijas sistēmā
pretēji šai konvencijai;
iii) lai iegūtu pieeju personas datiem;
iv) lai iegūtu kompensāciju saskaņā ar 21.
panta otro daļu.
Attiecīgās dalībvalstis uzņemas savstarpēji
īstenot galīgos lēmumus, kurus pieņēmusi tiesa vai cita
kompetenta iestāde saskaņā ar i), ii) un iii) punktu.
5. Norāde šajā pantā un 11. panta piektajā
daļā uz "galīgu lēmumu" nenozīmē, ka dalībvalstij ir jāpārsūdz
lēmums, ko pieņēmusi tiesa vai cita kompetenta iestāde.
VII nodaļa
IESTĀŽU SISTĒMA
16. pants
1. Izveido komiteju, ko veido dalībvalstu
muitu pārvalžu pārstāvji. Savus lēmumus attiecībā uz otrās
daļas pirmā ievilkuma noteikumiem komiteja pieņem vienprātīgi,
bet lēmumus attiecībā uz otrās daļas otrā ievilkuma noteikumiem
- ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Komiteja apstiprina savu
reglamentu ar vienprātīgu lēmumu.
2. Komiteja atbild
- par šīs konvencijas noteikumu izpildi un
pareizu piemērojumu, neskarot 17. panta pirmajā daļā un 18.
panta pirmajā daļā minēto iestāžu pilnvaras;
- par to, lai muitu informācijas sistēma
tehniski un funkcionāli darbotos pareizi. Komiteja veic visus
vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 12. un 19. pantā
paredzēto pasākumu pareizu piemērojumu attiecībā uz muitu
informācijas sistēmu. Šā panta piemērošanas nolūkā komitejai
var būt tieša pieeja muitu informācijas sistēmā ievadītajiem
datiem un tiesības tos izmantot.
3. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību
VI sadaļu komiteja reizi gadā ziņo Padomei par to, cik efektīva
ir muitu informācijas sistēma, un, vai tā darbojas pareizi,
vajadzības gadījumā izvirzot priekšlikumus.
4. Komisija piedalās komitejas darbā.
VIII nodaļa
PERSONAS DATU AIZSARDZĪBAS
PĀRRAUDZĪBA
17. pants
1. Katra dalībvalsts izrauga vienu vai
vairākas valsts pārraudzības iestādes, kas atbild par personas
datu aizsardzību, lai tās neatkarīgi pārraudzītu šāda tipa
muitu informācijas sistēmā ievadītus datus.
Pārraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgiem
savas valsts likumiem veic neatkarīgu pārraudzību un pārbaudes,
lai nodrošinātu, ka muitu informācijas sistēmā glabāto datu
apstrāde un izmantojums nebūtu pretrunā ar attiecīgās personas
tiesībām. Šai nolūkā pārraudzības iestādēm ir pieeja muitu
informācijas sistēmai.
2. Jebkura persona no jebkuras valsts
pārraudzības iestādes var prasīt, lai tā pārbaudītu muitu
informācijas sistēmā ievadītus personas datus, kas attiecas uz
viņu, un to, kā minētie dati tiek izmantoti. Minētās tiesības
regulē likumi, noteikumi un procedūras dalībvalstī, kur veikts
attiecīgais pieprasījums. Ja šos datus ievadījusi cita
dalībvalsts, pārbaudi veic ciešā sadarbībā ar šīs citas
dalībvalsts pārraudzības iestādi.
18. pants
1. Izveido kopīgu pārraudzības iestādi. To
veido divi pārstāvji no katras dalībvalsts, kuri nāk no vienas
vai vairākām neatkarīgām valsts pārraudzības iestādēm katrā no
šīm valstīm.
2. Kopīgā pārraudzības iestāde veic savu
uzdevumu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un 1981. gada
Strasbūras konvencijas noteikumiem, ņemot vērā Eiropas Padomes
Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumu R
(87)15.
3. Kopīgā pārraudzības iestāde ir kompetenta
pārraudzīt muitu informācijas sistēmas darbību, pārbaudīt visas
piemērojuma vai iztulkošanas grūtības, kas var rasties sistēmas
darbības laikā, izpētīt grūtības, kas var rasties sakarā ar
neatkarīgo pārraudzību, ko īsteno dalībvalstu pārraudzības
iestādes, vai īstenojot indivīdu sistēmpieejas tiesības, kā arī
izstrādāt priekšlikumus, lai rastu kopīgus problēmu
risinājumus.
4. Lai kopīgā pārraudzības iestāde varētu
veikt savus uzdevumus, tai ir pieeja muitu informācijas
sistēmai.
5. Kopīgās pārraudzības iestādes izstrādātos
ziņojumus pārsūta iestādēm, kam valsts pārraudzības iestādes
iesniedz savus ziņojumus.
IX nodaļa
MUITU INFORMĀCIJAS SISTĒMAS
DROŠĪBA
19. pants
1. Visus nepieciešamos administratīvos
drošības pasākumus
i) attiecībā uz muitu informācijas sistēmas
termināļiem savās valstīs veic dalībvalstu kompetentās
iestādes;
ii) attiecībā uz muitu informācijas sistēmu
un termināļiem, kas atrodas tajās pašās telpās, kur atrodas
sistēma un ko izmanto tehniskām vajadzībām un trešajā daļā
paredzētajām pārbaudēm, veic komiteja, kas minēta 16.
pantā.
2. Jo īpaši kompetentās iestāde un 16. pantā
minētā komiteja veic pasākumus:
i) lai personas bez atļaujas nevarētu
piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;
ii) lai personas bez atļaujas nevarētu
lasīt, kopēt, grozīt vai likvidēt datus vai datu nesējus;
iii) lai nepieļautu, ka datus ievada,
iegūst, groza vai dzēš neatļauti;
iv) lai personām bez atļaujas nebūtu pieejas
muitu informācijas sistēmas datiem, izmantojot datu pārraides
iekārtas;
v) lai attiecībā uz muitu informācijas
sistēmas izmantojumu garantētu, ka personām ar atļaujām būtu
pieejas tiesības, kas ļauj piekļūt tikai tiem datiem, kas
atbilst to kompetencei;
vi) lai garantētu, ka to, kurām iestādēm var
pārraidīt datus ar datu pārraides iekārtām, var pārbaudīt un
konstatēt;
vii) lai garantētu, ka pēc datu ievadīšanas
var pārbaudīt un konstatēt, kādi dati ievadīti muitu
informācijas sistēmā, kad un kas to ir veicis, kā arī
pārraudzīt šo datu apskati;
viii) lai novērstu to, ka laikā, kad
pārraida datus vai transportē datu nesējus, var neatļauti
nolasīt, nokopēt, grozīt vai dzēst datus.
3. Komiteja, kas minēta 16. pantā, pārrauga
muitu informācijas sistēmas datu apskatu, lai pārbaudītu, vai
veiktie meklējumi bija atļauti un vai tos veikuši lietotāji ar
atļaujām. Pārbauda vismaz 1% veikto meklējumu. Šo meklējumu un
šo pārbaužu pārskatu ievada sistēmā, un tas kalpo vienīgi
iepriekš minētajām pārbaudēm, ko veic 16. pantā paredzētā
komiteja un 17. un 18. pantā paredzētās pārraudzības iestādes,
un to dzēš pēc sešiem mēnešiem.
20. pants
Kompetentās muitas pārvaldes, kas minētas
šīs konvencijas 10. panta pirmajā daļā, atbild par 19. pantā
paredzētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz termināļiem, kas
atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, pārbaudēm, kas
paredzētas 12. panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī par šīs
konvencijas pareizu piemērojumu, ciktāl tas ir vajadzīgs
saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un
procedūrām.
X nodaļa
ATBILDĪBA UN PIENĀKUMI
21. pants
1. Katra dalībvalsts atbild par to, lai
dati, ko tā ievadījusi muitu informācijas sistēmā, būtu
precīzi, aktuāli un saskaņā ar likumu. Katra dalībvalsts atbild
arī par to, lai būtu izpildīti 1981. gada Strasbūras
konvencijas 5. panta noteikumi.
2. Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem
likumiem, noteikumiem un procedūrām atbild par kaitējumu, kas
nodarīts kādai personai sakarā ar muitu informācijas sistēmas
izmantojumu attiecīgajā dalībvalstī.
Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad
kaitējums nodarīts sakarā ar to, ka datu piegādātājdalībvalsts
ievadījusi kļūdainus datus vai ievadījusi tos pretēji šai
konvencijai.
3. Ja dalībvalsts, pret kuru izvirzīta
prasība sakarā ar kļūdainiem datiem, nav dalībvalsts, kas
sniegusi šos datus, konkrētās dalībvalstis mēģina vienoties par
kompensācijas summu varbūtējo proporciju, ko dalībvalsts, kas
piegādājusi šos datus, atmaksā šai citai dalībvalstij. Šādi
apstiprinātas summas atmaksā pēc pieprasījuma.
22. pants
1. Katra dalībvalsts sedz izdevumus sakarā
ar muitu informācijas sistēmas darbību, kas rodas, dalībvalstīm
izmantojot muitu informācijas sistēmu savās teritorijās.
2. Dalībvalstis sedz pārējos izdevumus, kas
radušies, īstenojot šo konvenciju, izņemot tos, kurus nevar
nošķirt no muitu informācijas sistēmas darbības Kopienas muitas
un lauksaimniecības noteikumu piemērošanas nolūkiem. Katras
dalībvalsts iemaksas daļu nosaka saskaņā ar nacionālā
kopprodukta attiecību pret dalībvalstu nacionālo kopproduktu
kopsummu par gadu pirms gada, kurā radušies izdevumi.
Šajā daļā "nacionālais kopprodukts" ir
nacionālais kopprodukts, ko nosaka saskaņā ar Padomes 1989.
gada 13. februāra Direktīvu 89/130/EEK, Euratom par
to, kā saskaņojama nacionālā kopprodukta apkopošana tirgus
cenās 1, vai visiem citiem Kopienas instrumentiem, kas to groza
vai aizstāj.
XI nodaļa
PIEMĒROJUMS UN NOBEIGUMA
NOTEIKUMI
23. pants
Dalībvalstu iestādes tieši apmainās ar
informāciju, ko sniedz saskaņā ar konvenciju.
24. pants
1. Šo konvenciju pieņem dalībvalstis saskaņā
ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.
2. Dalībvalstis informē Eiropas Savienības
Padomes ģenerālsekretāru par konstitucionālo prasību izpildi
šīs konvencijas pieņemšanai.
3. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmit
dienas pēc tam, kad pēdējā dalībvalsts ir iesniegusi otrajā
daļā norādīto paziņojumu par šīs formalitātes izpildi.
25. pants
1. Šai konvencijai var pievienoties jebkura
valsts, kas kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti.
2. Šīs konvencijas tekstam, ko sagatavojusi
Eiropas Savienības Padome, ir jābūt autentiskam tās valsts
valodā, kas pievienojusies.
3. Pievienošanās dokumenti glabājas
depozitārijā.
4. Šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz
jebkuru tai pievienojušos valsti deviņdesmit dienas pēc datuma,
kad deponēts pievienošanās dokuments vai konvencijas spēkā
stāšanās datumā, ja tā vēl nav stājusies spēkā minētā
deviņdesmit dienu perioda izbeigšanās laikā.
26. pants
1. Eiropas Savienības Padomes
ģenerālsekretārs darbojas kā šīs konvencijas depozitārijs.
2. Depozitārijs publicē "Eiropas Kopienu
Oficiālajā Vēstnesī" informāciju par dokumentu pieņemšanas un
pievienošanās gaitu, deklarācijām un atrunām, kā arī visus
citus paziņojumus attiecībā uz šo konvenciju.
27. pants
1. Visi dalībvalstu strīdi par šīs
konvencijas iztulkošanu vai piemērošanu sākotnēji ir jāizskata
Padomē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā
noteikto kārtību nolūkā panākt risinājumu.
Ja sešu mēnešu laikā risinājums nav atrasts,
viena no strīdā iesaistītajām pusēm šajā jautājumā var vērsties
Eiropas Kopienu Tiesā.
2. Sakarā ar jebkuru strīdu, kas radies
starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un Eiropas Kopienu
Komisiju, par šīs konvencijas piemērojumu, ko nevar atrisināt
sarunu ceļā, var vērsties Tiesā.
________________________
1 OJ No L 49, 21. 2. 1989, p.
26.

