Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.164

Rīgā 2010.gada 24.martā (prot. Nr.12 43.§)
Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2010.gadam

1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2010.gadam (turpmāk – plāns).

2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plāna uzdevumu izpildi noteiktajos termiņos.

3. Atbildīgajām institūcijām līdz 2010.gada 10.aprīlim, 2010.gada 10.jūlijam, 2010.gada 10.oktobrim un 2011.gada 10.janvārim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi.

4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju iesniegto informāciju un Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanas vadības grupas (apstiprināta ar Ministru prezidenta rīkojumu) sēdē izteiktos viedokļus:

4.1. līdz 2010.gada 30.aprīlim, 2010.gada 30.jūlijam un 2010.gada 30.oktobrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildes gaitu;

4.2. līdz 2011.gada 15.februārim iesniegt Ministru kabinetā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2011.gadam, iekļaujot tajā informāciju par plāna izpildi.

5. Lai kontrolētu plānā doto uzdevumu izpildes gaitu, ekonomikas ministram organizēt regulāras Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanas vadības grupas sēdes.

6. Valsts kancelejai nodrošināt plānā iekļauto uzdevumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars
(Apstiprināts
ar Ministru kabineta
2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.164)
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2010.gadam

(Plāns grozīts ar MK 13.07.2010. rīkojumu Nr.397)

Saturs

Ievads.

Saīsinājumi.

I. Uzņēmējdarbības uzsākšana.

II. Nodokļu administrēšana.

III. Nekustamā īpašuma reģistrēšana.

IV. Muitas deklarēšana.

V. Elektroniskā pārvalde.

VI. Būvniecības process.

VII. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam neizpildīto pasākumu turpināšana

Ievads

Valsts konkurētspējas pamatā ir konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru sekmīga darbība ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Šādas vides nodrošināšana ir valsts pārvaldes pamatuzdevums. Uzņēmējdarbības veikšanu būtiski ietekmē gan atbilstošas infrastruktūras pieejamība, gan atbalsta pieejamība, bet ne mazāk svarīga ir normatīvā vide, kurā uzņēmējs darbojas.

Viena no būtiskākām pētījumu, aptauju rezultātos identificētajām problēmām un joprojām aktuāla, ar ko saskaras ikviens uzņēmējs savā ikdienas darbībā, ir laiks, kas jāpavada pildot regulējošo institūciju prasības, kas ir nozīmīgs uzņēmējdarbības attīstību bremzējošs faktors. Tas ir arī laiks, ko uzņēmējs pavada, meklējot pareizo, precīzo un aktuālo informāciju, kādas papildus prasības nepieciešams izpildīt, tā vietā, lai attīstītu uzņēmējdarbību, maksātu nodokļus, līdz ar to palielinot valsts ieņēmumu budžeta daļu, veicinot nodarbinātību, līdz ar to ceļot valsts dzīves līmeni kopumā. Administratīvais slogs samazina arī Latvijas spēju konkurēt ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, kā arī citām Eiropas un attīstītajām pasaules valstīm.

Latvijā izplatītākie instrumenti uzņēmējdarbības vides novērtēšanā ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business (turpmāk – DB), kā arī Administratīvo procedūru ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi pētījums, ar kuru palīdzību tiek izzināts uzņēmēju viedoklis par to darbību kavējošiem faktoriem un sagatavots veicamo uzdevumu saraksts ikgadējā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna (turpmāk - Pasākumu plāns) ietvaros.

2010.gada Pasākumu plāna mērķis ir „ātrāk, lētāk, mazāk procedūru” un tas tiek koncentrēts uz tādām jomām kā: elektronisko pārvaldi, uzņēmumu dibināšanu, nodokļu administrēšanu, ārējo tirdzniecību, nekustamā īpašuma reģistrēšanu, būvniecības regulējuma pilnveidošanu.

Pasākumu plānā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas DB pētījumu. Tādi pasākumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu apgūšanas, inovācijas veicināšanas, izglītības sistēmas pilnveidošanas un nodokļu politikas jautājumi šajā Pasākumu plānā nav iekļauti, taču šie uzdevumi tiek risināti saskaņā ar Ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves procesu un pasākumiem tā efektivitātes uzlabošanai (apstiprināts ar 2009.gada 15.seprembra MK protokollēmumu Nr.58, 7.§), Informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai" (apstiprināts ar 2009.gada 29.seprembra MK protokollēmumu Nr.2, 23.§) un Informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai (apstiprināts ar 2010.gada 12.janvāra MK protokollēmumu Nr.63, 45.§).

Pasākuma plāna tiesiskais pamats un darbība izriet no :

1. Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 7.2.6. apakšpunktu - samazināsim administratīvo slogu un vienkāršosim mazo un vidējo uzņēmumu darbības regulējumu.

2. „Ziņojums par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas īstenošanā” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 17.oktobra rīkojumu Nr.626). Programmā kā prioritārie virzieni investīcijām un darbam labvēlīgas un piesaistošas vides veidošanā 2008. -2010. gadā kā viens no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzīts sekmēt uzņēmējdarbības kultūru, samazināt administratīvos šķēršļus un slogu, radīt MVU atbalstošu vidi.

3. „Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008. – 2013.gadam” (apstiprinātas 2008.gada 3.jūnija Ministru kabineta sēdē), kuru mērķis ir tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas valsts pārvaldes izveide, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām. Viens no rīcības virzieniem – administratīvo procedūru vienkāršošana, administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana, paredz „izstrādāt ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu saimnieciskās darbības veicējiem”.

4. „Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.-2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406). Programmas viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai visā Latvijas teritorijā, lai paaugstinātu komersantu, īpaši mazo un vidējo komersantu, konkurētspēju, jaunu komersantu izveidi un attīstību, un mazinātu negatīvās sociāli ekonomiskās attīstības atšķirības valsts teritorijā. Iepriekš minēto mērķi paredzēts sasniegt, īstenojot arī sekojošu rīcības virzienu - radīt labvēlīgu komercdarbības vidi, samazināt administratīvos šķēršļus un barjeras.

2009.gadā tika veikta kārtējā, jau piektā, uzņēmēju aptauja par Administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā (http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=21086), kurā tika izzināts Latvijas uzņēmēju (735 respondenti tiešajās intervijās) viedoklis par valsts un pašvaldību administratīvajām procedūrām dažādās jomās (uzņēmumu reģistrēšanas, licenču un atļauju saņemšanas, nekustamā īpašuma attīstīšanas un būvniecības saskaņošanas, muitas un robežšķērsošanas procedūru, nodokļu administrēšanas, valsts atbalsta, elektroniskās pārvaldes u.c.) .

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, izteikti biežāk kā citi, 2009.gada aptaujā minēti tādi uzņēmējdarbību negatīvi ietekmējoši kavēkļi kā: nodokļu likmes – tās kā kavēkli identificējuši 76% uzņēmēju. Problēmas īpatsvars laika posmā no 2001. – 2005.gadam samazinājās, ņemot vērā nodokļu likmju samazināšanu, bet kopš 2007.gada atkal būtiski pieaudzis. Vairāk kā 1/2 uzņēmēju kā kavēkļus nosauc arī: nodokļu likumi un noteikumi, nodokļu administrēšana (55%), likumu un noteikumu izmaiņu biežums (52%). Aptuveni pusei uzņēmēju uzņēmējdarbību kavē arī apgrūtināta finanšu resursu pieejamība (49%).

Pasaules Bankas DB pētījums (www.doingbusinss.org) ir starptautisks, salīdzinošs uzņēmējdarbības vides reitings, kurš ik gadus mēra uzņēmējdarbību regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās pasaules valstīs. DB kvantitatīvi mēra un salīdzina valstu regulējošos nosacījumus un procedūras – gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan tās, kas to ierobežo. Gadskārtējais uzņēmējdarbības vides reitings un pievienotais tematiskais ziņojums tiek veidots jau sešus gadus. DB mēra regulējumu 10 jomās, kas skar visus uzņēmējsabiedrības „dzīves cikla” posmus: uzņēmējdarbības uzsākšanu, būvniecības saskaņošanu, darbinieku nodarbināšanu, īpašuma reģistrēšanu, kredītu reģistrus, investoru aizsardzību, nodokļu maksāšanu, importa un eksporta procedūras, līgumsaistību izpildi un uzņēmējdarbības izbeigšanu. DB nav tikai kvalitatīvs, aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums, bet kvantitatīvs indikatoru kopums, kas mēra uzņēmējdarbības regulējumu 183 dažādās pasaules valstīs.

Latvijas un citu ES valstu salīdzinošās vietas Doing Business 2010.gadā

Latvija DB indeksā šogad ieņem kopumā 27.vietu pasaulē. Šogad Latvija pakāpusies par 2 vietām no 29. uz 27.vietu. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm – Latvija atrodas pirmā ES dalībvalstu desmitnieka beigās – 10.vietā, apsteidzot Austriju, Nīderlandi un Franciju, bet diezgan tālu atpaliekot no pasaules līderiem – Lielbritānijas, Dānijas un Īrijas. Lūkojoties uz Baltijas kontekstu, mūsu kaimiņi – Igaunija – šogad DB indeksā ir 24.vietā, bet Lietuva – 26.vietā.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādāto Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam projektu (Informatīvais ziņojums "Par Latvijas stratēģiskās attīstības vidējā termiņa prioritātēm, rīcības virzieniem un sasniedzamajiem rezultātiem līdz 2013.gadam" apstiprināts Ministru kabinetā 2010.gada 2.februāra sēdē ar protokollēmumu Nr.6, 43.§) Latvijas sasniedzamais mērķis uzņēmējdarbības vidē kopumā 2011. gadā DB pētījumā ir noteikta 25.vieta, bet 2013.gadā - 19.vieta.

Latvijas novērtējums pa jomām un izmaiņas

Latvija

DB 2010
(no 183 valstīm)

DB 2009
(no 181 valsts)

Izmaiņas

Kopējā vieta

27

29

+ 2

Uzņēmējdarbības uzsākšana

51

35

-16

Būvniecības atļaujas

78

78

0

Darba tiesisko attiecību regulēšana

128

125

-3

Īpašuma reģistrācija

58

79

+21

Investoru tiesību aizsardzība

57

53

-4

Nodokļu maksāšana

45

37

-8

Ārējā tirdzniecība

22

17

-5

Līgumu izpilde

15

2

-13

Uzņēmējdarbības izbeigšana

88

89

+1

Uzņēmumu reģistrēšanas jomā DB 2010 indeksā Latvija pieredzējusi vislielāko un nepatīkamāko kritumu – noslīdējusi par 16 vietām no 35.vietas pasaulē 2009.gadā līdz 51.vietai 2010.gadā. Latvija atpaliek no Igaunijas, kas atrodas 37.vietā, Beļģijas, Ungārijas, Īrijas, Dānijas un Slovēnijas. Šie dati liecina, ka, pēc savam laikam progresīvās Komerclikuma reformas, valsts notāru tiesību paplašināšanas un uzņēmumu reģistrācijas sākotnējās modernizācijas, reformas šajā jomā Latvijā ir apstājušās. Tajā pat laikā daudzas citas valstis turpina reformas, un steidzas Latvijai garām. Latvijā, pēc Pasaules bankas uzskaites metodoloģijas, uzņēmumu reģistrēšana prasa 5 procedūras un 16 dienas (no kurām vidēji 10 dienas prasa pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) maksātāja reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID). Reformas uzņēmumu reģistrēšanas jomā ar labiem rezultātiem veikusi Igaunija. To rezultātā no 1998. – 2008.gadam uzņēmumu skaits Igaunijā pieaudzis par 130% un reģistrācijas pieteikuma sniegšanas laiks samazinājies no 72 dienām 2000.gadā līdz 1 dienai šogad. Kopā ar dāņu un norvēģu partneriem tika rasts risinājums – paralēli fiziskai reģistrācijai ieviest arī tiešsaistes elektronisko reģistrāciju.

Ar Ministru kabineta 2009.gada 30.oktobra rīkojumu Nr.748 apstiprinātā Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem paredz radīt nepieciešamos priekšnoteikumus (samazinot mikrouzņēmumu komercdarbības uzsākšanas izmaksas, ieviešot mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politiku, u.c.), lai veicinātu iedzīvotājus uzsākt komercdarbību, izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinošu uzņēmējdarbības vidi. 2009.gada nogalē un 2010.gada sākumā ir stājušies spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, taču divi būtiskākie – grozījumi Komerclikumā par pamatkapitāla samazināšanu ir Saeimā sagatavošanā uz 2.lasījumu un jaunais likumprojekts par Fiksētā nodokļa ieviešanu mikrouzņēmumiem ir izstrādē. Šo likumprojektu ātra pieņemšana ir būtiska uzņēmējdarbības uzsākšanas stimulēšanai, kā arī atstās pozitīvu ietekmi uz DB rādītājiem.

Nekustamā īpašuma reģistrācijas jomā Latvija šogad ierindojusies 58.vietā pasaulē, gada laikā pakāpjoties par 21 vietu (no 79.vietas). Šis ir lielākais Latvijas progress starp visām administratīvo procedūru jomām. Kopš DB pirmo reizi 2004.gadā mērīja īpašuma reģistrācijas procedūras, Latvijā procedūru skaits samazinājies no 10 procedūrām 2005.gadā līdz 6 – 2010.gadā, un laiks – no 55 dienām līdz 45 dienām. Ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne kādā no 10 pasaules līderu valstīm nekustamā īpašuma tiesību reģistrācijas jomā nepastāv tādas procedūras kā izziņas par īpašuma nodokļa nomaksu no pašvaldības saņemšana, pašvaldības atteikums no pirmpirkuma tiesībām un izziņas saņemšana no pircēja valdes locekļiem par pilsonību.

Šobrīd Saeimā izskatīšanā atrodas grozījumi Pašvaldību likumā, ar kuriem paredzēts noteikt pašvaldību pirmpirkuma tiesības. Grozījumu projekts nosaka, ka pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam nepieciešams pašvaldību funkciju pildīšanai un paredzot, ka kārtību, kādā pašvaldības izmanto pirmpirkuma tiesības un kārtību, kādā ar pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu saistītie aprobežojumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā nosaka Ministru kabinets. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” pieņemts Saeimas 1.lasījumā 2009.gada 26.novembrī Šo grozījumu un atbilstošo Ministru kabineta noteikumu ātra pieņemšana sniegs skaidrību uzņēmējiem, kā arī ļaus uzlabot Latvijas vietu DB par 20 dienām samazinot laiku, kas patērējams kārtojot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem.

No 2010.gada 1.jūlija spēkā stāsies grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli (turpmāk – NĪN), kas nosaka, ka Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem zemesgrāmatās, reģistrējot īpašnieku maiņu (ja īpašumu atsavina vai dāvina) tiešsaits režīmā, jāpārliecinās pašvaldību datu bāzēs par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, izziņa par nekustamā īpašuma nodokļu nomaksu papīra formā vairs nebūs jāiesniedz.

DB 2010 indeksā, Latvija nodokļu maksāšanas jomā atrodas 45.vietā no 183 valstīm, gada laikā nokrītot par 8 vietām no 37.vietas. Pēc DB metodoloģijas uzņēmējiem Latvijā jāmaksā 7 nodokļi (darbaspēka nodokļi, t.sk., algas nodoklis, riska valsts nodeva un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas (turpmāk – VSAOI)), uzņēmuma ienākuma nodoklis (turpmāk –UIN), PVN, NĪN, degvielas akcīzes un dabas resursu nodoklis un automašīnu ikgadējā nodeva), šo nodokļu deklarāciju sagatavošanai gadā jāvelta 279 stundas (165 stundas – darbaspēka nodokļu deklarāciju sagatavošanai, 83 stundas – UIN deklarāciju sagatavošanai un 31 stunda – PVN deklarāciju sagatavošanai). DB indeksā Latvija atrodas pa vidu saviem Baltijas kaimiņiem – Igaunija ieņem 38.vietu, bet Lietuva – 51.vietu. Vadošajās vietās pasaulē atrodas Hongkonga, bet no ES valstīm –Īrija, Dānija un Luksemburga. Kopējais salīdzinošais DB nodokļu slogs Latvijā ir 33% no uzņēmuma peļņas, kas ir vairāk nekā Īrijā (26,5%) un Dānijā (29,1%), bet mazāk nekā kaimiņiem Lietuvai (42,7%) un Igaunijai (49,1%). Tomēr šajos aprēķinos izmantotā PVN likme ir 18%, un jau tagad paredzams, ka PVN likmes palielinājums no 18% uz 21% ar 2009.gada 1.janvāri atstās negatīvu iespaidu uz Latvijas nodokļu slogu un vietu DB 2011.

Gan valdības apstiprinātā Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, gan Informatīvais ziņojums par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai (Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra protokollēmums Nr.63, 45.§) paredz konkrētus pasākumus (sagatavot grozījumus nodokļu normatīvajos aktos) nodokļu politikas un administrēšanas pārskatīšanai. Jāatzīmē, ka nodokļu maksāšanas jomā, saskaņā ar DB metodoloģiju tiek mērītas izmaiņas, kas notikušas taksācijas perioda ietvaros, tādējādi DB speciālisti, gatavojot nākamo pētījumu vērā ņems reformas, kas veiktas 2009.gadā. Izmaiņas, kas tiks veiktas šī gada laikā tiks „ieskaitītas” nākamajā pētījumā DB2012.

Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā jābūt uz eksportu orientētiem uzņēmumiem. Jārada eksportspējīgi produkti un jāattīsta eksportspējīgas nozares, bet vienlīdz svarīga ir konkurētspējīga eksporta infrastruktūra. Latvija starptautiskās tirdzniecības jomā ieņem 22.vietu pasaulē, gada laikā nokrītot par 5 vietām no 17.vietas. Lietuva atrodas 28.vietā pasaulē, gada laikā pakāpjoties par vienu vietu, bet Igaunija – ļoti augstajā 3.vietā. Atšķirībā no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) vidējā rādītāja eksportam – 10,5 dienas un 4,3 dokumenti, Latvijā eksporta procedūra paņem 13 dienas un nepieciešami 6 dokumenti. Importam OECD vidējais rādītājs ir 11 dienas un 4,9 dokumenti, bet Latvijā – 12 dienas un 6 dokumenti.

Salīdzinot ar saviem kaimiņiem, Lietuvu un Igauniju, Latvijas būvatļauju saņemšanas jomā DB 2010 indeksā atradās vissliktākajā – 78.vietā. Oficiālās saskaņošanas procedūras Rīgā, lai būvētu vidēja lieluma noliktavu un pieslēgtu to komunikāciju tīkliem, 2009. gadā vidēji prasīja no uzņēmēja 187 dienas, 25 dažādas procedūras un izmaksāja 17,3% no gada iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Lai būtiski uzlabotu Latvijas vietu indeksā, nepieciešams samazināt saskaņošanas procedūru skaitu un kopējo saskaņošanas laiku. Piemēram, Dānijā būvniecības saskaņošanai nepieciešamas tikai 6 procedūras, Zviedrijā – 8, Īrijā un Lielbritānijā – 11, Vācijā – 12, Beļģijā – 14, Somijā – 18, bet Lietuvā – 17. Salīdzinoši kopējais saskaņošanas ilgums Somijā ir 38 dienas, Dānijā – 69, bet Igaunijā – 118 dienas1.

2009.gada Pasākumu plānā tika iekļauti vairāki pasākumi darba tiesisko attiecību elastības veicināšanai (piemēram, par maksimālā termiņa, uz kādu var noslēgt terminētus darba līgumus, pagarināšanu, kā arī par atļauju noteiktos gadījumos slēgt darba līgumus uz terminētu laiku par pastāvīgiem darba uzdevumiem; par piemaksas (virsstundu, nakts darba, svētku dienu) apmēra pārskatīšanu, u.c.), lai uzlabotu DB indikatoru darba tiesisko attiecību regulēšanā. Sociālo partneru diskusiju rezultātā vienošanās par priekšlikumiem netika panākta un tie netika tālāk virzīti. Par atsevišķu DB indikatoru uzlabošana attiecībā uz kolektīvās atlaišanas procedūru atvieglošanu tika panākta vienošanās un tie tika iesniegti Saeimā uz likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā.

Lai arī DB indikatorā Latvijas vieta ir pasliktinājusies par 3 vietām 128 vieta DB 2010, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Latvija ir pa vidu starp Lietuvu (119. vieta) un Igauniju (161. vieta), savukārt ES valstu ietvaros Latvija ir 16 vietā.

Latvijā 2008. gada 1. janvārī stājās spēkā Maksātnespējas likums, ieviešot jaunu regulējumu, ļaujot maksātnespējas situācijā nonākušiem uzņēmumiem veikt reorganizāciju un turpināt darboties, kā arī uzlabo maksātnespējas administratoru uzraudzību un paaugstina kvalifikācijas standartus. Tomēr jaunais regulējums nav izrādījies pietiekami efektīvs. Pretēji cerētajam, 2008.gada likums ļāvis Latvijai DB pētījumā 2010. gada laikā pakāpties tikai par 1 vietu (88.vieta)

Lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu Tieslietu ministrija sadarbībā ar starptautiskajiem ekspertiem un vietējie praktiķiem ir izstrādājusi jaunu Maksātnespējas likumprojektu. Šobrīd jaunais regulējums vērsts uz maksātnespējas procesu pieejamību, ātrumu, vienkāršību un efektivitāti, paredzot, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: tiesiskā aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu, tāpat no likuma izslēdzot „Izlīgums” un „Sanācija” un nosakot, ka maksātnespējas process var beigties vai nu ar saistību izpildi, vai bankrotu. 2010. gada 21.janvārī jaunais Maksātnespējas likumprojekts izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā. Vienlaikus jāuzsver, ka DB ņem vērā arī likumu piemērošanas praksi, kas Maksātnespējas likuma gadījumā, uz datu apkopošanas laiku vēl nebija pieejama.

Jāatzīst, ka ekonomikas, kurās ir maksimāli elektronizēti pakalpojumi ieņem DB reitinga pirmās vietas. Latvijā par vienoto valsts portālu elektronisko pakalpojumu nodrošināšanai ir noteikts portāls latvija.lv. Tajā tiek apkopota informācija par valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumiem. Pašreiz portālā iekļauti jau vairāk kā 1160 pakalpojumu apraksti, elektroniski pieejami vairāk kā 100 no tiem. Īpaša uzmanība vēršama uz 78 e-pakalpojumiem, kas nodrošina iespēju uzņēmējiem vienuviet un elektroniski veikt administratīvās procedūras, lai uzsāktu pakalpojuma sniegšanu Pakalpojumu direktīvas noteiktajās jomās. Šie pakalpojumi portālā latvija.lv ir pieejami arī atsevišķā sadaļā „Uz Pakalpojumu direktīvu attiecināmie pakalpojumi”.

Informatīvais ziņojums par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu pieejamībā (Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra protokollēmums Nr.57, 39.§) paredz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei elektroniskās pārvaldes, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, ieviest vienas pieturas aģentūras principu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā.

Pasākumu plāns administratīvo procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu (Ministra kabineta 2009.gada 4.februāra rīkojums Nr.90) paredz darbības rezultātus, kā arī noteiktus uzdevumus, to izpildes termiņus un par uzdevumu izpildi atbildīgās nozaru ministrijas, lai izpildītu Pakalpojumu direktīvas 39.panta prasības. Atbildīgām institūcijām uzdots veikt attiecīgus normatīvo aktu grozījumus, kas saistīti ar atļauju prasību pārskatīšanu, administratīvo procedūru vienkāršošanu atļauju saņemšanai, iesniedzamo dokumentu skaita samazināšanu, kā arī ar elektronisko dokumentu aprites ieviešanu starp publiskās pārvaldes institūcijām un saimnieciskās darbības veicēju Pakalpojumu direktīvas ietvarā esošajās pakalpojumu jomās.

Likumprojekts "Dokumentu juridiskā spēka likums" ir iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabinetā. Lai nodrošinātu vienotu pieeju un izpratni juridisko dokumentu izstrādē un noformēšanā, nepieciešams veicināt ātrāku šī likuma pieņemšanu. Likumprojekta mērķis ir noteikt prasības dokumenta oriģināla, tā atvasinājuma un dublikāta noformēšanai un izdošanai, lai tas iegūtu juridisku spēku.

Pašreiz uzņēmējus kontrolē gandrīz 100 dažādas institūcijas, kas liecina par funkciju sadrumstalotību un būtiski apgrūtina uzņēmēja ikdienu, pakļaujot to dažādām pārbaudēm, atskaišu gatavošanai. Valsts kancelejā, funkciju audita ietvaros, ir uzsākts darbs pie būtiskāko valsts pārvaldes institūciju, gan valsts, gan pašvaldību, īstenoto kontroļu, uzraudzības, pārbaužu, sertifikācijas un akreditācijas prasību identificēšanu, ar mērķi sagatavot priekšlikumus veicamajām reformām, lai mazinātu administratīvos šķēršļus.

2008.gada 19.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.333 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma aktivitāti "Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana"" paredz realizēt struktūrfondu programmu, kuras mērķis - uzlabot uzņēmējdarbības vidi un mazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem, palielinot publiskās pārvaldes sniegto pamatpakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Aktivitātes ieviesējs ir Valsts kanceleja, kas uzsākusi īstenot projekta pirmo daļu – to jomu identificēšanas, kurās veikt administratīvā sloga mērījumus . Tos paredzēts uzsākt š.g. beigās.

Saskaņā ar Pasākumu plāna rīkojumu tiek paredzēta atbildīgo institūciju uzraudzība par Pasākumu plānā paredzēto uzdevumu izpildi sniedzot regulāras atskaites par sasniegt progresu uzdoto uzdevumu izpildē. Tāpat arī Valsts kanceleja nodrošina Pasākumu plānā iekļauto uzdevumu izpildes uzraudzību.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota arī vadības grupa Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai (turpmāk - Vadības grupa), kas koordinē un uzrauga kārtējā gada Pasākumu plāna izpildi. Vadības grupa sastāvā ir par Pasākumu plānā iekļauto pasākumu atbildīgo institūciju pārstāvji. Vadības grupas vadītājs ir ekonomikas ministrs.

Pasākumu īstenošana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta ietvaros. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks iekļauts arī finansiālās ietekmes izvērtējums un par tālāko rīcību lems Ministru kabinets.


1 Latvijas uzņēmējdarbības vides izvērtējuma un reformu ziņojums (http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=21086 ), 3-5lp.

Saīsinājumi.

DB - Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business;

DG TAXUD - Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas ģenerāldirektorāts;

EDS – Elektroniskā deklarēšanas sistēma;

EM – Ekonomikas ministrija;

ES – Eiropas Savienība;

FM – Finanšu ministrija;

IEM – Iekšlietu ministrija;

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija;

LM - Labklājības ministrija;

LTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera;

NSTS - Jaunā datorizētā tranzīta sistēma;

MK – Ministru kabinets;

OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstis;

PVN – pievienotās vērtības nodoklis;

TM – Tieslietu ministrija;

VID – Valsts ieņēmumu dienests;

VSAA - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;

VSS – Valsts sekretāru sanāksme;

UR – Uzņēmumu reģistrs.

Sasaiste ar pamatnostādnēs noteiktajiem politikas mērķiem, rīcības virzieniem vai uzdevumiem/
Plānā noteiktais mērķis:

Mērķis: Ātrāk, lētāk, mazāk procedūru!

Rīcības virziens mērķa sasniegšanai

I. Uzņēmējdarbības uzsākšana

Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņiAtbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijasTiešie darbības rezultātiParedzētais finansējums (LVL) un tā avoti
1. Izveidot uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas sistēmu, izmantojot Igaunijas (Igaunijas CReP un e-Notary), Dānijas, Ungārijas un Lielbritānijas pieredzi:
1.1. Pārskatīt bankas izziņas par konta atvēršanu, dibinot uzņēmumu, nepieciešamību paredzot iespējas to aizstāt ar parakstu pašapliecinājumu vai citu dokumentu atsevišķos gadījumos;

1.2. Izvērtēt uzņēmuma reģistrācijai iesniedzamo dokumentu nepieciešamību, atceļot liekos un atbilstoši papildinot pieteikuma veidlapu;

1.3. Izsniegt komersanta reģistrācijas apliecību elektroniski;

1.4. Izvērtēt iespēju atcelt prasību par paraksta parauga iesniegšanu;

1. Saeimas 3.lasījums „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 1636p9);

2.1. 01.05.2010.

2.2. 2 mēnešu laikā pēc likumu spēkā stāšanās.

3.15.04.2010.

1./2. TM, UR

3. TM, FM, IEM

1. Noteiktā kārtībā Saeimā uz 3.lasījumu iesniegt priekšlikumus grozījumiem Komerclikumā;

2. Noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi:

2.1.Likums „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”;

2.2.MK 27.12.2001. noteikumi Nr.567 „Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem Komercreģistrā”;

3. Atbilstoši izvērtējumam par paraksta paraugu atcelšanu, sagatavot grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.

Normatīvo aktu sagatavošana TM, FM, IEM budžeta ietvaros.

2.Izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinoša uzņēmējdarbības vide:
2009.gada 30.oktobrī MK apstiprināja koncepciju „Par Koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem” (rīkojums Nr. 748).

Nodrošināt Koncepcijas par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem pasākumu īstenošana, kā arī veikt ieviesto pasākumu regulāra izvērtēšanu.

2.1. Ieviest fiksētu mikrouzņēmuma nodokli, t.sk., paredzot pieļaut laulātā un pirmās pakāpes radinieka nodarbināšanu mikrouzņēmumā bez darba tiesisko attiecību dibināšanas, ja persona nesaņem atlīdzību no mikrouzņēmuma;

2.2. Vienkāršot reģistrācijas, uzskaites un nodokļu deklarēšanas prasības personām, ja saimnieciskā darbība tiek veikta neregulāri vai ieņēmumi no tās gada ietvaros nepārsniedz 12 minimālās mēnešalgas;

2.3. Noteikt nozares, kuru darbības veicināšanai būtu nepieciešams ieviest PVN samazināto likmi;

2.4. Noteikt, ka bez darba palikušajiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir iespējams saņemt aprēķināto bezdarbnieka pabalstu sešus mēnešus, ja tiek veidots mikrouzņēmums;

2.5. Paplašināts noteikto personu loku, kuras var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.

1.15.03.2010.;

2.20.12.2010.;

3.30.06.2010.;

4.15.03.2010.;

5.15.03.2010.;

1.FM

2.FM

3.EM

4.LM

5.LM

Noteiktā kārtībā MK iesniegti:

1. Mikrouzņēmumu fiksētā nodokļu likums;

2. Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”;

3. Informatīvais ziņojums par nozarēm, kuru darbības veicināšanai būtu nepieciešams ieviest pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi;

4. Grozījumi likumos:

4.1. „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”;

4.2. „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”;

5. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Normatīvo aktu sagatavošana LM, FM, EM budžetu ietvaros.

Rīcības virziens mērķa sasniegšanai

II. Nodokļu administrēšana

Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņiAtbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijasTiešie darbības rezultātiParedzētais finansējums (LVL) un tā avoti
3.Samazināt dienu skaitu reģistrācijai par PVN maksātāju:
Latvijā pēc Pasaules Bankas DB (www.doingbusiness.org ) metodoloģijas, uzņēmumu reģistrēšana prasa 5 procedūras un 16 dienas, no kurām 10 dienas ir PVN maksātāja reģistrācija VID.

3.1. Samazināt laiku, lai reģistrētu uzņēmumu kā PVN maksātāju no likumā noteiktajām 15 darba dienām līdz 10 dienām un vienkāršot iesnieguma forma.

01. 06.2010.FM, VID

Noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi 2006.gada 14. novembra MK noteikumos Nr. 933 „Likuma par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

Normatīvo aktu sagatavošana FM budžeta ietvaros.

4.Samazināt laiku, kas patērējams nodokļu atkaišu gatavošanai un maksāšanai:
Latvija nodokļu maksāšanas jomā atrodas 45.vietā no 183 valstīm, gada laikā nokrītot par 8 vietām no 37.vietas. Pēc Pasaules bankas DB (www.doingbusiness.org ) metodoloģijas uzņēmējiem Latvijā nodokļu deklarāciju sagatavošanai gadā jāvelta 279 stundas, no kurām ar darbaspēka nodokli veltītais laiks ir 165 stundas.

Salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, Lietuvā kopējais laiks ir 166 stundas (sociālās apdrošināšanas iemaksas – 76 stundas), bet Igaunijā - 81 stunda (no kurām soc.apdr.-34 stundas).

Reprezentatīvā Latvijas uzņēmumu aptauja (http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=21086), kas tika veikta septembrī, atklāja, ka 81% Latvijas uzņēmēju kā problēmu identificē nodokļu likmes, 75% – nodokļu likumu nestabilitāti un mainīgumu, 47% - pretrunas nodokļu likumos un noteikumos, 35% – atskaitīšanās biežumu VID un 33% - nodokļu maksāšanas biežumu.

4.1. Sadarbībā ar LDDK un citu nodokļu/ grāmatvedības profesionālo organizāciju pārstāvjiem izvērtēt iespēju samazināt ziņojuma par VSAOI izpildes biežumu vai apjomu tiem uzņēmumiem, kuriem deklarācijās norādāmā informācija no mēneša uz mēnesi nemainās vai arī ir nulle, izveidojot sistēmu paplašinot personu loku, par kurām ziņas nav jāsniedz vai paredzēt iespēju ieviest atzīmi, ka nekas nav mainījies datos;

4.2. Vienkāršot un apvienot nodokļu deklarāciju veidlapas un samazināt to biežumu un aizpildīšanai patērējamo laiku.

1. 01.05.2010.

2. Divu nedēļu laikā pēc likumprojekta "Par mikrouzņēmuma nodokli" pieņemšanas Saeimā

1.LM, VSAA;

2.FM, VID

1. Atbilstoši izvērtējumam un sagatavotajiem priekšlikumiem izstrādāt grozījumus grozījumus MK 20.11.2008. Nr.942 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākumu nodokli” un citos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegt MK;

2. Noteiktā kārtībā iesniegt MK apstiprināšanai nodokļu deklarācijas veidlapu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem.

Normatīvo aktu sagatavošana LM, FM budžetu ietvaros.

5. Nodrošināt informatīvā ziņojuma „Par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai” ietverto pasākumu izpildi:

Ar 2009.gada 29.seprembra MK protokollēmumu Nr.63, 45.§ tika apstiprināts Informatīvais ziņojums par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai. Ekonomikas veicināšana ar nodokļu politikas instrumentiem.

5.1. Atvieglot nosacījumus zaudēto parādu norakstīšanai, radot iespēju pie zināmiem nosacījumiem uz trīs gadiem veidot uzkrājumus nedrošiem parādiem, uzkrājumu palielināšanas brīdī nepalielinot apliekamo ienākumu;

5.2. Ieviest fiskālās pārstāvības institūtu, vienlaikus veicinot „distribūcijas centru” veidošanos Latvijā, radot tiem labvēlīgu tiesisko regulējumu;

5.3. Trīs mēnešu laikā pēc apspriešanās ar EK padomdevēju komiteju PVN jautājumos virzīt grozījumus PVN regulējošajos normatīvajos aktos, lai noteiktu, ka eksportam paredzētajām precēm iespējams piemērot 0% likmi, radot līdzvērtīgus apstākļus kā Lietuvā un Igaunijā.

1.  01.07.2010.

2.  01.09.2010.

1./2. FM

1.Noteiktā kārtībā MK iesniegt:

1.1. grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”;

1.2. MK tiesību akta projektu par fiskālās pārstāvības institūtu;

2. Sagatavot vēstuli Eiropas Komisijai par PVN 0% likmes piemērošanu tādām preču piegādēm muitas noliktavās, kas paredzētas tālākam eksportam.

Normatīvo aktu sagatavošana FM budžeta ietvaros.

6.Noteikt regulējumu par PVN rēķina izmantošanu par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā:
Saskaņā ar 2009.gada 1.decembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kā arī grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” nodokļu maksātājiem vairs nav pienākums lietot pavadzīmes ar VID piešķirtu numuru, kuras izmantoja par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā, preču pavaddokumentu, kā arī PVN rēķinu, ja tajā norādīti likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” PVN rēķinam noteiktie rekvizīti.

Pašlaik grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos nav normatīva regulējuma par PVN rēķina izmantošanu par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā.

Lai uzņēmuma sagatavotu attaisnojuma dokumentu par veiktajiem darījumiem varētu izmantot ierakstiem grāmatvedības reģistros, šim dokumentam ir nepieciešami visi likumā “Par grāmatvedību” noteiktie rekvizīti (identifikācijas dati), arī paraksts, kas šim dokumentam nodrošina juridisko spēku. Likums “Par pievienotās vērtības nodokli” neprasa, lai pievienotās vērtības nodokļa rēķins būtu apliecināts ar parakstu.

Lai būtiski samazinātu administratīvo slogu un izmaksas uzņēmējiem, nepieciešams izvērtēt iespējas veikt grozījumus likumā “Par grāmatvedību” un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, lai atvieglotu prasības pievienotās vērtības nodokļa rēķina izmantošanai par attaisnojuma dokumentu.

6.1. Izvērtēt nepieciešamos grozījumus likumā “Par grāmatvedību” un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, lai atvieglotu prasības pievienotās vērtības nodokļa rēķina izmantošanai par attaisnojuma dokumentu.

1.01.06.2010.

2. 2 mēnešu laikā pēc likumu spēkā stāšanās.

1./2. FM , VID

Noteiktā kārtībā MK iesniegt:

1. grozījumus likumā "Par grāmatvedību";

2. grozījumus MK 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju".

Normatīvo aktu sagatavošana FM budžeta ietvaros.

7.PVN pārmaksas atmaksa krimināllietas ierosināšanas gadījumā:
Uzņēmēji saskaras ar administratīvajiem šķēršļiem nepareizi piedzīto maksājumu un pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanas gadījumos. Uzņēmumiem netiek atmaksāts kriminālprocesa uzsākšanas gadījumā, arī tad, ja kriminālprocess tiek uzsākts saistībā ar atsevišķiem darījumiem, bet nodokļa atmaksa uzņēmumam tiek atteikta kopumā par visu pārmaksāto summu. Nodokļu pārmaksas tiek iesaldētas, tai skaitā PVN, uzsāktie kriminālprocesi ilgst vairākus gadus, ierobežojot uzņēmēju iespēju saņemt nodokļu atmaksu, tādejādi iespaidojot uzņēmuma likviditāti, jo PVN atmaksu var ierobežot uz 18 mēnešiem.

7.1. Pārskatīt PVN pārmaksas atmaksas ierobežošanas aspektus kriminālprocesa uzsākšanās gadījumā pret uzņēmumu, un nepieciešamības gadījumā, izstrādāt attiecīgus grozījumus, t.sk., izvērtēt iespējas saīsināt 18 mēnešu termiņu, uz kādu var aizturēt PVN pārmaksas atmaksu gadījumos, kad nodokļu maksātājs vai tā amatpersona nav ieguvusi tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

01.09.2010.

FM, TM, pieaicinot citas iesaistītas puses.

Atbilstoši izvērtējumam noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumus likumā likuma „Par nodokļiem un nodevām”.

Normatīvo aktu sagatavošana TM, FM budžetu ietvaros.

Rīcības virziens mērķa sasniegšanai

III. Nekustamā īpašuma reģistrēšana

Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņiAtbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijasTiešie darbības rezultātiParedzētais finansējums (LVL) un tā avoti
8.Samazināt ar nekustamo īpašumu reģistrēšanu saistīto dokumentu dienu skaitu:
Vidēji OECD valstīs nekustamā īpašuma reģistrācija prasa 4.7 procedūras un 25 dienas. Lietuva ir 4.vietā pasaulē šajā rādītājā, bet Igaunija gada laikā pakāpusies par 11 vietām no 24.vietas uz 13.vietu pasaulē.

Kopš DB (www.doingbusiness.org ) pirmo reizi mērīja īpašuma reģistrācijas procedūras, Latvijā procedūru skaits samazinājies no 10 procedūrām 2005.gadā līdz 6 2010.gadā, un laiks – no 55 dienām līdz 45. Pēc DB metodoloģijas, divas no Latvijā nekustamā īpašuma tiesību reģistrācijai nepieciešamajām procedūrām ir pašvaldības atteikums no pirmpirkuma tiesībām , kas aizņem 20 dienas un izziņa no pircēja par valdes locekļa pilsonību– 1dienu.

8.1. Noteikt kārtību, kādā pašvaldības izmanto pirmpirkuma tiesības un kārtību, kādā ar pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu saistītie aprobežojumi tiek reģistrēti.

2 mēnešu laikā pēc Grozījumi Pašvaldību likumā spēkā stāšanās.RAPLM

Noteiktā kārtībā MK iesniegti MK noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības izmanto pirmpirkuma tiesības un kārtību, kādā ar pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu saistītie aprobežojumi tiek reģistrēti.

Normatīvo aktu sagatavošana RAPLM, budžetu ietvaros.

9.Vienkāršot pieteikumu kārtību Zemesgrāmatās:
Zemesgrāmatu process ir daļa no civilprocesa un pieteikuma princips, analogi kā civilprocesā nozīmē to, ka zemesgrāmatu process var tikt uzsākts tikai pēc ieinteresēto personu pieteikuma, Zemesgrāmatu likuma kā procesuālā likuma 56. un 121. pantā noteikts iesniedzamā pieteikuma, tas ir, nostiprinājuma lūguma, formas prasības, proti, nostiprinājuma lūgumiem jābūt rakstveidā un noteiktā formā aizpildītam. Līdz ar to, lai zemesgrāmatā veiktu jebkuras izmaiņas, personai jāvēršas pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, lai sastādītu un apliecinātu nostiprinājuma lūgumu.

9.1. Nodrošināt nekustamā īpašuma īpašniekam iespēju ar iesniegumu lūgt viņa personas datu vai nekustamo īpašumu identificējošo datu papildināšanu vai labošanu.

01.06.2010.TMNoteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi Zemesgrāmatu likumā.

Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros.

Rīcības virziens mērķa sasniegšanai

IV. Muitas deklarēšana

Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņiAtbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijasTiešie darbības rezultātiParedzētais finansējums (LVL) un tā avoti
10.Pilnveidot muitas procedūras:
Pēc reprezentatīvas Latvijas uzņēmumu aptaujas datiem 2009. gadā (http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=21086), salīdzinot ar 2007. gadu, no 35% uz 29% samazinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri atmuitošanas procesam velta tikai vienu dienu, vienlaikus no 10% uz 20% palielinoties to īpatsvaram, kuri tam velta divas dienas. 17% uzņēmumu problēmas radījusi muitas deklarāciju aizpildīšana un muitas iestāžu attieksme pret uzņēmumu, 15% norāda uz muitas normatīvo aktu un procedūru izmaiņu biežumu, bet 14% - uz kravu fizisko kontroli.

Pasaules bankas Loģistikas attīstības indeksā (LPI) Latvija ir panākusi zināmu progresu attiecībā pret 2007.gadu, iekļūstot, no loģistikas viedokļa attīstīto valstu saraksta apakšgalā. Jomas, kuras Latvijai ir salīdzinoši vājas: muita, infrastruktūra un loģistikas kompetence.

Uzņēmēji norāda, ka muitas uzdevums ir uzraudzīt uzņēmēju, nevis ierobežot uzņēmējdarbību. Nepieciešams uzņēmējiem atļaut to, kas nav aizliegts.

10.1. Pilnveidot muitā risku analīzi un kontroles sistēmu, veicot kravu fizisko pārbaudi un paātrinot kravu virzību. Paredzēt obligātu komersanta (kravas īpašnieka/pārvaldītāja) informēšanu par turpmāko muitas dienesta rīcību ar kravu gadījumos, kad muita aizturējusi preces ilgāk par 4 stundām, neuzsākot fizisko kravu kontroli;

10.2. Nodrošināt, lai komersantam vienā iestādē (VID Muitas pārvaldē) vairs nebūtu jāiesniedz divi iesniegumi: iesniegums par tarifa kvotas pieteikšanu un iesniegums par pārmaksāto nodokļu atmaksu, bet gan nodokļu atmaksai nepieciešamie rekvizīti būs jānorāda noteikumu 6.punktā minētajā iesniegumā par tarifa kvotas pieteikšanu.

1. 01.05.2010

2.01.09.2010.

1./2. FM, VID1. Muitas un uzņēmēju konsultatīvajā padomē panākta vienošanās par optimālo savstarpējās komunikācijas veidu starp uzņēmējiem un muitu informācijas sniegšanā. Veikt papildinājumus VID 2008.gada 4.augusta muitas fiziskās kontroles kārtībā nr.26.

2.Noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.1 “Noteikumi par Eiropas Savienības tarifa kvotu pieteikšanu un administrēšanu”, svītrojot 8.punktu un papildinot pielikumā noteikto iesnieguma veidlapu ar sadaļu par uzņēmuma bankas konta rekvizītu uzrādīšanu pārmaksātās nodokļu summas atmaksai.

Normatīvo aktu sagatavošana FM budžeta ietvaros.

11.Ātrāk un lētāk izsniegt nepreferenciālā eksporta izcelsmes sertifikātu:
Pasaules Bankas DB 2010 (www.doingbusiness.org ) indeksā Latvija starptautiskās tirdzniecības jomā ieņem 22.vietu pasaulē, gada laikā nokrītot par 5 vietām no 17.vietas. Atšķirībā no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vidējā rādītāja eksportam – 10,5 dienas un 4,3 dokumenti, Latvijā eksporta procedūra paņem 13 dienas un pieciešami 6 dokumenti. Importam OECD vidējais rādītājs ir 11 dienas un 4,9 dokumenti, bet Latvijā – 12 dienas un 6 dokumenti. Ne Igaunijā, ne Dānijā ne pie preču importa, ne eksporta nav nepieciešams preču izcelsmes sertifikāts, kas nepieciešams Latvijā.

11.1. Nepreferenciālā eksporta izcelsmes sertifikāta paātrināta izsniegšana – pārskatot LTRK cenrādi un iekšējās procedūras. Sertifikāta izsniegšana padarīta ātrāka un lētāka, iespējams –izmantojot to, ka šobrīd visa atbildība jau gulstas uz eksportētāju, jo viņš parakstās par to saņemot sertifikātu.

01.05.2010.LTRKLTRK pārskatīt iekšējo kārtību nepreferenciālo preču izsniegšanai saīsinot izsniegšanas laiku un samazinot izmaksas.
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai

V. Elektroniskā pārvalde

Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņiAtbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijasTiešie darbības rezultātiParedzētais finansējums (LVL) un tā avoti
12. Noteikt prasības dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai:
TM ir izstrādājusi likumprojektu „Dokumentu juridiskā spēka likums”, kas 21.05.2009. izsludināts VSS (VSS-798). Šā likumprojekta mērķis ir noteikt prasības dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai, lai tie iegūtu juridisku spēku. Likumprojektā ir iekļauts deleģējums MK noteikt detalizētāku dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību (piemēram, dokumenta oriģināla un tā atvasinājuma izstrādāšanas un noformēšanas kārtību, kā arī prasības dokumenta rekvizītu noformēšanai).

12.1. Sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus, lai noteiktu dokumentu noformēšanas kārtību, t.sk., atrisinot elektroniskā paraksta izmantošanu.

2 mēnešu laikā pēc „Dokumentu juridiskā spēka likums” spēkā stāšanās.

TMNoteiktā kārtībā MK iesniegt MK noteikumus par kārtību kādā izstrādājami un noformējami dokumenti.

Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros.

13. Samazināt uzņēmēju fizisko apmeklētība UR:
Komercsabiedrību valdes locekļu pilnvaras atbilstoši Komerclikuma 224.pantam ir jāatjauno reizi trīs gados. Šī norma praktiski ļoti apgrūtina uzņēmēju darbu, rada nesamērīgus administratīvos šķēršļus, palielina nepieciešamību fiziski apmeklēt UR, tādējādi tērējot uzņēmēju laiku.

13.1. Pārskatīt termiņu uz kuru var ievēlēt valdes locekļus, un nepieciešamības gadījumā to pagarināt.

Saeimas 3.lasījums „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 1636p9).TM, URNoteiktā kārtībā Saeimā uz 3.lasījumu iesniegt priekšlikumus grozījumiem Komerclikumā.

Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros.

14.Izstrādāt regulējumu, kas vienkāršos iestāžu savstarpējo administratīvo sadarbību un procedūras:
Elektroniskā veidā Noteikumi par informācijas apriti starp iestādēm.

14.1 noteikt regulējumu kā iestādes apmainās ar citu iestāžu rīcībā esošu informāciju, neprasot to sagādāt uzņēmējam/iedzīvotājam;

14.2. vienkāršot sadarbības procedūras, paātrinot administratīvā sadarbība starp iestādēm.

01.04.2010RAPLM

Noteiktā kārtībā MK iesniegt MK noteikumu projektu „Kārtība, kādā iestādes sadarbojoties sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu”.

Normatīvo aktu sagatavošana RAPLM budžeta ietvaros.

15.Veicināt elektronisko iepirkumu attīstību:
Veicināt elektronisko iepirkumu (turpmāk - e-iepirkumi) izmantošanu un attīstību, kas ļautu atkarībā no izmantotā e-iepirkumu veida (elektroniskā izsole jeb e-izsole, elektroniskais konkurss jeb e-konkurss un elektroniskais katalogs jeb e-katalogs) ievērojami vienkāršot iepirkuma procesu un nodrošināt izdevīgākus piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nosacījumus.01.03.2010.RAPLM

VRAA

Noteiktā kārtībā MK iesniegt Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plānu 2010.-2012.gadam.

Normatīvo aktu sagatavošana RAPLM budžeta ietvaros.

16. Attīstīt elektronisko pakalpojumu:
16.1. Nodrošināta iespēja iestādēm ātri un ērti izveidot jaunus elektroniskos pakalpojumus, kas iestādēm sniegtu iespēju izveidot elektronisko pakalpojumu, izmantojot jau gatavus koplietošanas pakalpojumu platformas risinājumus.20.12.2010VRAA

Īstenot projektu Eiropas Savienības struktūrfondu apguves 2007.- 2013. gada perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1. aktivitātes "Publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un pakalpojumu attīstība" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projekts „E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība”.

Normatīvo aktu sagatavošana RAPLM budžeta ietvaros.

17. Attīstīt elektronisko pakalpojumu:
Vienota informācijas resursa par valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu saņemšanu izveide un nodrošināšana.

17.1. Iespēja vienkopus iegūt informāciju par pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, veicamajām procedūrām, iesniedzamajiem dokumentiem un maksu;

17.2. Informācija par pakalpojuma saņemšanas vietām, kā arī iespēja uzsākt e-pakalpojumu, ja pakalpojums tiek nodrošināts elektroniski.

1./2.20.12.20101./2.RAPLM, VRAA1.Pēc Saeimā iesniegtā likumprojekta „Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā” pieņemšanas, noteiktā kārtībā MK iesniegt MK noteikumu projektu par kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp vienoto pakalpojumu portālu [www.latvija.lv] un atbildīgo iestādi, kā arī kārtību, kādā tiek aktualizēta informācija par atbildīgo iestāžu sniedzamajiem pakalpojumiem vienotā pakalpojumu portālā.

2.Noteiktajā kārtībā MK iesniegt MK noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā tiek ievietota un aktualizēta informācija par atbildīgo iestāžu sniedzamajiem pakalpojumiem vienotā pakalpojumu portālā.

Normatīvo aktu sagatavošana RAPLM, VRAA budžeta ietvaros.

18.Vienas pieturas aģentūras izveide valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā:
Pēc koncepcijas projekta par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā izstrādāšanas un apstiprināšanas MK, izstrādāt nepieciešamo normatīvo bāzi vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā.20.12.2010RAPLMNoteiktā kārtībā MK iesniegt koncepciju „Par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā” un plānu (laika grafiks) par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā.

Normatīvo aktu sagatavošana RAPLM budžeta ietvaros.

Rīcības virziens mērķa sasniegšanai

VI. Būvniecības process

Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņiAtbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijasTiešie darbības rezultātiParedzētais finansējums (LVL) un tā avoti
19. Izstrādāt kvalitatīvu un mūsdienu būvniecības nozarei atbilstošu regulējošo normatīvo aktu bāzi.
Izstrādāts likumprojekts „Būvniecības likums”(BL), izsludināts VSS 03.09.2009. (prot.Nr.34, 4.§, VSS-1299). Likumprojekta izstrādes gaitā notiekušas konsultācijas ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām – Latvijas Arhitektu savienību, Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centru, Inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padomi u.c., kā arī ar nevalstisko organizāciju „Sabiedrība par atklātību – DELNA” un sabiedriskās politikas centru PROVIDUS.

Notikušas vairākas publiskas diskusijas , kuras organizēja EM un Rīgas pilsētas būvvalde, par jauno BL un panākta konceptuāla vienošanās par vadlīnijām.

19.1. Vienkāršot būvniecības procesu, samazinot administratīvās procedūras un diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves;

19.2. Nodrošināt grozījumu saistītajos tiesību aktos būvniecības jomā pieņemšanu MK;

19.3. Pieņemti Būvniecības likumam pakārtoti MK noteikumi, kas atbilstoši ES dalībvalstu labākajai praksei noteiktu būvniecības nozarē iesaistīto profesionāļu kompetences pārbaudes kārtību;

19.4. Saskaņot būvniecības likumdošanu ar Administratīvā procesa likumu, lai nodrošinātu strīdu atrisināšanu iespējami ātrākā būvniecības procesa stadijā.

1.30.03.2010.

2.2 mēnešu laikā pēc Būvniecības likuma spēkā stāšanās.

1./2.EM

Noteiktā kārtībā MK iesniegt:

1. Būvniecības likumu;

2. grozījumus saistītajos tiesību aktos būvniecības jomā.

Normatīvo aktu sagatavošana em budžeta ietvaros.

Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai

VII. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam neizpildīto pasākumu turpināšana

Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņiAtbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijasTiešie darbības rezultātiParedzētais finansējums (LVL) un tā avoti
20. „Vienas pieturas aģentūras principa” izveide darba atļauju un uzturēšanās atļauju saņemšanai:

Pašlaik darba devējam, kurš vēlas nodarbināt trešās valsts pilsoni, NVA jāpiesaka vakance, kurai jābūt brīvai vismaz mēnesi un pēc tam jāapstiprina darba izsaukums, kuru darba devējs nosūta ārzemniekam, kā vienu no pamatdokumentiem uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Tanī pat laikā darba devējam PMLP jāapstiprina izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai (elektronisks dokuments, nav jāsūta ārzemniekam). Tikai pēc abu izsaukumu apstiprināšanas ārzemnieks var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

1./2./3. 30.06.2010.1./2./3. IEM, LMIzstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā MK:

1. „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”;

2. „Uzturēšanās atļauju noteikumi”;

3. „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.

Normatīvo aktu sagatavošana IEM, LM budžeta ietvaros.

21.Vadlīniju izstrāde darba aizsardzības plāna sagatavošanai
EK priekšlikums administratīvā sloga samazināšanai darba vides jomā (rekomendācija Nr.123).

Saskaņā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras informāciju būvniecība ir ES sektors ar vislielāko negadījumu risku. Būvstrādnieki iet bojā trīs reizes biežāk un tiek ievainoti divas reizes biežāk nekā citu profesiju strādnieki. Ņemot vērā augsto riska pakāpi šajā nozarē, būtu jāņem vērā "labās prakses" piemēri, kurus varētu viegli piemērot, lai novērstu negadījumus. Pirmais solis ir veikts, pārņemot Direktīvu 92/57 par darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimuma īstenošanu pagaidu vai pārvietojamos būvlaukumos. Direktīvas prasības ir iestrādātas MK 2003.gada 25.februāra noteikumos Nr.92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus". MK noteikumi kā vienu no prasībām paredz izstrādāt darba aizsardzības plānu konkrētām būvēm, taču komersanti norāda, ka prasības plāna izstrādei ir ļoti vispārīgas, tādēļ plāns tiek izstrādāts vai nu ļoti formāli, vai arī netiek izstrādāts vispār, jo trūkst praktiskas informācijas, kā to darīt.

20.12.2010.LM

LM nodrošināt darba aizsardzības prakses standarta izstrādi būvniecībai, iekļaujot tajā darba aizsardzības plāna paraugu.

Normatīvo aktu sagatavošana LM budžeta ietvaros.

22.Valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrācijas un izmantošanas kārtības noteikšana:
Latvijā zinātniskajiem institūtiem un augstākās izglītības iestādēm nav tiesību reģistrēt un uzturēt uz sava vārda par valsts budžeta līdzekļiem izstrādātos patentus, kā arī risināt sarunas par šo patentu komercializāciju. Šie ierobežojumi izriet no Zinātniskās darbības likuma 8.panta ceturtās daļas. "Ja zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka līgums. Īpašums, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, ir valsts īpašums." IZM ir sagatavojusi un nosūtījusi VK (2009.gada 13.nedēļā) grozījumu projektu minētajā likumā, kas paredz, ka MK valsts vārdā deleģē valsts zinātniskajai institūcijai tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas tajā radīts par valsts budžeta līdzekļiem. Konkrētāk intelektuālā īpašuma reģistrēšanas un izmantošanas kārtību noteiks MK noteikumi, kurus paredzēts iesniegt MK 6 mēnešu laikā pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā. Ņemot vērā to, ka šī problēma būtiski traucē izgudrojumu komercializāciju, nepieciešams paātrināt minētā MK noteikumu projekta.2 mēnešu laikā pēc grozījumu pieņemšanas Zinātniskās darbības likumā.IZM

Izstrādāt un iesniegt MK noteikumu projektu, kas paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrēšanas un izmantošanas kārtību."

Normatīvo aktu sagatavošana IZM budžeta ietvaros.

Ekonomikas ministrs A.Kampars
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2010.gadam Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 164Pieņemts: 24.03.2010.Stājas spēkā: 24.03.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 49, 26.03.2010.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
207148
{"selected":{"value":"13.07.2010","content":"<font class='s-1'>13.07.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"13.07.2010","iso_value":"2010\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"24.03.2010","iso_value":"2010\/03\/24","content":"<font class='s-1'>24.03.2010.-12.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
13.07.2010
85
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)