1. Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir veicināt vienotas Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības valsts politikas ieviešanu un attīstību.

2. Padome veic šādus uzdevumus:

2.1. katru gadu mēneša laikā izvērtē no ministrijām, kas nodrošina vadošās iestādes funkcijas vai nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus (turpmāk – ministrija), saņemtos kopsavilkumus par attiecīgajā periodā neatbilstoši veiktajiem izdevumiem attiecīgās ministrijas administrēto Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros;

2.2. mēneša laikā pēc tam, kad saņemts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros, sagatavo atzinumu par minēto ziņojuma projektu;

2.3. piedalās Līguma par Eiropas Savienības darbību 325.pantā minētā ziņojuma sagatavošanā;

2.4. izvērtē Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) informācijas pieprasījumus un sniedz Finanšu ministrijai ierosinājumus par atbildīgās institūcijas noteikšanu konkrēto jautājumu izskatīšanai un atbilžu sagatavošanai;

2.5. sniedz Finanšu ministrijai ieteikumus par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības uzlabošanu.

(Grozīts ar MK 10.01.2012. noteikumiem Nr.35)

3. Padomes sēdē padomes locekļi informē padomes priekšsēdētāju par sadarbību pārskata gadā ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).

4. Padomei ir šādas tiesības:

4.1. pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes iestādēm padomes darbam nepieciešamo informāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā garantējot ierobežotas pieejamības informācijas saglabāšanu;

4.2. pieprasīt no ministrijām kopsavilkumu par attiecīgajā periodā neatbilstoši veiktajiem izdevumiem attiecīgās ministrijas administrēto Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības programmu ietvaros;

4.3. uzaicināt valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjus un ekspertus piedalīties padomes sēdēs un ieteikumu izstrādē;

4.4. piedalīties Eiropas Savienības dalībvalstu koordinācijas dienestu krāpšanas apkarošanai (AFCOS) ikgadējā sanāksmē, kā arī citās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) organizētajās sanāksmēs un darba grupās.

(Grozīts ar MK 10.01.2012. noteikumiem Nr.35)

5. Padomes personālsastāvā iekļauj 10 locekļus, kam ir zināšanas un pieredze krāpšanas apkarošanā valsts pārvaldē un Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, tajā skaitā divus Finanšu ministrijas pārstāvjus, divus Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjus un pa vienam pārstāvim no Ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts policijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas.

(MK 15.10.2013. noteikumu Nr.1109 redakcijā)

6. Padomes personālsastāvu pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

7. Padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Padomes locekli darbam padomē var apstiprināt atkārtoti, bet ne ilgāk kā uz diviem pilnvaru termiņiem.

8. Padomes priekšsēdētājs ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

9. Padomes priekšsēdētājs apstiprina padomes sēdes darba kārtību, sasauc un vada padomes sēdes, paraksta padomes sēdes protokolu un citus dokumentus.

10. (Svītrots ar MK 10.01.2012. noteikumiem Nr.35)

11. Padomes sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija.

12. Padomes sekretariāts:

12.1. sastāda padomes sēžu darba kārtības projektus;

12.2. sagatavo padomes sēžu protokolus;

12.3. ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes elektroniski paziņo visiem padomes locekļiem padomes sēdes laiku un darba kārtību, kā arī nosūta visiem padomes locekļiem padomes sēdē izskatāmos dokumentus;

12.4. piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes elektroniski nosūta sēdes protokola projektu visiem padomes locekļiem;

12.5. materiāltehniski nodrošina padomes darbu.

13. Padomes sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā. Padomes priekšsēdētājs sasauc ārkārtas sēdi, ja to pieprasa vismaz viens padomes loceklis.

14. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz seši padomes locekļi.

(Grozīts ar MK 15.10.2013. noteikumiem Nr.1109)

15. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

16. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

17. Padomes sēdes protokolē. Padomes sēdes protokolā norāda sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, pieņemtos lēmumus un personas, kas piedalījušās sēdē.

18. Padomes locekļi piecu darbdienu laikā pēc protokola projekta saņemšanas elektroniski informē padomes sekretariātu par saskaņojumu vai nosūta iebildumus. Pēc protokola parakstīšanas tā kopiju padomes sekretariāts elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem.

19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 16.janvāra noteikumus Nr.54 "Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 11.nr.).