Energoapgādes regulēšanas padomes rīkojums Nr.12

Rīgā 1996. gada 12. novembrī

Par enerģijas tarifu politikas galvenajiem mērķiem

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" 5. pantu, saskaņā ar Pasaules bankas prasībām :

1. Akceptēt Enerģijas tarifu politikas galvenos mērķus.

2. Uzdot Licenču birojam :

2.1. pēc konsultantu firmas "Bechtel" priekšlikumu saņemšanas attiecībā uz jaunām tarifu metodoloģijām veikt to izvērtēšanu,

2.2. kopīgi ar "Bechtel" firmas konsultantiem izstrādāt ekonomisko izmaksu metodoloģijas ieviešanas darbības plānu un iesniegt Padomei izskatīšanai.

Priekšsēdētājs A.Pakrastiņš

Par enerģijas tarifu politikas galvenajiem mērķiem

Latvijas Energoapgādes regulēšanas padome (saukta par Padomi) ir atbildīga par energoapgādes uzņēmumu licencēšanas, siltuma, elektrības un gāzes apgādes tarifu noteikšanu Latvijā un ar to saistīto tarifu aprēķināšanas metodoloģijas izstrādi.

Padomes politikas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi, aizsargāt patērētāja intereses, nodrošināt energoapgādes atbilstību valsts enerģētikas politikai, veicināt konkurenci enerģētikas sektorā tur, kur tas tiek uzskatīts par lietderīgu. Tiek atzīts, ka dabiskā monopola rakstura iezīmes enerģētikas sektora daļās, galvenokārt siltuma, gāzes un elektrības pārvadē un sadalē, padara konkurenci nepraktisku, vismaz tuvākajā laikā. Bez tam tiek atzīts, ka pārejai uz konkurētspējīgu tirgu citās energoapgādes sfērās būs nepieciešams pārejas periods. Tālākā perspektīvā priekšroka tiks dota tirgus cenu ieviešanai, nevis tarifu regulēšanai.

Pagājušajā gadā ir ievērojami pieaugusi enerģijas mazumtirdzniecības cena. Šī gada laikā noteiktie tarifi pamatojas uz vispārējo principu par pilnu izmaksu atgūšanu. Tomēr šīm metodoloģijām nav izdevies nodrošināt pietiekošus līdzekļus amortizācijai un peļņai. Šie faktori kopā ar to, ka ievērojama klientu daļa nemaksā, ir noveduši pie ieņēmumiem, kuri nenodrošina pilnu izmaksu atgūšanu. Šāda situācija prasa enerģētikas sektorā izmainīt tarifu aprēķināšanas metodoloģijas vai arī pielietot jaunu pieeju.

Ir saprotams, ka nepieciešamās izmaiņas var veikt tikai pēc jauno metodoloģiju salīdzināšanas ar esošajām metodoloģijām un detalizētu rekomendāciju izstrādāšanas. Var prognozēt, ka izmaiņas esošajās metodoloģijās vai jauno metodoloģiju ieviešana varētu prasīt veikt izmaiņas grāmatvedības tiesību aktos, pamatfondu pārvērtēšanu u.c., kas var pārsniegt Padomes kompetenci un kontroles iespējas. Padome aktīvi sadarbosies ar saviem konsultantiem, lai izstrādātu jaunās metodoloģijas, kas ietver ekonomiskos tarifu noteikšanas principus, un tās tālāk detalizēti izvērtētu.

Energoapgādes tarifu regulēšanas politikas galvenie mērķi, kas tiks ietverti tarifu noteikšanas metodoloģijās, ir sekojoši:

• signalizēt par īstajām energoresursu ekonomiskajām izmaksām;

• nodrošināt energouzņēmumiem pilnu izmaksu atgūšanu. To darot, tarifiem jānodrošina energoapgādes uzņēmumiem iespēja finansiālai dzīvotspējai, ieskaitot investīciju veicināšanu enerģētikas sektorā;

• nodrošināt, lai tarifi atspoguļotu inflācijas ietekmi;

• nodrošināt, lai energouzņēmumu ieņēmumi atspoguļotu inflācijas ietekmi;

• nodrošināt, lai klientu parādi netiktu uzskatīti par izmaksu, kura jāsedz nākamajiem klientiem, pārsniedzot pieņemamus komercstandartus;

• nodrošināt, lai energouzņēmumu izmaksas, kuras pārsniedz saprātīgus tehniskos un komercstandartus, netiktu segtas no klientu puses;

• atbalstīt darījumus starp atsevišķiem pakalpojumu vediem (piem., ražošana/ģenerēšana, pārvade, sadale un realizācija) un atvieglot pārstrukturēšanu;

• maksimāli palielināt klientu izvēles iespējas energoapgādes operācijās un veicināt efektīvu enerģijas taupīšanu, vietējo un atjaunojamo kurināmo resursu un koģenerācijas izmantošanu;

• pievērst speciālu uzmanību ekonomiski mazturīgākajām iedzīvotāju grupām tarifu noteikšanas politikas izstrādē un ieviešanā, ievērojot inflāciju.