Ministru kabineta
rīkojums Nr.140
Rīgā 2010.gada 10.martā (prot. Nr.12
22.§)
Grozījumi
Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam
1. Izdarīt Transporta attīstības pamatnostādnēs
2007.-2013.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada
12.jūlija rīkojumu Nr.518 "Par Transporta attīstības
pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam") šādus grozījumus:
1.1. papildināt nodaļu "Ievads" ar sesto
rindkopu šādā redakcijā:
"Pamatnostādņu 1.nodaļā raksturota transporta nozares
situācija pirms pamatnostādņu izstrādāšanas - 2006.gadā.
Pamatnostādņu īstenošanas rezultāti un no tiem izrietošās
izmaiņas transporta nozarē 2007. un 2008.gadā ir apkopotas
informatīvajā ziņojumā "Par Transporta attīstības
pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanas gaitu un
aktualizēšanas nepieciešamību" (Ministru kabineta 2009.gada
30.jūnija sēde (prot. Nr.45 65.§)).";
1.2. izteikt 4.2.apakšnodaļu šādā redakcijā:
"4.2. Apakšmērķi
1. Pieprasījumam un finansiālajām iespējām atbilstoša
komfortabla un droša satiksme valsts autoceļu un dzelzceļa
tīklā.
2. Efektīvi un sabiedrības interesēm atbilstoši
sabiedriskā transporta pakalpojumi.
3. Jūras transporta drošības nodrošināšana atbilstoši
starptautiskajiem standartiem.
4. Pastāvīgi augošs transporta un loģistikas pakalpojumu
eksports, pieprasījumam atbilstoša ostu caurlaides spēja,
konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšana ostās un iesaistītajā
transporta ķēdē.
5. Dinamiska gaisa transporta sistēma, kas nodrošina
pieaugošu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Rīga kā gaisa
satiksmes centrs tiešajiem un tranzīta pasažieriem. Iespēju
robežās atbalstīta reģionālo lidostu attīstība.";
1.3. izteikt 5.1.tabulu šādā redakcijā:
"5.1.tabula Sasniedzamie
rezultāti transporta nozarē
|
Rezultāts
|
Rezultatīvie rādītāji
|
| 1.1.
Politikas rezultāts |
|
|
Valsts autoceļi un pilsētu tranzītielas sakārtotas
darbspējīgā līmenī (vismaz apmierinošā stāvoklī esošo valsts
autoceļu īpatsvars %) |
Vismaz apmierinošā stāvoklī esošie valsts galvenie autoceļi -
62 % |
|
|
Vismaz apmierinošā stāvoklī esošie valsts reģionālie autoceļi
ar asfalta segumu - 49 % |
|
|
Vismaz apmierinošā stāvoklī esošie valsts vietējie autoceļi
ar asfalta segumu - 59 % |
|
|
Vismaz apmierinošā stāvoklī esošie valsts reģionālie autoceļi
ar grants segumu - 63 % |
|
Vismaz apmierinošā stāvoklī esošie valsts vietējie autoceļi
ar grants segumu - 64 % |
|
Darbības rezultāti |
|
| 1.1.1. Izbūvēti un rekonstruēti
TEN-T (valsts galvenie) autoceļi, attiecas arī uz šīs tabulas 1.2.punktā
minēto politikas rezultātu |
Izbūvēti un rekonstruēti 103,9 km (tai skaitā 47,9 km -
2009.gadā pabeigtais projekts Jēkabpils-Varakļāni) |
| 1.1.2. Sakārtoti reģionālie
autoceļi, attiecas arī uz šīs
tabulas 1.2.punktā minēto politikas rezultātu |
Rekonstruēti 330 km |
| 1.1.3. Rekonstruētas pilsētu
tranzītielas, attiecas arī uz
šīs tabulas 1.2.punktā minēto politikas rezultātu |
Rekonstruēti 20 km |
| 1.1.4. Uzlabota pilsētu
satiksmes drošība, attiecas arī
uz šīs tabulas 1.2.punktā minēto politikas rezultātu |
Īstenoti 100 pilsētu satiksmes drošības uzlabošanas
projekti |
| 1.1.5. Uzlabota lielo pilsētu
infrastruktūra sasaistei ar TEN-T |
Īstenoti divi projekti |
| 1.2.
Politikas rezultāts |
|
| Paaugstināta ceļu satiksmes
drošība |
Bojā
gājušo skaita samazinājums, salīdzinot ar 2001.gadu, - 70
% |
|
Darbības rezultāti |
|
| Darbības rezultāti ir noteikti
Ceļu satiksmes drošības programmā 2007.-2013.gadam |
|
| 1.3.
Politikas rezultāts |
|
|
Saglabāts vilcienu kustības ātrums, novēršot tehniskās
ekspluatācijas ierobežojumus |
Kravas vilcienu kustības vidējais tehniskais ātrums 42,8
km/h |
|
Dzelzceļa satiksmes
negadījumu relatīvais līmenis (šis līmenis ir skaitlis,
kuru nosaka katrai konkrētai ES valstij. To pārskata reizi
trijos gados. Šobrīd Latvijai ir noteikts
5,03x10-9. Minēto līmeni aprēķina Eiropas
Dzelzceļa aģentūra) |
|
Darbības rezultāti |
|
1.3.1. Izbūvēti TEN dzelzceļa
sliežu ceļi,
rekonstruēti TEN dzelzceļa sliežu ceļi |
Izbūvēti sliežu ceļi 52 km garumā,
rekonstruēti sliežu ceļi 260 km garumā |
|
1.3.2. Veikta Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora vilcienu
kustības vadības sistēmas un ritošā sastāva sakarsušo bukšu
atklāšanas sistēmas modernizācija |
Dzelzceļa koridora vilcienu kustības vadības sistēmas
modernizācija - 100 % no projektā paredzētā (jāpabeidz
2010.gadā) |
|
Ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmas
modernizācija - 100 % no projektā paredzētā (jāpabeidz
2010.gadā) |
| 2.1.
Politikas rezultāts |
|
|
Nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamība
pasažieriem ar īpašām vajadzībām, piemērojot autobusus,
dzelzceļa stacijas |
Pasažieriem ar īpašām vajadzībām piemēroto autobusu īpatsvars
reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos - 10 % |
|
|
Pasažieriem ar īpašām vajadzībām piemēroto autobusu īpatsvars
reģionālajos vietējās nozīmes pārvadājumos - 5 % |
|
Pasažieriem ar īpašām vajadzībām piemēroto dzelzceļa staciju
īpatsvars - 5 % |
|
Darbības rezultāts |
|
|
2.1.1. Veikta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju
līgumsaistību izpildes uzraudzība, attiecas arī uz šīs tabulas 2.2.punktā
minēto politikas rezultātu |
Pārbaudīto pārvadātāju īpatsvars (%) no kopējā pārvadātāju
skaita - 15 % (starppilsētu pārvadātājiem - 100 %) |
|
|
Apsekoto reisu īpatsvars (%) no kopējā pakalpojumu apjoma -
10 % |
|
Finanšu izlietojuma pārbaužu skaits - 15 % (starppilsētu
pārvadātājiem - 100 %) |
| 2.2.
Politikas rezultāts |
|
|
Nodrošināta iespēja visiem iedzīvotājiem nokļūt novada
centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darba vietās,
valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar
sabiedrisko transportu |
Pagastu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi reisi
dienā, kas savieno pagastus ar novada centru, - 100 % |
|
Novadu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi reisi dienā,
kas savieno novadus ar reģiona centru vai galvaspilsētu, -
100 % |
|
Darbības rezultāti |
|
| 2.2.1. Uzturēts starppilsētu
maršrutu tīkls |
Jā |
| 2.2.2. Sakārtota normatīvā bāze
sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā |
Jā,
līdz 2010.gada beigām |
| 2.3.
Politikas rezultāts |
|
| Palielināts pasažieru
pārvadājumu pa sliežu ceļiem īpatsvars kopējā pasažieru
pārvadājumu apjomā |
Dzelzceļa pasažieru skaita īpatsvars kopējā pasažieru
pārvadājumu apjomā - 8 % |
|
Darbības rezultāts |
|
| 2.3.1. Iegādāto jauno
elektrovilcienu un dīzeļvilcienu skaits |
Septiņi dīzeļvilcieni, 34 elektrovilcieni |
| 2.3.2. Pilsētu skaits (ārpus
Rīgas), kurās uzlabota tramvaju pasažieru pārvadājumu
sistēma |
Divas pilsētas (Daugavpils,
Liepāja)
|
| 3.
Politikas rezultāts |
|
| Iekļūšana Parīzes Vienošanās
memoranda (PMoU) baltajā sarakstā |
Aizturēto Latvijas karoga kuģu skaits ārvalstīs pret
inspekciju skaitu (%), tiecoties samazināt pārejas faktoru no
0,15 uz 0 vai negatīvu (nosacījums iekļaušanai baltajā
sarakstā) |
| 4.1.
Politikas rezultāts |
|
|
Tranzīta kravu apgrozījuma pieaugums Latvijas ostās straujāks
nekā konkurējošās ostās |
Tranzīta kravu apgrozījuma pieaugums - 10 % |
|
Konteinerkravu un ro-ro kravu apgrozījuma pieaugums - 20
% |
|
Darbības rezultāti |
|
|
4.1.1. Īstenoti tranzīta un loģistikas iespēju
popularizēšanas pasākumi, attiecas arī uz šīs tabulas 4.2.punktā
minēto politikas rezultātu |
Starptautisko izstāžu skaits, kurās ar nacionālajiem stendiem
piedalās Latvijas ostas un ar tranzīta biznesu saistīti
uzņēmumi, - piecas gadā |
|
|
Tirdzniecības misiju, semināru skaits, kuros Āzijas un Tālo
Austrumu valstīs piedalās Latvijas ostas un ar tranzīta
biznesu saistīti uzņēmumi, - divi gadā |
|
Latvijas ostu un tranzīta pakalpojumu mārketinga pasākumu un
informatīvo materiālu skaits - divi gadā |
|
4.1.2. Uzlabota ostu infrastruktūra |
Lielo
ostu skaits, kurās uzlaboti pievedceļi 2010.gadā, - divas
(Ventspilī, Liepājā) |
|
|
Lielo
ostu skaits, kurās veiktas investīcijas pieejamības un
hidrotehnisko būvju uzlabošanā, - trīs |
|
Mazo
ostu skaits, kurās uzlabota infrastruktūra, - trīs |
| 4.1.3. Īstenots ostu
informācijas sistēmas projekts |
Jā |
| 4.2.
Politikas rezultāts |
|
| Distribūcijas pakalpojumu
pieaugums uz citām ES dalībvalstīm |
Iekasētā muitas nodokļa pieaugums -par 30 % |
|
Darbības rezultāti |
|
|
4.1.1. attiecas arī uz šīs tabulas 4.2.punktā minēto
politikas rezultātu |
|
| 4.3.
Politikas rezultāts |
|
| Paātrināta kravu autotransporta
robežšķērsošana uz Latvijas-Krievijas robežas |
Vidējais stāvēšanas ilgums uz robežas nepārsniedz vienu
diennakti |
|
Darbības rezultāti |
|
| 4.3.1. Ieviesta elektroniskā
rindas vadība |
Jā |
| 4.3.2. Nodrošināta kravu
autotransporta rindas novirzīšana uz stāvlaukumiem pie
Terehovas RKP |
Jā |
| 5.1.
Politikas rezultāts |
|
| Rīga
- dinamiski augošs Baltijas reģiona un Eiropas līmeņa gaisa
satiksmes centrs |
Apkalpoto pasažieru skaits lidostā 2013.gadā:
6,8 miljoni pasažieru (tajā skaitā 5,3 miljoni
nacionālās lidsabiedrības pasažieru) |
|
|
Tranzīta un transfēra pasažieru skaits lidostā
2013.gadā:
3,75 miljoni pasažieru (tajā skaitā 3,74 miljoni
nacionālās lidsabiedrības pasažieru) |
|
|
Piecu
jaunu lidsabiedrību ienākšana lidostā |
|
20
jaunu lidojumu maršrutu ieviešana |
|
Darbības rezultāti |
|
|
5.1.1. Uzlabota starptautiskās lidostas "Rīga"
infrastruktūra |
Saskaņā ar nacionālās lidsabiedrības izaugsmes plāniem līdz
2013.gadam par 10 milj. palielināta starptautiskās lidostas
"Rīga" pasažieru apkalpošanas kapacitāte |
|
Veikta starptautiskās lidostas "Rīga" skrejceļa un
perona paplašināšana un modernizācija, lai nodrošinātu
2013.gadā plānotās pasažieru plūsmas apkalpošanu |
| 5.1.2. Noslēgti divpusēji
starpvaldību nolīgumi par gaisa satiksmi |
Noslēgti 14 jauni nolīgumi |
| 5.2.
Politikas rezultāts |
|
| Nodrošināts lidojumu drošības
līmenis, kas atbilst starptautiskajiem standartiem |
Lidojumu drošības līmenis nav zemāks par ES valstu vidējo
līmeni (nopietnu incidentu skaits uz pārvadājuma
vienību) |
|
Darbības rezultāti |
|
| 5.2.1. Kvalitatīvi un
savlaicīgi izmeklēti aviācijas nelaimes gadījumi un
incidenti, tiek noteikti aviācijas nelaimes gadījumu,
incidentu un starpgadījumu patiesie cēloņi |
100 %
no kopējā incidentu un nelaimes gadījumu skaita |
|
5.2.2. Nodrošināta gaisa pārvadājumu tehniskās atbilstības un
drošības standartu ieviešana |
10
sertificētās aviosabiedrības |
|
|
14
sertificētie lidlauki |
|
|
Trīs
sertificētie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji |
|
|
11
sertificētās tehniskās apkopes organizācijas |
|
Deviņas sertificētās lidotspējas uzturēšanas
organizācijas |
| 5.3.
Politikas rezultāts |
|
| Sekmēta reģionālo lidostu
(Liepāja, Ventspils, Daugavpils) attīstība |
Sagatavota tiesiskā bāze, kas ļauj reģionālajām lidostām
pieteikties Kohēzijas fondu projektiem un attīstīt lidostu
infrastruktūru |
|
Darbības rezultāts |
|
| 5.3.1. Lidostās veikta
infrastruktūras izbūve un/vai rekonstrukcija |
Īstenojoties visiem
nosacījumiem (iesniegti pieteikumi, nodrošināts
nepieciešamais līdzfinansējums), izbūvēta jauna vai
rekonstruēta esošā reģionālo lidostu infrastruktūra (atkarībā
no atlases pieteikumā pieteiktā un atbalstītā)" |
1.4. izteikt 6., 7. un 8.nodaļu šādā redakcijā:
"6. Rīcības virzieni
politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, kas atbilst nacionāla un ES
līmeņa politikas plānošanas dokumentos noteiktajam, paredzami
šādi rīcības virzieni:
1. Infrastruktūras kvalitātes
uzlabošana
- Autoceļu uzturēšana un attīstība
- Dzelzceļa modernizēšana
- Ostu infrastruktūras (tai skaitā pievedceļu) attīstība
- Starptautiskās lidostas "Rīga" paplašināšana un
reģionālo lidostu attīstība
2. Satiksmes drošības līmeņa paaugstināšana
- Ceļu satiksmes drošības pasākumu koordinācija
- Bīstamo kravu drošas aprites koordinācija
3. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana maršrutu
tīkla valsts un reģionālajos vietējās nozīmes autobusu un
vilcienu maršrutos
4. Tranzīta pakalpojumu veicināšana
- Tranzīta un loģistikas tirgus attīstības barjeru
novēršana
- Valsts un tranzīta pakalpojumu popularizēšana
- Jaunu tirgu meklēšana
- Jaunu tehnoloģiju un pakalpojumu ieviešana
- Speciālistu kvalifikācijas paaugstināšana
5. Transporta politikas veidošana un īstenošana, pamatojoties
uz pētījumiem un profesionāliem speciālistiem
7. Valsts
pamatbudžeta un Eiropas Savienības fondu finansējums Transporta
attīstības pamatnostādņu īstenošanai
7.1.tabula Paredzamais
finansējums rīcības virzienu īstenošanai (milj.Ls)
|
|
2007
|
2008
|
2009
|
2010
|
2011
|
2012
|
2013
|
2007.-
2013. pieejamais ES fondu finansēj.
|
|
Infrastruktūras kvalitātes uzlabošana
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| VAF |
194,3
|
235,8
|
121,8
|
89,7*
|
98,7*
|
0*
|
0*
|
|
| t.sk.
valsts vietējo autoceļu sakārtošana |
12,0
|
12,0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
| Autoceļu attīstība (KF,
ERAF) |
77,5
|
70,9
|
40,2**
|
57,2***
|
14,5
|
0
|
0
|
426,9
|
| Dzelzceļa modernizēšana
(KF) |
16,8
|
16,0
|
28,1
|
18,5
|
0
|
0
|
0
|
91,7
|
| Ostu infrastruktūras (tai skaitā
pievedceļu) attīstība (KF, ERAF) |
6,5
|
6,5
|
7,1
|
5,3
|
0
|
0
|
0
|
117,6
|
| Starptautiskās lidostas
"Rīga" paplašināšana un reģionālo lidostu attīstība
(KF) |
4,0
|
5,3
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
51,7
|
| Pētījumi (KF, ERAF, TEN-T) |
1,5
|
0,4
|
2,9
|
2,2
|
0,7
|
1,9
|
0
|
0
|
| Sabiedriskais transports (ERAF,
KF) |
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
114,1
|
|
Sabiedriskā transporta sistēmas attīstība |
|
|
|
|
|
|
|
|
| Dotācijas zaudējumu segšanai
sabiedriskā transporta sniedzējiem |
48,5
|
74,4
|
71,1
|
56,0*
|
53,5*
|
0*
|
0*
|
|
|
Tranzīta pakalpojumu veicināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
| Valsts un tranzīta pakalpojumu
popularizēšana |
0,03
|
0,03
|
0,03
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
| Jaunu tirgu meklēšana |
0,02
|
0,02
|
0,02
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
1. * Tabulā norādīts finansējums saskaņā ar likumu "Par
valsts budžetu 2010.gadam". Finansējuma apjoms
2011.-2013.gadam tiks noteikts turpmāko gadu budžeta projektu
sastādīšanas procesā.
2. ** Tai skaitā 6,5 milj.latu - Valsts kases aizdevums.
3. *** Tai skaitā 22,6 milj.latu - Valsts kases aizdevums.
4. 2011.-2012.gada ES fondu finansējums tiek norādīts saskaņā
ar likumu "Par valsts budžetu 2010.gadam" (11.pielikums
par ilgtermiņa saistībām). 2013.gadā nav iespējams prognozēt
finansējumu, jo tas būs atkarīgs no 2010.gada budžeta izpildes
rādītājiem.
5. Tabulā ir iekļauta informācija par 2000.-2006.gada un
2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības
fonda un Kohēzijas fonda, kā arī Eiropas komunikāciju tīklu
(TEN-T) budžeta projektu finansējumu.
8. Turpmākās
rīcības plānojums
Plānojot turpmāko rīcību, jānodrošina atbilstība šādiem
nacionālas nozīmes politikas plānošanas dokumentiem:
1) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam
(Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.564
"Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu
2007.-2013.gadam");
2) Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes
atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns (LESIA)
(Ministru kabineta 2009.gada 19.februāra rīkojums Nr.123
"Par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes
atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu");
3) ziņojums par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem
vidēja termiņa periodā (projekts);
4) Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2010.gadam
(projekts).
Izdarot grozījumus, pamatnostādnēs tiek integrētas
Pamatnostādnes 2.šķiras autoceļu sakārtošanai novadu atbalstam
2008.-2015.gadam un Sabiedriskā transporta attīstības
pamatnostādnes 2005.-2014.gadam, tādējādi nodrošinot politikas
plānošanas dokumentu hierarhijas optimizāciju, nezaudējot
minētajos dokumentos noteiktos sasniedzamos rezultātus. Tie
precizēti atbilstoši esošajiem un prognozējamiem valsts budžeta
līdzekļiem, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju
valstī.
Turpmāka jaunu politikas plānošanas dokumentu izstrāde notiks,
ja tas būs paredzēts Eiropas Savienības vai nacionāla līmeņa
politisko vadlīniju dokumentos, kā arī ja tiks konstatēta
problēma transporta nozarē, kuras risināšanai būs nepieciešama
īpaša politika. Saistībā ar iespējamo autoceļu jomas finansējuma
palielinājumu (uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī),
sākot ar 2012.gadu, paredzēts izstrādāt plānu valsts vietējo
autoceļu sakārtošanai."
2. Atzīt par spēku zaudējušu:
2.1. Ministru kabineta 2004.gada 29.septembra rīkojumu Nr.704
"Par Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnēm
2005.-2014.gadam";
2.2. Ministru kabineta 2008.gada 14.februāra rīkojumu Nr.64
"Par Pamatnostādnēm valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanai
novadu atbalstam 2008.-2015.gadam".
3. Satiksmes ministrijai iesniegt precizētās
pamatnostādnes Valsts kancelejā.
Ministru prezidents
V.Dombrovskis
Satiksmes ministrs
K.Gerhards
