Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Noteikumi nr.40

Rīgā 12.09.1995. (prot.nr. 56, 18.§)

Rīgas Domes īpašumā vai valdījumā esošo dzīvokļu, kurus atbrīvo īrnieki izceļotāji, īres tiesību izsoles noteikumi

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Dzīvokļu īres tiesību izsoles organizēšanas noteikumi (turpmāk tekstā - noteikumi) nosaka kārtību, kādā organizējamas izceļotāju atbrīvoto dzīvokļu īres tiesību pārdošanas izsoles saskaņā ar Latvijas Republikas 18.06.1994. likumu "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus".

1.2. Izsole notiek un visus ar izsoli saistītos jautājumus risina saskaņā ar Rīgas Domes apstiprinātajiem noteikumiem priekšpilsētas (rajona) valde pēc tam, kad valde pieņēmusi lēmumu par attiecīgo dzīvokļu īres tiesību nodošanu izsolē, kā arī par īres tiesību sākumcenu. Nosakot sākumcenu, ņem vērā dzīvokļa atrašanās vietu, stāvu, plānojumu un tehnisko stāvokli. Cenas pieauguma apmēru nosaka izsoles darba grupa, kura veic arī izsoles tehnisko darbu.

1.3. Dzīvokļu īres tiesību mutisko izsoli priekšpilsētā (rajonā) organizē un veic izsoles darba grupa, kas pilda savas funkcijas līdz pircēja pilnīgam norēķinam ar pašvaldību.

1.4. Izsoles pārrauga un koordinē Rīgas Domes dzīvokļu komiteja.

1.5. Priekšpilsētu (rajonu) darba grupu skaitlisko un personālo sastāvu apstiprina Rīgas Domes dzīvokļu komiteja (turpmāk tekstā - komiteja).

1.6. Ne vēlāk kā 16 dienas pirms izsolēm izsoļu darba grupas komitejai iesniedz īres tiesību izsolē piedāvāto dzīvokļu sarakstu pārbaudei un apstiprināšanai. Komiteja apstiprina sarakstu divu dienu laikā. Komitejas apstiprinātais saraksts vairs nav maināms.

1.7. Izsoles dalībniekiem ir tiesības:

1.7.1. iepazīties ar īres pārdošanas noteikumiem;

1.7.2. iepazīties ar izsolāmo dzīvokļu tehniskajiem rādītājiem;

1.7.3. saņemt izsolāmo dzīvokļu plānu;

1.7.4. pirms izsoles apskatīt dzīvokļus.

1.8. Katram izsoles dalībniekam ir tiesības nopirkt īres tiesības izsolē tikai uz vienu dzīvokli.

2. Lietoto terminu skaidrojums 

Valde - priekšpilsētas (rajonu) valde.

Izsoles objekts - pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošs dzīvoklis, kuru dzīvokļa īrnieks izceļotājs un tajā pierakstītās personas nodod pašvaldībai īres tiesību izsoles organizēšanai.

Izsoles darba grupa - dzīvokļu īres tiesību izsoles organizēšanai izveidota darba grupa.

Dzīvokļu komiteja - deputātu komiteja, kura seko izsoļu likumībai.

3. Informācijas publicēšana.

3.1. Izsole ir publiska un sludinājums par to divas reizes jāpublicē laikrakstā "Rīgas Balss" vai laikrakstā "Diena", paziņojumam jābūt arī valdes ēkā (pirmā stāva foajē). Izsole var notikt pēc divām nedēļām, skaitot no otrā sludinājuma publicēšanas dienas.

3.2. Sludinājumā par dzīvokļa īres tiesību izsoli jānorāda:

- dzīvokļa adrese;

- istabu skaits un kopējā platība;

- dzīvokļa labiekārtotības pakāpe;

- stāvs, plānojums;

- dzīvokļa īres tiesību pārdošanas sākumcena un nodrošinājuma apmērs;

- izsoles vieta un laiks;

- izsoles dalībnieku pieteikšanās laiks;

- kad un kur var iepazīties ar izsoles noteikumiem;

- izsoles organizētāju adrese un tālruņa numurs.

4. Izsoles dalībnieku reģistrācijas kārtība

4.1. Izsoles dalībnieku reģistrācija notiek sludinājumā norādītajos termiņos.

4.2. Par izsoles dalībnieku var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis.

4.3. Lai persona varētu reģistrēties par izsoles dalībnieku, tai iepriekš jāsamaksā izsoles reģistrācijas nodeva Ls 30 apmērā, kā arī jāiemaksā drošības nauda Ls 100 apmērā valdes kasē.

4.4. Reģistrējoties par izsoles dalībnieku, jāiesniedz šādi dokumenti:

- pases noraksts vai kserokopija (uzrādot oriģinālu);

- kvīts par izsoles reģistrācijas nodevas samaksu;

- kvīts par drošības naudas iemaksu;

- iesniegums;

- dzīves vietas izziņa 22-dz.

4.5. Reģistrētajam izsoles dalībniekam tiek izsniegta reģistrācijas apliecība atbilstoši 1. pielikumam.

4.6. Izsoles dalībniekus reģistrē žurnālā, kur norāda šādas ziņas:

- dalībnieka kārtas numuru;

- vārdu un uzvārdu, personas kodu;

- dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru;

- atzīmi par izsoles reģistrācijas nodevas un drošības naudas iemaksu.

4.7. Ja izsole nenotiek vai tiek organizēta atkārtota izsole, reģistrētajiem dalībniekiem ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto reģistrācijas nodevu un drošības naudu.

5. Izsoles norise

5.1. Izsole notiek tikai tad, ja izsolei reģistrējas un uz to ierodas vismaz divi dalībnieki. Dalībniekiem, kuri nav ieradušies uz izsoli, tiek atmaksāta drošības nauda. Izsoles reģistrācijas nodeva netiek atmaksāta.

5.2. Ja noteiktajā laikā uz izsoli ierodas mazāk par diviem dalībniekiem, izsole tiek atlikta uz vienu stundu. Pēc tam, ja dalībnieku skaits nepalielinās, izsoles vadītājs paziņo, ka izsole nav notikusi un dalībniekam atkārto viņa tiesības, kas minētas šo noteikumu 4.7. punktā.

5.3. Ja uz atkārtoto izsoli ierodas mazāk par diviem dalībniekiem un iepriekšējā izsole nav notikusi šī paša iemesla dēļ, dzīvokļa īres tiesības tiek pārdotas izsoles vienīgajam dalībniekam par izsoles sākumcenu. Šajā gadījumā izsoles protokola iedaļā "Izsoles vieta un laiks" izdarāma papildu piezīme - "atkārtotā izsole" un iedaļā "Izsolē piedāvātā augstākā cena" izdarāma piezīme - "objekts pārdots vienīgajam pretendentam saskaņā ar izsoles noteikumu 5.3. punktu".

5.4. Izsoles dalībnieki pie ieejas izsoles telpā uzrāda reģistrācijas apliecību, pamatojoties uz ko, viņiem izsniedz reģistrācijas kartīti ar numuru, kas atbilst reģistrācijas žurnālā un apliecībā ierakstītajam kārtas numuram.

5.5. Ja kāda persona vēlas būt izsoles skatītāja, tai jāmaksā ieejas maksa Ls 5 apmērā. Ieejas maksa nav jāmaksā žurnālistiem, pašvaldības, Latvijas Republikas Saeimas, valdības, likumību un kārtību sargājošo iestāžu norīkotajiem izsoles novērotājiem, kā arī Rīgas pašvaldības un Latvijas Republikas Saeimas deputātiem.

Skatītājiem nav tiesības iejaukties vai kā citādi traucēt, vai ietekmēt izsoles gaitu. Skatītāji, kuri to neievēro, tiek izraidīti no zāles.

5.6. Kārtības uzturēšanai izsoles darba grupai izsolē ir jānodrošina policijas vai zemessardzes klātbūtne.

5.7. Izsoles darba grupas protokolists protokolē izsoles norisi izsoles protokolā atbilstoši 2. pielikumam.

5.8. Noteiktajā laikā izsoles vadītājs atklāj izsoli un raksturo dzīvokli, kura īres tiesības tiek pārdotas, paziņo pārdošanas sākumcenu un summu, par kādu cena paaugstināma ar katru nākamo solījumu.

5.9. Solīšanas gaitā dalībnieki paceļ savu reģistrācijas kartīti ar numuru. Izsoles vadītājs nosauc solītāja reģistrācijas numuru un piedāvāto cenu. Kad neviens no dalībniekiem augstāku cenu vairs nepiedāvā, izsoles vadītājs trīs reizes atkārto pēdējo augstāko cenu un fiksē to ar āmura piesitienu. Pēc āmura piesitiena dzīvokļa īres tiesības uzskatāmas par pārdotām.

5.10. Dalībnieks, kurš pēdējais piedāvājis augstāko cenu, pēc nosolīšanas nekavējoties uzrāda izsoles darba grupai savu reģistrācijas apliecību un ar savu parakstu protokolā apliecina tajā norādītās cenas atbilstību nosolītajai cenai.

Dalībnieks, kurš objektu nosolījis, bet neparakstās protokolā, tādējādi ir atteicies no īres tiesībām. Šajā gadījumā viņš zaudē iemaksāto drošības naudu un tiek izsvītrots no dalībnieku saraksta.

Ja pēc tam izsolē ir palikuši vēl vismaz divi dalībnieki, tiek izdarīts attiecīgs ieraksts protokolā un izsoli atkārto. Bet, ja palikušo izsoles dalībnieku skaits ir mazāks par diviem, izsoles vadītājam jāizziņo atkārtota izsole saskaņā ar šiem noteikumiem.

6. Norēķins par īres tiesībām

6.1. Izsoles dalībnieks, kurš nosolījis augstāko cenu, saņem izziņu norēķinam par izsolē iegūtajām dzīvokļa īres tiesībām atbilstoši 3. pielikumam. Izziņu izsniedz divos eksemplāros, vienu no tiem dalībnieks iesniedz bankā.

6.2. Izsoles dalībniekam desmit dienu laikā jāsamaksā summa, ko veido nosolītās cenas un drošības naudas starpība. Valde var slēgt līgumu par atlikto maksājumu (daļēji atlikto maksājumu), šajā gadījumā 50% no nosolītās summas jāsamaksā 10 dienu laikā, pārējā summa - ne vēlāk kā viena gada laikā.

Ja 10 dienu laikā šī summa netiek samaksāta vai netiek noslēgts līgums par atlikto maksājumu, dalībnieks zaudē dzīvokļa īres tiesības un drošības naudu. Tiek izziņota atkārtota izsole.

6.3. Norēķinam par īres tiesībām izmanto valsts oficiāli noteikto maksāšanas līdzekli - latus (Ls).

7. Izsoles rezultātu apstiprināšana

7.1. Pēc tam, kad izsoles dalībnieks veicis norēķinu par izsolē iegūtajām dzīvokļa īres tiesībām, izsoles darba grupa sagatavo valdes priekšsēdētāja rīkojuma projektu un, iesniedzot komitejā, pievieno tam šādus dokumentus:

- izsoles dalībnieka reģistrācijas apliecību;

- izsoles protokolu;

- bankas dokumentus par maksājumu nokārtošanu.

Pēc saskaņošanas komitejā valdes priekšsēdētājs izdod rīkojumu par izsoles rezultātu apstiprināšanu. Pamatojoties uz šo rīkojumu, tiek noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums.

7.2. Ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc valdes priekšsēdētāja rīkojuma izdošanas ar izsoles dalībnieku, kurš ieguvis dzīvokļa īres tiesības, jānoslēdz notariāli apliecināts pirkuma un pārdevuma līgums atbilstoši 4. pielikumam.

8. Pārējie noteikumi

8.1. Izsoles dalībniekiem, kuri nav nosolījuši pirkšanas objektu, nedēļas laikā tiek atmaksāta drošības nauda.

Reģistrācijas nodeva netiek atmaksāta, izņemot šo noteikumu 4.7. punktā minēto gadījumu.

8.2. Ja izsole saskaņā ar tiesas spriedumu atzīta par spēkā neesošu vai nenotikušu izsoles darba grupas nelikumīgas rīcības dēļ, visus sakarā ar to radušos zaudējumus sedz izsoles organizētājs.

9. Kompensācijas izmaksāšana izceļotājam par dzīvokļa atbrīvošanu

9.1. Črniekam, kura dzīvokļa īres tiesības ir izsolītas, kompensāciju naudā izmaksā vai pārskaita izceļotāja norādītajā rēķinā 15 dienu laikā, skaitot no izsoles dienas (ja dzīvoklis ir faktiski atbrīvots un pašvaldībai ir iesniegta izziņa, kas apstiprina, ka dzīvoklis ir nodots pašvaldības pārziņā un par to nav parādu).

No izsolē saņemtās summas 15% ieskaitāmi Rīgas Domes ārpusbudžeta speciālajā kontā (līdzekļi izmantojami likumdošanas aktos paredzētajiem mērķiem) un 10% no saņemtās summas ieskaitāmi izsoles organizētājam priekšpilsētas (rajona) valdei.

Atlikusī summa, kad no tās atskaita parādu summu par komunālajiem pakalpojumiem, dzīvokļa remontu un cita veida maksājumiem, izmaksājama īrniekam izceļotājam.

10. Papildu noteikumi

10.1. Ar izsoles dalībnieku, kurš noslēdzis līgumu par atlikto maksājumu, tiek noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums uz vienu gadu.

Čres līgums, nenorādot termiņu, tiek noslēgts pēc pilnas nosolītās summas samaksāšanas.

10.2. Ja izsoles dalībnieks, kurš noslēdzis līgumu par atlikto maksājumu, gada laikā nav samaksājis pilnu nosolīto summu, viņš zaudē dzīvokļa īres tiesības un tas 20 dienu laikā ir jāatbrīvo (skaitot no līguma termiņa izbeigšanās dienas).

10.3. Izīrētājs var izbeigt īres līgumu, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu "Par dzīvojamo telpu īri", ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas dzīvojamo telpu izmanto mērķiem, kādiem tā nav paredzēta.

Domes priekšsēdētāja vietnieks O.Batarevskis

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Rīgas Domes īpašumā vai valdījumā esošo dzīvokļu, kurus atbrīvo īrnieki izceļotāji, īres .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Rīgas dome Veids: noteikumi Numurs: 40Pieņemts: 12.09.1995.Stājas spēkā: 23.09.1995.Zaudē spēku: 01.09.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 145, 22.09.1995.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
204719
23.09.1995
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"