1. Noteikumi nosaka labturības prasības tādu cāļu (Gallus gallus) turēšanai un izmantošanai, kuri paredzēti gaļas ražošanai.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. cālis – Gallus gallus sugas dzīvnieks, ko audzē gaļas ražošanai;

2.2. novietne – atsevišķa norobežota platība ar vienu vai vairākām mītnēm, kurā tur cāļus;

2.3. mītne – novietnes ēka, kurā tur cāļu saimi;

2.4. izmantojamā teritorija – teritorija, kurā uz pakaišiem pastāvīgi uzturas un brīvi pārvietojas cāļu saime;

2.5. saimes blīvums – cāļu kopējais dzīvsvars uz vienu izmantojamās teritorijas kvadrātmetru, kuri vienlaikus uzturas kādā mītnē;

2.6. saime – cāļu grupa, kas izmitināti novietnes mītnē un vienlaikus tajā uzturas;

2.7. dienas mirstības koeficients – vienas diennakts laikā vienā mītnē mirušo cāļu skaits (ieskaitot izbrāķētos un slimības vai citu iemeslu dēļ nogalinātos), kas dalīts ar kopējo cāļu skaitu, kuri tajā dienā atradās mītnē, un reizināts ar 100;

2.8. koeficientu summa – kopējā dienas mirstības koeficientu summa laikposmā no cāļu saimes ievietošanas mītnē līdz izvešanai no mītnes;

2.9. dienesta pilnvarots veterinārārsts – veterinārārsts, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, I pielikuma III sadaļas IV nodaļas A daļu ir kvalificēts šādam amatam un kuru pilnvarojis Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) ģenerāldirektors.

3. Noteikumus nepiemēro cāļu turēšanai:

3.1. inkubatoros;

3.2. novietnēs, kurās ir:

3.2.1. mazāk par 500 cāļiem;

3.2.2. tikai vaislai audzēti cāļi;

3.2.3. mītnēs un brīvās turēšanas sistēmā audzēti cāļi saskaņā ar Komisijas 2008.gada 16.jūnija Regulas (EK) Nr. 543/2008 par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem, V pielikuma ''b'', ''c'', ''d'' un ''e'' apakšpunktu;

3.2.4. bioloģiski audzēti cāļi saskaņā ar Padomes 2007.gada 28.jūnija Regulu (EEK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu.

4. Īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka mītne atbilst šo noteikumu II nodaļā noteiktajām prasībām.

5. Dienests uzrauga šo noteikumu prasību izpildi un veic pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem.

6. Dienests katru gadu līdz 30.jūnijam informē Eiropas Komisiju par valsts uzraudzības un kontroles rezultātiem un veikto pārbaužu skaitu saistībā ar šo noteikumu izpildi, kā arī iesniedz plānoto pasākumu sarakstu problēmu risināšanai.

7. Putnkopības nozaru profesionālās biedrības un nodibinājumi izstrādā labas pārvaldības prakses rokasgrāmatu, kurā ietver ieteikumus šo noteikumu izpildei. Labas pārvaldības prakses rokasgrāmatu saskaņo ar dienestu.

8. Zemkopības ministrija informē Eiropas Komisiju par normatīvajiem aktiem, kas nosaka sankcijas, ja šo noteikumu prasības tiek pārkāptas līdz 2010.gada 30.jūnijam, un tādu normatīvo aktu grozījumiem, kuri attiecas uz šo noteikumu prasību izpildi.

9. Cāļus nodrošina ar barību nepārtraukti vai noteiktās barošanas reizēs.

10. Cāļus nedrīkst atstāt bez barības vairāk nekā 12 stundas pirms paredzētās kaušanas.

11. Cāļus nodrošina ar brīvi pieejamu ūdeni, ja praktizējošs veterinārārsts nav noteicis citādi. Dzirdināšanas iekārtas ierīko un uztur, lai novērstu ūdens piesārņošanos un izšļakstīšanos.

12. Mītnē nodrošina cāļu fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu:

12.1. temperatūru;

12.2. gaisa mitrumu;

12.3. ventilāciju, kas pievada svaigu gaisu, novērš ūdens kondensāta un cāļu veselībai kaitīgu gāzu uzkrāšanos.

13. Īpašnieks vai turētājs nodrošina cāļu un mītnes aprīkojuma pārbaudes vismaz divas reizes dienā. Pārbaudes laikā konstatētos aprīkojuma bojājumus, kas rada draudus cāļu veselībai vai dzīvībai, nekavējoties novērš.

14. Ja cāļiem konstatē veselības vai uzvedības traucējumus, vispirms novērtē to turēšanas apstākļus. Ja veselības vai uzvedības traucējumu cēlonis ir turēšanas apstākļu nepilnības, kuras nav iespējams novērst nekavējoties, nepilnības novērš pēc cāļu izvešanas no novietnes.

15. Slimus vai smagi ievainotus cāļus saskaņā ar praktizējoša veterinārārsta norādījumiem ārstē vai nekavējoties brāķē un nogalina.

16. Mītņu, aprīkojuma vai piederumu daļas, kas nonāk saskarē ar cāļiem, regulāri, kā arī katru reizi pēc cāļu partijas kaušanas vai pirms jaunas partijas ievešanas tīra, mazgā un dezinficē, kā arī nodrošina lietoto pakaišu aizstāšanu ar tīriem pakaišiem.

17. Mītnē ierīko apgaismojumu, kas nodrošina vismaz 20 luksu apgaismojuma intensitāti, mērot putnu acu līmenī, un apgaismo vismaz 80 % no izmantojamās teritorijas. Ja nepieciešams, apgaismojumu var īslaicīgi samazināt, ievērojot veterinārārsta norādījumus.

18. Mītnē nodrošina apgaismojuma režīmu saskaņā ar 24 stundu ciklu un vismaz sešas stundas ilgu tumsas periodu ar vismaz vienu nepārtrauktu četras stundas ilgu tumsas periodu. Ja nepieciešams, pirmo septiņu dienu laikā no brīža, kad cāļi ir ievietoti mītnē, un pēdējo triju dienu laikā pirms to paredzētās kaušanas apgaismojuma režīmu var mainīt, ievērojot veterinārārsta norādījumus.

19. Mītņu grīdas noklāj ar sausiem un irdeniem pakaišiem.

20. Mītnē nodrošina iespējami zemāku trokšņa līmeni, kā arī nepieļauj pēkšņu trokšņa rašanos. Ventilācijas, barošanas un citas iekārtas konstruē, novieto, darbina un to tehnisko apkopi veic tā, lai neradītu troksni vai tā līmenis būtu iespējami zemāks.

21. Īpašnieks vai turētājs par mītni apkopo šādu informāciju:

21.1. ievesto cāļu skaits;

21.2. cāļu šķirnes vai hibrīdi;

21.3. konstatētais mirušo putnu skaits katrā pārbaudes reizē, norādot cēloņus, ja tādi ir zināmi;

21.4. izbrāķēto putnu skaits katrā pārbaudes reizē, norādot pamatojumu;

21.5. atlikušo putnu skaits pēc cāļu aizvešanas;

21.6. izmantojamā teritorija.

22. Šo noteikumu 21.punktā minēto informāciju glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas un uzrāda pēc dienesta inspektora pieprasījuma.

23. Standarta saimes blīvums mītnē nepārsniedz 33 kilogramus uz kvadrātmetru izmantojamās platības.

24. Saimes blīvumu var palielināt līdz 39 kilogramiem uz kvadrātmetru, ja papildus tiek ievērotas šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības.

25. Saimes blīvumu mītnē var palielināt virs 39 kilogramiem uz kvadrātmetru, ja papildus tiek ievērotas šo noteikumu III un IV nodaļā noteiktās prasības.

26. Par lēmumu palielināt saimes blīvumu līdz 39 kilogramiem uz kvadrātmetru īpašnieks vai turētājs paziņo dienestam.

27. Īpašnieks vai turētājs informē dienestu vismaz 15 darbdienas pirms plānotās saimes ievešanas, norādot precīzu cāļu skaitu.

28. Īpašnieks vai turētājs sagatavo un uztur, kā arī pēc dienesta pieprasījuma iesniedz detalizētu mītnes plānu, kurā norāda:

28.1. cāļu turēšanas vietu izvietojumu un izmērus;

28.2. apsildes, dzesēšanas (ja tādas nepieciešamas) un ventilācijas sistēmas izvietojumu un ventilācijas plānu ar detalizēti norādītiem sasniedzamajiem gaisa kvalitātes rādītājiem (gaisa plūsma, gaisa ātrums un temperatūra);

28.3. barošanas un dzirdināšanas sistēmu izvietojumu;

28.4. signalizācijas sistēmu un rezerves sistēmu izvietojumu gadījumā, ja pārstāj darboties kāda automātiskā vai mehāniskā iekārta, kas ir būtiski svarīga dzīvnieku veselībai un labsajūtai;

28.5. grīdas seguma veidu un izmantojamo pakaišu veidu.

29. Īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka ikviena mītne ir aprīkota ar ventilācijas un, ja nepieciešams, arī ar apsildes un dzesēšanas sistēmām, kuras ir projektētas, izveidotas un izmantojamas tādā veidā, ka:

29.1. amonjaka (NH₃) koncentrācija nepārsniedz 20 ppm un oglekļa dioksīda (CO₂) koncentrācija nepārsniedz 3000 ppm, mērot cāļu galvu augstumā;

29.2. ja ārpus telpām temperatūra ēnā pārsniedz 30 °C, temperatūra telpās nepārsniedz temperatūru ārpus telpām vairāk kā par 3 °C;

29.3. vidējais relatīvais mitrums mītnes iekšienē 48 stundu laikā nepārsniedz 70 %, ja ārpus telpām temperatūra ir mazāka par 10 °C.

30. Īpašnieks vai turētājs par jebkurām mītnē, iekārtās vai procedūrās veiktajām izmaiņām, kas ietekmē cāļu labturību, paziņo dienestam piecu darbdienu laikā pēc izmaiņu veikšanas.

31. Īpašnieks vai turētājs reģistrē izmaiņas mītnē, iekārtās vai procedūrās, kā arī ventilācijas, apsildes, dzesēšanas un signalizācijas sistēmu regulārās tehniskās pārbaudes.

32. Par lēmumu palielināt saimes blīvumu virs 39 kilogramiem uz kvadrātmetru īpašnieks vai turētājs paziņo dienestam.

33. Ja īpašnieks vai turētājs vēlas palielināt saimes blīvumu virs 39 kilogramiem uz kvadrātmetru, novietnei papildus jāatbilst šādiem kritērijiem:

33.1. dienesta veiktajā pārbaudē pēdējo divu gadu laikā nav konstatēta neatbilstība šo noteikumu prasībām;

33.2. novietnes pārraudzībā izmanto labas pārvaldības prakses rokasgrāmatu;

33.3. vismaz septiņās secīgi pārbaudītās saimēs attiecīgajā mītnē kopējais dienas mirstības koeficients ir zemāks par 1 % + 0,06 %, reizināts ar saimes kaušanas vecumu, izteiktu dienās.

34. Ja līdz šo noteikumu 32.punktā minētā paziņojuma saņemšanai nav veiktas šo noteikumu 33.1.apakšpunktā minētās pārbaudes, dienests 30 dienu laikā veic pārbaudi attiecīgajā mītnē cāļu labturības novērtēšanai.

35. Ja novietnē ir paaugstināta dienas mirstības koeficientu summa un īpašnieks vai turētājs sniedz pamatotu paskaidrojumu par mirstības rādītāja izņēmuma raksturu vai pierāda, ka tā iemesli ir ārpus viņa kontroles iespējām, dienests var izlemt palielināt saimes blīvumu.

36. Izvērtējot prasību atbilstību saimes blīvuma palielināšanai, dienests var izsniegt atļauju saimes blīvuma palielināšanai virs 39 kilogramiem uz kvadrātmetru, nosakot, ka maksimālais palielinājums ir ne vairāk kā trīs kilogrami uz kvadrātmetru.

37. Turētājs (fiziska persona) ir saņēmis kompetentas iestādes izsniegtu sertifikātu par apmācību cāļu labturības jomā atbilstoši šādām prasībām:

37.1. normatīvo aktu prasības par cāļu turēšanu un izmantošanu gaļas ražošanai;

37.2. cāļu fizioloģija, uzvedība un stresa ietekme;

37.3. cāļu kopšana ārkārtas gadījumos, brāķēšana un nogalināšana;

37.4. profilaktiskie bioloģiskās drošības pasākumi;

37.5. praktiskie aspekti cāļu ķeršanā, iekraušanā un pārvadāšanā.

38. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – centrs), pamatojoties uz noslēgto deleģēšanas līgumu, izstrādā un saskaņo ar dienestu apmācību programmu turētājiem par cāļu labturību.

39. Centrs saskaņā ar izstrādāto apmācību programmu apmāca turētājus un pēc pārbaudījumu nokārtošanas izsniedz viņiem zināšanas apliecinošu sertifikātu.

40. Centrs var atzīt turētāja līdz 2010.gada 30.jūnijam iegūto pieredzi kā līdzvērtīgu apmācībām un izsniegt zināšanas apliecinošu sertifikātu.

41. Īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka personas, kas kopj vai pārvieto cāļus, ir informētas par cāļu labturības prasībām.

42. Īpašnieks vai turētājs, nosūtot uz kautuvi saimi, kura turēta blīvumā, kas pārsniedz 33 kilogramus uz kvadrātmetru, nodrošina, ka pavaddokumentos norādīta šāda informācija:

42.1. novietne;

42.2. mītnes numurs;

42.3. cāļu hibrīdi vai šķirnes;

42.3.¹ dienas mirstības koeficients;

42.4. dienas mirstības koeficientu summa.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1325)

43. Dienesta pilnvarots veterinārārsts reģistrē:

43.1. šo noteikumu 42.punktā norādīto informāciju;

43.2. transportēšanas laikā mirušo cāļu skaitu;

43.3. nokauto cāļu skaitu;

43.4. kautķermeņu pārbaudes rezultātus, lai novērtētu labturības apstākļus.

44. Ja cāļu dienas mirstības koeficientu summa vai kautķermeņu pārbaudes rezultāti liecina par neatbilstošiem cāļu labturības apstākļiem, pilnvarotais veterinārārsts par to informē īpašnieku vai turētāju un dienestu. Īpašnieks vai turētājs un dienests veic atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu cāļu labturības apstākļus.

45. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

46. Līdz 2011.gada 1.septembrim dienests iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par viena gada laikā nokauto cāļu saimju reprezentatīvā parauga kontroli.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2007.gada 28.jūnija Direktīvas 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai.