1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nosaka zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru, kā arī aprēķina zaudējumus, kas saistīti ar gājēju celiņu ierīkošanu un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.

2. Tiesības uz zaudējumu atlīdzību ir nekustamā īpašuma īpašniekam, kura īpašumā ierīkots gājēju celiņš vai par tā ierīkošanu pašvaldība ir pieņēmusi šo noteikumu 10.punktā minēto lēmumu (turpmāk – īpašnieks).

3. Zaudējumus neatlīdzina valsts vai pašvaldību institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.

4. Īpašniekam tiek atlīdzināti zaudējumi, kas saistīti ar:

4.1. īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu;

4.2. gājēju celiņa ierīkošanu un apsaimniekošanu.

5. Atlīdzinot šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētos zaudējumus, īpašniekam izmaksā vienreizēju atlīdzību par platību, ko aizņem gājēju celiņš. Vienreizējās atlīdzības apmēru nosaka kadastrālās vērtības apmērā par gājēju celiņa aizņemto platību. Aprēķinus veic, ņemot vērā kadastrālo vērtību, kas ir spēkā šo noteikumu 9. vai 10.punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienā.

6. Par šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minēto zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru vietējā pašvaldība un īpašnieks vienojas, noslēdzot šo noteikumu 11.punktā minēto vienošanos. Ja vienošanās dokumentā paredzēts, ka gājēju celiņu apsaimnieko vietējā pašvaldība, īpašnieks nevar prasīt ar gājēju celiņa apsaimniekošanu saistīto zaudējumu atlīdzību.

7. Ja īpašnieks uzskata, ka tam ir radušies vai var rasties zaudējumi gājēju celiņa ierīkošanas dēļ, īpašnieks iesniedz vietējā pašvaldībā attiecīgu iesniegumu. Ja nekustamais īpašums ir kopīpašumā, kopīpašnieki par zaudējumu atlīdzību iesniedz vienu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

7.1. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras ir ierīkots gājēju celiņš;

7.2. zaudējumus, kas ir radušies vai var rasties gājēju celiņa ierīkošanas dēļ;

7.3. zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru.

8. Ja īpašniekam ir pieejami dokumenti, kas apliecina zaudējumu apmēru, tos pievieno iesniegumam.

9. Vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par īpašnieka tiesībām uz zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz šo noteikumu 7.punktā minēto iesniegumu.

10. Ja gājēju celiņš dabā nepastāv, bet tā izveidošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par gājēju celiņa ierīkošanu.

11. Triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 9. vai 10.punktā minētā lēmuma pieņemšanas vietējā pašvaldība noslēdz ar īpašnieku vienošanos, kurā paredz šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minēto zaudējumu atlīdzības apmēru par konkrēto gājēju celiņu, zaudējumu segšanas kārtību un termiņus, kā arī gājēju celiņa apsaimniekošanas kārtību.

12. Ja šo noteikumu 11.punktā minētajā termiņā vietējā pašvaldība un īpašnieks vienošanos nenoslēdz, vietējā pašvaldība, izvērtējot šo noteikumu 7. un 8.punktā minēto informāciju un citus apstākļus, pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzības apmēru par konkrēto gājēju celiņu, zaudējumu segšanas kārtību un termiņiem, kā arī gājēju celiņa apsaimniekošanas kārtību.

13. Šo noteikumu 9., 10. un 12.punktā minētos vietējās pašvaldības lēmumus īpašnieks var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

14. Šo noteikumu prasības piemēro, nosakot zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru par gājēju celiņiem, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta piekto daļu un ierīkoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ja zaudējumi īpašniekam nav atlīdzināti, kā arī par gājēju celiņiem, kas nav ierīkoti.

15. Šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētos zaudējumus atlīdzina vienu reizi. Pēc īpašuma tiesību pārejas citam īpašniekam šos zaudējumus atkārtoti neatlīdzina.

16. Līdz 2012.gada 31.decembrim šo noteikumu 5. un 6.punktā paredzēto zaudējumu atlīdzību vietējās pašvaldības izmaksā atbilstoši pašvaldības budžetā paredzētajiem finanšu līdzekļiem.