1. Noteikumi nosaka jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kārtību. Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu pilnvarota veikt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) Avāriju izmeklēšanas nodaļa (turpmāk – izmeklēšanas nodaļa).

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. jūras negadījums – notikums vai notikumu kopums, kas izraisījis šajā apakšpunktā minētos negadījumus, saistītus ar kuģa ekspluatāciju:

2.1.1. cilvēks zaudējis dzīvību, pazudis no kuģa vai guvis smagus miesas bojājumus kuģa ekspluatācijas laikā;

2.1.2. kuģis gājis bojā, pamests jūrā, pazudis bez vēsts vai iespējama kuģa bojāeja;

2.1.3. kuģim nodarīts materiāls bojājums;

2.1.4. kuģa uzskriešana uz sēkļa, tā kuģošanas spējas zaudēšana vai iesaiste sadursmē;

2.1.5. ar kuģi jūras infrastruktūrai radīti bojājumi, kas varētu nopietni apdraudēt paša kuģa, cita kuģa vai atsevišķas personas drošību;

2.1.6. vides piesārņojums vai iespējams vides piesārņojums, ko izraisījuši kuģa bojājumi;

2.2. sevišķi smags jūras negadījums – negadījums, kurā gājis bojā kuģis, cilvēks zaudējis dzīvību vai radies vides piesārņojums;

2.3. smags jūras negadījums – negadījums, kas netiek kvalificēts kā sevišķi smags negadījums un kura iemesls ir kuģa ugunsgrēks, sprādziens (eksplozija), nepareizas kravas vai balasta operācijas, kuģa uzsēšanās uz sēkļa, kontakts, sadursme ar citu kuģi vai objektu vai citi ar kuģa darbību saistīti iemesli, un kura sekas ir:

2.3.1. kuģa korpusa bojājums (piemēram, sūce), galvenā dzinēja bojājums (piemēram, apstāšanās uz laiku, ilgāku par 24 stundām (pasažieru kuģim – ilgāku par 12 stundām)), noturības zudums, iekārtu bojājums, kura dēļ kuģim nepieciešama velkoņa vai krasta dienestu palīdzība, kuģis zaudējis jūrasspēju uz laiku, ilgāku par 24 stundām (pasažieru kuģis – ilgāku par 12 stundām);

2.3.2. jūras vides piesārņojums;

2.3.3. smagi ievainojumi, ko guvuši cilvēki;

2.4. mazāk smags jūras negadījums – negadījums, kas netiek kvalificēts kā smags vai sevišķi smags negadījums un pēc kura kuģim radušies bojājumi neietekmē tā jūrasspēju vai pēc kura kuģis zaudējis jūrasspēju uz laiku, ne ilgāku par 24 stundām (pasažieru kuģis – ne ilgāku par 12 stundām).

2.5. incidents – notikums vai notikumu kopums, kas nav jūras negadījums, bet kas ir noticis tiešā saistībā ar kuģa ekspluatāciju un varētu apdraudēt kuģa drošību vai, ja nebūtu novērsts, palielinātu briesmas kuģim, tā apkalpei, jebkurai citai personai vai apkārtējai videi. Incidents neiekļauj sevī tīšu darbību vai bezdarbību, lai radītu kaitējumu kuģim, atsevišķai personai vai apkārtējai videi;

2.6. negadījuma izmeklēšana – jūras negadījuma vai incidenta izmeklēšana, kas tiek veikta, lai novērstu līdzīgus jūras negadījumus un incidentus nākotnē. Šāda izmeklēšana ietver pierādījumu vākšanu un analīzi, cēloņu noteikšanu un, ja nepieciešams, drošības ieteikumu izstrādi kuģošanas drošības jomā. Šādas izmeklēšanas mērķis nav kriminālas vai civiltiesiskas, tai skaitā materiālas, atbildības noteikšana pret negadījumā iesaistītajām pusēm, bet kuģošanas drošības uzlabošana, lai nepieļautu vai mazinātu līdzīgu negadījumu atkārtošanos nākotnē;

2.7. jūras negadījuma vai incidenta sākotnējā izvērtēšana – negadījuma izmeklēšanas sākuma stadija, kurā noskaidro negadījuma cēloņus un apstākļus, lai pieņemtu lēmumu par negadījuma pilnas izmeklēšanas lietderību (nepieciešamību);

2.8. jūras negadījuma vai incidenta pilna izmeklēšana – negadījuma cēloņu un to ietekmējošo faktoru noteikšana pēc savākto pierādījumu un nepieciešamo ekspertīžu rezultātu analīzes, izstrādājot kuģošanas drošības ieteikumus, kas tiek iekļauti ziņojumā par jūras negadījuma vai jūras incidenta izmeklēšanu;

2.9. ziņojums par negadījuma izmeklēšanu – izmeklēšanas nodaļas sagatavots informatīvs ziņojums, kas ietver šo noteikumu 41.punktā minēto informāciju un kura mērķis ir sniegt rekomendējošus ieteikumus kuģošanas drošības jomā;

2.10. izmeklēšanu vadošā valsts – valsts, kuras kuģis iesaistīts negadījumā un kura pēc vienošanās ar citu negadījumā iesaistīto valsti uzņemas negadījuma izmeklēšanas vadību;

2.11. pamatoti ieinteresētā valsts – valsts, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

2.11.1. kuģis ar tās karogu ir iesaistīts negadījumā;

2.11.2. tās jurisdikcijā esošajos ūdeņos ir noticis negadījums;

2.11.3. tās jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos negadījuma dēļ ir nodarīts būtisks kaitējums apkārtējai videi, iekārtām vai būvēm;

2.11.4. tās pilsoņi negadījumā ir gājuši bojā vai guvuši smagus ievainojumus;

2.11.5. tās rīcībā ir svarīga informācija, kas tiek izmantota negadījuma izmeklēšanā;

2.11.6. tā jebkādu citu svarīgu iemeslu dēļ var izraisīt izmeklēšanu vadošās valsts interesi;

2.12. IMO – Starptautiskā Jūrniecības organizācija;

2.13. smags ievainojums – ievainojums, ko cilvēks guvis saistībā ar savu darbību uz kuģa un pēc kura septiņu dienu laikā iestājusies darbnespēja, ilgāka par 72 stundām;

2.14. RDR – kuģa aprīkojums ar elektronisku vai mehānisku iekārtu, lai ierakstītu (fiksētu) un kontrolētu galvenos navigācijas (kuģošanas) parametrus;

2.15. AIS – automātiskā identifikācijas sistēma – kuģa radionavigācijas iekārta, kura ultraīsviļņu diapazona frekvencēs automātiski sniedz informāciju par kuģa vārdu, IMO numuru, kursu, ātrumu, gala ostu un citas detaļas citiem kuģiem vai atbilstošām krasta stacijām;

2.16. cēlonis un tā ietekmējošais faktors – darbība, bezdarbība, notikumi vai apstākļi, bez kuriem jūras negadījums vai incidents varēja nenotikt vai tā sekas nebūtu tik nopietnas;

2.17. jūrnieks – jebkura persona, kura ir pieņemta darbā uz kuģa jebkurā amatā;

2.18. Latvijas ūdeņi – Latvijas teritoriālie un iekšējie ūdeņi atbilstoši starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem;

2.19. kuģa materiāls bojājums ir:

2.19.1. bojājums, kas būtiski pasliktina kuģa konstruktīvo viengabalainību, darbu vai ekspluatācijas raksturojumu;

2.19.2. bojājums, kas izraisa nepieciešamību veikt nozīmīgu remontu, nozīmīgu kuģa komponenta nomaiņu;

2.19.3. kuģa izpostīšana (sagraušana).

3. Noteikumi neattiecas uz negadījumiem, kuros ir iesaistīti tikai:

3.1. kara kuģi, karaspēka daļu transporta kuģi;

3.2. valsts dienesta kuģi;

3.3. kuģi bez mehāniskā dzinēja, primitīvi būvēti koka kuģi, buru jahtas un motorjahtas, ja vien tās nav nokomplektētas ar apkalpi un netiek izmantotas vairāk nekā 12 pasažieru pārvadājumiem komercnolūkos;

3.4. iekšējos ūdeņos kuģojoši kuģi;

3.5. zvejas kuģi, kuru garums nepārsniedz 15 metru;

3.6. fiksētas naftas ieguves platformas jūrā;

3.7. kuģi, kas izņemti no ekspluatācijas vai atrodas remontā.

4. Par negadījumu, kas noticis Latvijas ūdeņos, kuģa kapteinis, īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona, tās ostas kapteinis, kuras teritorijā negadījums noticis, vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir informācija par negadījumu, ziņo Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam (turpmāk – Krasta apsardze) normatīvajos aktos par jūrlietu pārvaldi un jūras drošību noteiktajā kārtībā.

5. Par negadījumu, kas noticis citas valsts jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos, tai skaitā citas valsts ostā, Latvijas kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona nekavējoties ziņo Jūras administrācijai, kā arī Latvijas vēstniekam (konsulam) attiecīgajā valstī un kompetentajai institūcijai.

6. Par jūras negadījumu, kas noticis ar Latvijas karoga kuģi atklātā jūrā, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotā persona nekavējoties ziņo kuģa īpašniekam un Jūras administrācijai.

7. Pēc šo noteikumu 6.punktā minētās informācijas saņemšanas Jūras administrācija par negadījumu atklātā jūrā informē pamatoti ieinteresēto valsti, kuras karoga kuģis ir iesaistīts negadījumā vai kuru varētu skart notikušā negadījuma fakts vai tā izraisītās sekas.

8. Ziņojot par negadījumu, norāda šādu informāciju:

8.1. kuģa vārds un karoga valsts;

8.2. IMO numurs;

8.3. negadījuma raksturs;

8.4. negadījuma vieta;

8.5. negadījuma datums un laiks;

8.6. smagi ievainoto vai bojāgājušo cilvēku skaits;

8.7. negadījuma sekas attiecībā uz atsevišķām personām, īpašumu, apkārtējo vidi;

8.8. dati par citu negadījumā iesaistīto kuģi (ja šāda informācija ir noskaidrota).

9. Ja jūras negadījums ir noticis Latvijas ūdeņos un tajā ir iesaistīts citas valsts karoga kuģis, Jūras administrācija vienojas ar attiecīgās pamatoti ieinteresētās valsts kompetento institūciju par to, kura būs izmeklēšanu vadošā valsts.

10. Ja jūras negadījums, kurā iesaistīts Latvijas karoga kuģis, ir noticis atklātā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un tajā ir iesaistīts arī vienas vai vairāku citu valstu karoga kuģi, Jūras administrācija ar attiecīgo pamatoti ieinteresēto valstu kompetentajām institūcijām vienojas par to, kura būs izmeklēšanu vadošā valsts.

11. Ja Latvija pēc vienošanās ar citas pamatoti ieinteresētās valsts kompetento institūciju ir kļuvusi par izmeklēšanu vadošo valsti, Jūras administrācija vienojas ar pamatoti ieinteresētās valsts kompetento institūciju par izmeklēšanas laika koordināciju, lai neradītu šķēršļus liecinieku un pierādījumu pieejamībai. Jūras administrācija ir atbildīga par:

11.1. negadījuma izmeklēšanas izmeklētāja norīkošanu;

11.2. kopējo negadījuma izmeklēšanas stratēģiju;

11.3. negadījuma izmeklēšanas ziņojuma projekta un ziņojuma sagatavošanu un publicēšanu.

12. Latvijai kā pamatoti ieinteresētajai valstij ir tiesības veikt savu atsevišķu jūras negadījuma izmeklēšanu.

13. Ja pēc negadījuma, kas noticis ar Latvijas kuģi ārpus Latvijas ūdeņiem, Latvija pēc attiecīgo valstu kompetento institūciju vienošanās ir kļuvusi par negadījuma izmeklēšanā pamatoti ieinteresēto valsti, Jūras administrācijai ir pienākums negadījuma izmeklēšanā sadarboties ar negadījuma izmeklēšanu vadošās valsts kompetento institūciju.

14. Latvijai kā pamatoti ieinteresētajai valstij ir tiesības piedalīties izmeklēšanā, ja negadījumā, kas noticis uz kuģa (neatkarīgi no kuģa karoga valsts) ārpus Latvijas ūdeņiem, ir cietuši Latvijas pilsoņi vai iedzīvotāji vai negadījums skar Latvijas valsts intereses.

15. Izmeklēšanas nodaļa izmeklē negadījumu, kas noticis Latvijas ūdeņos vai atklātā jūrā pēc tam, kad kuģis kā pēdējo apmeklējis Latvijas ostu:

15.1. ja negadījumā ir iesaistīts ro-ro prāmis vai ātrgaitas pasažieru kuģis;

15.2. ja kuģis devis briesmu signālu.

16. Izmeklēšanas nodaļas inspektoram ir šādas tiesības:

16.1. ierasties negadījuma vietā, saņemt no kuģa kapteiņa vai viņa pilnvarotās personas sākotnējās izmeklēšanas materiālus (ja negadījums noticis ārpus Latvijas ūdeņiem un kapteinis ir veicis negadījuma sākotnējo izmeklēšanu), ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju, dokumentus, intervēt jūrniekus un citu ar kuģa darbību saistītu personālu, kā arī jebkuru citu personu, kas var veicināt negadījuma apstākļu noskaidrošanu;

16.2. pārbaudīt negadījumā iesaistītā kuģa iekārtas un aprīkojumu, kā arī jebkuru citu ar negadījumu saistītu objektu, kas atrodas ārpus kuģa;

16.3. intervējot negadījumā iesaistītās personas un negadījuma lieciniekus, veikt videoierakstus un audioierakstus;

16.4. ja negadījums saistīts ar kuģu manevrēšanu vai satiksmi ostā, kuras Kuģu satiksmes dienests ir aprīkots ar radiolokācijas iekārtu, AIS vai citām tehniskām iekārtām, pieprasīt ar negadījumu saistītos audioierakstus un videoierakstus. Attiecīgās ostas kapteinis saglabā šādus ierakstus un iesniedz tos izmeklēšanas nodaļas inspektoram.

17. Negadījuma izmeklēšanas laikā izmeklēšanas nodaļas inspektoram ir šādi pienākumi:

17.1. sadarboties ar Krasta apsardzi, lai saņemtu AIS ierakstus par kuģa manevriem un citu ar negadījumu saistīto informāciju;

17.2. sadarboties ar citām valsts institūcijām vai komersantiem, lai veiktu nepieciešamās ekspertīzes (piemēram, tehniskās) vai iegūtu citu negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo informāciju;

17.3. nolasīt informāciju no RDR, sadarbojoties ar kuģa īpašnieku, kura rīcībā ir attiecīgās informācijas nolasīšanas iekārtas.

18. Kuģa īpašnieka pienākums ir sniegt visu nepieciešamo atbalstu izmeklēšanas nodaļas inspektoriem šo noteikumu 17.3.apakšpunktā minēto datu iegūšanā un nolasīšanā. Ja kuģa īpašnieka rīcībā nav iekārtas, kas paredzēta datu nolasīšanai no RDR, vai informāciju nav iespējams nolasīt citu iemeslu dēļ, izmeklēšanas nodaļas inspektori sadarbojas ar tās valsts kompetento institūciju, kuras rīcībā ir atbilstoša iekārta datu nolasīšanai no RDR.

19. Pēc informācijas saņemšanas par negadījumu izmeklēšanas nodaļa veic negadījuma sākotnējo izvērtēšanu, lai noteiktu, vai nepieciešama negadījuma pilna izmeklēšana.

20. Ja negadījums tiek klasificēts kā sevišķi smags vai smags, izmeklēšanas nodaļa izmeklē negadījumu:

20.1. ja tas noticis ar Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētu kuģi (turpmāk – Latvijas kuģis);

20.2. ja negadījumā Latvijas ūdeņos ir iesaistīts kuģis ar citas valsts karogu un pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgās valsts kompetento institūciju Latvija ir kļuvusi par izmeklēšanu vadošo valsti.

21. Ja ir noticis sevišķi smags negadījums vai negadījumā iesaistītā persona guvusi smagu ievainojumu, vai konstatēta noziedzīga nodarījuma izdarīšana, Jūras administrācija par to nekavējoties ziņo Valsts policijai, bet, ja noticis vides piesārņojums, – Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei.

22. Ja pēc šo noteikumu 21.punktā minētās informācijas saņemšanas no Jūras administrācijas negadījuma izmeklēšanu uzsāk attiecīgā valsts kompetentā izmeklēšanas iestāde, tad izmeklēšanas nodaļas inspektors pēc attiecīgās kompetentās izmeklēšanas iestādes lūguma izmeklēšanas gaitā sniedz konsultācijas profesionālajos jūrniecības jautājumos.

23. Izmeklēšanas nodaļa izmeklē mazāk smagu negadījumu vai incidentu, ja uzskata, ka izmeklēšanas rezultāti var būt noderīgi kuģošanas drošības uzlabošanai. Citos gadījumos šādu izmeklēšanu Jūras administrācija var deleģēt kuģa īpašniekam (operatoram, menedžerim, fraktētājam), kurš pēc negadījuma izmeklēšanas beigām materiālus par negadījumu nodod izmeklēšanas nodaļai.

24. Izmeklēšanas gaitā pēc izmeklēšanas nodaļas inspektora pieprasījuma kuģa kapteinis, jūrnieks, kuģa īpašnieks, operators, ostas kapteinis vai jebkura cita persona sniedz visu negadījuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamo informāciju.

25. Personu, kura sniedz informāciju par negadījumu, izmeklēšanas nodaļas inspektors informē par negadījuma izmeklēšanas apstākļiem un pamatojumu, kā arī par tiesībām saņemt juridisku konsultāciju attiecībā par personas procesuālajām tiesībām.

26. Informāciju no personas par attiecīgo negadījumu izmeklēšanas nodaļas inspektori iegūst pēc iespējas ātrāk. Īpaši tas jāievēro attiecībā uz jūrniekiem, respektējot to pamattiesības, lai netraucētu jūrnieku atgriešanos uz kuģa vai neaizkavētu repatriāciju.

27. Kuģa kapteinis pēc negadījuma aizpilda un kopā ar citiem izmeklēšanas materiāliem izmeklēšanas nodaļai papīra vai elektroniskā formā iesniedz šādus dokumentus:

27.1. kapteiņa ziņojumu par jūras negadījumu (1.pielikums);

27.2. datus par personu (2.pielikums).

28. Par negadījumu, kas noticis ar Latvijas karoga kuģi citas valsts ostā vai atklātā jūrā, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotā persona nekavējoties veic sākotnējo izmeklēšanu un izmeklēšanas materiālus iesniedz izmeklēšanas nodaļai.

29. Pēc negadījuma kuģa kapteiņa pienākums ir nekavējoties saglabāt izmeklēšanai nepieciešamos materiālus un pierādījumus: informāciju uz navigācijas kartēm, ierakstus visos kuģa žurnālos, elektroniskos un magnētiskos ierakstus, videoierakstus, RDR ierakstus, kā arī jebkuru citu ar negadījumu saistīto informāciju.

30. Kuģa kapteiņa pienākums ir nepieļaut izmaiņu izdarīšanu šo noteikumu 29.punktā minētajos izmeklēšanai nepieciešamajos materiālos un pierādījumos, tai skaitā kuģa žurnālu un citu dokumentu pārrakstīšanu.

31. Negadījuma izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju, tai skaitā paskaidrojumus, fotogrāfijas, audiomateriālus vai videomateriālus un citus pierādījumus, izmanto tikai negadījuma izmeklēšanai, un tā ir konfidenciāla informācija (izņemot to informāciju, ko pievieno ziņojumam par negadījuma izmeklēšanu).

32. Kamēr negadījuma izmeklēšana nav pilnībā pabeigta un nav sastādīts ziņojums par negadījuma izmeklēšanu, ziņas par negadījuma apstākļiem netiek izpaustas.

33. Informācija par negadījumā iesaistītajām personām, ja vien to nepieprasa Latvijas tiesībaizsardzības iestādes, netiek izpausta. Neizpaužami ir:

33.1. personu sniegtie viedokļi, informācija un piezīmes, kas izdarītas vai saņemtas negadījuma izmeklēšanas gaitā;

33.2. dokumenti, kas atklāj to personu identitāti, kuras liecinājušas izmeklēšanā;

33.3. medicīniskie vai citi normatīvajos aktos par datu aizsardzību noteiktie aizsargājamie dati par personām, kas iesaistītas negadījumā.

34. Izmeklēšanas nodaļa sagatavotā ziņojuma projekta par negadījuma izmeklēšanu (turpmāk – ziņojuma projekts) kopiju pēc pieprasījuma nosūta pamatoti ieinteresētās valsts kompetentajai institūcijai, lai tā varētu iepazīties ar ziņojuma projektu un, ja nepieciešams, tajā izdarītu savas piezīmes.

35. Izmeklēšanas nodaļa šo noteikumu 34.punktā minētā ziņojuma projekta kopiju nosūta, ja:

35.1. attiecīgā valsts garantē ziņojuma projektā iekļauto informāciju neizplatīt, nepublicēt, kā arī nepieļaut piekļuvi negadījuma izmeklēšanas ziņojuma projektam vai tā daļām bez izmeklēšanas nodaļas atļaujas;

35.2. pamatoti ieinteresētā valsts apstiprina, ka ziņojuma projektā iekļautos personu paskaidrojumus, tai skaitā citu sniegto informāciju, neizmantos tiesvedības procesos pret personu, kura šo informāciju sniegusi.

36. Ja pēc sagatavotā ziņojuma projekta kopijas nosūtīšanas pamatoti ieinteresētajai valstij 30 dienu laikā vai citā savstarpēji saskaņotā laikposmā pamatoti ieinteresētā valsts nesniedz komentārus par sagatavoto ziņojuma projektu, izmeklēšanas nodaļa sagatavo ziņojumu par negadījuma izmeklēšanu bez pamatoti ieinteresētās valsts viedokļa.

37. Ja pēc sagatavotā ziņojuma projekta kopijas nosūtīšanas pamatoti ieinteresētā valsts noteiktajā termiņā sniedz savus komentārus, izmeklēšanas nodaļa tos izskata un informē iesniedzēju, ja komentāru pieņemšana vai noraidīšana radīs tiešu ietekmi tos iesniegušās valsts interesēm.

38. Izmeklēšanas nodaļa sagatavo iespējami precīzu ziņojuma projektu.

39. Negadījuma izmeklēšana ir neatkarīga un objektīva. Izmeklēšanas nodaļas sagatavotais ziņojums par negadījuma izmeklēšanu ir neatkarīgs ziņojums bez citu personu vai organizāciju norādījumiem vai iejaukšanās, kas varētu ietekmēt izmeklēšanas rezultātu.

40. Pēc sevišķi smagu un smagu negadījumu izmeklēšanas pabeigšanas izmeklēšanas nodaļa sastāda ziņojumu par negadījuma izmeklēšanu. Šādu ziņojumu (saīsinātā formā) var sastādīt arī par mazāk smaga negadījuma izmeklēšanu, ja negadījuma raksturs un izmeklēšanas rezultāti var sekmēt kuģošanas drošības uzlabošanu. Ziņojumā par negadījuma izmeklēšanu neiekļauj informāciju, kas identificē negadījumā iesaistītās personas.

41. Ziņojums par negadījuma izmeklēšanu sastāv no:

41.1. faktu apkopojuma, kurā iekļauj informāciju par negadījumu, ziņas par kuģi, tā kravu, aprīkojumu, īpašnieku (operatoru), apkalpi, detalizētu informāciju par reisu, laikpstākļiem, notikumu hronoloģiju, informāciju par negadījumā iesaistītajām personām, organizācijām;

41.2. analīzes, kurā iekļauj atsevišķas daļas, analizējot katru negadījuma stadiju, sniedzot komentārus par izmeklēšanas laikā veiktajās pārbaudēs, testos vai ekspertīzēs gūtajiem rezultātiem un atzinumiem, kā arī par nepieciešamajiem drošības pasākumiem turpmāko negadījumu novēršanai;

41.3. atzinuma, kurā apkopo atklātos negadījumu cēloņus, trūkumus (materiālās, funkcionālās, profesionālās, procedūru vai citas neatbilstības), kuru novēršanai izstrādā drošības ieteikumus;

41.4. drošības ieteikumiem, kas izriet no iepriekšējām sadaļām (analīze un atzinums) un attiecas, piemēram, uz šādām jomām: iekšējiem normatīvajiem aktiem, procedūrām, inspekcijām, vadību, darba drošības un veselības aizsardzību, apkalpes mācībām, tehnisko uzturēšanu, krasta iestāžu darbību, reakciju uz ārkārtas situācijām. Drošības ieteikumi, kuru mērķis ir novērst līdzīgus negadījumus nākotnē, tiek rekomendēti kuģu īpašniekiem, operatoriem, jūrniecības iestādēm, ostu kapteiņu dienestiem, kuģu satiksmes vadības dienestiem, avāriju dienestiem un informācijai nosūtīti IMO un Eiropas Savienības jūrniecības iestādēm;

41.5. pielikumiem, ko papīra vai elektroniskā formā pievieno ziņojumam un kas satur fotogrāfijas, videoierakstus, audioierakstus, RDR datu atšifrējumus, AIS ierakstus, navigācijas karšu, kuģa rasējumu kopijas, secinājumus par iepriekš izmeklētiem līdzīgiem negadījumiem, negadījumā iesaistīto pušu viedokļus par ziņojuma projektu, ziņojumā izmantotos tehniskos terminus, kā arī abreviatūru, skaidrojumus un citu informāciju.

42. Izmeklēšanas nodaļa negadījumu izmeklē iespējami īsā laikā un sastāda ziņojumu par negadījuma izmeklēšanu. Ja negadījuma izmeklēšanu nav iespējams pabeigt 12 mēnešu laikā, sastāda starpposma ziņojumu par negadījuma izmeklēšanu un turpina izmeklēt negadījumu.

43. Ziņojumu par negadījuma izmeklēšanu (kopiju) nosūta negadījumā iesaistītajām pusēm, norādot drošības ieteikumus un konkrētu laikposmu, kurā negadījumā iesaistītajai pusei jāveic drošības ieteikumos minētie pasākumi.

44. Ja pēc negadījuma izmeklēšanas pabeigšanas un ziņojuma par negadījuma izmeklēšanu publiskošanas tiek atklāti jauni fakti, kas būtiski var mainīt izmeklēšanas rezultātus un ziņojuma par negadījumu izmeklēšanu saturu, atkārtoti izmeklē negadījumu un papildina ziņojumu vai sagatavo jaunu ziņojumu.

45. Ziņojums par negadījuma izmeklēšanu ir publiski pieejams Jūras administrācijas mājaslapā internetā (www.jurasadministracija.lv). Ja negadījuma izmeklēšana notiek kriminālprocesuālajā kārtībā, Jūras administrācija ziņojumu par negadījumu nepublicē, kamēr kriminālprocess par to nav pabeigts. Publiskojot ziņojumu, tā pielikumā neiekļauj šo noteikumu VII nodaļā minēto informāciju, tajā skaitā nenorāda informāciju par personām, kas sniegušas informāciju par negadījumu.

46. Ziņojumu par sevišķi smaga negadījuma izmeklēšanu (kopiju) (ja nepieciešams, arī par smagu negadījumu, mazāk smagu negadījumu vai incidentu), kas noticis ar Latvijas karoga kuģi, nosūta:

46.1. negadījumā iesaistītajām juridiskajām vai fiziskajām personām;

46.2. juridiskām personām, kam adresēti drošības ieteikumi (rekomendācijas);

46.3. IMO tās noteiktajā kārtībā;

46.4. Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) struktūrvienībai – Eiropas Jūras negadījumu datubāzei – tās noteiktajā kārtībā;

46.5. jebkurai personai vai organizācijai, kurai no izmeklēšanas nodaļas viedokļa šis ziņojums par negadījuma izmeklēšanu varētu būt lietderīgs.

47. Jūras administrācija kā pamatoti ieinteresētās valsts atbildīgā institūcija nodrošina ziņojuma par negadījuma izmeklēšanu publisku pieejamību interesentiem, jo īpaši jūrniecības nozarē. Ja šo ziņojumu ir publiskojusi cita pamatoti ieinteresētā valsts, Jūras administrācijai ir pienākums informēt interesentus par piekļuves iespējām ziņojumam.

48. Ja izmeklēšana tiek veikta attiecībā par negadījumu, kas nav klasificēts kā sevišķi smags jūras negadījums, bet ziņojums par negadījuma izmeklēšanu satur informāciju, kas nākotnē varētu novērst vai mazināt negadījumus, šādu ziņojumu par negadījuma izmeklēšanu nosūta IMO.

49. Jūras administrācija ziņojuma par negadījuma izmeklēšanu sagatavošanā izmanto visu informāciju, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, ņemot vērā izmeklēšanas jomu, un nodrošina, ka visi ar drošību saistītie jautājumi tiek iekļauti un interpretēti tā, lai varētu veikt nepieciešamos kuģošanas drošības pasākumu uzlabojumus, ja tādi ir nepieciešami.

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumus Nr.49 ''Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 13.nr.; 2009, 14.nr.).