Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.908

Rīgā 2009.gada 23.decembrī (prot. Nr.89 93.§)

Par koncepciju "Par risinājumiem situācijās, kad uzņēmumam maksātnespējas gadījumā ir parāds pret privāto pensiju fondu"

1. Atbalstīt koncepcijā "Par risinājumiem situācijās, kad uzņēmumam maksātnespējas gadījumā ir parāds pret privāto pensiju fondu" (turpmāk - koncepcija) ietverto risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā un Finanšu ministriju par līdzatbildīgo institūciju.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Labklājības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre T.Koķe


(Ministru kabineta
2009.gada 23.decembra
rīkojums Nr.908)

Koncepcija
"Par risinājumiem situācijās, kad uzņēmumam maksātnespējas gadījumā ir parāds pret privāto pensiju fondu"

Rīga, 2009.gads

I Situācijas apraksts

Latvijas pensiju sistēmas 3.līmenis jeb privātā brīvprātīgā pensiju shēma sāka darboties 1998.gada 1.jūlijā, kad stājās spēkā likums "Par privātajiem pensiju fondiem". Šī privātā pensiju shēma dod personai iespēju brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, kā arī darba devējam veidot privātos pensiju fondus un veikt iemaksas šajos fondos par saviem darbiniekiem. Šos uzkrājumus pārvalda privātie pensiju fondi. Līdzekļi, ko persona un/vai personas darba devējs regulāri iemaksā pensiju fondā, tiek ieguldīta saskaņā ar privātā pensiju fonda pārvaldītāja izveidoto finanšu ieguldījuma modeli. Pastāv divu veidu privātie pensiju fondi: 1)slēgtie jeb tādi, kas paredzēti fondu dibinātāju darbiniekiem; 2)atklātie jeb tādi, par kuru dalībniekiem var kļūt jebkura privātpersona tieši vai ar darba devēja starpniecību.

Likums "Par privātajiem pensiju fondiem" paredz, ka tiesības veidot privātos pensiju fondus ir bankām, kuras ir saņēmušas licenci kredītiestādes darbības veikšanai, un dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kuras ir saņēmušas licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai. Privātie pensiju fondi iemaksas iegulda ar mērķi ne vien saglabāt, bet arī vairot uzkrājumu vērtību ilgākā laika periodā. Saskaņā ar iepriekšminētā likuma 28.pantu Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz licenci privātā pensiju fonda darbībai, kā arī veic pārējo ar privāto pensiju fondu pārvaldītāju darbību saistīto valsts uzraudzību.

II Problēmas izklāsts

Padomes 1980.gada 20.oktobra Direktīva 80/987/EEK1 par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēju maksātnespējas gadījumā (turpmāk - Direktīva) tika izstrādāta ar mērķi nodrošināt darbinieku aizsardzību uzņēmuma maksātnespējas gadījumā.

Direktīvas 8.pants nosaka: "Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai aizsargātu darbinieku intereses un to personu intereses, kas jau ir atlaistas no darba devēja uzņēmuma dienā, kad darba devējs kļūst maksātnespējīgs, attiecībā uz viņu tiesībām uz tūlītēju vai gaidāmo vecuma pabalstu, tai skaitā apgādnieka zaudējuma pabalstu, saskaņā ar uzņēmumu vai starpuzņēmumu pensiju programmām, kuras nav saistītas ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām." Tātad šis pants paredz arī darba ņēmēja un par šo darba ņēmēju veikto iemaksu privātajā pensiju fondā aizsardzību uzņēmuma/darba devēja maksātnespējas iestāšanās gadījumā.

Direktīvas 8.panta ieviešana saskaņā ar 2007.gada 13.marta Ministru kabineta sēdes protokolu Nr.18. 14.§ ir Labklājības ministrijas kompetencē, bet par līdzatbildīgajām institūcijām noteiktas Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija.

2006.gada 15.martā valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Aģentūra) saņēma Eiropas Komisijas Ziņojuma projektu par Direktīvas 8.panta ieviešanu (turpmāk - Ziņojuma projekts). Ziņojuma projektā, kuru Eiropas Komisija plānoja apstiprināt līdz 2007.gada beigām, par Latviju izdarīts secinājums, ka ir neskaidrs jautājums par to, vai darba devēja maksātnespējas gadījumā tiek garantētas līdz darba devēja maksātnespējai pensiju fondā neveiktās iemaksas.

Atbilstoši Ziņojuma projektā minētajam, sadarbībā ar iesaistītajām kompetentajām institūcijām - Tieslietu ministriju, Aģentūru un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju tika veikta detalizēta izpēte par šo jautājumu.

Likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" mērķis saskaņā ar šā likuma 1.pantu ir reglamentēt darbinieku pieprasījumu apmierināšanas vispārīgos noteikumus darba devēja maksātnespējas gadījumā, kā arī reglamentēt darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtību. Likuma 4.pantā noteikts, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina no darba tiesiskām attiecībām izrietošus darbinieku pieprasījumus par darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" 26.panta otrā un trešā daļa reglamentē situāciju, kas notiek ar pensiju plāniem, kolektīvās dalības līgumu, ja darba devējs, kas veic iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu (pensiju fonds tiek likvidēts un uzkrātie līdzekļi tiek pārskaitīti citā pensiju plānā vai pensiju fondu pārņem jaunais darba devējs). Tomēr arī šis likums negarantē tiesības uz iemaksām, kas nav veiktas par nostrādāto periodu līdz darba devēja maksātnespējai.

Institūcijām, izpētot Direktīvas 8.panta prasības un iepriekš minētos Latvijas Republikas normatīvos aktus, tika izdarīts secinājums, ka šobrīd tiesību akti nenosaka garantijas darba ņēmējam gadījumā, ja darba devējam ir iestājusies maksātnespēja un tas par noteiktu laika periodu nav veicis iemaksas privātajā pensiju fondā. Šobrīd darba devēja maksātnespējas gadījumā tās iemaksas, kas nav veiktas privātajā pensiju fondā par darba ņēmēja nostrādāto laika periodu, darba ņēmējam netiek nodrošinātas.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtajiem statistikas datiem katru gadu pieaug gan to darbinieku skaits, par kuriem darba devēji veic iemaksas privātajos pensiju fondos, gan kopējais veikto iemaksu apjoms (skatīt tabulu).

Informācija par darba devēju veiktajām iemaksām un dalībnieku skaitu privātajos pensiju fondos

  Darba devēju iemaksas (LVL) Dalībnieku skaits, par kuriem darba devējs veic iemaksas
2002

3 821 696

nav datu

2003

4 534 161

21 054

2004

5 265 918

24 387

2005

6 301 797

28 188

2006

8 909 399

35 577

2007

11 258 047

42 785

2008

13 851 461

47 562

Direktīvas 8.panta pilnīga ieviešana ir būtiska ne tikai, lai nodrošinātu Eiropas Komisijas prasību izpildi un tās saistības, ko Latvijas Republika kā dalībvalsts ir uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā, bet arī darba ņēmēju motivēšanā ilgtermiņa uzkrājumu veidošanas jomā un aktīvākas iesaistes privātās pensiju shēmas iespēju izmantošanā.

III Tiesību akti, kas ir saistīti ar problēmas risināšanu

1. Likums "Par privātajiem pensiju fondiem".

2. Likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā".

3. Maksātnespējas likums.

4. Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr.1031 "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2009.gadā".

5. Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1045 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība".

6. Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.465 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība pārrobežu maksātnespējas gadījumā".

7. Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumi Nr.366 "Valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" nolikums".

IV Problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kas radīsies, ja problēma netiks risināta

Lai nodrošinātu darba ņēmēju aizsardzību gadījumos, kad darba devējam ir iestājusies maksātnespēja un šim darba devējam par noteiktu laika periodu ir izveidojies parāds pret privāto pensiju fondu, ir svarīgi tiesību aktos noteikt garantijas darba ņēmējiem attiecībā uz tiem paredzēto iemaksu veikšanu par trīs mēnešu periodu.

Nerisinot problēmu, šāda situācija nerada uzticību un drošību privātai pensiju shēmai, jo darba ņēmējs potenciāli riskē nesaņemt paredzētās garantijas, t.i., iemaksas pensiju fondā. Vienlaikus Latvijas Republika, pieļaujot šādu garantiju neesamību, nonāk pretrunās ar tām saistībām, ko valsts ir uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā, Direktīvas 8.panta kontekstā. Eiropas Komisijas prakse šādos gadījumos ir pārkāpumu procedūras uzsākšana, kas no Latvijas Republikas puses prasītu gan papildus izdevumus budžetā piespriestās soda naudas maksāšanai, gan veidotu negatīvu valsts tēlu.

Paredzot darba ņēmējam minētās garantijas, tiks sakārtots tiesību aktu ietvars, kas reglamentē gan darba ņēmēja tiesības privātās pensiju shēmas kontekstā, gan darba ņēmēja tiesības darba devēja maksātnespējas iestāšanās gadījumā, gan arī tiks precīzāk ieviests Direktīvas 8.pantā noteiktais.

V Problēmas risinājuma varianti

Direktīvas 8.panta prasību izpēte un šo prasību ieviešanas varianti tika izstrādāti, Labklājības ministrijai sadarbojoties ar Tieslietu ministrijas, Aģentūras, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Komercbanku Asociācijas privāto pensiju fondu komitejas ekspertiem. Latvijas Komercbanku Asociācijas privāto pensiju fondu komitejas eksperts atbalsta koncepcijas projekta 1.variantu, savukārt par demotivējošu darba devējiem, kas ir potenciālie iemaksu veicēji privātajos pensiju fondos, eksperts uzskatīja koncepcijas projekta 3.variantu.

Koncepcijas projekta 1.varianta ietekme uz valsts budžetu ir skatīta VII sadaļā, savukārt 2., 3. un 4.variantam tieša ietekme uz valsts budžetu nav.

1.variants. Maksātnespējas statusu ieguvuša darba devēja parādsaistības pret privāto pensiju fondu tiek segtas no paaugstinātās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas.

Maksātnespējas statusu ieguvuša darba devēja parādsaistības pret privāto pensiju fondu tiek segtas no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas, t.i., darba devējam, kurš veic iemaksas privātajā pensiju fondā, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva no 2011.gada tiek paaugstināta par Ls 0,02. Darba devēja maksātnespējas gadījumā Aģentūra no 2011.gada 1.janvāra veic par darba ņēmēju iemaksas privātajā pensiju fondā par trim mēnešiem, ja darba devējs tās nav veicis.

Varianta priekšrocības Varianta trūkumi
Tiek sakārtota darba ņēmēju privātās pensiju shēmas iemaksu garantijas sistēmas regulējošo tiesību aktu bāze atbilstoši Direktīvas 8.pantā noteiktajam. Tiek palielināts finansiālais slogs darba devējiem.
Tiek paredzēti līdzekļi gadījumiem, kad darba devējs kļuvis maksātnespējīgs un tam radies parāds pret privāto pensiju fondu. Palielinās Aģentūras administratīvā slodze.
Direktīvas 8.pantu iespējams ieviest jau esošās administratīvās kapacitātes ietvaros. Nepieciešama uzņēmējdarbības riska valsts nodevas izlietojuma pārskatīšana.
  Demotivējošs darba devējiem, kas ir potenciālie iemaksu veicēji privātajos pensiju fondos.
  Palielināsies Valsts ieņēmumu dienesta administratīvais slogs, jo Valsts ieņēmumu dienestam ir jābūt iespējai pārliecināties, vai uzņēmumi veic iemaksas privātajā pensiju fondā.

2.variants. Privātais pensiju fonds izbeidz noslēgto kolektīvās dalības līgumu ar darba devēju gadījumā, ja darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas un nav vienojies ar pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā.

Privātais pensiju fonds izbeidz kolektīvās dalības līgumu ar darba devēju, kurš par saviem darbiniekiem nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas, ja darba devējs par iemaksu pārtraukšanu nav informējis darbinieku un nav vienojies ar privāto pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā, nosakot turpmāko iemaksu veikšanas kārtību.

Gadījumā, ja darba devējs nav veicis iemaksas atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteiktajai kārtībai un nav vienojies ar privāto pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā, privātais pensiju fonds nosūta darba devējam rakstveida paziņojumu par nokavētajiem maksājumiem. Ja darba devējs nesedz nokavētos maksājumus par attiecīgo periodu un nevienojas ar privāto pensiju fondu par turpmāku iemaksu veikšanas kārtību (piemēram, iemaksu pārtraukšana uz noteiktu laiku), privātais pensiju fonds mēneša  laikā pēc paredzētās iemaksas nesaņemšanas brīdina darba devēju par iespējamo kolektīvās dalības līguma izbeigšanu. Gadījumā, ja darba devējs vienojas ar privāto pensiju fondu par iemaksu pārtraukšanu uz noteiktu laiku, tad kolektīvās dalības līgums paliek spēkā un darba devējs pēc īsāka vai garāka laika perioda var atsākt iemaksu veikšanu par saviem darbiniekiem. Darba devējs par risinājumu vienojas ar privāto pensiju fondu, attiecīgi informējot darbiniekus.

Papildus tiek noteikts, ka gadījumā, ja dalībnieki piedalās pensiju plānā ar sava darba devēja starpniecību, un darba devējs ir noslēdzis ar atklāto vai slēgto pensiju fondu kolektīvās dalības līgumu, iemaksas atbilstoši kolektīvās dalības līgumam ir jāveic vismaz reizi ceturksnī.

Varianta priekšrocības Varianta trūkumi
Darba devējam neveidojas garš parāda periods pret privāto pensiju fondu. Ņemot vērā, ka iemaksu veikšana privātajā pensiju fondā darba devējiem ir brīvprātīga, šāda sistēma nemotivē potenciālos iemaksu veicējus.
Darba ņēmējs ir informēts par darba devēja parādsaistībām pret privāto pensiju fondu. Nav izdevīgs darba ņēmējam, jo privātais pensiju fonds var izbeigt noslēgtos kolektīvās dalības līgumus arī ar tiem darba devējiem, kuri nonākuši īslaicīgās grūtībās.
Netiek uzlikts papildus administratīvais slogs valsts iestādēm.  
Nav nepieciešams papildus finansējums.  
Darba devējam ir iespēja atjaunot kolektīvās dalības līgumu, sedzot iepriekš radušās parādsaistības.  

3.variants. Rezerves fondu veidošana ir privāto pensiju fondu kompetencē.

Privātajiem pensiju fondiem tiek uzdots par pienākumu veidot kopīgus vai atsevišķus rezerves fondus. Lai aizsargātu darbinieku pret darba devēja potenciālo maksātnespēju, kā rezultātā darba devējam rastos parāds pret privāto pensiju fondu par periodu, kur darbinieks joprojām ir nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, darba devēja privātais pensiju fonds veido rezerves fondu, kurā tiek ieskaitīts noteikts procents no veiktajām iemaksām.

Varianta priekšrocības Varianta trūkumi
Tiek sakārtota darbinieku privātās pensiju shēmas iemaksu garantijas sistēmas regulējošo tiesību aktu bāze atbilstoši Direktīvas 8.pantā noteiktajam. Palielinās administratīvais slogs Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Tiek veidots rezerves fonds, ar kura līdzekļu palīdzību būtu iespējams segt iztrūkumu pensiju fondā, ja darba devējs kļuvis maksātnespējīgs un tam radies parāds pret pensiju fondu. Palielinās privāto pensiju fondu administrēšanas izmaksas, jo nepieciešama noteiktu līdzekļu novirzīšana gan rezerves fondā, gan jāparedz līdzekļi rezerves fonda administrācijai.
  Tiek negatīvi ietekmēts privāto pensiju plānu dalībnieku finansiālais stāvoklis.
  Darba devēji saskaņā ar tiesību aktiem nav identificējami kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki.
  Demotivējošs darba devējiem, kas ir potenciālie iemaksu veicēji privātajos pensiju fondos.

4.variants. Netiek veiktas izmaiņas Latvijas Republikas tiesību aktos.

Saglabājās pastāvošā situācija, kurā darba ņēmējs netiek aizsargāts Direktīvas 8.panta izpratnē. Sagaidāmais rezultāts - tiek uzsākta pārkāpumu procedūra no Eiropas Komisijas puses sakarā ar Direktīvas nepilnīgu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos.

Varianta priekšrocības Varianta trūkumi
  Netiek aizsargātas darba ņēmēja tiesības uz pilnu privāto pensiju fondu iemaksu apmēru darba devēja maksātnespējas gadījumā.
  Pārkāpumu procedūras uzsākšana no Eiropas Komisijas puses.
  Papildus budžeta izdevumi soda naudas nomaksai.
  Negatīvs valsts tēls.

VI Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos

Īstenojot 1. variantu, nepieciešami grozījumi šādos normatīvajos aktos, nosakot, ka maksātnespējas statusu ieguvuša uzņēmuma parādsaistības pret privāto pensiju fondu no 2011.gada tiek segtas no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļiem, palielinot nodevu par Ls 0,02, un ka neveikto iemaksu segšana ir Aģentūras kompetencē:

1) likums "Par privātajiem pensiju fondiem";

2) likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";

3) Maksātnespējas likums;

4) Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1045 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība";

5) Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.465 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība pārrobežu maksātnespējas gadījumā";

6) Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumi Nr.366 "Valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" nolikums";

7) Ministru kabineta noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu attiecīgajā gadā.

Grozījumus šā varianta 1.punktā minētajā likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos sagatavo Finanšu ministrija. Grozījumus šā varianta 2. un 3.punktā minētajos likumos un uz to pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos sagatavo Tieslietu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju.

Īstenojot 2.variantu, nepieciešami grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", nosakot, ka privātajam pensiju fondam jāizbeidz noslēgtais kolektīvās dalības līgums ar darba devēju, ja darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas un par iemaksu pārtraukšanu nav vienojies ar pensiju fondu.

Īstenojot 3.variantu, nepieciešami grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", nosakot, ka privātajiem pensiju fondiem tiek uzdots par pienākumu veidot kopīgus vai atsevišķus rezerves fondus.

Īstenojot 4.variantu, grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

VII Kāda var būt koncepcijas projekta 1.varianta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)

Rādītāji

2009.gads

Turpmākie trīs gadi

2010. 2011. 2012.

1

2 3 4 5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 0 0 +9, 810 +9, 810

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

0

0

+9, 810

+9, 810

1.2. speciālais budžets;

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 0 0 +9, 810 +9, 810

2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

0

+9, 810

+9, 810

2.2. speciālais budžets;

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

3. Finansiālā ietekme: 0 0 0 0

3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

0

0

0

0

3.2. speciālais budžets;

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 2011.gadā tiktu paaugstināta uzņēmējdarbības riska valsts nodeva darba devējiem, kuri veic iemaksas privātajos pensiju fondos, par LVL 0,02/mēnesī.
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) Aprēķinā izmantotie dati un pieņēmumi:

1) saskaņā ar Latvijas komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas sniegto informāciju 2008.gadā privātajos pensiju fondos iemaksas veica 506 uzņēmumi par 38 492 darbiniekiem ar vidējo iemaksu summu - 26,00 Ls/mēnesī par vienu darbinieku. Šī summa tiek noapaļota līdz ierobežojumam 30,00 Ls/mēnesī. Lai noteiktu paredzamo prasījumu skaitu, uzņēmumi tiek sadalīti divās grupās pēc kopējā darbinieku skaita. No kopējā uzņēmumu skaita:

· 80% jeb 405 uzņēmumos vidējais darbinieku skaits - 48 darbinieki (19 246 kopējais darbinieku skaits / 405) (turpmāk - mazie uzņēmumi);

· 20% jeb 101 uzņēmumā vidējais darbinieku skaits - 191 darbinieks (19 246 darbinieki / 101) (turpmāk - lielie uzņēmumi);

2) paredzamais kopējais prasījumu skaits no Darbinieku prasījumu garantiju fonda 2011.un 2012.gadā saskaņā ar Aģentūras prognozēm būs 1 087. Tiek pieņemts, ka no tiem 2011. un 2012.gadā 10% pieprasīs kompensāciju privātajos pensiju fondos;

3) maksimāli izmaksātā summa par vienu darbinieku būs 90,00 Ls (30,00Ls ierobežojums x 3 mēnešu ierobežojums = 90,00 Ls). Papildus no Darbinieku prasījumu garantijas fonda:

2011.gadā: 109 x 90 Ls maksimālā summa = 9 810 Ls;

2012.gadā: 109 x 90 Ls maksimālā summa = 9 810 Ls;

4) kopējais darbinieku skaits, par kuriem tiktu veiktas iemaksas, turpmākajiem gadiem tiek noteikts, ņemot vērā nodarbināto iedzīvotāju skaita izmaiņas pēc Finanšu ministrijas makroekonomiskām prognozēm uz 02.10.2009., t.i. 2009.gadā - -11,3%, 2010.gadā - -5,6%, 2011.gadā - -0,2%, 2012.gadā - 1,1%;

5) rezultātā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas pieaugums (Ls/mēnesī) darba devējiem, kuri veic iemaksas privātajos pensiju fondos:

2011.gadā: 9 810Ls / 34,3 tūkst. darbinieku / 12= 0,02 Ls;

2012.gadā: 9 810Ls / 34,4 tūkst. darbinieku / 12= 0,02 Ls.

6. Cita informācija

Detalizēta 2. un 3.varianta ietekme uz budžetu nav attiecināma, jo izdevumi atkarīgi no privāto pensiju fondu un darba devēju savstarpējās vienošanās. Realizējot 4.variantu, ietekmes uz budžetu nav.

Informācija par situāciju Aģentūras Darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļu apritē 2009.gadā (situācija līdz 30.09.2009.).

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas datiem par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumu un izlietojuma struktūru, nav iespējams apmierināt maksātnespējīgo darba devēju parādu pret privātajiem pensiju fondiem no šobrīd pieejamiem Aģentūras Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Tieslietu ministrijas dati liecina, ka jau līdz 2009.gada 30.septembrim Aģentūrā tika iesniegti prasījumi, kas par 1 728 266 LVL pārsniedz 2009.gadā pieejamo finansējumu darbinieku prasījumu segšanai.

 

2009

Darbinieku iesniegto prasījumu summa LVL (tikai pamatoto iesniegumu summa)

3 651 179

Kopējā pieejamā summa darbinieku prasījumu segšanai

1 922 913

Atlikusī pieejamā summa darbinieku prasījumu apmierināšanai

- 1 728 266


1 2008.gada 28.oktobrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta Eiropas parlamenta un Padomes 2008.gada 22.oktobra direktīva 2008/94/EEK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (Padomes 1980.gada 20.oktobra direktīvas 80/987/EEK par darbinieku aizsardzību to darba devēju maksātnespējas gadījumā kodificēta versija).

Labklājības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par koncepciju "Par risinājumiem situācijās, kad uzņēmumam maksātnespējas gadījumā ir parāds .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 908Pieņemts: 23.12.2009.Stājas spēkā: 23.12.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2009.
Saistītie dokumenti
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
202750
23.12.2009
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)