Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1536

Rīgā 2009.gada 22.decembrī (prot. Nr.89 114.§)
Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru
Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 30.panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru.

2. Samaksu par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai audžuģimenē (turpmāk – pakalpojums) pieprasa no abiem bērna vecākiem, kuriem atņemtas bērna aprūpes tiesības, izņemot šādus gadījumus:

2.1. bērna mātei bērns piedzimis noziedzīga nodarījuma pret dzimumneaizskaramību rezultātā vai bērna māte atzīta par cietušo kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un bērns nodots ārpusģimenes aprūpē uzreiz pēc dzimšanas;

2.2. bērna vecāks atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

2.3. bērna vecāks atzīts par rīcībnespējīgu garīgas slimības vai plānprātības dēļ;

2.4. pašvaldības sociālais dienests ir sniedzis atzinumu, ka bērna vecāks iesaistās savu problēmu risināšanā un bērna atrašanās laikā ārpusģimenes aprūpē turpina pildīt rehabilitācijas plāna nosacījumus vai pastāv faktiski šķēršļi (piemēram, slimība, darbnespēja, kuras dēļ iestājusies invaliditāte), kas liedz vecākam pilnvērtīgi veikt bērna aprūpi, un ik pēc sešiem mēnešiem par to atkārtoti informē valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk – valsts institūcija) vai pašvaldību.

3. Ja bērns ievietots valsts institūcijā, samaksu par pakalpojumu no bērna vecākiem pieprasa attiecīgā institūcija. Ja bērns ievietots pašvaldības finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai audžuģimenē, samaksu par pakalpojumu no bērna vecākiem pieprasa attiecīgā pašvaldība.

4. Samaksas apmērs katram bērna vecākam mēnesī par bērnam sniegto pakalpojumu ir Ministru kabineta bērnam noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā.

5. Norēķinu periods ir mēnesis. Pakalpojuma samaksu par nepilnu mēnesi aprēķina proporcionāli faktiskajam pakalpojuma saņemšanas dienu skaitam.

6. Valsts institūcija vai pašvaldība mēneša laikā pēc pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas pieņem lēmumu par pakalpojuma samaksu, norādot ikmēneša samaksas apmēru un bankas norēķina konta numuru, uz kuru samaksa pārskaitāma. Lēmumu izsniedz vai nosūta bērna vecākam.

7. Valsts institūcijas vai pašvaldības lēmumu par bērnam sniegtā pakalpojuma samaksu bērna vecāks var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

8. Mainoties samaksas apmēram, valsts institūcija vai pašvaldība mēneša laikā nosūta bērna vecākam paziņojumu par turpmāko ikmēneša maksājuma apmēru.

9. Samaksu par pakalpojumu valsts institūcija ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos. Samaksu par pakalpojumu pašvaldības finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai audžuģimenē ieskaita pašvaldības kontā.

10. Valsts institūcijai un pašvaldībai ir tiesības pieprasīt izziņas:

10.1. par bērna vecāku dzīvesvietu – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē;

10.2. par bērna vecāku veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un sniegtajiem pakalpojumiem – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

11. Ja bērna vecākam izveidojies pakalpojuma samaksas parāds, beidzoties kalendāra gadam, valsts institūcija vai pašvaldība vecākam nosūta paziņojumu par pakalpojuma samaksas parādsaistībām par periodu, kurā bērns atradies ārpusģimenes aprūpē.

12. Ja parādsaistības netiek izpildītas, valsts institūcija vai pašvaldība bērna vecākam nosūta brīdinājumu par parādsaistību piespiedu izpildi. Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā parādsaistības netiek izpildītas, valsts institūcija vai pašvaldība izdod izpildrīkojumu un izsniedz to izpildei tiesu izpildītājam.

13. Ja lēmums vai paziņojums tiek nodots atpakaļ sūtītājam, uzskatāms, ka bērna vecāks deklarētajā adresē nedzīvo, un valsts institūcija vai pašvaldība sagatavo iesniegumu policijai par Dzīvesvietas deklarēšanas likuma neievērošanu.

14. Aizbildnis samaksu par tā sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu atgūst Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumus Nr.668 "Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 144.nr.).

16. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Labklājības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 1536Pieņemts: 22.12.2009.Stājas spēkā: 01.01.2010.Zaudē spēku: 01.04.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2009.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
202703
01.01.2010
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva