Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi

1.pants. 2009.gada 11.jūlijā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgums par starptautisko automobiļu satiksmi (turpmāk — Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Satiksmes ministrija.

3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 21.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms arī Nolīgums latviešu un krievu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 26.novembrī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2009.gada 15.decembrī
Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības
NOLĪGUMS
par starptautisko automobiļu satiksmi

Latvijas Republikas valdība un Tadžikistānas Republikas valdība (turpmāk tekstā - "Līgumslēdzējas Puses”),

tiecoties veicināt abpusēji izdevīgu tirdzniecisko un ekonomisko sakaru attīstību,

lai atvieglotu starptautisko kravu un pasažieru autopārvadājumu nodrošināšanu starp abām valstīm un tranzītā cauri to teritorijām uz vienlīdzīgu noteikumu un abpusēja izdevīguma pamata,

vienojās par sekojošo:

1.pants
Darbības sfēra

1. Šī Nolīguma noteikumi attiecas uz starptautiskajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem ar autotransportu, ko veic ar autotransporta līdzekļiem, kas reģistrēti Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijās, starp abām valstīm, tranzītā cauri to teritorijām, kā arī no otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas uz trešajām valstīm un otrādi.

2. Šis Nolīgums neskar Līgumslēdzēju Pušu valstu tiesības un pienākumus, kas izriet no citu divpusēju vai daudzpusēju līgumu noteikumiem, kas ir saistoši katrai no Līgumslēdzējām Pusēm.

2.pants
Definīcijas

Šī Nolīguma ietvaros tiek lietoti termini:

1) "pārvadātājs" nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas reģistrēta Latvijas Republikā vai Tadžikistānas Republikā un saskaņā ar autotransporta līdzekļa reģistrācijas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir tiesīga veikt starptautiskos pasažieru vai kravu pārvadājumus ar autotransportu komerciālos nolūkos vai pašpārvadājumus;

2) “autotransporta līdzeklis” nozīmē”:

a) pasažieru pārvadājumos - jebkuru motorizētu autotransporta līdzekli, kas izgatavots un tiek lietots pasažieru pārvadāšanai pa autoceļiem, kam ir vairāk kā deviņas sēdvietas, neskaitot autovadītāja vietu, un kas ir reģistrēts vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā;

b) kravu pārvadājumos - jebkuru vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā reģistrētu motorizētu autotransporta līdzekli, kas piemērots kravu pārvadāšanai pa autoceļiem, kā arī jebkuru ar motorizētu autotransporta līdzekli savienotu piekabi vai puspiekabi neatkarīgi no to reģistrācijas vietas;

3) „atļauja” nozīmē dokumentu, ko pārvadātājam izsniegusi otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, un atkarībā no tās veida dod tiesības veikt vienu pasažieru vai kravas pārvadājumu turp un atpakaļ divpusējā satiksmē, tranzītā cauri otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijai vai no tās teritorijas uz/no trešajām valstīm atļaujas derīguma termiņa ietvaros, vai arī regulārus pasažieru pārvadājumus noteikta termiņa ietvaros;

4) „speciālā atļauja” nozīmē dokumentu, kas dod pārvadātājam tiesības veikt lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumus, kā arī bīstamu kravu pārvadājumus saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses valsts normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā tiek veikts pārvadājums;

5) „sanitārā kontrole” nozīmē sanitāro, veterināro, kā arī fitosanitāro kontroli;

6) „tranzīts” nozīmē kravas pārvadājumu (bez izkraušanas vai iekraušanas) vai pasažieru pārvadājumu (bez iekāpšanas vai izkāpšanas), ko veic Līgumslēdzēju Pušu valstu pārvadātāji braucienā cauri otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijai;

7) „kabotāža” nozīmē kravas un pasažieru pārvadājumus ar autotransporta līdzekļiem, kas reģistrēti vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, starp diviem punktiem, kas atrodas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.

PASAŽIERU PĀRVADĀJUMI
3. pants
Regulārie pārvadājumi

1. Regulāri pasažieru pārvadājumi ar autobusiem starp abām valstīm tiek organizēti pēc saskaņošanas ar abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām institūcijām un tiek veikti pa noteiktiem maršrutiem atbilstoši apstiprinātiem kustības sarakstiem un braucienu tarifiem ar tiesībām veikt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu iepriekš noteiktās pieturvietās.

2. Regulāri pasažieru pārvadājumi tiek veikti uz atļauju pamata, ko pārvadātājiem izsniedz katras Līgumslēdzējas Puses valsts kompetentā institūcija saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem uz laiku līdz pieciem gadiem.

3. Pieteikums šī panta 2.punktā minēto atļauju izsniegšanai, kā arī citu valstu, kuru teritorijas šķērso maršruts, apstiprinājumus vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija nosūta rakstiskā veidā otras Līgumslēdzējas Puses valsts kompetentajai institūcijai.

Pieteikumā jābūt norādītam uzņēmuma (komersanta), kas veic pārvadājumus, nosaukumam, adresei, piedāvātajiem tarifiem, maršrutam, kustības sarakstam, paredzētajam periodam un pārvadājumu biežumam, pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas vietām, kā arī autobusa ietilpībai.

4. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, pamatojoties uz abpusēju piekrišanu, darba kārtībā vai ar šī Nolīguma 16.pantā minētās Kopējās komisijas palīdzību lemj par sekojošiem jautājumiem:

a) jaunu autobusu maršrutu ieviešana un darbība;

b) autobusu kustības sarakstu izstrāde;

c) braukšanas tarifu noteikšana;

d) pārvadājumu noteikumu definēšana;

e) regulāro autobusu satiksmes samazināšana, paplašināšana vai apturēšana noteiktos maršrutos;

f) atļauju skaita un veida noteikšana.

Līgumslēdzēju Pušu valstu kompetentās institūcijas saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem lemj arī par citiem jautājumiem, kas saistīti ar regulārajem pārvadājumiem ar autobusiem.

4. pants
Neregulārie pārvadājumi

1. Neregulāri pasažieru pārvadājumi starp abām valstīm vai tranzītā cauri otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijai tiek veikti tikai uz atļauju pamata, kuras iepriekš izsniedz otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija, izņemot šī Nolīguma 5.pantā minētos gadījumus.

2. Iesniegumus par šī panta 1.punktā minēto atļauju izsniegšanu, kuros jābūt norādītam uzņēmuma (komersanta), kas organizē pārvadājumus, nosaukumam, adresei, maršrutam, kustības sarakstam, pārvadājuma veikšanas periodam, kā arī vietu skaitam autotransporta līdzeklī un tā reģistrācijas numuram, vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija nosūta rakstiskā veidā otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai.

5.pants
Kārtība, kādā veicami pārvadājumi bez atļaujām

1. Atļaujas nav nepieciešamas neregulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (tai skaitā tranzītā) gadījumos, kad:

a) ar vienu un to pašu autobusu visa brauciena laikā tiek vesta viena un tā pati pasažieru grupa, kuras brauciens sākas un beidzas tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kurā reģistrēts autobuss, vai arī brauciens beidzas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā ar nosacījumu, ka autobuss atgriežas reģistrācijas valstī bez pasažieriem;

b) autobuss no tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas, kurā tas reģistrēts, bez pasažieriem brauc uz otras valsts teritoriju, no kuras pārvadā pasažieru grupu, ko iepriekš turp nogādājis tas pats pārvadātājs, uz autobusa reģistrācijas valsti;

c) tiek veikta bojāta autobusa nomaiņa ar citu autobusu.

2. Veicot šī panta 1.punktā minētos pārvadājumus, autobusa vadītājam jābūt līdzi brauciena formulāram, kas satur pasažieru sarakstu, kuru pirms brauciena uzsākšanas sastādījis un apstiprinājis brauciena organizētājs.

KRAVU PĀRVADĀJUMI
6. pants
Atļaujas

1. Kravu pārvadājumi starp abām valstīm vai tranzītā cauri to teritorijām, kā arī uz/no trešajām valstīm (ieskaitot braucienus bez kravas), izņemot pārvadājumus, kas minēti šī Nolīguma 7.pantā, tiek veikti ar kravas autotransporta līdzekļiem uz atļauju pamata, kuras izsniedz Līgumslēdzēju Pušu valstu kompetentās institūcijas.

2. Katram kravu pārvadājumam jāizsniedz atsevišķu atļauju, kas dod tiesības veikt vienu pārvadājumu turp un atpakaļ, ja pašā atļaujā nav norādīts citādi.

3. Šajā Nolīgumā minētos kravu pārvadājumus jāveic saskaņā ar pavadzīmēm, kuru formai jāatbilst starptautiskam paraugam.

4. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas katru gadu viena otrai nodod savstarpēji saskaņotu kravu pārvadājumu atļauju veidlapu skaitu. Uz šīm veidlapām jābūt atļauju izdevušās kompetentās institūcijas zīmogam un parakstam.

7. pants
Pārvadājumi, kas veicami bez atļaujām

1. Uzrādot dokumentus, kas apliecina pārvadājuma veidu, bez atļaujām var tikt veikti sekojošu kravu pārvadājumi:

a) kustamas mantas pārvadājumi, pārceļoties uz pastāvīgu dzīvesvietu;

b) mirušo un to pīšļu pārvadājumi,

c) izstādēm un gadatirgiem paredzētu priekšmetu, iekārtu un materiālu pārvadājumi;

d) tehnisko līdzekļu, aparatūras, instrumentu, dzīvnieku, kā arī dažāda inventāra un aprīkojuma, kas paredzēts teātra, kino, sporta, muzikāliem un cirka pasākumiem, kā arī kinofilmu uzņemšanai, skaņas un televīzijas ierakstiem, pārvadājumi;

e) medicīnas iekārtu un priekšmetu, kas nepieciešami steidzamas palīdzības sniegšanai ārkārtējās situācijās, īpaši dabas katastrofu un humānās palīdzības gadījumos, pārvadājumi;

f) pasta sūtījumu pārvadājumi;

g) pārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kuru pilna masa, piekabes vai puspiekabes ieskaitot, nepārsniedz 6 tonnas vai kuru maksimālā celtspēja nepārsniedz 3,5 tonnas;

h) bojātu vai avarējušu transporta līdzekļu nomaiņai paredzētu autotransporta līdzekļu braucieni bez kravas, kā arī tehniskās palīdzības autotransporta līdzekļu braucieni to vilkšanai vai remontam.

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
8. pants
Īpaši noteikumi

1. Pārvadājumus, kas minēti šajā Nolīgumā, var veikt tikai pārvadātāji, kas saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgi veikt starptautiskus pārvadājumus.

2. Autotransporta līdzekļiem, kas veic starptautiskus pārvadājumus, ir jābūt savas valsts reģistrācijas un atšķirības zīmēm.

9. pants
Apdrošināšana

Pārvadājumi uz šī Nolīguma pamata var tikt veikti, ja autotransporta līdzekļa īpašnieks ir veicis tā obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

10. pants
Kabotāža

Pārvadātāji nav tiesīgi veikt kabotāžas pārvadājumus, ja šim nolūkam nav saņemta otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas atļauja saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

11. pants
Pārvadājumi, kam nepieciešamas speciālas atļaujas

1. Ja autotransporta līdzekļa svars, gabarīti vai ass slodze bez kravas vai ar kravu pārsniedz otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā spēkā esošās normas, pārvadātājam pārvadājuma veikšanai jāsaņem šīs valsts kompetentās institūcijas speciāla atļauja.

2. Bīstamu kravu pārvadājumi tiek veikti saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā tiek veikts pārvadājums, un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos, uz speciālas atļaujas pamata, ko izdevusi attiecīgās valsts kompetentā institūcija.

3. Ja speciālā atļauja paredz autotransporta līdzekļa kustību pa noteiktu maršrutu, pārvadājums var tikt veikts tikai pa šo maršrutu.

4. Speciālās atļaujas esamība neizslēdz nepieciešamību pārvadājuma veikšanai saņemt šī Nolīguma 6.panta 1.punktā minēto atļauju.

12. pants
Dokumentu kontrole

1. Attiecībā uz robežkontroli, muitas un sanitāro kontroli tiek piemēroti starptautisko līgumu, kuru dalībnieces ir Līgumslēdzējas Puses, noteikumi, bet, lemjot par jautājumiem, kas nav ietverti šajos līgumos, tiek piemēroti attiecīgās valsts nacionālie normatīvie akti.

2. Pārvadājot smagi slimus pacientus, dzīvniekus, ātrbojīgas kravas, kā arī veicot regulārus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, robežkontrole, muitas un sanitārā kontrole tiek veikta ārpus rindas.

3. Autotransporta līdzekļu vadītājiem, kas veic šajā Nolīgumā minētos starptautiskos pārvadājumus, ir jābūt nacionālai vai starptautiskai autotransporta līdzekļa vadītāja apliecībai un nacionālajiem autotransporta līdzekļa reģistrācijas dokumentiem, kuriem jāatbilst vispārpieņemtiem starptautiskiem paraugiem.

4. Atļaujām un citiem dokumentiem, kas nepieciešami pārvadājumiem saskaņā ar šī Nolīguma noteikumiem, jāatrodas attiecīgajā autotransporta līdzeklī, un tos jāuzrāda pēc kompetentu kontrolējošo institūciju pārstāvju pieprasījuma.

13. pants
Muitas procedūras

1. Veicot pārvadājumus uz šī Nolīguma pamata, abpusēji no muitas nodevām, nodokļiem un atļaujām ievešanai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā tiek atbrīvoti:

a) degviela, kas atrodas transporta līdzekļu standarta tvertnēs un saldēšanas iekārtu degvielas tvertnēs, kuras atbilstoši katra autotransporta līdzekļa modelim izgatavotājs ir tehnoloģiski un konstruktīvi savienojis ar dzinēja un saldēšanas iekārtas degvielas padeves sistēmu;

b) smērvielas konkrētajam pārvadājumam nepieciešamajos daudzumos;

c) rezerves daļas un instrumenti, kas paredzēti bojāta autotransporta līdzekļa, kas veic starptautiskus pārvadājumus, remontam.

2. Neizmantotās rezerves daļas jānogādā atpakaļ savas valsts teritorijā, bet nomainītās rezerves daļas jāizved no valsts vai jāiznīcina attiecīgās Līgumslēdzējas Puses muitas pārstāvju klātbūtnē.

14.pants
Nodevas un maksājumi

Pasažieru un kravu pārvadājumi, ko veic vienas Līgumslēdzējas Puses pārvadātājs otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā uz šī Nolīguma pamata, kā arī autotransporta līdzekļi, ar kuriem veic šos pārvadājumus, tiek abpusēji atbrīvoti no nodokļiem un nodevām, kas saistīti ar autotransporta līdzekļu valdījumu vai lietošanu, saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu valstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

Minētie atbrīvojumi neattiecas uz nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem par autoceļu, tiltu un citu infrastruktūru lietošanu, kuri tiek iekasēti uz vienlīdzīgiem pamatiem.

15.pants
Kompetentās institūcijas

Šī Nolīguma noteikumu izpildi nodrošina kompetentās institūcijas:

Latvijas Republikā – Satiksmes ministrija,

Tadžikistānas Republikā – Transporta un komunikāciju ministrija.

Līgumslēdzējas Puses apņemas informēt viena otru par iespējamām izmaiņām attiecīgo kompetento institūciju nosaukumos.

16.pants
Kopējā komisija

1. Lai nodrošinātu šī Nolīguma noteikumu izpildi un radušos strīdus jautājumu risināšanu, abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas no saviem pārstāvjiem izveido Kopējo komisiju, kuras sanāksmes tiek rīkotas vienu reizi gadā pārmaiņus abu valstu teritorijās.

2. Kopējā komisija ir tiesīga ieviest apritē dažādus starptautisko pārvadājumu atļauju veidus saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu valstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izstrādāt un iesniegt priekšlikumus šī Nolīguma grozījumiem vai papildinājumiem, kas tālāk tiek virzīti apstiprināšanai saskaņā ar šī Nolīguma 21.pantu.

17.pants
Nacionālo normatīvo aktu piemērošana

1. Visos gadījumos, ko neietver šī Nolīguma noteikumi vai starptautiski līgumi, kas ir saistoši abām Līgumslēdzējām Pusēm, tiek piemēroti attiecīgās valsts nacionālie normatīvie akti.

2. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas savstarpēji apmainās ar informāciju par izmaiņām nacionālajos normatīvajos aktos, kuri ietekmē šī Nolīguma izpildi.

3. Pārvadātājiem un autotransporta līdzekļu apkalpēm jāievēro tās valsts ceļu satiksmes noteikumi un tiesību normas, kuras teritorijā tiek veikti pārvadājumi.

18.pants
Sankcijas

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses valsts pārvadātājs vai autotransporta līdzekļa apkalpe nav ievērojusi otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā spēkā esošos nacionālos normatīvos aktus vai šī Nolīguma noteikumus, tās valsts kompetentā institūcija, kuras teritorijā izdarīts pārkāpums, var piemērot šādas sankcijas:

a) izteikt brīdinājumu pārvadātājam, kas izdarījis pārkāpumu;

b) anulēt, daļēji vai pilnībā aizliegt pārvadātājam veikt pārvadājumus tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kurā pārkāpums izdarīts.

2. Tās Līgumslēdzējas Puses valsts kompetentajai institūcijai, kas piemērojusi šādas sankcijas, par to jāziņo otras Līgumslēdzējas Puses valsts kompetentajai institūcijai.

3. Šī panta noteikumu piemērošana neizslēdz sankcijas, ko saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem var piemērot tās valsts tiesas vai administratīvās institūcijas, kurā pārkāpums izdarīts.

19.pants
Strīdi

Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Nolīguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu tiek izšķirti sarunu un konsultāciju ceļā.

20.pants
Nolīguma grozījumi

Pēc abpusējas vienošanās Līgumslēdzējas Puses var izdarīt grozījumus vai papildinājumus šajā Nolīgumā, ko noformē ar atsevišķu Protokolu, kurš ir neatņemama šī Nolīguma sastāvdaļa un stājas spēkā šī Nolīguma 21.pantā paredzētajā kārtībā.

21. pants
Nolīguma stāšanās spēkā un darbības ilgums

1. Šis Nolīgums stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad Līgumslēdzējas Puses pa diplomātiskajiem kanāliem ir paziņojušas viena otrai par katras Līgumslēdzējas Puses nacionālajos normatīvajos aktos noteikto iekšējo procedūru izpildi, kas nepieciešamas, lai Nolīgums stātos spēkā.

2. Šis Nolīgums tiek slēgts uz pieciem (5) gadiem un tā darbība tiek automātiski pagarināta uz nākamajiem pieciem (5) gadiem, kamēr viena no Līgumslēdzējām Pusēm ne vēlāk kā sešus (6) mēnešus pirms Nolīguma darbības termiņa beigām pa diplomātiskiem kanāliem nav paziņojusi par savu nodomu izbeigt tā darbību.

Parakstīts Dušanbe 2009.gada 11.jūlijā divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, tadžiku un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds spēks.

Atšķirīgas šī Nolīguma noteikumu interpretācijas gadījumā noteicošais ir Nolīguma teksts krievu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā
Satiksmes ministrs
Kaspars Gerhards

Tadžikistānas Republikas valdības vārdā
Transporta un komunikāciju ministrs
Abdurahim Ašur

СОГЛАШЕНИЕ
между Правительством Латвийской Республики и Правительством Республики Таджикистан о международном автомобильном сообщении

Правительство Латвийской Республики и Правительство Республики Таджикистан в дальнейшем именуемые Договаривающимися Сторонами,

желая содействовать взаимовыгодному развитию торговых и экономических отношений,

в целях облегчения урегулирования международных автомобильных пассажирских и грузовых перевозок между обоими государствами и транзитом по их территориям на основе равноправных условий и взаимной выгоды,

согласились о нижеследующем.

Статья 1
Область применения

1. Положения настоящего Соглашения применяются к пассажирским и грузовым перевозкам, выполняемым автотранспортными средствами, зарегистрированными на территориях государств Договаривающихся Сторон между обеими государствами, транзитом через их территории, а также из территории государства другой Договаривающейся Стороны в\из третьих стран.

2. Настоящее Соглашение не затрагивает права и обязанности государств Договаривающихся Сторон, вытекающие из положений других двусторонних или многосторонних договоров действующих для каждой из Сторон.

Статья 2
Определения

В рамках настоящего Соглашения действуют нижеследующие термины:

1) перевозчик – любое физическое или юридическое лицо, зарегистрированное в Латвийской Республике или в Республике Таджикистан, которое в соответствии с национальным законодательством, действующим в государстве регистрации автотранспортного средства, уполномочено выполнять международные пассажирские или грузовые перевозки на коммерческой основе или за собственный счёт;

2) автотранспортное средство:

а) для перевозок пассажиров - транспортное средство с механическим приводом, которое сконструировано и применяется для перевозки по автомобильным дорогам не менее девяти пассажиров, не включая водителя – далее автобус, который зарегистрирован на территории одного из государств Договаривающихся Сторон;

б) для перевозки грузов - зарегистрированное на территории одного из государств Договаривающихся Сторон транспортное средство с механическим приводом, предназначенное для осуществления перевозок грузов по автомобильным дорогам, включая комбинацию из одного автомобиля-тягача и прицепа или полуприцепа (независимо от государства регистрации прицепа или полуприцепа);

3) разрешение – документ, выданный перевозчику компетентным органом другой Договаривающейся Стороны в соответствии с национальным законодательством ее государства и в зависимости от его вида дающий право совершить одну пассажирскую или грузовую перевозку туда и обратно в двустороннем сообщении, транзитом через территорию государства другой Договаривающейся Стороны, или из ее территорий в\из третьих стран в период срока действия разрешения или регулярные пассажирские перевозки в течении определенного срока;

4) специальное разрешение – документ, дающий перевозчику право выполнять перевозки крупногабаритных и тяжеловесных грузов, а также перевозки опасных грузов в соответствии с законодательством государства Договаривающейся Стороны, по территории которого осуществляется перевозка;

5) санитарный контроль – санитарный, ветеринарный, а также фитосанитарный контроль;

6) транзит – перевозка груза (без погрузки и выгрузки) или перевозка пассажиров (без посадки и высадки) осуществляемая перевозчиками государства одной из Договаривающихся Сторон, проездом через территории государства другой Договаривающейся Стороны;

7) каботаж - перевозки пассажиров и грузов, автотранспортными средствами, зарегистрированными на территории одной из Договаривающейся Стороны, между двумя пунктами, находящимися на территории государства другой Договаривающейся Стороны.

ПАССАЖИРСКИЕ ПЕРЕВОЗКИ

Статья 3
Регулярные перевозки

1. Регулярные перевозки автобусами между обеими государствами организуются по согласованию между компетентными органами Договаривающихся Сторон и осуществляются по определённым маршрутам в соответствии с согласованными расписаниями движения и тарифами за проезд с правом производить посадку и высадку пассажиров на заранее согласованных пунктах остановок.

2. Регулярные перевозки пассажиров осуществляются на основе разрешений, выдаваемых перевозчикам, компетентным органом государств каждой из Договаривающихся Сторон в соответствии с ее национальным законодательством на период до пяти лет.

3. Заявка о выдаче разрешений указанных в пункте 2 настоящей Статьи, а также согласие других государств, по территории которых будет пролегать маршрут, компетентным органом одной Договаривающейся Стороны передаются в письменном виде компетентному органу государства другой Договаривающейся Стороны.

Заявка должна содержать наименование предприятия, (фирмы), которые организуют перевозки и ее адрес, предлагаемые тарифы, маршрут, расписание движения, намеченный период и частоту выполнения перевозок, пункты посадки и высадки пассажиров, а также вместимость автобуса.

4. Компетентные органы государств Договаривающихся Сторон в соответствии с национальным законодательством своих государств решают, по обоюдному согласию в рабочем порядке или с участием Смешанной Комиссии, предусмотренной Статьей 16 настоящего Соглашения, следующие вопросы:

а) введение в действие новых автобусных маршрутов;

б) разработка расписания движения автобусов;

в) установление тарифов за проезд;

г) определение условий перевозки;

д) сокращение, развитие или прекращение регулярного автобусного сообщения по определённым маршрутам;

е) определение количества и вида разрешений.

Компетентные органы государств Договаривающихся Сторон в соответствии с национальным законодательством своих государств решают также другие вопросы, касающиеся регулярных перевозок автобусами.

Статья 4
Нерегулярные перевозки

1. Нерегулярные перевозки пассажиров между обеими государствами или транзитом через территорию государства другой Договаривающейся Стороны осуществляются только на основе разрешений, предварительно выданных компетентным органом государства другой Договаривающейся Стороны, за исключением случаев, указанных в Статье 5 настоящего Соглашения.

2. Заявка на выдачу разрешений в соответствии с пунктом 1 настоящей Статьи передается в письменном виде компетентным органом одной Договаривающейся Стороны компетентному органу другой Договаривающейся Стороны и должны содержать наименование и адрес предприятия (фирмы), организующего перевозку, маршрут, период осуществления перевозки, а также количество мест в автотранспортном средстве и его регистрационный номер.

Статья 5
Безразрешительная система перевозок

1. Разрешение не требуется на выполнение нерегулярных перевозок пассажиров автобусами (а том числе транзитом) в случаях, когда:

а) группа пассажиров одного и того же состава перевозится одним и тем же автобусом в продолжение всей поездки, начинающейся и заканчивающейся на территории государства той Договаривающейся Стороны, где зарегистрирован автобус, или заканчивающейся на территории государства другой Договаривающейся Стороны, при условии, что автобус возвращается в государство, где он зарегистрирован порожним;

б) автобус с территории государства той Договаривающейся Стороны, где он зарегистрирован, направляется порожним на территорию другого государства, откуда перевозится группа пассажиров в государство регистрации автобуса, ранее отвезенная тем же перевозчиком;

в) производится замена неисправного автобуса другим автобусом.

2. При выполнении перевозок, предусматривается в пункте 1 настоящей Статьи, водитель автобуса должен имеет формуляр поездки, содержащий список пассажиров, который составлен и утвержден организатором поездки до ее начала.

ГРУЗОВЫЕ ПЕРЕВОЗКИ

Статья 6
Разрешения

1. Перевозки грузов между обеими государствами или транзитом по их территориям, а также в\из третьих стран (включая порожние проезды) за исключением перевозок, предусмотренных в Статье 7 настоящего Соглашения, осуществляются грузовыми автотранспортными средствами на основе разрешений, выдаваемых компетентными органами государств Договаривающейся Сторон.

2. На каждую перевозку грузов должно быть выдано отдельное разрешение, которое дает право на совершение одного рейса туда и обратно, если иное не оговорено в самом разрешении.

3. Перевозки грузов, предусмотренные настоящим Соглашением, должны осуществляться по накладным, форма которых должна соответствовать международному образцу.

4. Компетентные органы государств Договаривающейся Стороны ежегодно будут передавать друг другу взаимно согласованное количество бланков разрешений на перевозки грузов. Эти бланки должны иметь печать и подпись компетентного органа, выдавшего разрешения.

Статья 7
Перевозки, выполняемые без разрешений

При наличии подтверждающих документов без разрешения, осуществляются следующие перевозки:

а) движимого имущества при переселении на постоянное место жительства;

б) тел и праха умерших;

в) предметов, оборудования и материалов, предназначенных для ярмарок и выставок;

г) технических средств, оборудований, инструментов, животных, а также различного инвентаря и имущества, предназначенных для проведения театральных, кинотеатральных, спортивных, музыкальных и цирковых мероприятий, а также для киносъемок, звуковой и телевизионной записи;

д) медицинского оборудования и предметов необходимых для оказания экстренной медицинской помощи, в частности в случае стихийного бедствия, а также грузов, в рамках гуманитарной помощи;

е) почтовых отправлений;

з) грузовыми автотранспортными средствами, полная масса которых, включая прицеп или полуприцеп, не превышает 6 тонн, или грузоподъемность которых не превышает 3,5 тонн;

ж) проезд порожных автотранспортных средств для замены поврежденных или потерпевших аварию, а также автомобилей технической помощи для их буксировки или ремонта.

ОБЩИЕ ПОЛОЖЕНИЯ

Статья 8
Особые условия

1. Перевозки, предусмотренные настоящим Соглашением, могут выполняться только перевозчиками, которые согласно национальному законодательству своего государства допущены к осуществлению международных перевозок.

2. Автотранспортные средства, осуществляющие международные перевозки должны иметь регистрационные и отличительные знаки своего государства.

Статья 9
Страхование

Перевозки на основании настоящего Соглашения выполняются при условии обязательного страхования гражданской правовой ответственности владельцами автотранспортных средств.

Статья 10
Каботаж

Перевозчикам не разрешается выполнять каботажные перевозки, если на это не получено разрешение компетентного органа государства другой Договаривающейся Стороны в соответствие с ее национальным законодательством.

Статья 11
Перевозки, требующие специальных разрешений

1. Если вес, габариты или нагрузка на ось автотранспортного средства без груза или с грузом превышают нормы, установленные на территории государства другой Договаривающейся Стороны, перевозчик для осуществления перевозки должен получить соответствующее специальное разрешение компетентного органа этого государства.

2. Перевозка опасных грузов осуществляется в соответствии с национальным законодательством государства Договаривающейся Стороны, по территории которой осуществляется перевозка и в предусмотренных законодательством случаях, на основе специального разрешения, выданного соответствующим компетентным органом этого государства.

3. Если специальные разрешения предусматривают движение автотранспортного средства по определенному маршруту, то перевозка должна осуществляться только по этому маршруту.

4. Специальные разрешения не исключают необходимости получения разрешения для осуществления перевозки, указанного в пункте 1 Статьи 6 настоящего Соглашения.

Статья 12
Контроль документов

1. В отношении пограничного, таможенного и санитарного контроля будут применяться положения международных договоров, участниками которых являются обе Договаривающиеся Стороны, а при решении вопросов неурегулированных этими договорами, будет применяться национальное законодательство соответствующего государства.

2. Пограничный, таможенный и санитарный контроль при перевозках тяжелобольных, регулярных перевозках пассажиров автобусами, а также при перевозках животных и скоропортящихся грузов осуществляется вне очереди.

3. Водители автотранспортных средств, выполняющие международные перевозки, предусмотренные настоящим Соглашением, должны иметь национальные или международные водительские удостоверения и национальные регистрационные документы на автотранспортные средства, которые должны соответствовать общепринятым международным образцам.

4. Разрешения и другие документы, которые требуются в соответствии с положениями настоящего Соглашения, должны находиться в автотранспортном средстве, к которому они относятся, и предъявляться по требованию представителей компетентных контролирующих органов.

Статья 13
Таможенные процедуры

1. При выполнении перевозок на основании настоящего Соглашения взаимно освобождаются от таможенных сборов, налогов и разрешений на ввоз на территорию государства другой Договаривающейся Стороны:

а) горючее, находящееся в предусмотренных заводом-изготовителем для каждой модели автотранспортного средства емкостях, технологически и конструктивно связанных с системой питания двигателя и системой питания холодильной установки;

б) смазочные материалы в количествах, необходимых для осуществления данной перевозки;

в) запасные части и инструменты, предназначенные для ремонта поврежденного автотранспортного средства, осуществляющего международные перевозки.

2. Неиспользованные запасные части подлежат обратному вывозу, а замененные запасные части должны быть либо вывезены из государства, либо уничтожены в присутствии представителей таможни соответствующей Договаривающейся Стороны.

Статья 14
Сборы и платежи

Перевозки пассажиров и грузов, осуществляемые перевозчиками одной из Договаривающихся Сторон на территории другой Договаривающейся Стороны, на основании настоящего Соглашения, а также транспортные средства, выполняющие эти перевозки, взаимно освобождаются от налогов и сборов, связанных с владением или использованием транспортных средств, согласно национальному законодательству государств Договаривающихся Сторон.

Упомянутое освобождение не относится к налогам, сборам и другим платежам за использование автомобильных дорог, мостов и другой автодорожной инфраструктуры, которые взимаются на равноправной основе.

Статья 15
Компетентные органы

Компетентными органами, обеспечивающими выполнение положений Настоящего Соглашения, являются:

от Республики Таджикистан – Министерство транспорта и коммуникаций Республики Таджикистан,

от Латвийской Республики – Министерство сообщения Латвийской Республики.

Договаривающиеся Стороны будут информировать друг друга о возможных изменениях наименований соответствующих компетентных органов.

Статья 16
Смешанная комиссия

1. Для обеспечения выполнения настоящего Соглашения и разрешения возникающих спорных вопросов компетентные органы государств Договаривающихся Сторон из своих представителей создают Смешанную Комиссию, заседания которой проводятся как правило один раз в год поочередно на территориях обеих государств.

2. Смешанная комиссия имеет право вводить в действие виды бланков разрешений на международные автомобильные перевозки в соответствии с национальным законодательством государств Договаривающихся Сторон, а также по мере необходимости разработать и внести предложения по изменениям и дополнениям в настоящем Соглашении с последующим представлением их на утверждение в соответствии с Статьей 21 настоящего Соглашения.

Статья 17
Применение национального законодательства

1. Во всех случаях, не урегулированных положениями настоящего Соглашения или международными договорами, участниками которых являются обе Договаривающейся Стороны, будет применяться национальное законодательство соответствующего государства.

2. Компетентные органы государств Договаривающихся Сторон взаимно обмениваются информацией об изменениях национальных законодательств, влияющих на реализацию настоящего Соглашения.

3. Перевозчики и персонал обслуживающий автотранспортные средства обязаны соблюдать правила дорожного движения и правовые нормы того государства, на территории которого выполняется перевозка.

Статья 18
Санкции

1. В случае несоблюдения перевозчиком или персоналом, обслуживающим автотранспортное средство, государства одной Договаривающейся Стороны законодательства государства другой Договаривающейся Стороны или положении настоящего Соглашения, компетентный орган государства, на территории которого произошло нарушение, может принять следующие меры:

а) предупредить перевозчика за его нарушение;

б) временно, частично или полностью лишить перевозчика права на выполнение перевозок на территории государства той Договаривающейся Стороны, где произошло нарушение.

2. Компетентный орган государства другой Договаривающейся Стороны, который принял такие меры, информирует об этом компетентный орган государства другой Договаривающейся Стороны.

3. Положения этой Статьи не исключают мер, которые в соответствии с национальным законодательством могут быть приняты судом или административным органом государства, где произошло нарушение.

Статья 19
Споры

Споры между Договаривающимися Сторонами относительно толкования или применения положений настоящего Соглашения будут решаться путем переговоров и консультаций.

Статья 20

Изменение Соглашения

По взаимному согласию Договаривающиеся Стороны могут внести изменения и дополнения в настоящее Соглашение, которые оформляются отдельным Протоколом, который является неотъемлемой частью настоящего Соглашения, и вступают в силу в порядке, предусмотренном Статьей 21 настоящего Соглашения.

Статья 21
Вступление в силу и срок действия Соглашения

1. Настоящее Соглашение вступает в силу по истечении 30 дней со дня, когда, Договаривающиеся Стороны уведомят друг друга по дипломатическим каналам о выполнении предусмотренных национальным законодательством каждой из Сторон внутригосударственных процедур, необходимых для его вступления в силу.

2. Настоящее Соглашение заключается, сроком на пять (5) лет и в дальнейшем его действие будет автоматически продлеваться на последующие пять (5) лет, до тех пор, пока ни одна из Договаривающихся Сторон не менее чем за шесть (6) месяцев до истечения срока его действия по дипломатическим каналам не уведомит другую Договаривающуюся Сторону о своем намерении прекратить его действие.

Совершено в г. Душанбе 11 июля 2009 г. в двух экземплярах, каждый на латышском, таджикском и русском языках, причем все тексты имеют одинаковую силу.

В случае возникновения разногласий по толкованию положений настоящего Соглашения, преимущество будет иметь текст на русском языке.

За Правительство Латвийской Республики
Министр сообщения
Каспарс Герхардс

За Правительство Республики Таджикистан
Министр транспорта и коммуникаций
Абдурахим Ашур

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 26.11.2009.Stājas spēkā: 16.12.2009.Tēma: Transports un sakariPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 196, 15.12.2009.
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
201978
16.12.2009
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)