1. Noteikumi nosaka attīstības plānošanas dokumentos – visu līmeņu, veidu un termiņu politikas plānošanas dokumentos un institūciju vadības dokumentos (turpmāk – plānošanas dokumenti) – ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas un spēka zaudēšanas kārtību, darbības termiņu un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī to ietekmes novērtēšanas kārtību (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu).

2. Šos noteikumus piemēro attiecībā uz plānošanas dokumentiem, kurus izstrādā valsts un pašvaldību institūcijas (turpmāk – institūcijas). Šie noteikumi pēc iespējas tiek piemēroti arī institūciju iekšējo plānošanas dokumentu izstrādē.

3. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas, spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī attiecīgo pārskatu sniegšanas un sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā nosaka citos normatīvajos aktos.

4. Politikas plānošanas dokumentos ietver priekšlikumus sociāli ekonomisko problēmu risināšanai un politisko vadlīniju dokumentos vai citos attīstības plānošanas dokumentos noteikto mērķu un attīstības prioritāšu sasniegšanai, kā arī problēmu risinājumu ietekmes novērtējumu, norādot mērķu sasniegšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, to avotus un par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas.

5. Par attiecīgās nozares attīstības plānošanu atbildīgā institūcija izvēlas katrai konkrētai politikas jomai, nozarei vai apakš­nozarei (turpmāk – nozare) un risināmajam jautājumam atbilstošāko šajos noteikumos paredzēto politikas plānošanas dokumenta veidu un līmeni, izvērtējot tā izstrādes lietderību. Pēctecība starp vidēja un īstermiņa politikas plānošanas dokumentiem nav obligāta.

6. Politikas plānošanas dokumentu var izstrādāt vienā vai vairākās nozarēs.

7. Vienā nozarē izstrādātajā politikas plānošanas dokumentā (nozares plānošanas dokuments) noteiktā rīcība attiecināma uz vienas nozares attīstību un ietver attiecīgās nozares politikas īstenošanā iesaistīto institūciju mērķus un uzdevumus. Par tā izpildes koordināciju ir atbildīga institūcija, kas attiecīgo dokumentu izstrādājusi.

8. Vairākās nozarēs izstrādātajā politikas plānošanas dokumentā (starpnozaru plānošanas dokuments) noteiktā rīcība attiecināma uz divām vai vairākām nozarēm un ietver visu šo nozaru mērķus un uzdevumus. Par tā izpildes koordināciju ir atbildīga institūcija, kas attiecīgo dokumentu izstrādājusi.

9. Ja politikas plānošanas dokumentā paredzēts dot uzdevumus citām institūcijām, tās iesaista attiecīgā dokumenta projekta izstrādes procesā.

10. Politikas plānošanas dokuments ietver:

10.1. kopsavilkumu (ne vairāk kā divas lappuses), ja politikas plānošanas dokumenta projekta pamatteksts pārsniedz 10 lappuses. Kopsavilkumā norāda:

10.1.1. risināmā jautājuma būtību;

10.1.2. piedāvāto risinājumu vai risinājuma variantus;

10.1.3. esošo un papildus nepieciešamo finansējumu politikas plānošanas dokumenta īstenošanai un paredzēto finansēšanas avotu;

10.2. informatīvo daļu (informatīvās daļas struktūra noteikta šo noteiku­mu 12., 15. un 18.punktā atbilstoši attiecīgā politikas plānošanas dokumenta veidam) un informatīvās daļas satura rādītāju, ja informatīvās daļas apjoms pārsniedz 10 lappuses;

10.3. formālo sabiedrības grupu (piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, darba devēju organizācijas, reliģiskās organizācijas), neformālo sabiedrības grupu (piemēram, nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) un atsevišķu fizisku personu (turpmāk – sabiedrības pārstāvji) viedokļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalību plānošanas procesā.

11. Politikas plānošanas dokumenti ir pamatnostādnes, plāns un koncepcija.

12. Pamatnostādnes ir uz konkrētu, valstij nozīmīgu mērķu sasniegšanu vērsts vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver plašu jautājumu loku un ko izstrādā laikposmam no pieciem līdz septiņiem gadiem. Pamatnostādnes ietver:

12.1. esošās situācijas raksturojumu attiecīgajā nozarē;

12.2. informāciju par risināmo jautājumu sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, tai skaitā atbilstību Nacionālajam attīstības plānam un saskaņotību ar plānošanas reģionu attīstības programmās noteiktajiem pasākumiem un tiesību aktiem;

12.3. identificētās problēmas, kuru risināšanai nepieciešama noteiktas politikas īstenošana. Ja atsevišķas identificētās problēmas konkrētā plānošanas dokumenta ietvaros netiks risinātas, to norāda un pamato;

12.4. būtiskākos esošos un no jauna izvirzītos politikas pamatprincipus, politikas mērķus un, ja nepieciešams, arī apakšmērķus un prioritātes;

12.5. rīcības virzienus politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai un turpmākās rīcības plānojumu;

12.6. piedāvātā risinājuma sākotnējā (ex-ante) ietekmes novērtējuma rezultātus;

12.7. rīcības plānojumā paredzēto uzdevumu (vienveidīgu vai saturiski saistītu pasākumu kopums) un pasākumu (atsevišķas darbības vai rīcības) izpildes termiņu, ko nosaka ar precizitāti līdz pusgadam;

12.8. politikas rezultātus, tiem pakārtotos darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, kas norāda uz izvirzīto mērķu sasniegšanas progresu. Tos ietver tabulā atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. Ja pamatnostādņu īstenoša­nai plānots izstrādāt plānu, darbības rezultātus pamatnostādnēs var neiekļaut;

12.9. ietekmes novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam (vismaz vienas zīmes ekonomiskās klasifikācijas koda detalizācijas pakāpē);

12.10. par paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildi atbildīgās institūcijas;

12.11. pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtību;

12.12. politikas plānošanas dokumentus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem.

13. Pamatnostādnēs paredzētos uzdevumus un pasākumus ietver tabulā atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

14. Lēmējinstitūcijas rīkojumā par pamatnostādnēm norāda:

14.1. par pamatnostādņu īstenošanu atbildīgo institūciju;

14.2. termiņu, līdz kuram iesniedzami gala ietekmes novērtējuma un, ja nepieciešams, starpposma novērtējuma informatīvie ziņojumi par pamat­nostādņu īstenošanu;

14.3. politikas plānošanas dokumentus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem;

14.4. ja nepieciešams, uzdevumu par plāna projekta izstrādi attiecīgo pamatnostādņu īstenošanai.

15. Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, ko izstrādā politikas ieviešanai noteiktā nozarē laikposmam līdz trim gadiem, lēmējinstitūcijas atbalstītu pamatnostādņu īstenošanai vai augstākas iestādes dotā uzdevuma izpildei. Plāns ietver:

15.1. ja nepieciešams, esošās situācijas raksturojumu attiecīgajā nozarē;

15.2. ja nepieciešams, informāciju par plāna sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu un plānošanas reģionu attīstības programmām, attiecīgās jomas vai nozares prioritātēm un citiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem. Ja plānu izstrādā pamatnostādņu ieviešanai, plānā norāda attiecīgajās pamatnostādnēs noteiktos politikas mērķus, rīcības virzienus, uzdevumus un plānotos darbības rezultātus;

15.3. plāna mērķi;

15.4. pasākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei, kā arī tiešos darbības rezultātus;

15.5. termiņus pasākumu īstenošanai ar precizitāti no viena līdz trim mēnešiem;

15.6. pasākumu izpildei nepieciešamo finansējumu;

15.7. par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas un, ja nepieciešams, pasākumu īstenošanā iesaistītās institūcijas;

15.8. pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtību;

15.9. plānus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem.

16. Plānā paredzētos pasākumus ietver tabulā atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

17. Lēmējinstitūcijas rīkojumā par plānu norāda:

17.1. par plāna izpildi atbildīgo institūciju;

17.2. termiņu, līdz kuram iesniedzams informatīvais ziņojums par plāna izpildi;

17.3. plānus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem.

18. Koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru informē lēmējinstitūciju par noteiktas problēmas esību vai par nepieciešamā normatīvā regulējuma būtību, par iespējamo turpmāko rīcību vai par problēmas iespējamiem risinājuma variantiem. Koncepcijā ietver:

18.1. problēmas vai situācijas izklāstu;

18.2. risinājuma variantus un informāciju par to, kādā veidā katrs no tiem risina minēto problēmu, kā arī sākotnējā ietekmes novērtējuma rezultātus. Ja vienā no risinājuma variantiem paredzēts situāciju nemainīt, ietekmes novērtējumā prognozē sagaidāmās sekas;

18.3. risinājuma variantu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam (divu zīmju ekonomiskās klasifikācijas koda detalizācijas pakāpē);

18.4. priekšlikumus turpmākās rīcības plānojumam, norādot termiņus un atbildīgās institūcijas paredzēto uzdevumu veikšanai. Ja turpmākā rīcība paredz tiesību aktu vai plānošanas dokumentu projektu izstrādi, norāda to satura galvenos virzienus;

18.5. ja nepieciešams, politikas plānošanas dokumentus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem.

19. Lēmējinstitūcijas rīkojumā par koncepciju norāda:

19.1. atbalstīto problēmas risinājuma variantu;

19.2. par koncepcijas īstenošanu atbildīgo institūciju;

19.3. atbildīgajām institūcijām noteiktos uzdevumus un termiņus atbilstoši atbalstītajam risinājuma variantam;

19.4. ja nepieciešams, termiņu, līdz kuram iesniedzams informatīvais ziņojums par atbalstītā koncepcijas risinājuma varianta īstenošanu;

19.5. ja nepieciešams, politikas plānošanas dokumentus, kas atzīstami par spēku zaudējušiem.

20. Šo noteikumu 12., 15. un 18.punktā norādīto informāciju politikas plānošanas dokumentā strukturē tā, lai nodrošinātu tās skaidrību un uztveramību. Ja nepieciešams, politikas plānošanas dokumentus papildina ar citām sadaļām.

21. Ja politikas plānošanas dokumentā ietveramā informācija jau norādīta citos spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentos, izstrādājamajā dokumentā iekļauj atsauces uz informācijas avotu un, ja nepieciešams, sniedz īsu kopsavilkumu.

22. Institūciju vadības dokumenti ir institūcijas darbības stratēģija un gada darba plāns.

23. Institūcijas darbības stratēģija nodrošina tiešās pārvaldes institūcijas darbības plānošanu tās kompetencē esošajās politikas nozarēs atbilstoši attiecīgajā nozarē apstiprinātiem attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktiem un plānotajam institūcijas valsts budžeta izdevumu kopapjomam vidējam termiņam (trīs gadi).

24. Ministru kabineta loceklis apstiprina attiecīgās ministrijas, kā arī tā padotībā esošas iestādes darbības stratēģiju, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Pārresoru koordinācijas centra darbības stratēģiju apstiprina Ministru prezidents. Citas institūcijas darbības stratēģiju apstiprina tās lēmējinstitūcija.

(MK 21.05.2013. noteikumu Nr.273 redakcijā)

26. Gada darba plānu izstrādā attiecīgās institūcijas darbības stratēģijas īstenošanai, politisko vadlīniju dokumentu un citu uzdevumu izpildei. Tajā ietver konkrētajā gadā veicamos uzdevumus un pasākumus, to izpildes termiņus un atbildīgās struktūrvienības vai amatpersonas.

27. Institūcijas gada darba plānu un tā izpildes pārskatu apstiprina institūcijas vadītājs, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

28. Plānošanas dokumenta izstrādi institūcija uzsāk pēc savas iniciatīvas vai, ja tas paredzēts šajos noteikumos, citos normatīvajos aktos vai politisko vadlīniju dokumentos, hierarhiski augstākas iestādes uzdevumā. Izstrādi var uzsākt arī pēc pilsoniskās sabiedrības organizāciju vai sociālo partneru organizāciju ierosinājuma.

29. Izstrādājot plānošanas dokumentus un veicot tādu plānošanas dokumentu ietekmes novērtējumu, kuru izstrādi nosaka Latvijas starptautiskās saistības vai citi Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvie akti, pēc iespējas ievēro šajos noteikumos noteiktās prasības, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgajos starptautiskajos dokumentos, Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

30. Institūcija uzsāk plānošanas dokumenta izstrādi pēc savas iniciatīvas, ja beidzas līdzšinējā plānošanas dokumenta darbības termiņš un valsts politiku šajā nozarē nepieciešams turpināt, kā arī ja konstatē problēmu, kuras risināšanai nepieciešama attiecīgajā nozarē apstiprināta politika.

31. Pirms plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanas pēc savas iniciatīvas vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju vai sociālo partneru organizāciju ierosinājuma, ja nepieciešams, institūcija lūdz augstākas iestādes apstiprinājumu šāda plānošanas dokumenta nepieciešamībai.

32. Institūcijai, kas izstrādā plānošanas dokumentu, ir pienākums apzināt citu nozares problēmu risināšanā iesaistīto institūciju rīcībā esošo informāciju.

33. Izstrādājot plānošanas dokumentus, ievēro normatīvos aktus, kas nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā, kā arī izvērtē nepieciešamību veikt ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu.

34. Ministru kabinetā apstiprināmos plānošanas dokumentus saskaņo, izskata un apstiprina Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Ja institūcija nav padota Ministru kabinetam, plānošanas dokumentus izskata un apstiprina tās lēmējinstitūcija.

35. Plānošanas dokumentu aktualizē, ja mainījušies apstākļi, kas bijuši par pamatu konkrētu risinājumu ietveršanai plānošanas dokumentā, kā arī ja nepieciešams precizēt plānošanas dokumentā ietverto informāciju (piemēram, uzdevumus, atbildīgās institūcijas vai to izpildes termiņus).

36. Plānošanas dokumentu aktualizē tādā kārtībā, kādā attiecīgais plānošanas dokuments apstiprināts, pievienojot skaidrojumu par veiktajām izmaiņām un to nepieciešamības pamatojumu. Pēc grozījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā plānošanas dokumenta konsolidētu versiju iesniedz Valsts kancelejā, izmantojot dokumentu aprites un kontroles sistēmu (DAUKS).

37. Informāciju vai pārskatu par konkrēta jautājuma risināšanas gaitu, plānošanas dokumenta īstenošanu vai ar attīstības plānošanu saistīta konkrēta jautājuma risināšanas gaitu noformē kā informatīvo ziņojumu.

38. Informatīvajā ziņojumā ietvertajā pārskatā vai izpildes novērtējumā (šo noteikumu 52.punkts) norāda arī informāciju par valsts budžetā šim nolūkam piešķirtajiem finanšu resursiem un to izlietojumu.

39. Informatīvajā ziņojumā neietver priekšlikumus turpmākai rīcībai vai risinājuma variantus, un tam nepievieno Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu.

40. Informatīvo ziņojumu iesniedz Valsts kancelejā, un tas elektroniski tiek nosūtīts Ministru kabineta locekļiem. Informatīvais ziņojums netiek izskatīts Ministru kabineta sēdē, izņemot gadījumu, ja informatīvā ziņojuma izskatīšanu Ministru kabineta sēdē nosaka Ministru prezidents. Arī šajā gadījumā informatīvajam ziņojumam Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu nepievieno.

41. Ietekmes novērtēšana ir metožu un procedūru kopums, kuru plānošanas dokumenta izstrādātājs izvēlas un veic, lai prognozētu plānoto lēmumu sociāli ekonomisko ietekmi un noteiktu pieņemto lēmumu radītās sekas. Izšķir sākotnējo, starpposma un gala ietekmes novērtējumu.

42. Sākotnējo ietekmes novērtējumu veic plānošanas dokumenta projekta izstrādes procesā, prognozējot iespējamo lēmumu vai rīcības radītās sekas. Sākotnējo ietekmes novērtējumu veic pirms lēmuma pieņemšanas par plānošanas dokumenta apstiprināšanu.

43. Starpposma novērtējumu veic, piemērojot gala ietekmes novērtējuma veikšanas kārtību. Starpposma novērtējuma mērķis ir uzraudzīt plānošanas dokumenta īstenošanas gaitu un laikus identificēt nepieciešamās izmaiņas.

44. Gala ietekmes novērtējuma ietvaros vērtē sākotnēji izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanas pakāpi, kā arī mērķa sasniegšanā ieguldīto līdzekļu izlietojuma pamatotību.

45. Gala ietekmes novērtējumu veic plānošanas dokumenta īstenošanas termiņa beigās, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ja tas norādīts lēmējinstitūcijas rīkojumā par attiecīgo plānošanas dokumentu, vidēja termiņa plānošanas dokumentam var veikt arī starpposma novērtējumu. Īstermiņa plānošanas dokumentiem starpposma novērtējumu neveic.

46. Ja sākotnējais ietekmes novērtējums veikts pamatnostādnēm, plānam, kas izstrādāts attiecīgo pamatnostādņu īstenošanai, ietekmes novērtējumu atkārtoti neveic. Sākotnējo ietekmes novērtējumu neveic arī institūciju vadības dokumentiem.

47. Sākotnējās ietekmes novērtēšanas procesā veic šādas darbības:

47.1. vērtē izvēlētos problēmas risinājuma variantus vai rīcības virzienus un nosaka ietekmes objektus;

47.2. prognozē ietekmes objektu izmaiņas atbilstoši piedāvātajam risinājumam;

47.3. izraugās ticamus un pastāvīgus datu avotus ietekmes uzraudzībai;

47.4. pēc iespējas agrākā plānošanas dokumenta projekta izstrādes posmā noskaidro citu iesaistīto valsts pārvaldes institūciju viedokli un konsultējas ar sabiedrības pārstāvjiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konsultāciju, sabiedrības iesaistīšanas un sabiedriskās apspriešanas kārtību.

48. Sākotnējā ietekmes novērtējuma kopsavilkumu izklāsta plānošanas dokumenta tekstā brīvi izvēlētā formā un, ja iespējams, izsaka rezultātu un rezultatīvo rādītāju saskaņā ar tiesību aktiem par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu un tās darbības kārtību.

49. Ja aktualizē apstiprinātu plānošanas dokumentu un paredzētajos risinājuma variantos izdara būtiskas izmaiņas, piedāvātā risinājuma sākotnējo ietekmes novērtējumu veic atkārtoti.

50. Pamatojoties uz sākotnējā ietekmes novērtējuma rezultātiem, plānošanas dokumenta izstrādātājs vai tā lēmējinstitūcija spriež par plānošanas dokumenta un piedāvāto risinājumu nepieciešamību.

51. Gala ietekmes novērtēšanas procesā veic šādas darbības:

51.1. apkopo un analizē informāciju par sākotnēji konstatētajām problēmām, izvirzītajiem mērķiem un plānotajiem rezultātiem;

51.2. analizē plānošanas dokumenta īstenošanā iesaistīto institūciju paveikto, kā arī problēmu risināšanā un izvirzīto mērķu sasniegšanā ieguldītos resursus;

51.3. apzina plānošanas dokumenta mērķa grupas un to viedokli par iecerēto pasākumu īstenošanas sekmīgumu;

51.4. analizē faktorus, apstākļus un nosacījumus, kas ietekmējuši plānošanas dokumenta īstenošanu.

52. Plānošanas dokumenta starpposma novērtējumu un gala ietekmes novērtējumu noformē informatīvā ziņojuma veidā. Informatīvajā ziņojumā iekļauj informāciju par plānoto uzdevumu izpildi, novērtējot sākotnēji izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanu un norādot līdzekļus, kas ieguldīti mērķu sasniegšanā, kā arī skaidrojot atkāpes no noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

53. Gala ietekmes novērtējuma rezultātus salīdzina ar sākotnēji izvirzītajiem mērķiem, plānotajiem rezultātiem un izstrādātajām prognozēm, spriežot par plānošanas dokumenta īstenošanas sekmīgumu un spēju risināt identificētās problēmas.

54. Pamatojoties uz gala ietekmes novērtējuma rezultātiem, plāno ieteikumus konstatēto nepilnību novēršanai un turpmākajai rīcībai nozarē, kurā plānošanas dokuments izstrādāts.

55. Lai panāktu plānošanas dokumentu sasaisti, jauna plānošanas dokumenta izstrādi uzsāk pēc iepazīšanās ar gala ietekmes novērtējuma rezultātiem.

56. Ietekmes novērtēšanai izmanto tādus informācijas avotus un politikas analīzes metodes, kas nodrošina ar pierādījumiem pamatotu prognožu izstrādi un ietekmes novērtēšanu.

57. Ietekmes novērtēšanas procesā identificē plānotā vai pieņemtā lēmuma iespējamās ietekmes objektus, konstatējot, vai lēmums rada:

57.1. ietekmi uz makroekonomisko vidi, uzņēmējdarbības vidi un administratīvo izmaksu apjomu;

57.2. sociālo ietekmi;

57.3. ietekmi uz vidi;

57.4. fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem;

57.5. ietekmi uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem;

57.6. ietekmi uz tiesību normu sistēmu un Latvijas starptautiskajām saistībām;

57.7. ietekmi uz teritoriju līdzsvarotu attīstību.

58. Padziļinātu ietekmes novērtējumu veic tiem objektiem, kurus skar plānotais vai pieņemtais lēmums. Plānošanas dokumentā ietver tikai būtiskāko informāciju, kas raksturo ietekmes novērtējuma rezultātus.

59. Ja nepieciešams, par plānošanas dokumenta izstrādi atbildīgā institūcija ietekmes novērtēšanai var pasūtīt pētījumus valsts pārvaldes iestādēm vai privātpersonām. Novērtējuma apjomam un izmaksām jābūt samērīgām ar plānotā vai pieņemtā lēmuma radītās ietekmes apmēru.

60. Valsts pārvaldes institūcijām ir pienākums sistemātiski un konsekventi īstenot plānošanas dokumentā paredzētos pasākumus izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai, kā arī pienākums sniegt pārskatu par minēto darbību izpildi.

61. Plānošanas dokumenti, kas pieņemti Saeimā, ir saistoši visām institūcijām atbilstoši to kompetencei.

62. Plānošanas dokumenti, kas apstiprināti Ministru kabinetā, ir saistoši visām tiešās pārvaldes iestādēm. Tos savā darbībā ņem vērā arī citas valsts pārvaldes institūcijas, kā arī ievēro, izstrādājot to kompetencē esošos plānošanas dokumentus.

63. Pašvaldību apstiprinātie plānošanas dokumenti ir saistoši attiecīgajām pašvaldībām un to padotībā esošām institūcijām.

64. Plānošanas dokumenti, ko apstiprinājis institūcijas vadītājs, ir saistoši attiecīgajai institūcijai un tās padotībā esošām institūcijām.

65. Plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tajā norādītais darbības termiņš. Plānošanas dokumentu pirms tā darbības termiņa beigām var atzīt par spēku zaudējušu ar tiesību aktu, ja:

65.1. izpildīti plānošanas dokumentā noteiktie uzdevumi;

65.2. pieņemts jauns atbilstošs plānošanas dokuments;

65.3. sabiedrības attīstības vai politisko vadlīniju maiņas dēļ plānošanas dokumentā izvirzīto mērķu un uzdevumu izpilde vairs nav nepieciešama.

66. Sagatavojot lēmuma projektu par plānošanas dokumenta atzīšanu par spēku zaudējušu, institūcija pievieno tam dokumentu, kas pamato minēto lēmumu. Lēmuma projektam par plānošanas dokumentiem, kas apstiprināti Ministru kabinetā, pievieno anotāciju (attiecīgās tiesību akta projekta anotācijas sadaļas).

67. Plānošanas dokumentu atzīst par spēku zaudējušu tādā kārtībā, kādā attiecīgais plānošanas dokuments apstiprināts.

68. Iestādes, kuras padotas Ministru kabinetam, šajos noteikumos ietvertās normas attiecina uz tiem plānošanas dokumentiem, kas pieteikti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.