Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"

Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 5., 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk - apliekamā persona) - fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; par apliekamo personu uzskata arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu grupu;";

papildināt pantu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

"71) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu grupa (turpmāk - PVN grupa) - divu vai vairāku juridisko personu kopums, kas atbilst šā likuma nosacījumiem, izveidots uz PVN grupas dibināšanas līguma pamata savstarpēju darījumu veikšanai iekšzemē un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;";

papildināt pantu ar 40.punktu šādā redakcijā:

40) īpašs nodokļa režīms preču importa darījumos - par iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētajām precēm, tās izlaižot brīvam apgrozījumam, muitas deklarācijā aprēķinātās valsts budžetā maksājamās pievienotās vērtības nodokļa summas samaksas atlikšana līdz tās uzrādīšanai atbilstošā taksācijas perioda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā."

2. 2.pantā:

izteikt 9.1 daļu šādā redakcijā:

"(91) Ja fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji saskaņā ar šā likuma 3.panta 5.3 daļu nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pirms šā likuma 3.panta 5.3 daļā noteiktā sliekšņa pārsniegšanas, tie līdz reģistrācijas brīdim Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā aprēķina nodokli no apliekamo darījumu vērtības, kas pārsniedz 10 000 latu. Aprēķināto nodokli no apliekamo darījumu vērtības, kas pārsniedz 10 000 latu, iekļauj minētajā vērtībā.";

izteikt astoņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(18) Ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj procentu maksājumus, ko preču vai pakalpojumu saņēmējs maksā preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam par iespēju uz noteiktu laika periodu atlikt samaksu par veikto preču piegādi vai sniegtajiem pakalpojumiem.";

papildināt pantu ar divdesmit trešo, divdesmit ceturto un divdesmit piekto daļu šādā redakcijā:

"(23) Ja atbilstoši šā likuma 3.panta 2.1 daļai apliekamās personas ir PVN grupas dalībnieki, tad uzskata, ka viena PVN grupas dalībnieka veikto saimniecisko darbību veic PVN grupa un jebkuru PVN grupas dalībnieka veikto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, vai preču vai pakalpojumu saņemšanu uzskata par PVN grupas veiktu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, vai preču vai pakalpojumu saņemšanu.

(24) Viena PVN grupas dalībnieka veiktajai preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai citam tās pašas PVN grupas dalībniekam šā likuma normas nav piemērojamas.

(25) Ja darījumā starp diviem vienas un tās pašas PVN grupas dalībniekiem viens lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, bet otrs - reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, tad nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā."

3. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā kā apliekamas personas reģistrē:

1) fiziskās personas;

2) juridiskās personas;

3) personālsabiedrības;

4) personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata;

5) ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, - vienu no šādām personām:

a) citas dalībvalsts jebkuru personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu,

b) tās pilnvaroto personu Latvijas Republikā;

6) PVN grupas, norādot Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarācijas un pildīt citas apliekamās personas pienākumus (turpmāk - galvenais uzņēmums).";

papildināt 1.1 daļu pēc vārda "reģistrā" ar vārdiem "izņemot PVN grupu";

papildināt pantu ar 2.1, 2.2, 2.3, 2.4 un 2.5 daļu šādā redakcijā:

"(21) PVN grupas reģistrācijas un jauna dalībnieka pievienošanās PVN grupai nosacījumi ir šādi:

1) PVN grupas dalībnieki var būt tikai apliekamās personas;

2) maksimālais dalībnieku skaits PVN grupā nav ierobežots;

3) apliekamā persona vienlaikus nevar būt citas PVN grupas dalībnieks;

4) PVN grupu var veidot, ja vismaz viena PVN grupas dalībnieka ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējos 12 kalendārajos mēnešos līdz mēnesim, kad iesniegts iesniegums PVN grupas reģistrācijai, ir vismaz 250 000 latu;

5) PVN grupas dalībnieki var būt:

a) kapitālsabiedrības, kuras ietilpst vienā koncernā (atbilstoši Koncernu likumam),

b) ārvalsts komersanta (juridiskās personas) filiāle Latvijas Republikā - ar nosacījumu, ka šis ārvalsts komersants atbilstoši Koncernu likumam ir tā paša koncerna sastāvā, kurā ietilpst pārējie PVN grupas dalībnieki;

6) starp PVN grupas dalībniekiem ir noslēgts PVN grupas dibināšanas līgums, kurā norādīts galvenais uzņēmums;

7) PVN grupas dalībnieki ir sasniedzami to juridiskajā adresē.

(22) PVN grupas dalībnieki visos darījumos ar personām, kuras nav šīs PVN grupas dalībnieki, lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. PVN grupai piešķirto reģistrācijas numuru izmanto tikai PVN grupas nodokļa deklarācijas sastādīšanai un nodokļa maksāšanas vajadzībām.

(23) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atteikt PVN grupas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja PVN grupa neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.

(24) Pievienojot esošajai PVN grupai jaunu dalībnieku, PVN grupas galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, kuru paraksta galvenais uzņēmums un PVN grupai pievienojamā apliekamā persona, vienlaikus iesniedzot attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.

(25) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atteikt jauna dalībnieka pievienošanos PVN grupai, ja jaunais dalībnieks neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.";

papildināt pantu ar 5.6 daļu šādā redakcijā:

"(56) Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji var nepiemērot šā panta 5.4 daļu, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts šā panta 5.3 daļā noteiktais reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus apliekamus darījumus, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 10 000 latu. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 2.panta 9.1 daļā un 12.panta 1.10 daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.";

izslēgt septīto daļu;

papildināt pantu ar 7.1, 7.2, 7.3, 7.4 un 7.5 daļu šādā redakcijā:

"(71) Lēmumu par personas, izņemot PVN grupu, reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā paziņo Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā vai pa pastu. Persona iesniegumā par tās reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā norāda, kādā veidā vēlas saņemt Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu.

(72) Ja lēmumu par personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā Valsts ieņēmumu dienests paziņo savā mājaslapā internetā, tad personu, izņemot PVN grupu, uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar nākamo dienu pēc šā lēmuma paziņošanas.

(73) Ja lēmumu par personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā Valsts ieņēmumu dienests paziņo pa pastu, tad personu, izņemot PVN grupu, uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar septīto dienu pēc šā lēmuma nodošanas pastā.

(74) PVN grupu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu.

(75) Jaunu dalībnieku uzskata par pievienotu PVN grupai ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Apliekamā persona var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.";

papildināt 8.1 daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) PVN grupa neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.";

izslēgt 8.2 daļu;

papildināt pantu ar 8.5, 8.6, 8.7, 8.8, 8.9, 8.10, 8.11, 8.12 un 8.13 daļu šādā redakcijā:

"(85) Apliekamo personu, izņemot PVN grupu, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar septīto dienu pēc tam, kad lēmums par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra nodots pastā. Lēmuma par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(86) Likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā apliekamo personu uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar likvidācijas pabeigšanas dienu vai ar dienu, kad apliekamā persona beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā.

(87) Valsts ieņēmumu dienests informāciju par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra publicē savā mājaslapā internetā vienas darba dienas laikā pēc tam, kad lēmums par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra nodots pastā, vai - ja apliekamā persona ir likvidēta vai reorganizēta - pēc tam, kad no Uzņēmumu reģistra ir saņemtas ziņas par attiecīgās apliekamās personas likvidāciju vai reorganizāciju.

(88) PVN grupu uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par PVN grupas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.

(89) PVN grupa var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ne agrāk kā 12 kalendāros mēnešus pēc tās reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, izņemot gadījumus, kad tā vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem. Dalībnieks var
izstāties no PVN grupas ne agrāk kā 12 kalendāros mēnešus pēc tā pievienošanas PVN grupai, izņemot gadījumus, kad tas vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.

(810) Lai dalībnieks izstātos no PVN grupas, galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas, ko paraksta galvenais uzņēmums un izslēdzamais PVN grupas dalībnieks, vienlaikus iesniedzot attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.

(811) Ja dalībnieks vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem, galvenais uzņēmums iesniedz iesniegumu saskaņā ar šā panta 8.10 daļu par minētā dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais dalībnieks vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.

(812) Lai galvenais uzņēmums izstātos no PVN grupas, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no PVN grupas, ko paraksta galvenais uzņēmums un PVN grupas dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, un vienlaikus iesniedz attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu. Dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, ir iepriekšējā galvenā uzņēmuma saistību un pienākumu pārņēmējs attiecībā uz PVN grupas saistībām un pienākumiem pret Valsts ieņēmumu dienestu.

(813) PVN grupas dalībnieku uzskata par izslēgtu no PVN grupas ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas."

4. Izteikt 6.panta pirmās daļas 26.punktu šādā redakcijā:

"26) pasta jomā:

a) universālo pasta pakalpojumu, uz kuru saskaņā ar Pasta likumu ir rezervētas īpašās tiesības,

b) pasta apmaksas zīmes, ko izdod un realizē saskaņā ar Pasta likumu;".

5. 10.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

"21) saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķināto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm atbilstoši muitas deklarācijai;";

papildināt pantu ar 1.8, 1.9, 1.10, 1.11, 1.12 un 1.13 daļu šādā redakcijā:

"(18) Preces un pakalpojumus, ko PVN grupas dalībnieki iegādājas vai saņem saimnieciskās darbības nodrošināšanai no personām, kas nav šīs PVN grupas dalībnieki, uzskata par iegādātiem vai saņemtiem PVN grupas vajadzībām, un nodokli, kas uzrādīts par minētajām precēm un pakalpojumiem saņemtajos nodokļa rēķinos, uzskata par PVN grupas priekšnodokli.

(19) Ja PVN grupas dalībnieki veic apliekamus un neapliekamus darījumus, PVN grupa saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību nodrošina atsevišķu vai daļēji atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, un priekšnodokli atskaita saskaņā ar PVN grupā izstrādāto un PVN grupas dalībnieku apstiprināto priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtību.

(110) Ja PVN grupa par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem PVN grupa, kuras dalībnieki veic apliekamus un neapliekamus darījumus, nevar nodrošināt atsevišķu uzskaiti saskaņā ar šā panta 1.9 daļā noteikto kārtību, priekšnodokli nodokļa deklarācijā, ko iesniedz galvenais uzņēmums, atskaita atbilstoši PVN grupas proporcijai vai katra dalībnieka līmenī - atbilstoši katra dalībnieka faktiskajai izmantošanas proporcijai, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(111) Nodoklis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas veikti starp PVN grupas dalībniekiem, ir atskaitāms kā priekšnodoklis šā panta 1.9 vai 1.10 daļā noteiktajā kārtībā, ja PVN grupas dalībnieku savstarpēji veiktos darījumus, kuros tieši vai netieši izmantotas minētās preces un pakalpojumi, noslēdz apliekamais darījums.

(112) PVN grupa piemēro priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību, ņemot vērā visu PVN grupas dalībnieku veiktos darījumus.

(113) PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jaunā dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir atbilstoši šā panta ceturtajai daļai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts vai reģistrējams nekustamais īpašums, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai.";

papildināt pantu ar 4.2 daļu šādā redakcijā:

"(42) PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jauna dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir pamatlīdzeklis, kura iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 50 000 latu, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai."

6. Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:

"10.1 pants. Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem

(1) Ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir mazāka par 300 latiem, apliekamajai personai ir tiesības valsts budžetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja ir izpildīti visi turpmāk šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins saskaņā ar šā likuma 8.pantu;

2) zaudētais parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā;

3) par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir iekļauts attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā;

4) zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) apliekamās personas grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai arī kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

5) preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē;

6) preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota;

7) apliekamā persona nav nodevusi (cedējusi) savas prasījuma tiesības citai personai;

8) apliekamā persona var pierādīt, ka tā ir veikusi pasākumus zaudētā parāda atgūšanai;

9) preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1.martam ir nosūtījis preču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir apliekamā persona vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija apliekamā persona, informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu.

(2) Ja preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir sasniegusi vai pārsniegusi 300 latu, apliekamajai personai ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja izpildīti šā panta pirmās daļas nosacījumi un ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.

(3) Preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, piemērojot šā panta pirmo un otro daļu, iekļauj nodokļa summu par zaudēto parādu pēctaksācijas gada marta nodokļa deklarācijā, papildus norādot personu, kuras parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu, parāda vērtību un nodokļa summu.

(4) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir apliekamā persona, pēc šā panta pirmās daļas 9.punktā minētās informācijas saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31.jūlijam atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu.

(5) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir apliekamā persona, šā panta ceturtajā daļā minēto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā, to uzrādot attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā.

(6) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, šā panta ceturtajā daļā norādītajā termiņā atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot paziņojumu par nodokļa samaksu par zaudētajiem parādiem un šajā paziņojumā norādot darījumus, par kuriem nodoklis tiek atmaksāts.

(7) Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētās nodokļa deklarācijas saņemšanas informē preču vai pakalpojumu saņēmēju, kurš ir apliekamā persona vai preču piegādes vai pakalpojumu saņemšanas brīdī bija apliekamā persona un kurš nav samaksājis par piegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, par valsts budžetā maksājamās nodokļa summas palielināšanu.

(8) Ja zaudētais parāds pilnīgi vai daļēji atgūts pēc tam, kad veiktas šajā pantā paredzētās valsts budžetā maksājamā nodokļa korekcijas, preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par atgūto zaudēto parādu vai tā daļu aprēķina nodokli un iemaksā to valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad parāds ir samaksāts.

(9) Ja preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam zaudēto parādu samaksā, preču vai pakalpojumu saņēmējam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par samaksāto zaudēto parādu vai tā daļu tajā taksācijas periodā, kad veikta samaksa."

7. 11.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"PVN grupa iesniedz nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.";

papildināt pantu ar 5.2 daļu šādā redakcijā:

"(52) PVN grupa šā panta 5.1 daļā minēto pārskatu iesniedz par katru PVN grupas dalībnieku atsevišķi.";

papildināt astoto daļu pēc vārda "filiālēm" ar vārdiem "PVN grupa";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) PVN grupa šā panta astotajā daļā minēto pārskatu iesniedz par katru PVN grupas dalībnieku atsevišķi."

8. 12.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"PVN grupa nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu iemaksā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.";

papildināt pantu ar 1.12 daļu šādā redakcijā:

"(112) Ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana notiek starp PVN grupas dalībnieku un tādu personu, kas ir izslēgta no šīs PVN grupas, tad nodokli par avansa maksājumu, kas veikts līdz izslēgšanai no PVN grupas, piemēro kā darījumam, par kuru ir veikts avansa maksājums. Avansa saņēmējs maksā nodokli valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kurā ir stājies spēkā Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par avansa maksātāja izslēgšanu no PVN grupas.";

papildināt otrās daļas otro teikumu ar vārdiem "izņemot šā likuma 6.panta sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā minētos gadījumus";

izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Aprēķināto nodokli par preču importu, kam piemērots īpašais nodokļa režīms preču importa darījumos, maksā valsts budžetā, norādot nodokli tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā preces izlaistas brīvam apgrozījumam.";

izteikt 2.3 daļu šādā redakcijā:

"(23) Ja preces tiek ievestas iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā muitas parāds jānodrošina ar muitas galvojumu vai skaidras naudas iemaksu (drošības naudu), tad persona, kas ir atbildīga par muitas parāda nomaksu, bet nav saņēmusi atļauju piemērot īpašo nodokļa režīmu importa darījumos, iesniedz galvojumu par nodokļa parādu vai nodrošina nodokļa parādu ar skaidras naudas iemaksu. Nodokļa galvojumu un skaidras naudas iemaksu nosaka, piemēro un dzēš atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām.";

papildināt 10.1 daļu pēc vārdiem "apliekamā persona" ar vārdiem "izņemot PVN grupu";

papildināt pantu ar 10.2 daļu šādā redakcijā:

"(102) Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu, kas radusies PVN grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam."

9. Papildināt likumu ar 12.3 pantu šādā redakcijā:

"12.3 pants. Īpašā nodokļa režīma preču importa darījumos piemērošana

(1) Izlaižot preces brīvam apgrozījumam, apliekamā persona piemēro īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, ja tā ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta atļauju.

(2) Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz apliekamās personas iesniegumu, šā panta pirmajā daļā minēto atļauju piešķir personai, kura atbilst visiem turpmāk šajā panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) tā ir reģistrējusi saimniecisko darbību iekšzemē;

2) tā ir Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas reģistrēts klients;

3) iesnieguma iesniegšanas dienā tai nav nodokļu parādu par iepriekšējiem taksācijas periodiem vai tā nodokļu parādus samaksā piecu darba dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas;

4) tās darbiniekiem, kam ir paraksta tiesības, nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;

5) tā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā sniedz informatīvās deklarācijas vai papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai.

(3) Apliekamā persona ir tiesīga piemērot īpašo nodokļa režīmu importa darījumos pamatlīdzekļu ievešanai bez šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, ja tiek ievēroti visi turpmāk šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) šī apliekamā persona ieved pamatlīdzekli, ko paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai vismaz 12 kalendāro mēnešu laikā no pamatlīdzekļa ievešanas brīža;

2) pamatlīdzekļa vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 500 latu;

3) šai apliekamajai personai nav nodokļa parāda par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

(4) Piemērojot šā panta trešās daļas 1.punktu, par pamatlīdzekli uzskata arī vieglo automašīnu, ja to ieved apliekamā persona, kuras pamatdarbība ir autovadīšanas prasmes apmācība, taksometru pakalpojumu sniegšana, vieglo automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana, vieglo automašīnu piegādes vai nomaksas pirkuma darījumi.

(5) Ja apliekamā persona, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, izmanto citas personas sniegto muitošanas pakalpojumu, šai personai ir tiesības piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, ja ir saņemta šā panta pirmajā daļā minētā atļauja uz apliekamās personas vārda.

(6) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas piešķiršanas, apturēšanas un anulēšanas nosacījumus un kārtību, kā arī kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms iesniegums šīs atļaujas saņemšanai."

10. Aizstāt 13.1 panta septītajā daļā vārdus "Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā tas ir reģistrēts kā apliekamā persona" ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienestam".

11. Izslēgt 14.panta trešajā daļā vārdus "pēc savas juridiskās adreses, bet, ja tādas nav, - pēc deklarētās dzīvesvietas".

12. Papildināt 26.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, drīkst nepiemērot šā panta pirmo daļu, ja pēc vienas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, ar kuru pārsniegts reģistrācijas slieksnis 7000 latu, nākamajā kalendārajā gadā nav paredzēts veikt citas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 7000 latu. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 12.panta 1.10 daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā."

13. 35.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja apliekamā persona, ievedot preces, kas paredzētas apliekamo darījumu nodrošināšanai, piemēro īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, bet, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, nav uzrādījusi nodokļa summu atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, tā maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nodokļa deklarācijā nenorādītās nodokļa summas.";

izslēgt ceturto daļu;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) PVN grupas dalībnieki par šā likuma pārkāpumiem atbild solidāri.

(7) Par nodokļa saistībām, kuras radušās PVN grupas darbības laikā un kuru izpildes termiņš iestājies triju gadu laikā pēc PVN grupas vai tās dalībnieka izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, PVN grupas dalībnieki atbild solidāri."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 61. un 62.punktu šādā redakcijā:

"61. Priekšnodokļa korekciju saskaņā ar šā likuma 10.1 pantu apliekamajai personai ir tiesības veikt par zaudētiem parādiem, kas radušies no 2009.gada 1.janvāra.

62. Šā likuma 10.1 panta pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī."

15. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) Padomes 2009.gada 5.maija direktīvas 2009/47/EK, ar ko direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz samazinātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm."

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.decembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 22.oktobrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2009.gada 10.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.decembri.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 22.10.2009.Stājas spēkā: 01.12.2009.Zaudē spēku: 01.01.2013.Tēma:  Nodokļi un nodevasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 178 (4164), 10.11.2009.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
200328
01.12.2009
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva