(Noteikumu nosaukums MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka Latvijas izcelsmes laukaugu (labības, lopbarības augu, biešu, kartupeļu, eļļas augu un šķiedraugu, un dārzeņu) vietējo šķirņu vai šķirņu, kas dabiskā veidā pielāgotas vietējiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija (turpmāk – saglabājamā šķirne), šķirnes atzīšanas un sēklu aprites kārtību, kā arī reglamentē:

1.1. prasības saglabājamās šķirnes atzīšanai;

1.2. minimālās prasības un kārtību, kādā veicama saglabājamās šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude;

1.3. prasības un kārtību, kādā saglabājamās šķirnes iekļauj Latvijas augu šķirņu katalogā;

1.4. prasības saglabājamo šķirņu sēklu apritei un aprites kvantitatīvos ierobežojumus;

1.5. prasības saglabājamo šķirņu sēklu kvalitātei;

1.6. prasības saglabājamo šķirņu sēklu saiņošanai un etiķetēšanai;

1.7. prasības saglabājamo šķirņu sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos, lai pārbaudītu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.31)

2. Saglabājamās šķirnes uzturēšana (arī in situ apstākļos), sēklu audzēšana un tirdzniecība atļauta tikai Latvijas teritorijā. Saglabājamās šķirnes uzturēšana in situ apstākļos ir šķirnes uzturēšana dabiskā vidē, kultivētām sugām – vidē, kurā saglabājamā šķirne ir attīstījusi tai raksturīgās īpašības.

3. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) veic vai organizē saglabājamās šķirnes sēklas pēcpārbaudi un nodrošina sēklu tirdzniecības kontroli.

4. Audzējot un tirgojot sējas lucernas (Medicago sativa L.), kartupeļu (Solanum tuberosum L.), sīpolu (Allium cepa L.), šalotu (Allium cepa Agregatum), maurloku (Allium schoenoprasum L.), tomātu (Solanum lycopersicum L.), daudzziedu pupiņu (Phaseolus coccineus L.) un dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris L.) saglabājamo šķirņu sēklas, ievēro normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktās prasības.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.86)

5. Ar saglabājamās šķirnes sēklu audzēšanu, sagatavošanu un tirgošanu atļauts nodarboties personai, kura ir reģistrējusies dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrs) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

6. Šķirni atzīst par saglabājamu, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

6.1. šķirne ir atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu;

6.2. šķirne ir nozīmīga no laukaugu vai dārzeņu ģenētisko resursu uzturēšanas viedokļa, un to ir apstiprinājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Ģenētisko resursu centrs (turpmāk – Ģenētisko resursu centrs);

6.3. šķirne nav aizsargāta saskaņā ar:

6.3.1. Padomes 1994.gada 27.jūlija (EK) Regulu Nr. 2100/94 par Kopie­nas augu šķirņu aizsardzību;

6.3.2. normatīvajiem aktiem par augu šķirņu aizsardzību;

6.4. nav iesniegts pieteikums Kopienas Augu šķirņu birojā (CPVO) vai iesniegums dienestā par šķirnes aizsardzību;

6.5. šķirne atbilst vienam šo šādiem nosacījumiem:

6.5.1. šķirne nav iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs) vai Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā;

6.5.2. šķirne vismaz divus gadus nav oficiāli sertificēta pēc katalogā vai Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā norādītā oficiālā sertificēšanas un tirdzniecības termiņa beigām.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.31)

7. Saglabājamo šķirni par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu dienests var atzīt, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti vienā no šādām šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudēm (turpmāk – šķirnes pārbaude):

7.1. šķirnes pārbaudē, kas veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi;

7.2. saglabājamās šķirnes pārbaudē atbilstoši minimālajām prasībām (pārbauda šķirnes, kurām šķirnes pārbaude nav veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.1.apakšpunktu), kas veikta saskaņā ar šiem noteikumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

7.2.1. atšķirīguma un stabilitātes pārbaudi veic saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem (publicēti dienesta tīmekļvietnē), kas minēti normatīvajos aktos par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, lai pārbaudītu vismaz tās pazīmes, kas minētas Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokolu tehniskajās anketās;

7.2.2. ja attiecīgajai sugai nav Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokola, atšķirīguma un stabilitātes pārbaudi veic saskaņā ar Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām (publicētas dienesta tīmekļvietnē), kas minētas normatīvajos aktos par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, lai pārbaudītu vismaz tās pazīmes, kas minētas Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīniju tehniskajās anketās;

7.2.3. viendabīguma pārbaudi veic saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām un nosaka šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaitu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr. 31; MK 01.12.2020. noteikumiem Nr. 719)

8. Šķirnēm, kas ir aprakstītas pēc morfoloģiskajām pazīmēm (deskriptoriem) un kuru aprakstu ir apstiprinājis Ģenētisko resursu centrs, veic tikai šķirnes viendabīguma pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 7.2.3.apakšpunktu. Šķirnes pēc morfoloģiskajām pazīmēm apraksta un šķirnes viendabīgumu pārbauda institūcijas, kas minētas normatīvajos aktos par institūciju un komercsabiedrību specializāciju lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanā, saglabāšanā, raksturošanā, izvērtēšanā un izmantošanā. Minētās institūcijas šķirnes aprakstā norāda pazīmes, pēc kurām šķirni var atšķirt no līdzīgām šķirnēm.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

9. Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto saglabājamās šķirnes pārbaudi veic Augu šķirņu aizsardzības likumā minētā institūcija.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

10. Lai veiktu šo noteikumu 7.2.apakš­punktā minēto saglabājamās šķirnes pārbaudi, sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona iesniedz šo noteikumu 9.punktā minētajā institūcijā iesniegumu.

11. Lai saglabājamo šķirni iekļautu katalogā, sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona, kas uztur saglabājamo šķirni (turpmāk – iesniedzējs), dienestā iesniedz:

11.1. iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

11.2. apliecinājumu, ka ir samaksāta valsts nodeva par šķirnes iekļaušanu katalogā;

11.3. Ģenētisko resursu centra atzinumu par šķirnes nozīmīgumu no laukaugu ģenētisko resursu saglabāšanas viedokļa;

11.4. šķirnes pārbaudes pārskatu un šķirnes apraksta oriģinālu vai apstiprinātu oriģināla kopiju, ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.1.apakšpunktu;

11.5. ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.2.apakšpunktu:

11.5.1. šķirnes pārbaudes pārskatu;

11.5.2. šķirnes apraksta tehnisko anketu saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi;

11.6. ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu:

11.6.1. Ģenētisko resursu centra apstiprinātu šķirnes aprakstu pēc morfoloģiskajām pazīmēm (deskriptoriem);

11.6.2. atzinumu par šķirnes viendabīgumu saskaņā ar šo noteikumu 7.2.3.apakš­punktu;

11.7. šķirnes uzturēšanas shēmu;

11.8. informāciju par šķirnes audzēšanu, pavairošanu un izmantošanas veidiem periodā, kad šķirne audzēta.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.31)

12. Ja šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītā vai tam pievienotā informācija nav pilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa iesniedzējam precizēt informāciju. Iesniedzējs mēneša laikā iesniedz dienestā precizēto informāciju.

13. Ja iesniedzējs līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsis šo noteikumu 12.punktā minētos trūkumus, dienests iesniegumu noraida un nedēļas laikā par to rakstiski paziņo iesniedzējam.

14. Ja šķirnes nosaukums ir bijis zināms pirms 2000.gada 25.maija, šķirnes nosaukumā var būt atkāpes no Komisijas 2009.gada 22.jūlija Regulas (EK) Nr. 637/2009, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību noteiktajām prasībām (turpmāk – Regula Nr. 637/2009), ja vien ar šādām atkāpēm netiek pārkāptas kādas trešās personas primārās tiesības, kas aizsargātas ar Regulas Nr. 637/2009 2.pantu.

15. Saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu šķirnei var būt vairāk par vienu nosaukumu, ja attiecīgie nosaukumi ir pazīstami. Ja šķirnei ir vairāki nosaukumi, dienests katalogā norāda šķirnes nosaukumu un nosaukuma sinonīmus.

16. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 11.punktā minēto dokumentu saņemšanas dienests tos izvērtē un pieņem lēmumu par šķirnes iekļaušanu katalogā ar norādi “Saglabājamā šķirne” vai neiekļaušanu tajā. Piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienests par to rakstiski informē iesniedzēju.

16.¹ Visām normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām dārzeņu sugu saglabājamajām šķirnēm pie norādes "Saglabājamā šķirne" pievieno burtus "ST", ja šīs šķirnes sēklas pārbauda tikai kā saglabājamās šķirnes standartsēklas.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

16.² Visām normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām dārzeņu sugu saglabājamajām šķirnēm pie norādes "Saglabājamā šķirne" pievieno burtu "C", ja šīs šķirnes sēklas pārbauda kā saglabājamās šķirnes sertificētas sēklas vai kā saglabājamās šķirnes standartsēklas.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

17. Saglabājamo šķirni katalogā iekļauj ne ilgāk kā uz 10 gadiem. Saglabājamās šķirnes nosaukuma atbilstības pārbaude, uzturēšana, termiņa pagarināšana un svītrošana no kataloga notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu.

18. Saglabājamās šķirnes sēklu tirdzniecība notiek, nepārsniedzot šo noteikumu 3. un 3.¹ pielikumā minēto daudzumu.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.31)

18.¹ Ja sējas liniem (šķiedras lini un eļļas lini), sējas vīķiem, sējas kaņepēm un sojai tirdzniecībā tiek piedāvāta vairāk nekā viena saglabājamā šķirne, tad vienas šķirnes maksimālo sēklu daudzumu, ko atļauts tirgot vienā gadā, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X – vienai šķirnei atļautais maksimālais sēklu daudzums tirdzniecībai vienā gadā;

A – vienai sugai atļautais maksimālais sēklu daudzums tirdzniecībai vienā gadā;

B – attiecīgās sugas saglabājamo šķirņu skaits.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 719 redakcijā)

18.² Ja saglabājamās šķirnes uzturētājs kādai no šo noteikumu 18.¹ punktā minētajām sugām uztur divas vienas sugas šķirnes vai vairāk, viņš pats nosaka tirdzniecībai paredzēto katras savas uzturētās šķirnes sēklu daudzumu. Kopējo tirdzniecībai atļauto sēklu daudzumu saglabājamās šķirnes uzturētājam nosaka dienests, reizinot vienai šķirnei atļauto maksimālo sēklu daudzumu ar šķirņu skaitu, ko uztur konkrētais saglabājamās šķirnes uzturētājs.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 719 redakcijā)

19. Saglabājamās šķirnes uzturētājs katru gadu dienestā iesniedz informāciju par plānotajām saglabājamās šķirnes sēklu ieguves platībām un sēklu daudzumu, ko plānots iegūt nākamajā gadā, kā arī tirdzniecībai paredzēto sēklu daudzumu, to norādot pa sēklaudzētājiem, šķirnēm un konkrētajiem sēklaudzēšanas laukiem:

19.1. par ziemāju labību – līdz 25. augustam;

19.2. par pārējiem kultūraugiem – līdz 25. martam.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 719 redakcijā)

20. Dienests līdz kārtējā gada 1. septembrim apkopo informāciju par ziemāju labību un līdz kārtējā gada 1. aprīlim – par pārējiem kultūraugiem un apkopoto informāciju par saglabājamo šķirņu sēklaudzētājiem un katram saglabājamās šķirnes sēklaudzētājam tirdzniecībai atļauto sēklu daudzumu 10 darbdienu laikā ievieto dienesta tīmekļvietnē.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 719 redakcijā)

21. Ja kāds no saglabājamās šķirnes sēkl­audzētājiem sēklu ražošanas periodā konstatē, ka atļauto sēklu daudzumu nespēs iegūt, viņš rakstiski informē dienestu par prognozēto sēklu daudzuma samazinājumu.

22. Dienests 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 21.punktā minētās informācijas saņemšanas un pēc saskaņošanas ar pārējiem attiecīgās saglabājamās šķirnes sēklaudzētājiem izdara korekcijas, palielinot tirdzniecībai atļauto sēklu daudzumu citiem sēklaudzētājiem, un rakstiski informē sēklaudzētājus par tirdzniecībā atļauto sēklu daudzuma palielinājumu.

23. Saglabājamās šķirnes sēklas iegūst no sēklām, ko saražojis šķirnes uzturētājs.

24. Laukaugu saglabājamās šķirnes sēklu kvalitāte atbilst sertificētu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Kartupeļiem nepiemēro sertificētu sēklu kvalitātes prasības par minimālo sēklas kartupeļu izmēru, kā arī par atšķirību starp lielākā un mazākā bumbuļa izmēru.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.31)

24.¹ Saglabājamās dārzeņu šķirnes sēklas, kas tiek pārbaudītas kā standartsēklas, atbilst šādām prasībām:

24.¹ 1. sēklas atbilst standartsēklu kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

24.¹ 2. šķirnes tīrība atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

24.² Saglabājamās dārzeņu šķirnes sēklas, kas tiek pārbaudītas kā sertificētas sēklas, atbilst šādām prasībām:

24.² 1. sēklas tiek ražotas, ievērojot dienestam iesniegto šķirnes uzturēšanas shēmu;

24.² 2. sēklas atbilst sertificētu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

24.² 3. šķirnes tīrība atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

25. Saglabājamās šķirnes sēklu kvalitāti apliecina sēklas iesaiņojuma etiķete, kurā ietverta šo noteikumu 4.pielikumā minētā informācija.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

26. Sēklu partiju lielums un paraugu masa ir noteikta normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

27. Lai novērtētu sēklu kvalitāti, paraugus no katras sagatavotās viendabīgās sēklu partijas var ņemt:

27.1. sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona (saglabājamās šķirnes sēklas īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona);

27.2. dienests, ja tas saņēmis sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas iesniegumu.

28. Paraugus ņem saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzētajām metodēm (publicētas dienesta tīmekļvietnē). Kartupeļiem paraugus ņem, izmantojot kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos iekļautās metodes.

(Grozīts ar MK 01.12.2020. noteikumiem Nr. 719)

29. Sēklas novērtē oficiālā sēklu kontroles laboratorijā vai oficiālā pārraudzībā esošā sēklu kontroles laboratorijā, izmantojot Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzētās metodes. Kartupeļu paraugus novērtē, izmantojot kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos iekļautās metodes.

30. Par saglabājamās šķirnes sēklu kvalitatīvo rādītāju atbilstību konkrētās sugas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām atbild saglabājamās šķirnes sēklaudzētājs vai sēklu sagatavotājs.

31. Sēklas nodod tirdzniecībai iesai­ņojumā, kas noslēgts tā, lai to nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm uz etiķetes vai iesaiņojuma. Iesaiņojuma noslēgšanai lieto saiņotāja etiķeti, ja netiek izmantota vienreizējā noslēgšanas sistēma. Etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

32. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

33. Uz iesaiņojuma etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs.

34. Sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un paņemt paraugu.

35. Dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību izlases veidā veic saglabājamās šķirnes sēklu pēcpārbaudi, lai noteiktu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību kontrollauciņos.

36. Sugām, kurām pēcpārbaude Latvijā netiek veikta, dienests šķirnes pēcpārbaudi organizē kādā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ar pēcpārbaudi saistītie izdevumi tiek segti saskaņā ar dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

37. Pēcpārbaudei nepieciešamo oriģinālo šķirnes sēklu paraugu dienestam piegādā saglabājamās šķirnes uzturētājs, ja dienestā nav oriģinālā šķirnes sēklu parauga. Oriģinālā šķirnes sēklu parauga masa ir noteikta normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēkl­audzēšanu un sēklu tirdzniecību.

38. Saglabājamās šķirnes sēklu paraugs neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaits pārsniedz šo noteikumu 1.pieli­kumā minēto skaitu.

39. Ja pēcpārbaudē konstatē, ka kāda no saglabājamās šķirnes sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, dienests pieņem lēmumu par attiecīgās sēklu partijas turpmākās pavairošanas iespējām un septiņu darbdienu laikā par to paziņo sēklu partijas sagatavotājam un šķirnes uzturētājam.

40. Sēklu tirgotājs, kas tirgo saglabājamās šķirnes sēklas, katru gadu līdz 5.jūlijam
iesniedz dienestā informāciju par pārdotajām sēklu partijām pa sugām un šķirnēm laikposmā no iepriekšējā gada 1.jūlija līdz kārtējā gada 30.jūnijam, norādot sēklu partiju numuru un daudzumu.

41. Dienests pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma elektroniski nosūta Eiropas Komisijai un citām dalībvalstīm informāciju par katras saglabājamās šķirnes pārdoto sēklu daudzumu.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.86)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 2008.gada 20.jūnija Direktīvas 2008/62/EK, ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kuras dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiska erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību;

2) Komisijas 2009.gada 26.novembra Direktīvas 2009/145/EK, ar ko paredz dažas atkāpes attiecībā uz tādu dārzeņu savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija, un tādu dārzeņu šķirņu atzīšanu, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos un šo savvaļas sugu un šķirņu sēklu tirdzniecībai;

3) Komisijas 2013. gada 7. augusta Īstenošanas direktīvas 2013/45/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 2002/55/EK un 2008/72/EK un Komisijas Direktīvu 2009/145/EK attiecībā uz tomātu botānisko nosaukumu.